Par iepirkumos ietaupītajiem līdzekļiem šogad vēl četros valsts autoceļu posmos atjaunos segumu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Plānots, ka darbi visos četros posmos tiks sākti augustā un pabeigti līdz gada beigām.

Tostarp uz reģionālā autoceļa Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) atjaunos asfaltbetona segumu divos posmos - no Degļupsila ceļa līdz krustojumam ar autoceļu Ranka-Gatves (V440) un no krustojuma ar autoceļu Ranka-Tirza (V436) līdz reģionālajam autoceļam Smiltene-Gulbene (P27).

Abi šie posmi 2013.gadā ir pārbūvēti ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, un tiem tiks veikta obligātā periodiskā seguma atjaunošana. Tostarp veiks izlīdzinošo frēzēšanu un ieklās karstā asfalta dilumkārtu, kā arī atjaunos ceļa aprīkojumu.

Būvdarbus veiks "Binders" par līgumsummu 784 483 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet būvuzraudzību nodrošinās SIA "ACM projekts".

Vienības gatvi Rīgā raksturo bruģis, dzīva auto satiksme un 10.tramvajs, ko dziesmā apdziedājis Labvēlīgais tips, aicinot sēsties sapņu vagonā…

Vienības gatves garums ir teju pieci kilometri. Tā ir izveidota XIX gs., nospraužot pilsētas robežās jaunu iztaisnotu trasi senajam pasta ceļam, kas reiz gāja no Vācijas caur Jelgavu uz Rīgu. Līdz pat 1935. gadam Vienības gatvi dēvēja par Jelgavas šoseju, un sākotnēji tā bija savienota tieši ar Akmeņu ielu, bet, paplašinot dzelzceļa staciju, ielas sākums tika pavirzīts līdz Jelgavas ielai. DB apciemoja vairākus uzņēmējus ielas posmā no Altonavas līdz Jelgavas ielai.

Auto, ka biezs

DB novēroja, ka viena no raksturīgākajām Vienības ielas iezīmēm – tur atrodas ne viens vien specializētais autolietu veikals. Viens tirgo krāsas vai dažādus aksesuārus mašīnu izdaiļošanai, kāds cits piedāvā servisu. Aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka šādai vienas specializācijas veikalu koncentrācijai esot savi iemesli – šeit ikdienā garām steidz autovadītāji, kas ir šo uzņēmumu potenciālie klienti. Turklāt šeit klientiem nav jādomā par autostāvvietu – mašīnas atļauts novietot gan ielas malās, gan atsevišķās vietās gandrīz pie veikalu durvīm. Savukārt tiem, kuri atstāj savu braucamo servisā, ir viegli un ērti izmantot sabiedrisko transportu un nokļūt pilsētas centrā.

Rīgā, Jaunciema gatvē apgāzusies kravas Statoil automašīnas cisterna ar dsīzeļdegvielu. Satiksme negadījuma vietā slēgta abos virzienos. Degvielas vedēja piekabe apgāzusies laikā starp plkst.06.00 un 08.00.

Papildināta ar 2. un pēdējo rindkopu.

Prognozējoši brauktuve tiks sakārtota un satiksmei atklāta pēcpusdienā, līdz tam, transportlīdzekļu vadītāji aicināti šo posmu apbraukt izmantojot Jaunciema gatvi posmā no Carnikavas pagrieziena uz Berģiem, Brībības gatvi un Gustava Zemgala gatvi. Carnikavas virzienā var nokļūt braucot pa Brīvības gatvi un Jaunciema gatvi virzienā no Berģiem, vai Valsts galveno autoceļu A1 Rīga – Ainaži, informē Rīgas domes Satiksmes departaments. Shēma negadījuma vietas apbraukšanai.

No cisternas arī noplūdusi degviela. Kā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), tad degviela noplūdis aptuveni 100 kvadrātmetru platībā.

Ekspedīcijas Mana jūra 2015 laikā veiktajā jūras piekrastes atkritumu monitoringā noskaidrojies, ka netīrākā pludmale Latvijā ir Tūjā, bet no atkritumiem tīrākā ir Abragciema peldvieta, informēja kampaņas pārstāve Elīna Kolāte.

Abragciema pludmalē uz 100 metriem atrastas 18 atkritumu vienības, kamēr Tūjas pludmalē tādu bijis 498.

