Saistībā ar Krievijas noteiktajām sankcijām, nosakot pārtikas produktu embargo, parādoties gaisma tuneļa galā, šodien Krievijas nevalstiskās organizācijas Starptautiskais ražotāju un uzņēmēju kongress konferences laikā atzina Krievijas Federācijas Federālās asamblejas Lauksaimniecības un vides politikas komitejas priekšsēdētājs Genādijs Gorbunovs.

«Politiķi strādā augstās sfērās, bet biznesā tikmēr parādās nekomfortabli apstākļi. Visi esam nobažījušies un vairākkārt esam aicinājuši politiķus pārtraukt sankcijas, lai lauksaimniecības sektors varētu atgriezties pie normālas sadarbības ar pasaules valstīm, kāda tā bija iepriekšējos gados. Turpināsim jau sāktās sarunas ar Krievijas visaugstāko vadību par sankciju atcelšanu, un jāatzīst, ka nupat parādījusies gaisma tuneļa galā, ir zināmas cerības», sacīja Gorbunovs.

Tāpat viņš norādīja, ka sankciju dēļ iesaistīto valstu lauksaimniecības un pārtikas sektora uzņēmējiem laiks vēl nav zaudēts.

«Visu vēl var vērst par labu. Mēs meklējam produkcijas piegādes iespējas, Latvijas uzņēmēji meklē realizācijas iespējas. Agri vai vēlu embargo tiks atsaukts, un Krievijā joprojām rēķinās ar produktu piegādi no Latvijas,» sacīja Gorbunovs.

ASV politiķu nespēja izdarīt neko būtisku var nozīmēt, ka nekas daudz arī netiek sačakarēts; par to arī mēreni priecājas finanšu tirgus dalībnieki.

Šonedēļ liela daļa finanšu tirgus dalībnieku uzmanības tika koncentrēta uz ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām. To iznākums nozīmēja, ka vairākumu no ASV Republikāņu partijas šīs valsts Kongresa apakšpalātā atkaro ASV Demokrātu partija. Savukārt ASV Kongresa augšpalātā – Senātā – vairākumu saglabāja ASV republikāņi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Šāds vēlēšanu iznākums pamatā tika uztverts pozitīvi, jo nepiepildījās trauksmainākais scenārijs. Tas paredzēja, ka ASV Kongresā, arī Senātā, vairākumu izdosies nodrošināt Demokrātu partijai. Daļa tirgus dalībnieku baidījās, ka tas ASV politiku noliks gluži vai totālas paralīzes stadijā. Šobrīd piepildījies tirgus dalībnieku pārsvarā prognozētais scenārijs, kas patiesībā pats par sevi vien ir uzskatāms par pozitīvu faktoru. Negaidītais dažu pēdējo gadu vēlēšanu iznākums ar lielāku saspringumu vienmēr liek gaidīt arī citu nozīmīgu balsojumu iznākumu.

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

#Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

ASV Kongress pirmdien nobalsoja par valdības darbības finansēšanu, apstiprinot likumprojektu, kas ļaus atsākt pilnvērtīgu federālo aģentūru funkcionēšanu.

Vispirms Kongresa augšpalātā Senātā likumprojektu atbalstīja 81 senators, bet 18 balsoja pret. Pēc tam apakšpalātā Pārstāvju palātā par likumprojektu balsoja 266 likumdevēji, bet 150 bija pret.

Likumprojektu pēc tam parakstījis ASV prezidents Donalds Tramps.

«Man prieks, ka demokrāti Kongresā ir nākuši pie prāta,» paziņoja Tramps.

Likumprojektā iekļauta populāra bērnu veselības apdrošināšanas programma, tomēr tajā nav garantiju imigrantiem, kuri ASV nelegāli tika ievesti kā bērni.

Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

ASV Valsts departaments ceturtdien iesniedzis Kongresā sarakstu ar Krievijas uzņēmumiem, kuriem varētu draudēt sankcijas.

Valsts departamenta preses pārstāve sacīja, ka tuvākajās dienās saraksts būs pieejams arī sabiedrībai, lai amerikāņu kompānijas un privātpersonas varētu pārtraukt sakarus ar šiem uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas armiju un izlūkdienestiem.

Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā un iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, ASV Kongress jūlijā piemēroja Krievijai jaunas sankcijas.

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš apšaubījis Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, iebilda pret sankciju likumprojektu, kas liedz viņam iespēju atcelt šīs sankcijas.

