Par “Maxima Latvija” vadītāju un valdes locekli kļūs Karolina Zygmantaitė, vienlaikus pievienojoties arī “Maxima Grupe” valdei, informē uzņēmumā.

K.Zygmantaitė “Maxima Latvija” vadītājas amatā nomainīs Tomasu Rupši, kurš turpinās darbu “Maxima Grupe”, stājoties “Maxima LT” vadītāja amatā Lietuvā.

““Maxima Latvija” pēdējo gadu laikā ir kļuvusi vēl spēcīgāka nekā līdz šim. Tomas Rupšis, kopā ar profesionālu un mērķtiecīgu komandu, ir vēl vairāk nostiprinājis “Maxima Latvija” līdera pozīciju tirgū. Tieši šobrīd, šajos nemierīgajos laikos, cieša savstarpēja sadarbība ir svarīgāka kā jebkad. Esmu pārliecināta, ka mēs visi kopā augsim, veltot savu enerģiju un uzmanību mūsu biznesa pamatam - veikaliem, tā rezultātā vēl vairāk stiprinot uzņēmumu. Mēs turpināsim jauno, vienoto “Mans veikals” formātu ieviešanu, vēl vairāk rūpējoties par klientu ērtībām. Turpināsim rūpēties par mūsu kolēģu izaugsmi un iesaisti, tostarp talantu attīstības iniciatīvām, piemēram, programmai “Izrāviena komanda”, lai kopā augtu vēl straujāk. Vienlaikus uzskatu, ka ir svarīgi turpināt ciešu sadarbību ar piegādātājiem un saglabāt uz klientu orientētu skatījumu ikvienā darbības jomā,” uzsver jaunā “Maxima Latvija” vadītāja K.Zygmantaitė.

Veikalu tīkla «Maxima Latvija» darbību pārvaldošais uzņēmums «Maxima Grupe», kam pieder mazumtirdzniecības tīkli Baltijas valstīs, Polijā un Bulgārijā, ir apstiprinājis darbības stratēģiju līdz 2025.gadam, iezīmējot grupas ilgtermiņa vīziju, mērķus un prioritātes.

Svarīgākās pārmaiņas stratēģijā ir vērstas uz klientu pieredzes uzlabošanu un darba vides pilnveidošanu uzņēmuma darbiniekiem. Stratēģija paredz septiņu gadu laikā investēt 600 miljonus eiro veikalu tīkla modernizēšanā un paplašināšanā.

«Vairāk nekā divdesmit darbības gadu laikā »Maxima« no viena veikala ir izaugusi par mazumtirdzniecības līderi Baltijā. Mēs apzināmies, ka pāreja no spēcīga reģionālā spēlētāja uz starptautisku uzņēmumu rada nepieciešamību mainīties,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Dalius Misiūnas.

«Maxima Grupe» stratēģiskais mērķis ir būt klientu novērtētai izvēlei katru dienu. Šo pievienoto vērtību klientiem sniegs iepirkšanās pieredzes un ērtību pilnveidošana veikalos, integrēti digitālie risinājumi, plašs produktu sortiments, kā arī izdevīga cenas un kvalitātes attiecība. To grupas uzņēmumi nodrošinās, efektivizējot darbību, samazinot izmaksas, un līdz ar to arī produktu cenas pircējiem. Stratēģija paredz, ka efektīvi biznesa vadības risinājumi ļaus ietaupīt 500 miljonus eiro 7 gadu laikā.

Baltijas valstīs lielākais mazumtirgotājs «Maxima grupe», kuru netieši kontrolē Lietuvas uzņēmējs Nerijus Numavičs, pirmajā pusgadā strādājusi ar 39,335 miljonu eiro peļņu, kas ir par 24,5% mazāk nekā janvārī-jūnijā pērn.