Starp tīrākajām pludmalēm ir Mērsrags ar 39 atkritumu vienībām uz 100 metriem, Jaunķemeri (45 vienības, Kolka (56 vienības), Apšuciems (58 vienības), Miķeļtornis (59 vienības), Mazirbe (60 vienības), Pūrciems (61 vienība), Gaujas ieteka Rīgas līcī (75 vienības), bet tīrāko pludmaļu desmitnieku noslēdz Salacgrīva ar 77 atkritumu vienībām.

Otra netīrākā pludmale aiz Tūjas ir Daugavgrīva, kur atrasti 469 atkritumi uz 100 metriem, trešajā vietā ir Nida Latvijas-Lietuvas pierobežā ar 508 atkritumu vienībām. Saulkrastos savāktas 316 atkritumu vienības, Užavā - 228, Papē - 212, Liepājas Karostā - 208, Pāvilostā – 207, Staldzenē – 206, bet Lilastē bijusi 191 atkritumu vienība uz 100 metriem.

Satiksmes ministrija (SM) valsts galvenā autoceļa projekta E67/A7 Ķekavas apvedceļš īstenošanai atsavinās nekustamos īpašumus teju 80 000 eiro vērtībā, šodien lēma valdība.

SM par 2816 eiro atpirks nekustamu īpašumu Staņķi C, kas sastāv no zemes vienības 0,02 hektāru platībā, zemes vienības 0,06 hektāru platībā un īpašuma Staņķi.

Tāpat paredzēts par 3855 eiro atpirkt īpašumu Šmiti C, kas sastāv no zemes vienības 0,0042 hektāru platībā, zemes vienības 0,1082 hektāru platībā un īpašuma Šmiti.

Plānots arī par 7913 eiro atsavināt nekustamā īpašuma Circeņi daļu, kas sastāv no zemes vienības 0,2229 hektāru platībā, un par 8502 eiro nekustamo īpašumu Lustes, kas sastāv no zemes vienības 0,2538 hektāru platībā.

Tāpat SM tērēs 41 889 eiro, lai atsavinātu nekustamā īpašuma Vecgaņģi-3 zemes vienību 0,86 hektāru platībā, un 6131 eiro, lai atsavinātu nekustamo īpašumu Mežvidi C, kas sastāv no zemes vienības 0,1522 hektāru platībā, zemes vienības 0,0071 hektāru platībā un īpašuma Mežvidi.

Mārupes novada Babītes pagastā sākts pārbūvēt Rīgas apvedceļu (A5) posmā no Rīgas robežas līdz pārvadam pār Jūrmalas šoseju (A10), informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

2,6 kilometru garajā posmā pārbūvēs abas brauktuves.

Pašlaik notiek sagatavošanās darbi, un posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 un 70 kilometri stundā. Sākoties būvdarbiem, satiksmi abos virzienos organizēs pa vienu brauktuvi.

Pārbūves ietvaros paredzēts abās brauktuvēs mainīt ceļa segas konstrukciju un ieklāt asfaltbetonu trijās kārtās. Pārbūvētās ceļa segas kalpošanas laiks būs 20 gadu. Tāpat atjaunos pārvadu pār dzelzceļu. Divlīmeņu satiksmes mezglā ar Jūrmalas šoseju izbūvēs uzbērumu un nobraukšanas joslu no autoceļa A5 virzienā uz Jūrmalu.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, veicot pārbūvi, tiks slēgts autoceļu A5, Babītes stacija-Vārnukrogs (V10) un Mēness ielas krustojums, līdz ar to no autoceļa A5 uz V10 un Mēness ielu būs iespējams tikai labais pagrieziens. Lai nodrošinātu iespēju nogriezties vajadzīgajā virzienā, 200 metru attālumā no šī krustojuma uz autoceļa A5 izbūvēs apgriešanās vietu.

Pirmdien, 2.maijā uz rekonstrukcijas laiku VEF kultūras pils atslēgas tika nodotas būvnieku – SIA Velve – pārstāvju rokās, kuri pusotra gada laikā apņēmušies atjaunot ēku, informē Rīgas dome.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes Īpašuma departaments ir parakstījis līgumu ar būvfirmu SIA Velve par VEF Kultūras pils pārbūves un renovācijas darbu veikšanu. Līgumcena ir 8,97 miljoni eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro. No minētajām izmaksām vairāk nekā sešus miljonus eiro plānots piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem.