Tomēr pēc tam, ka Kongress apstiprināja likumprojektu ar veto drošu vairākumu, Tramps parakstīja likumprojektu, gan turpinot sūdzēties, kas tas ietver «antikonstitucionālus nosacījumus».

ASV prezidenta vēlēšanas gaidāmas vien nākamā gada novembrī. Tas gan nav traucējis šī amata kandidātiem jau kādu laiku piekopt aktīvu "vairākumsolīšanu". Var spriest par Trampa ēras populismu, lai gan izskatās, ka arī citi ASV vadītāja krēsla kārotāji, lai gūtu popularitāti, gatavi apsolīt ļoti, ļoti daudz.

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatore Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt, piemēram, ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīru cenu. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Tāpat kreisā spārna ASV Demokrāti vēl runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai). Vorena tāpat iecerējusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, tirgum paužot atvieglojumu pēc otrdien notikušajām ASV starpvēlēšanām, kuru rezultāti neradīja lielus pārsteigumus.

«Finanšu tirgi turpina savu virzību uz priekšu, saprotot, ka investori bija pareizi pozicionēti starpvēlēšanu iznākumam,» sacīja FXTM analītiķis Džamels Ahmads.

Demokrāti šajās vēlēšanās atguva kontroli pār Pārstāvju palātu, bet prezidenta Donalda Trampa Republikāņu partija palielināja savu vairākumu Senātā.

ASV dolāra vērtība pret eiro un britu mārciņu samazinājās, jo investori paredz, ka demokrātu kontrole pār Pārstāvju palātu būs «potenciāls šķērslis» jebkuriem Trampa centieniem ieviest turpmākus fiskālos stimulus, sacīja Ahmads.

Lai gan vēlēšanu rezultāti lielākoties atbilda prognozēm, tie nozīmē, ka Trampam ir gaidāmi divi grūti gadi pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām 2020.gadā, jo demokrāti ir gatavi cīnīties pret viņa iecerēm ekonomikā un pastiprināt Trampa un viņa administrācijas uzraudzību.

ASV valdībai oktobrī beigsies nauda, ja vien Kongress nepalielinās aizņemšanās griestus, trešdien paziņoja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.

Kongress aizņemšanās griestus atcēla 2019.gadā, taču 31.jūlijā tie atkal tika atjaunoti, nosakot tos 28 triljonu dolāru līmenī un liekot Finanšu ministrijai sākt ārkārtējus pasākumus, lai turpinātu finansēt valdības darbības bez šo griestu pārsniegšanas.

ASV Pārstāvju palātas spīkerei Nensijai Pelosi nosūtītā vēstulē Jelena brīdināja, ka gadījumā, ja šie griesti netiks palielināti, "ASV pirmo reizi mūsu vēsturē nespēs pildīt savas saistības."

"Balstoties uz mūsu labāko un nesenāko informāciju, visticamākais scenārijs ir tāds, ka finanšu līdzekļi un ārkārtējie pasākumi tiks izsmelti nākamā mēneša laikā," skaidro ministre.

Parādsaistību griestu paaugstināšana nepalielina izdevumus, tā vienkārši ļauj Finanšu ministrijai finansēt jau Kongresa apstiprinātus projektus. Bez šīs paaugstināšanas Vašingtona varētu saskarties ar bezprecedenta maksājumu maksātnespēju.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien solīja mierīgu varas nodošanu prezidenta vēlēšanu uzvarētājam Džo Baidenam.

"Lai gan es pilnīgi nepiekrītu vēlēšanu iznākumam un mans viedoklis ir balstīts uz faktiem, 20.janvārī varas nodošana būs mierīga," sacīts Trampa paziņojumā, kuru viņš izplatīja tūlīt pēc tam, kad Kongress oficiāli apstiprināja Baidena uzvaru vēlēšanās.

"Lai gan tas nozīmē beigas dižākajam pirmajam termiņam prezidentūras vēsturē, tas ir tikai sākums mūsu cīņai, lai Ameriku atkal padarītu dižu!" piebildis Tramps.

Jau ziņots, ka ASV Kongress ceturtdien oficiāli apstiprināja demokrātu kandidāta Baidena uzvaru 3.novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās.

Līdz ar to bijušais viceprezidents Baidens 20.janvārī prezidenta amatā varēs nomainīt republikāni Trampu.

Krievijas uzņēmums "Kaspersky Lab" aiziet no ASV tirgus pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija aizliedza kompānijas programmatūras pārdošanu un izplatīšanu.

"Kaspersky Lab" britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņoja, ka ir pieņemts "skumjš un sarežģīts lēmums" aiziet no ASV tirgus, jo "biznesa iespējas valstī vairs nav dzīvotspējīgas".