Grupas ieņēmumi no pārdošanas janvārī-jūnijā sasniedza 1,926 miljardus eiro, kas ir par 23,9% vairāk nekā šajā laika posmā pērn, liecina kompānijas finanšu pārskats. "Maxima grupa» finanšu direktors Vitalijus Rakovskis skaidroja, ka grupas peļņa pieaugusi Polijā, bet Lietuvā un Igaunijā sniegums bijis sliktāks nekā pirms gada. Grupas mazumtirdzniecības ieņēmumi Polijā šā gada pirmajā pusē sasniedza 423,93 miljonus eiro, kas ir 3,3 reižu vairāk nekā janvārī-jūnijā pērn.

Pieaugums saistāms ar to, ka pērn aprīlī «Maxima grupe» pārņēma Polijas mazumtirdzniecības tīklu «Stokrotka». Baltijas valstīs grupas mazumtirdzniecības ieņēmumi pirmajā pusgadā bijuši par 4,6% lielāki nekā šajā laika posmā pērn. Lielā mērā tas saistīts ar izaugsmi Latvijā, kur ieņēmumi kāpuši par 8,2%.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Lietuvas mazumtirdzniecības holdings «Maxima grupe» pārkārtos «Maxima» franšīzes īpašnieci «Franmax» un veidos jaunu uzņēmumu «Maxima International Sourcing», kurš sniegs aģentēšanas pakalpojumus grupas veikalu tīkliem Baltijas valstīs, Polijā un Bulgārijā, attīstīs privātos zīmolus un nodarbosies ar vairumtirdzniecību.

«Maxima International Sourcing» tiks veidota, nodalot franšīzes un aģentēšanas funkcijas «Franmax» darbībā. «Franmax» pēc pārkārtošanas turpinās sniegt franšīzes un apkalpošanas pakalpojumus informācijas tehnoloģiju, piegāžu tīklu un un veikalu attīstības jomā.

Kā norādījis «Maxima grupe» valdes priekšsēdētājs un vadītājs Daļus Misjūns, tas ļaus nodrošināt skaidrāku funkciju sadali starp grupas uzņēmumiem un ātrākus risinājumus, palīdzēs efektīvāk meklēt iespējas iegādāties preces dažādos tirgos.

Jaunajā uzņēmumā būs vairāk nekā 125 darbinieki, un tā birojs atradīsies Viļņā.

Uzņēmumam «Maxima grupe» pieder mazumtirdzniecības veikalu tīkli «Maxima» Baltijas valstīs, «Stokrotka» un «Aldik» Polijā, «T-Market» Bulgārijā un pārtikas e-tirdzniecības platforma «Barbora», kas darbojas Lietuvā un Latvijā. «Maxima grupe» pieder holdingam «Vilniaus prekyba».

No 8. decembra par “Maxima Latvija” vadītāju un vienīgo valdes locekli kļūs Tomas Rupšys, informē uzņēmumā.

Līdztekus viņš pievienosies Maxima Grupė UAB valdei. Šajos amatos viņš nomainīs Viktoru Troicinu, kurš uzņēmumu grupu atstāj pēc abpusējas vienošanās.

Pirms pievienošanās Maxima Latvija, T. Rupšys vadīja Vilniaus prekyba grupas uzņēmuma Euroapotheca darbību Igaunijā. Pirms tam viņš bija vadītājs Lenus Trading Ltd., kas ir saistītais uzņēmums Apvienotajā Karalistē, kuram pieder pārtikas veikalu ķēde, kas strādā franšīzes ietvaros.

“Esmu priecīgs uzņemt Tomas Rupšys “Maxima” uzņēmumu grupā. Viņam ir plaša pieredze mazumtirdzniecības nozarē dažādos Eiropas tirgos. Esmu pārliecināts, ka ar Tomas Rupšys līderību “Maxima Latvija” sasniegs izcilus darbības rādītājus arvien dinamiskākā tirgus situācijā un piepildīs mūsu klientu ekspektācijas. Tāpat patiesi vēlos pateikties Viktoram Troicinam, kurš pārņēma “Maxima Latvija” vadību pandēmijas sākumā un kurš veiksmīgi tika galā ar šī sarežģītā perioda izaicinājumiem,” saka Mantas Kuncaitis, Maxima Grupė vadītājs un valdes priekšsēdētājs.