Kultūras pils VEF rekonstrukciju plānots pabeigt 2017. gada 18 .novembrī.

VEF Kultūras pilī paredzēts atjaunot lielo skatītāju zāli ar 805 skatītāju vietām, tostarp 18, kas paredzētas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Rekonstruēs arī mazo skatītāju zāli, kurā ir 100 vietas. Pagrabstāvā atjaunos tehniskās telpas, virtuves plānojumu mainīs atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Ēkā ierīkos liftu, lai tā būtu piemērota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

VEF Kultūras pils restaurāciju par gandrīz deviņiem miljoniem eiro veiks SIA Velve, ar kuru līgumu Rīgas domes Īpašuma departaments cer noslēgt janvārī, pastāstīja departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Velve uzvarēja iepirkuma konkursā, kurā kopumā piedāvājumus bija iesnieguši pieci pretendenti. Pašreiz ir beidzies rezultātu pārsūdzēšanas termiņš, un, tā kā neviena sūdzība netika iesniegta, ar Velvi drīzumā tiks noslēgts līgums, pastāstīja Burovs.

Burovs pastāstīja, ka iepriekš ticies ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem un šonedēļ tiksies arī ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem saistībā ar Eiropas Savienības fondu finansējuma piesaisti objekta restaurācijai. Lai tas sekmīgi notiktu, jāsagaida attiecīgo Ministru kabineta noteikumu apstiprināšana, kas varētu notikt janvārī, pastāstīja Īpašuma departamenta direktors.

No 2.maija uz pilnas rekonstrukcijas laiku tiks slēgta VEF Kultūras pils, informēja Rīgas pašvaldībā.

Rīgas domes Īpašuma departaments ir parakstījis līgumu ar būvfirmu SIA Velve par VEF Kultūras pils pārbūves un renovācijas darbu veikšanu.

Līgumcena ir 8,97 miljoni eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Kopējās projekta izmaksas ar PVN ir aptuveni 11 miljoni eiro.

No minētajām izmaksām 6,07 miljonus eiro plānots piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) fondiem.

Darbi varētu aizņemt pusotru gadu, tos plānots pabeigt 2017.gada rudenī.

VEF Kultūras pilī paredzēts atjaunot lielo skatītāju zāli ar 805 skatītāju vietām, tostarp 18, kas paredzētas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Rekonstruēs arī mazo skatītāju zāli, kurā ir 100 vietas. Pagrabstāvā atjaunos tehniskās telpas, virtuves plānojumu mainīs atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Ēkā ierīkos liftu, lai tā būtu piemērota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

31 hektāru plašajā teritorijā, kompleksā Mežaparka Rezidences ASV investīciju fondu grupas NCH Capital nekustamā īpašuma kompānija SIA Domuss sākusi pirmās villas būvniecību. Darbus veic SIA Merks.

Projekta attīstība tiks veikta pa grupām un katrai būs savs būvniecības konkurss. Drīzumā uzņēmums iecerējis sludināt konkursu dzīvokļu nama, rindu māju būvniecībai, informē NCH Capital Inc vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis. «Mežaparkā kopumā ir ierobežots nekustamo īpašumu piedāvājums. Mežaparka Rezidencēs esam sākuši priekšpārdošanu un interese ir liela. Šobrīd 100% gatavs pārdošanas objekts ir zeme ar piebraucamiem ceļiem, komunikācijām. Daži zemes pircēji vēl ir pārdomu procesā, jo grib pilnīgu pārliecību par to, ka teritorija tuvāko gadu laikā tiks apbūvēta. Jau šogad plānojam sākt vairāk nekā 10 ēku būvniecību, tādēļ esam pārliecināti, ka jau nākamgad ap šo laiku darījumu aktivitāte būs ievērojama. Dzīvokļu, villu, rindu un dvīņu māju būvniecībā nākamajos divos gados plānots ieguldīt 18 miljonus eiro. 2017.gadā paredzēts nodot ekspluatācijā 41 dzīvojamo vienību, tostarp villas, dvīņu un rindu mājas, kā arī trīs stāvu dzīvokļu namu; 2018.gadā ir iecerēts pabeigt trīs stāvu biroju ēkas būvniecību, kurā būs arī restorāns, kā arī 2.kārtas rindu mājas un trīs stāvu dzīvokļu ēkas pie vaļņa gar Gustava Zemgala gatvi,» papildina SIA Domuss direktors Ralfs Jansons.