Maxima Baltijas mazumtirdzniecības ķēdes īpašnieks Maxima Grupe plāno nākamgad atvērt 120-140 jaunus veikalus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Vilnius.

Maxima Grupe pieder arī Stokrotka veikalu tīkls Polijā un T-Market veikalu tīkls Bulgārijā. Uzņēmums iecerējis lielāko daļu jauno veikalu atvērt Polijā un investēt vismaz 100 miljonus eiro jaunu veikalu atvēršanā un veikalu atjaunošanā.

«Nākamajā gadā mēs plānojam aktīvu paplašināšanos ar galveno fokusu uz Poliju. Valstī ir 38 miljoni iedzīvotāju, tādēļ tas ir pievilcīgs tirgus. Mazumtirdzniecības tikla Stokrotka un Aldik apvienošana ir radījusi spēcīgu pamatu tālākai izaugsmei šajā valstī. Nākamo gadu laikā mēs plānojam strauju izaugsmi,» saka Maxima Grupe vadītājs Daļus Misiūnas.

Oktobra beigās Maxima Grupe piederēja 1059 veikali, no kuriem 507 atrodas Polijā. Līdz šā gada beigām kompānija plāno atvērt kopumā 50 jaunus veikalus visos tirgos, kuros tā strādā.

Veikalu tīkla «Maxima Latvija» mātes uzņēmums«Maxima Grupe» ir izveidojis jaunu uzņēmuma «Maxima International Sourcing» struktūrvienību «Maxima International Sourcing Poland», kas sniedz aģentūru pakalpojumus grupas mazumtirdzniecības tīkliem Baltijā, Polijā un Bulgārijā.

«Maxima International Sourcing» Polijas birojs atradīsies galvaspilsētā Varšavā un tajā sākotnēji strādās pieci darbinieki.

«Ar šo lēmumu mēs stiprinām iepirkumus Polijā. Atsevišķa pastāvīga uzņēmuma struktūrvienība ļaus mums uzturēt ciešākas attiecības gan ar esošajiem piegādātājiem un ražotājiem, gan attīstīt jaunas sadarbības ar potenciāliem partneriem. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt visizdevīgākos preču iepirkumu nosacījumus gan no vietējiem partneriem, gan Polijā esošajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Tas savukārt ļaus mums piedāvāt labas cenas klientiem visos mūsu darbības tirgos,» saka «Maxima International Sourcing» vadītājs Tomas Palevičius.

Mainoties patērētāju paradumiem un dzīvesveidam, Maxima Latvija šogad plāno izstrādāt pārtikas ražošanas fabrikas konceptu, kuru turpmākajos septiņos gados īstenot.

«Visus šo gadus Maxima ir nozīmīgs pārtikas ražotājs Latvijā. Mēs ražojam gan salātus ar majonēzi, gan svaigos salātus, gan cepam tortes, bulciņas, ražojam karstos ēdienus, kurus mēs piedāvājam savās vitrīnās. Mēs esam auguši līdzi Maxima veikalu tīklam, un šobrīd ir situācija, ka pieprasījums ir lielāks nekā tas, ko mēs spējam piedāvāt, kā arī ir mainījies tirgus un patērētājs,» stāsta Maxima Latvija valdes locekle Kristīne Āboltiņa. Šī iemesla dēļ uzņēmums plāno būvēt Maxima pārtikas fabriku.

K. Āboltiņa norāda, ka patērētāji arvien vairāk vēlas pārtiku, kas ir gatava lietošanai. Lai arī majonēzes salāti joprojām ir populāri, tomēr ļoti strauji pieaug svaigo salātu pieprasījums, kā arī pieprasījums pēc vegānu un veģetāriešu pārtikas. Lai to visu varētu realizēt, uzņēmumam nepieciešamas papildu ražošanas telpas, tādēļ ieplānots būvēt jauno Maxima pārtikas ražošanas fabriku. «To, cik liela daļa pircēju ir veģetārieši un vegāni, ir grūti pateikt, jo mēs redzam kopējo pirkumu grozu, bet tas nenozīmē, ka visi ģimenes locekļi lieto šādu pārtiku. Ļoti bieži ir tā, ka kāds no vecākiem ir vegāns vai veģetārietis, bet bērniem tomēr tiek piedāvāti gaļas produkti. Vai arī otrādi – vecāki piekopj tradicionālo ēšanas kultūru, bet jaunā paaudze ir izvēlējusies sev citu dzīvesveidu. Mēs redzam, ka šo pārtikas produktu apjoms un pieprasījums pēc tiem ļoti strauji aug. Ja šodien tā joprojām ir niša, tad pēc kaut kāda laika tā vairs nebūs niša, bet veidos ievērojamu daļu no visa pārtikas piedāvājuma,» uzskata Maxima valdes locekle.

Pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) galvenās mītnes līdz šā gada beigām taps mazumtirgotāja «Maxima Latvija» tirdzniecības centrs, informē kompānijā.

«Maxima Latvija» komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule apstiprināja, ka kompānija izstrādā projektu tirdzniecības centram Rusova ielā 1, Čiekurkalnā, kā arī ir saņēmusi Rīgas Būvvaldes būvatļauju attiecīgā būvprojekta īstenošanai. Projekts paredz arī labiekārtot teritoriju, tostarp izveidot velosipēdu novietni un rekreācijas zonu.

Dupate-Ugule arī norādīja, ka patlaban projekts tiek saskaņots ar atbildīgajā institūcijām. «Ja viss noritēs, kā iecerēts, veikalu plānojam atvērt ne vēlāk kā līdz 2019.gada beigām,» sacīja «Maxima Latvija» komunikācijas vadītāja, pagaidām neatklājot tirdzniecības centra izveidē plānoto investīciju apmēru.

Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Beāta Dambīte aģentūrai LETA pastāstīja, ka ar lūgumu labiekārtot teritoriju VID sākotnēji bija vērsies departamentā, taču tā kā konkrētā teritorija pieder privātpersonām, departaments neesot tiesīgs tajā ko būvēt. «Tomēr līdz ar lielveikala būvniecību šī problēma tiks atrisināta, jo attīstītājs pārbūvēs arī Ķīšezera un Rusova ielas krustojums,» norādīja Dambīte.

Mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" vadības komandu atstājis Jānis Vanags, informē uzņēmumā.

J.Vanags sāka darbu "Maxima Latvija" 2018.gada sākumā kā valdes loceklis un korporatīvais vadītājs, turpinot darbu uzņēmuma vadībā, kad 2020.gadā kompānijas valde tika pārveidota par vadības komandu.

"Maxima Latvija" vadītājs un vienīgais valdes loceklis Tomas Rupšis ir pateicīgs J.Vanagam par viņa ieguldījumu un neatlaidību, lai virzītu pārmaiņas un iniciatīvas, kas sniedz pievienoto vērtību "Maxima" klientiem un darbiniekiem: "Es cienu Vanaga ambīcijas darīt vēl vairāk un īstenot jaunus mērķus".

Pievienojoties "Maxima Latvija" vadības komandai, J.Vanaga atbildībā bija uzņēmuma stratēģijas izstrāde, uzņēmuma reputācijas, klientu attiecību un komunikācijas stiprināšana, efektīva uzņēmuma iekšējo procesu un kvalitātes vadība, kā arī uzņēmuma iekšējās drošības un risku pārvaldība.

Mazumtirdzniecības nozare Latvijā pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju lēcienu, ceturtdien mazumtirgotāja SIA "Maxima Latvija" jaunākā "Maxima mazumtirdzniecības kompasa" pētījuma prezentācijā sacīja tirgotāja Biznesa analītikas nodaļas vadītāja Jeļena Popjonoka.

Viņa norādīja, ka nozare kopumā ļoti reaģē uz dažādiem tehnoloģiskajiem jauninājumiem, un pēdējo 20 gadu laikā tas Latvijā bija redzami izteikti.