Sākusies un līdz 2.augustam norisināsies publiskā apspriešana lokālplānojumam teritorijai Rīgā starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apbūvi. Lokālplānojumu izstrādājis mērniecības un teritorijas plānošanas uzņēmums Metrum, informēja Latio tirgus pārskatu projektu vadītājs Roberts Kārkliņš.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA Jaunais Mežaparks. Uzņēmumam pieder lielākais no lokālplānojuma teritorijā ietvertajiem zemes gabaliem, tā platība ir 31,6 hektāri. 0,5 hektārus liels zemes gabals ir Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā. Lokālplānojums izstrādāts, pamatojoties uz projektēšanas biroja Arhis apbūves koncepciju, kas paredz bijušajā armijas noliktavu teritorijā veidot mazstāvu dzīvojamo apbūvi, vietām arī jaukta tipa apbūvi, plašu publisko ārtelpu un zaļu vidi.

Lokālplānojums paredz grozīt Rīgas teritorijas plānojumā noteikto minētās teritorijas atļauto izmantošanu no centra apbūves uz trim citiem izmantošanas veidiem – savrupmāju apbūves teritoriju, dzīvojamās apbūves teritoriju un jauktas apbūves teritoriju ar dzīvojamo funkciju. Paredzēts ievērojami samazināt arī atļauto apbūves blīvumu un intensitāti, vienlaicīgi veicot vairākus būtiskus pilsētvides uzlabojumus. Tāpat iecerēts grozīt Rīgas teritorijas plānojumā noteikto un spēkā esošajā detālplānojumā precizēto apbūves stāvu skaitu – atļauto 4–25 stāvu vietā kā maksimālo nosakot tikai trīs stāvus.

Smiltenes novada pašvaldība noslēgusi iepirkumu procedūru par pašvaldības ceļu rekonstrukciju. Būvdarbus par vairāk nekā diviem milj. Ls veiks piegādātāju apvienība Ceļinieks 01, SIA Ceļinieks 2010 un OU Valga Teed, liecina informācija iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Rekonstrukcijas projekts paredz atjaunot Žīguru ceļa posmu, Remmeļu ceļu, Jaunvīķīšu ceļu Brantu pagastā, kā arī Blomes pagasta Lapsiņas-Pāņi un Jaunaiskrogs-Riņģi ceļu. Vērienīgi ceļa atjaunošanas darbi notiks arī Launkalnes pagastā, kur paredzēts rekonstruēt ceļus Kalna cepļi-Muižnieki-Dārziņi, Ruņģi-Smukuļi, Vidzemes šoseja-Dāmi, Launkalne-Priedaine-Lācīši, Mežmuiža-Puriņi. Bilskas pagastā atjaunos ceļus Gaisma-Pīlādži, Ziediņi-Ezermala, Pakuļi-Zeltiņi-Dzeltuceplis, Kultūras ielu, ceļu Žiguļi-Skola. Rekonstruēs arī Smilšu ielu, Priežkalnu-Bieriņu un Piekārumu-Purmaļu ceļu Grundzāles pagastā, tāpat darbi notiks arī Palsmanes pagastā Rūpnieku ielā, uz ceļiem Rūpnieki-Veckļavaisi-Bērziņi, Mētras – Jauncepļi. Variņu pagastā atjaunos ceļu Ķenģi-Jaunzemi, Mazkalni-Jaunzemi-Vilciņi, Sējumi-Strazdukalni, Strazdukalni-Veczilzemnieki. Smiltenes pagastā darbus veiks ielā Grotūzis un uz Kaužaču-Stariņu ceļa.