Popjonoka stāstīja, ka, tuvojoties Latvijas iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā (ES) 2004.gada 1.maijā, bija posms, kad Latvijā ienāca vairāki jauni tirgus spēlētāji, tajā skaitā "Maxima". Latvijā parādījās jauna formāta veikali, kā piemēram, hipermārketi, un aizvien lielāku lomu ieņēma dažādas tirgotāju akcijas un mārketinga aktivitātes, kas pirms tam nebija izplatītas.

Pēc iestāšanās ES Latvijas iedzīvotājiem parādījās plašākas iespējas ceļot un redzēt citu valstu piedāvājumus, tādēļ pieprasījums pēc dažāda veida iepriekš Latvijā mazāk redzētiem produktiem, piemēram, bioloģiskās pārtikas, stāstīja Popjonoka.

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta mazumtirgotāja "Maxima Latvija" darbiniekam "Maxima X" veikalā Olainē, Zemgales ielā 53, informēja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Viņa pavēstīja, ka saslimšana ar Covid-19 veikala darbiniekam apstiprināta sestdien, 29.augustā.

Dupate-Ugule norādīja, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas veikals nekavējoties tika slēgts dezinfekcijai, kā arī ievērotas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, visiem darbiniekiem, kuri bija kontaktā ar attiecīgo personu, nozīmēta pašizolācija un kontroles pārbaudes.

Pēc pilnīgas telpu dezinfekcijas veikals 29.augusta vakarā atsācis darbu ar jaunu darbinieku komandu.

"Saņemot informāciju no SPKC par darbinieka saslimšanu un, sekojot rekomendācijām, kā arī uzņēmumā izstrādātajām vadlīnijām, operatīvi reaģējām, lai ierobežotu tālāku vīrusa izplatību. Šobrīd ir jau veikta pilnīga telpu dezinfekcija, kā arī esam norīkojuši visus Olaines "Maxima X" veikalā strādājošos pašizolācijā un uz veselības pārbaudēm," pauda "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA «Tineo» mainījies īpašnieku sastāvs un turpmāk to pārvaldīs SIA «Maxima Latvija». Šāds lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku uzņēmuma administratīvo pārvaldību, informē «Maxima Latvija».

Pašlaik ir atrisināti administratīvie jautājumi, kas bija saistīti ar «Tineo» īpašuma Priedaines ielā 20 sakārtošanu, zemes īpašumtiesību atdāvināšanu Rīgas domei Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei, kā arī atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

«Maxima Latvija» norāda, ka ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmums «Tineo» neveic saimniecisko darbību, noslēdzoties tiesvedībām, tā darbību plānots izbeigt atbilstoši spēkā esošajai kārtībai un uzņēmuma statūtiem.

Abiem uzņēmumiem ir saistīta īpašnieku struktūra, tādēļ uz pilnvaras pamata «Maxima Latvija» jau iepriekš darbojusies «Tineo» vārdā, jo tai ir lielāki administratīvie resursi. Līdz šim SIA «Tineo» administratīvās funkcijas pildīja amatpersonas no Lietuvas.

Drīzumā sāls veikalos būs pieejams ierastajā daudzumā, norādīja aptaujāto mazumtirdzniecības veikalu tīklu "Rimi", "Maxima" un "top!" pārstāvji.

Veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte sacīja, ka pagājušajā nedēļā veikti papildu sāls pasūtījumi uz "top!" veikalu noliktavām, tādējādi šīs nedēļas otrajā pusē krājumi tiks papildināti.

Tāpat viņa norādīja, ka "top!" veikalos vairs nevajadzētu būt sāls iztrūkumam, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Priedīte arī minēja, ka šobrīd nav izteikts deficīts nevienā preču grupā, kā arī "top!" veikalos netiek prognozēti jauni preču iztrūkumi, jo gan sāls, gan citu preču gadījumā, piegādes tiek atjaunotas un iztrūkstošo zīmolu produkti tiek aizvietoti ar citiem.

Arī "Rimi Latvia" Kategoriju departamenta direktors Milans Blūms atzīmēja, ka "Rimi" veikalos sāls tiek pakāpeniski nodrošināts visiem veikaliem, kā arī piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši. Šobrīd veikala sortimentā pieejams dažādu zīmolu un veidu sāls.