A/s Latvenergo noslēgusi vairāk nekā 1,99 miljonu latu apjomīgu iepirkumu konkursu par trašu tīrīšanas frēžu, kāpurķēžu traktoru, piekabju un speciālo automašīnu iegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tādējādi vairāk nekā 491 tūkst. Ls vērtu elektropārvades līniju trašu tīrīšanas frēzi (kopumā tiks iegādātas trīs frēzes), kā arī 96 tūkst. Ls vērtu elektropārvades līniju trašu tīrīšanas frēzi a/s Latvenergo piegādās a/s Ferrus. SIA Unimotors Latvia tikusi pie 374 tūkst. Ls vērta iepirkuma un a/s Latvenergo piegādās kāpurķēžu traktoru ar aprīkojumu – buldozeru, vinču, hidromanipulatoru, zemes urbi un grozu cilvēku celšanai (tiks iegādāti divi traktori). Savukārt SIA IKF Politehnika uzvarējusi vairāk nekā 40 tūkst. Ls konkursā par puspiekabes piegādi (tiks iegādātas divas vienības), bet SIA Mono Transserviss – 169 tūkst. Ls vērtā konkursā par puspiekabes-treilera piegādi (tiks iegādātas sešas vienības). Konkursa ietvaros SIA Balttehnika uzvarēja vairāk nekā 51 tūkst. Ls konkursā par traktoru kravas piekabes piegādi (tiks iegādātas divpadsmit vienības), bet SIA Metālists – vairāk nekā 63 tūkst. Ls apjomīgā konkursā par traktoru balstu pārvadāšanas piekabes piegādi (tiks iegādātas divpadsmit vienības), SIA Domenikss uzvarējusi 97,8 tūkst. Ls vērtā konkursā par evakuatora speciālo transportlīdzekļu pārvadāšanai piegādi (tiks iegādātas divas vienības). Citus evakuatorus par 65 tūkst. Ls un 77,2 tūkst. Ls piegādās SIA Avar auto, tāpat uzņēmums uzvarējis arī konkursā par 293 tūkst. Ls vērta kravas seglu vilcēja piegādi (tiks iegādātas sešas vienības). Savukārt SIA Volvo Truck Latvia a/s Latvenergo piegādās kravas seglu vilcēju ar hidromanipulatoru par 176 tūkst. Ls. (tiks iegādātas divas vienības).

Divos Kārļa Ulmaņa gatves posmos 17.jūlijā sākti šīs vasaras vērienīgākie seguma atjaunošanas darbi, informē Rīgas domes pārstāvji.

K. Ulmaņa gatvē kopumā segumu atjaunos trīs posmos, atjaunotajai platībai sasniedzot vairāk nekā 198 tūkstošus kvadrātmetru. Šajā būvsezonā Rīgā seguma atjaunošana un uzlabošana kopumā gaidāma 128 ielās vai to posmos. Kopš jūlija sākuma darbi pilnā sparā notiek Rīgas grantētajās ielās – Sužu, Trīsciema, Jaunciema un Berģu apkaimes ielās, bet no šīs nedēļas tie sākti arī pilsētas asfaltētajās ielās.

Kopskaitā seguma atjaunošanas darbi šogad noritēs 128 ielās vai to posmos – 38 ielās ar asfalta segumu un 90 ielās ar grants segumu. Kopējā atjaunojamā platība ielās ar asfalta segumu sasniegs 630 tūkstošus kvadrātmetrus, tam atvēlot ap 27 miljoniem eiro, savukārt ielas ar grants segumu atjaunos teju 96 tūkstošu kvadrātmetru platībā, tam atvēlot ap 3 miljoniem eiro.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» iesniedzis Eiropas Komisijai (EK) projektu nojauktā Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanai, ko plāno paveikt līdz 2019. gada beigām.

«Pagājušās nedēļas beigās mēs iesniedzām plānu saskaņošanai ar EK. Dzelzceļa posmu plānots atjaunot līdz 2019.gada beigām,» pavēstīja «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks.

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar valdības lēmumu plāns līdz 1.martam jāsaskaņo ar EK. Viņš norādīja, ka šobrīd uzņēmumus nevēlas atklāt plāna detaļas, tajā skaitā investīcijas.

Saskaņā ar agrākām aplēsēm, posma atjaunošana izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, taču uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paudis cerību, ka summa būs mazāka.

«Latvijas dzelzceļa» pārstāvis Māris Ozols aģentūru BNS informēja, ka dzelzceļa posma atjaunošanas projekts ar Latviju netiek saskaņots.

Uzvaras parkā turpinās celiņu un rotaļu laukuma atjaunošana, informē Rīgas dome.

Kopš vasaras notiek būvdarbi pirmajās trīs kārtās un patlaban noslēdzies iepirkums ceturtās kārtas būvniecībai, kurai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma atbalstīt vairāk nekā 350 000 eiro piešķiršanu.

""Aktīvi turpinām Uzvaras parka labiekārtošanu, kur jau rudens beigās katram būs pieejami gan skaisti, atjaunoti celiņi vairāku kilometru garumā un pusotra hektāra platībā, gan jauns rotaļu laukums ar modernām un drošām iekārtām. Šodien nolēmām piešķirt finansējumu vēl daļas celiņu atjaunošanai līdz šim nesakārtotajā parka daļā vairāk nekā 2600 kvadrātmetru platībā un zāliena izveidošanai vairāk nekā 1300 kvadrātmetru platībā un celiņu apmalīšu uzstādīšanai. Atjaunotajā parkā būs lieliskas atpūtas iespējas gan lieliem, gan maziem rīdziniekiem," uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) par vairāk nekā 3,19 milj. Ls atjaunos ceļa P40 Alūksne – Zaiceva posmu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Paredzēts, ka ceļa 15,6 - 25 km posmu atjaunos SIA 8 CBR, kas uzvarēja izsludinātajā atklātajā konkursā, piedāvājot zemāko cenu. Paredzēts, ka tiks atjaunots arī tilts pār Sarkanīti un tilts pār Pededzi.

Kopumā konkursā pieteicās divi pretendenti.

Jau rakstīts, ka par 1,63 milj. Ls Alūksnē plānots veikt būvdarbus Pils ielā, kas ir arī tranzīta maršruta sastāvdaļa. Ielas rekonstrukciju Alūksnē veiks SIA Matthai.

Jau rakstīts, ka par vairāk nekā 3,497 milj. Ls paredzēta Jaunceltnes ielas rekonstrukcija un tās piegulošo teritoriju infrastruktūras sakārtošana Aizkrauklē. Šajā iepirkumu konkursā uzvarējusi Rīgā reģistrētā būvfirma SIA Via. Tāpat pēdējā laikā slēgti vai izsludināti vairāki miljonus vērti iepirkumi par Latvijas ceļu posmu atjaunošanu, piemēram, 2.1 milj. Ls apjomīgs konkurss par autoceļa P33 Ērgļi - Vecpiebalga - Saliņkrogs posma Jaunpiebalga – Saliņkrogs rekonstrukciju un 4,2 milj. Ls konkurss par ceļa P4 Rīga – Ērgļi posma 52,58 – 61,63 kilometra atjaunošanu.

Palangas lidosta kopš 6.septembra slēgta uz vismaz 45 dienu rekonstrukciju, kuras laikā notiks lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tiks atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skodis.

Galvenos lidostas skrejceļu būvdarbus par 13 676 799,79 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veiks Latvijas būvniecības un rekonstrukcijas uzņēmumu grupa “A.C.B.”

Sistemātiski izvērtējot visu Lietuvas lidostu prioritātes, šī gada aprīlī tika uzsākti sagatavošanās darbi rekonstrukcijai Palangas lidostā. “A.C.B.” līdz šim uzņēmums ir veiksmīgi veicis arī Viļņas lidostas rekonstrukciju, tādēļ uzņēmuma izpilddirektors Armands Sviķis pauž pārliecību, ka arī Palangas lidostas pacelšanās un nolaišanās ceļa rekonstrukcijas norisināsies raiti.

“Palangas lidostas darbs tiek apturēts uz īsāko iespējamo laiku — 45 dienām —, no 6. septembra līdz 20. oktobrim. Šajā būvdarbu aktīvajā periodā darbi notiks bez apstājas — 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, tāpēc lidosta būs slēgta un lidojumi nenotiks. Oktobrī, kad būs beigušies rekonstrukcijas darbi, Palangas lidosta darbu atjaunos, bet visi lidojumi notiks ierastajā režīmā. Atlikušie rekonstrukcijas darbi notiks līdz 2021. gada 2. decembrim — visi procesi notiks, lidostai darbojoties. Kaut arī ir paredzami plaša apjoma būvniecības darbi, kas ar lielu jaudu turpināsies visu diennakti, iedzīvotāji izjutīs minimālu rekonstrukcijas darbu ietekmi. Tāpat Palangas lidostas rekonstrukcija ir ieplānota tā, lai neapdraudētu apkārtējo vidi un netraucētu apkārtnē esošo iedzīvotāju mieru – ir paredzēti obligātie pasākumi trokšņu un putekļu samazināšanai – zemes uzbērumi, regulāra irdeno materiālu laistīšana ar ūdeni un citi,” stāsta A. Sviķis.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi, kas saistīti ar satiksmes ierobežojumiem, tiks sākti pēc Jāņiem, šodien pastāstīja Salu tilta rekonstrukcijas darbu būvuzraugs, Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža.