Mazumtirdzniecības veikalu tīklam "SPAR" ienākot Latvijā, lielākie ieguvēji būs pircēji, pavēstīja lielākie Latvijas mazumtirgotāji.

"Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā sacīja, ka mazumtirdzniecības nozarē konkurence vienmēr ir bijusi sīva, un "Maxima" ar to rēķinās, tomēr uzņēmuma prioritāte ir pircēja intereses, un atvērtā tirgū ieguvējs no konkurences ir tieši pircējs.

Vienlaikus viņa norādīja, ka neatkarīgi no citiem tirgus spēlētājiem, "Maxima" arī turpmāk nodrošinās visiem Latvijas iedzīvotājiem viņu iecienītākos produktus par zemām cenām.

Latvijā ienāks jauns mazumtirdzniecības veikalu tīkls  

Starptautiskais mazumtirdzniecības veikalu tīkls “SPAR” uzsāks darbu Latvijā, jau šovasar atverot...

Arī "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers norādīja, ka mazumtirdzniecības jomā konkurence Latvijā ir sīva, kas patiesībā darbojas pircēju labā, katram tirgus spēlētājam cenšoties uzrunāt pircējus ar viņiem saistošiem piedāvājumiem.

Tāpēc, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju un tagad arī kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem, "Rimi" turpinās sniegt kvalitatīvus piedāvājumus par izdevīgām cenām.

Savukārt "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis norādīja, ka "Lidl" atturas no citu tirgus dalībnieku aktivitāšu komentēšanas vai prognožu izteikšanas.

Kā ziņots, tiek plānots Latvijā pirmie "SPAR" veikali tiks atvērti šovasar. Veikalu tīkls "SPAR" Latvijā veidos sadarbību ar mazumtirdzniecībā jau strādājošiem uzņēmējiem.

SIA "Maxima Latvija" reģistrēta 2000.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. "Maxima Latvija" īpašniek ir Lietuvā reģistrētie uzņēmumi "Maxima grupe" un "Maxima LT".

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 251,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH".

Mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija" līdz ar jaunā tirdzniecības modeļa ieviešanu, kas tirdzniecības vietās nosaka stingrākus epidemioloģiskos drošības noteikumus, pirmdien īslaicīgi slēdz veikalus, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus telpām, aģentūrai LETA atzina "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

"Situācija tiek ļoti skrupolozi uzmanīta, lai veikala telpās atrastos tikai maksimāli pieļaujamais pircēju skaits. Tas atsevišķos gadījumos ir radījis nepieciešamību īslaicīgi veikalu slēgt, lūdzot klientus uzgaidīt ārpus veikala telpām," sacīja Dupate Ugule.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā ārā valdošo salu, pirms došanās uz veikalu pircēji aicināti silti saģērbties, lai nepakļautu sevi riskam, piemēram, sasaldēties.

Savukārt, komentējot apmeklētāju interesi iegādāties produktus, kurus iepriekš klātienē nedrīkstēja tirgot, bet no pirmdienas ir atļauts, Dupate-Ugule pastāstīja, ka, pēc pirmajiem novērojumiem, lielāks pieprasījums vērojams tādās kategorijās, kā piemēram, rūpniecības un saimniecības preces, virsdrēbes, apavi un citās, kas ir ļoti ikdienišķas iedzīvotāju vajadzības.

Par SIA «Maxima Latvija» padomes priekšsēdētāju iecelts mazumtirgotāja grupas «Maxima Grupė» jaunais vadītājs Justas Riauba, un 3.maijā atbilstošas izmaiņas ierakstītas komercreģistrā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jauns padomes priekšsēdētājs SIA «Maxima Latvija» bija jāieceļ, jo šī gada 18.aprīlī līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Dalius Misiūnas atstāja amatu.

SIA «Maxima Latvija» padomē turpina darboties padomes priekšsēdētāja vietnieks Eugenijus Filonovas un padomes locekļi Vitalij Rakovski un Vilius Rimkus.

SIA «Maxima Latvija» ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem pēc apgrozījuma. Tirgotāja apgrozījums 2017.gadā bija 723,054 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem sasniedza 23,224 miljonus eiro.

SIA «Maxima Latvija» dibināta 2000.gadā, tās reģistrētais pamatkapitāls ir 4 909 750 eiro un vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrēta kompānija «Lincoln Land Erste B.V.», bet patiesā labuma guvējs ir Nerijus Numavičius.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Lietuvā divkāršojies miljardieru skaits, liecina Lietuvas žurnāla "Top" publicētais jaunākais valsts bagātāko cilvēku saraksts.

Tajā ir trīs jauni miljardieri - kiberdrošības uzņēmuma "Tesonet" līdzdibinātāji Toms Okmans un Eimants Sabaļausks, kā arī koncerna "MG grupe" prezidents Darjus Mockus.

Okmana un Sabaļuska aktīvu vērtība katram ir 1,05 miljardi eiro, bet Mockum - viens miljards eiro, norāda žurnāls.

Uzņēmumam "Tesonet" pieder VPN pakalpojumu sniedzējs "Nord Security", kura vērtība tiek lēsta trīs miljardu ASV dolāru apmērā. 2023.gadā "Nord Security" piesaistīja 100 miljonu dolāru investīcijas no ASV privātā kapitāla fonda "Warburg Pincus".

Savukārt Mockus ir ražošanas, tirdzniecības, nekustamā īpašuma un plašsaziņas līdzekļu grupas "MG grupe" vienīgais īpašnieks.

Biotehnoloģiju kompānija "Thermo Fisher Scientific Baltics" ir vērtīgākais uzņēmums Lietuvā, liecina portāla "15min.lt" apkopotais simt Lietuvas vērtīgāko uzņēmumu saraksts.

Sarakstā 12 kompāniju vērtība pārsniedz vienu miljardu eiro.

"Thermo Fisher Scientific Baltics" vērtība pašlaik sasniedz 3,8 miljardus eiro salīdzinājumā ar 4,3 miljardiem eiro pērn.

Mazumtirdzniecības grupa "Maxima grupe" ieņem otro vietu, un tās vērtība pieaugusi līdz 2,2 miljardiem eiro no 2,168 miljardiem eiro pagājušajā gadā.

Trešajā vietā Lietuvas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā ar 2,1 miljarda eiro vērtību ir transporta, kravu un loģistikas grupa "Girteka Group". Formāli "Girteka" šogad ir topa jaunpienācēja, jo pērn ceturtajā vietā ar 1,28 miljardu eiro vērtību bija grupas vairākuma īpašnieks "ME Investicija", kas šogad nomainīja nosaukumu un kļuva par "Willgrow".

Lietuvas mazumtirdzniecības tīkla "Maxima grupe" uzņēmums "Barbora Polska", kas nodrošina pārtikas produktu piegādi mājās Gdaņskā, Gdiņā un Sopotā, kā arī Varšavā, Katovicē un Lodzā, 3.martā izbeigs darbību, paziņoja uzņēmums.

"Barbora Polska" pārvaldnieka "Radas" direktors Viktors Juozapaitis lēmumu pamatoja ar to, ka pieprasījums pēc pandēmijas laikā izveidotā pakalpojuma pēdējā laikā pieaug nedaudz un neatbilst uzņēmuma gaidām, tādēļ nolemts izbeigt "Barbora Polska" darbību un koncentrēties uz darbību Baltijas valstīs.

"Radas", kas pārvalda pārtikas tiešsaistes veikalu "Barbora", darbību turpinās Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. "Barbora" Lietuvā darbojas kopš 2014.gadā, bet Latvijā un Igaunijā - kopš 2018.gada.

Lietuvā reģistrētais "Radas" ietilpst "Maxima grupe", kuras mazumtirdzniecības tīkli Baltijas valstīs strādā ar "Maxima" zīmolu, Polijā ar "Stokrotka" zīmolu un Bulgārijā ar "T-Market" zīmolu. Polija joprojām ir viens no galvenajiem grupas attīstības virzieniem, kur 2023.gadā tīkls tika paplašināts par apmēram 60 veikaliem. Arī "Stokrotka" Polijā piedāvā pārtikas piegādes pakalpojumu, kuru pārtraukt nav plānots.