Precīzs būvdarbu sākšanas datums pagaidām gan netiek nosaukts, norādot, ka ir sākti sagatavošanās darbi un vispirms jāizveido būvdarbiem nepieciešamā infrastruktūra.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi tiks organizēti trīs posmos, nepārtraukti nodrošinot satiksmi vismaz divās joslās katrā virzienā. Būvdarbu pirmajā posmā tiks slēgtas abas vidējās joslas, pēc tam tiks slēgtas divas joslas virzienā uz Pārdaugavu, bet trešajā posmā rekonstruēs atlikušās divas malējās joslas virzienā uz centru.

Būvdarbu laikā tiks nodrošināta nepārtraukta kustība arī gājējiem un velosipēdistiem. Rekonstrukcijas gaitā gājēju tuneļos tiks ierīkots apgaismojums, videonovērošana, bet sienas pārklātas ar antigrafiti pārklājumu.

Paredzot, ka decembrī saistībā ar Eiropas Savienības un ASV sankcijām pret Baltkrievijas uzņēmumu "Belarusjkaļij" apstāsies tā ražoto minerālmēslu transports caur Lietuvu, valsts dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai" uz laiku apturējusi svarīgas dzelzceļa līnijas posma attīstības projektu gandrīz 60 miljonu eiro vērtībā.

"Ģeopolitiskā situācija saistībā ar ES un ASV sankcijām pret Baltkrieviju liek mums pārskatīt dažu projektu investīciju atdevi," skaidrojis "Lietuvos geležinkeliai" uzņēmuma "LTG Infra" ģenerāldirektors Karolis Sankovskis, norādot, ka runa ir par otra sliežu ceļa būvdarbiem posmā Pluņģe-Šateiķi dzelzceļa līnijā, kas Viļņu caur Šauļiem savieno ar Klaipēdu.

Pēc viņa teiktā, prognozēts, ka sankcijas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma ieņēmumus, jo saruks kravu un pasažieru plūsma.

"Izvērtējot iespējamos riskus, uz laiku apturam 60 miljonus eiro vērta projekta īstenošanu," norādījis Sankovskis, piebilzdams, ka iespējas atsākt projekta īstenošanu tiks vērtētas, izstrādājot dzelzceļa jaudu palielināšanas plānu nākamajam gadam.

Līdz ar ražošanas uzņēmumu pievienotās vērtības kāpumu un cenu palielināšanos preču biržās, pērn turpināja augt Latvijas uzņēmumu eksporta preču vērtība.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, vidējais eksporta vienības vērtības (VV) līmenis pieauga par 3,7 % un vidējais importa vienības vērtības līmenis – par 7,9 %.

2012. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2011. gada 4. ceturksni vienības vērtība eksportētajām precēm pieauga par 5,5 % un importētajām precēm – par 7,5 %. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, vienības vērtība eksportprecēm pieauga par 1,4 %, bet importprecēm - par 0,1 %.

2012. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, vidējo eksporta vienības vērtības līmeni visvairāk paaugstināja VV pieaugums pārtikas rūpniecības ražojumiem, dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kā arī koksnei un tās izstrādājumiem.

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas ir par 15 miljoniem mazāk nekā sākotnēji plānots, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta iepirkuma rezultātiem līguma kopsumma bija plānota 265,729 miljoni eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei, vēsta LVC pārstāvji.

Rezultātā līguma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un tika noteikta 250,132 miljoni eiro (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei.

Vienlaikus LVC informē, ka katru gadu valsts atmaksās privātajam partnerim 12,53 miljonus eiro (bez PVN).