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Lietuvas bagātākais cilvēks joprojām ir veikalu tīkla «Maxima» īpašnieku holdinga «Vilniaus prekyba» galvenais akcionārs Nerijus Numavičs - lēsts, ka viņa īpašumu kopējā vērtība ir 1,2 miljardi eiro jeb par 200 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada, piektdien raksta portāls «Alfa.lt», atsaucoties uz žurnālu «Top».

Saskaņā ar žurnāla aplēsēm Numavičs tālu apsteidz visus pārējos saraksta dalībniekus.

Otrajā vietā pakāpies uzņēmumu grupas «Girteka logistics» valdes priekšsēdētājs un galvenais akcionārs Mindaugs Raila ar īpašumiem 750 miljonu eiro vērtībā.

Trešajā vietā šoreiz palicis koncerna «MG Baltic» prezidents Darjus Mockus, kam pieder īpašumi 690 miljonu eiro vērtībā.

Ceturtajā vietā ierindojies bijušais «Vilniaus prekyba» akcionārs Žilvins Marcinkevičs, kura īpašumi novērtēti par 400 miljoniem eiro.

Piektajā vietā ir koncerna «Achemos grupe» valdes priekšsēdētāja Lida Lubiene, kuras īpašumu vērtība ir 320 miljoni eiro.

Sestais sarakstā ir mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmumu grupas «Kesko Senukai» dibinātājs Augustīns Rakausks ar 240 miljonus eiro vērtiem īpašumiem, septītais - degvielas uzpildes staciju tīkla operatorkompānijas «Vaizga» akcionārs Ivans Paļeičiks ar 230 miljonus eiro vērtiem īpašumiem, astotais - «Vilniaus prekyba» un Baltkrievijas tirdzniecības tīkla «Mart Inn» akcionārs Mindaugs Marcinkevičs ar 220 miljoniem eiro.

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" paziņojums par tirdzniecības centra "Alfa" īpašnieku maiņu nāca kā jaunums, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Jau ziņots, ka tirdzniecības centru "Alfa" iegādājās Lietuvas holdinga "Vilniaus prekyba" kompānija "Akropolis Group". "Vilniaus prekyba" grupā ietilpst arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe".

Pārdots tirdzniecības centrs Alfa  

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis"...

"Mēs laikam nebijām vienīgie, kuriem šī īpašnieku maiņa bija liels jaunums. Taču mums ir spēkā esoši līgumi, kuri nodrošina attiecības ar ēkas īpašniekiem vairāku gadu garumā," sacīja Turlais.

Pēc viņa teiktā, spēkā esošais līgums nosaka "Rimi" tiesības uz nomu līdz pat 2034.gadam.

Turlais atzina, ka "Rimi Latvia" pārrunas ar jaunajiem "Alfas" īpašniekiem, nav bijušas. "Pašlaik darījuma izvērtējumu veic Konkurences padome, un tikmēr pārrunas neesam ieplānojuši," sacīja Turlais.

Jau vēstīts, ka "Akropolis Group" augusta sākumā ziņoja, ka parakstījusi līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāldaļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa".

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta KP atļauja.

Tirdzniecības centra "Alfa" kopējā platība ir aptuveni 154 000 kvadrātmetru, tostarp iznomājamā iepirkšanās telpu platība ir 71 000 kvadrātmetru, bet autostāvvietās vienlaikus var novietot 1750 automašīnu. Tirdzniecības centrā darbojas 210 veikalu. "Alfā" atrodas tādu zīmolu veikali kā "Zara", "Reserved", "H&M", "Euronics", "Sportland", "Kidzone", "Cenuklubs.lv", "Cinamon", "Lido", "McDonalds", kā arī citi veikali un pakalpojumu sniegšanas vietas. Tirdzniecības centrā atrodas arī "Rimi" lielveikals.

"Akropolis Group" Latvijā pieder arī tirdzniecības centrs "Akropole". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”