No 21.marta tiks pilnībā aizliegta kravas transporta tranzīta satiksme cauri Torņkalnam pa Vienības gatvi un Jelgavas ielu, kā arī rīta un vakara sastrēgumstundās aizliegta kravas transporta satiksme abos virzienos gar Daugavas kreiso krastu starp Bolderāju un Salu tiltu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Plānots, ka ceļa zīmju uzstādīšana tiks sākta ceturtdien un pabeigta aptuveni nedēļas laikā. Pirmo nedēļu Rīgas pašvaldības policija noteikumu pārkāpējus brīdinās, bet pēc tam sāks administratīvā pārkāpuma procesus ar sodu piemērošanu.

Izmaiņas turpmāk aizliegs kravas transporta kustību abos virzienos Vienības gatves posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Jelgavas ielai jeb Latvijas Universitātes akadēmiskajam centram, Jelgavas ielas posmā no Vienības gatves līdz Akmeņu ielai un Akmeņu ielas posmā līdz Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) jeb Valguma ielai.

Savukārt sastrēgumstundās no plkst.7 līdz 10 un no plkst.16 līdz 19 tiks ierobežota kravas transporta, kura pilna masa ir virs piecām tonnām, kustība abos virzienos gar Daugavas kreiso krastu no Salu tilta līdz Bolderājai - pa Mūkusalas ielu, Akmeņu ielu, Valguma ielu, Raņķa dambi, Daugavgrīvas ielu un šoseju līdz Finiera ielai.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments plāno šogad izstrādāt Rīgas Ziemeļu transporta koridora pirmā posma jeb Brīvības ielas dubliera tehnisko projektu un saņemt būvatļauju, šim mērķim paredzot ap 2,15 miljonus latu.

Projekta mērķis ir Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā. Departamenta speciālisti norāda, Brīvībasgatve patlaban ir galvenā satiksmes plūsmu uzņemošā iela Rīgā no "Via Baltica" ziemeļu virziena, kā arī autoceļiem A2, A3 un A4.

Lai sasniegtu Rīgas brīvostu un pilsētas ziemeļaustrumu apkaimes, daļa transporta līdzekļu, tai skaitā kravas transports, pārvietojoties pa Brīvības gatvi, tās nepietiekošas caurlaidības dēļ papildus izmanto arī Ropažu, Krustabaznīcas, Viskaļu ielas un atsevišķus Gustava Zemgala gatves posmus, kuru funkcionālais profils neatbilst tranzītsatiksmes plūsmām. Virzienā no krustojuma ar Gustava Zemgala gatvi uz centru Brīvības iela nodrošina transporta plūsmas uz Rīgas vēsturisko centru, kā arī apkalpo pilsētas iekšējās transporta plūsmas no citiem virzieniem.

Mežaparkā SIA Domuss īsteno vienu no līdz šim vērienīgākajiem projektiem galvaspilsētā - dzīvojamo ēku kompleksa Mežaparka Rezidences izveidi 31 hektāra platībā. Projekta pirmajā kārtā jau ieguldīti 18 miljoni eiro, bet kopējais Domuss mātes uzņēmuma ASV investoru grupas NCH Capital investīciju apjoms iecerēts ap 40 miljoniem eiro, informē projekta attīstītāji.

Projekts tiek īstenots starp Kokneses prospektu un Gustava Zemgala gatvi, kādreizējā armijas noliktavas teritorijā, plānojot apbūvēt vairāk nekā 145 zemes gabalus. Pirmajā kārtā būvniecības uzņēmums SIA Merks veicis apjomīgus teritorijas labiekārtošanas darbus: izbūvēta infrastruktūra un apzaļumota teritorija, izveidotas jaunas, bruģētas un apgaismotas ielas un gājēju celiņi, ierīkotas komunikācijas. Izbūvēts arī iespaidīgs akustiskais skaņas valnis gar Gustava Zemgala gatvi, uzberot 160 000 kubikmetru grunts sešu metru augstumā un to apzaļumojot.

2016. gada maijā Mežaparka Rezidences uzsāks pirmo ēku būvniecību. Kopumā pirmās kārtas ietvaros plānots uzbūvēt 4 villas, 4 divģimeņu mājas, 22 dzīvokļu māju trijos stāvos un 7 sekciju rindu māju, kuru būvniecību iecerēts pabeigt 2017. gada rudenī.