ASV tirdzniecības ministre Džina Raimondo pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Maskavas ietekme uz kompāniju būtiski apdraud ASV infrastruktūru un pakalpojumus. "Kaspersky", kas ASV strādājusi divdesmit gadu, tādas aizdomas ir noraidījusi.

"No 2024.gada 20.jūlija "Kaspersky" pakāpeniski izbeigs savu darbību ASV un likvidēs ASV bāzētās darbavietas," informēja uzņēmumā.

Kompānijas vietnē ASV vairs nav iespējams iegādāties antivīrusa un kiberdrošības programmatūras. Vietnē publicēts paziņojums, ka "Klientiem ASV pirkums nav iespējams".

ASV Kongress ceturtdien pieņēmis 2022.gada budžeta likumu, kurā paredzēti arī 14 miljardi dolāru humānajai un militārajai palīdzībai Ukrainai.

"Mēs turam savu solījumu palīdzēt Ukrainai, viņiem cīnoties par savām dzīvībām pret ļauno Vladimiru Putinu," paziņojumā apliecināja Senāta demokrātu līderis Čaks Šūmers.

"Ar teju 14 miljardiem dolāru ārkārtas palīdzībā Kongress to, ko administrācija sākotnēji pieprasīja, apstiprinās vairāk nekā dubultā apjomā."

13,6 miljardus dolāru lielā palīdzība ietver atbalstu bēgļiem, bruņojuma piegādes un atbalstu NATO sabiedrotajiem Austrumeiropā.

Šūmers sacīja, ka palīdzība nodrošinās pārtiku, medikamentus un patvērumu vairāk nekā diviem miljoniem bēgļu, ar to tiks maksāts par pasākumiem, lai atjaunotu Ukrainas sapostīto ekonomiku.

"Tā arī injicēs miljardus militārajam atbalstam - tā nodrošinās bruņojuma, tāda kā "Javelin" un "Stinger", piegādes, tā sniegs atkārtotas garantijas un stiprinās NATO, dos papildu spēku mūsu aizsardzībai pret Krievijas ļaunprātīgo kiberkaru," viņš piebilda.

ASV akciju cena, reaģējot uz saspringto ASV vēlēšanu gaitu, visai strauji palielinājusies.

Pagaidām izskatās, ka krietni lielākas izredzes par nākamo ASV līderi ir kļūt šīs valsts Demokrātu partijas prezidenta amata kandidātam Džo Baidenam. Tiesa gan, Donalds Tramps vērsis uzmanību uz vēlēšanu nelikumībām un šajā ziņā galavārdu var nākties teikt tiesai. Tas kādu oficiālo vēlēšanu iznākumu, iespējams, var pat atlikt uz pāris nedēļām.

Lai nu kā - skaidrs ir tas, ka ASV Demokrātu partijas dominance uz ASV politiskās skatuves nebūs tik liela, kā tika lēsts vēl vien pirms pāris dienām. Tas arī nozīmētu, ka jebkādu "lielāku" lēmumu pieņemšana ASV būs ļoti grūta, kas no vienas puses, iespējams, tik slikti nemaz nav. Proti, jebkādas pārmaiņas ASV var nebūt tik straujas un radikālas, un politika kā tāda var būt paredzamāka jeb – politiķu nevarēšana visur iebāzt savu degunu un visu krasi mainīt potenciāli var nozīmēt arī to, ka mazāk kaut kas tiks sačakarēts. Arī vēsturiski ASV gadījumā – tad, kad šajā valsī ir sašķelts Kongress, akciju tirgiem pat mēdz klāties visai labi.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, investoriem bažījoties par ASV dolāra vērtības palielināšanos, augstām naftas cenām, politisko nenoteiktību Vācijā un iespējamu ASV parāda defoltu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 80 ASV dolārus par barelu pirmoreiz gandrīz trīs gadu laikā, bet pēc tam kritās.

Volstrītas indeksi stabili kritās pēc ASV finanšu ministres Dženetas Jelenas aicinājuma Kongresam ātri pacelt ASV parāda griestus, lai novērstu ASV valdības defoltu.

"Paredzamas augstākas enerģijas cenas, kas uzkurina inflāciju, un obligāciju ienesīguma palielināšanās, kas apsteidz centrālo banku monetārās politikas pastiprināšanu, ir izraisījušas plašu pārdošanu globālajos akciju tirgos," sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi saistīja tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu nesamērīgo krišanos ar ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma palielināšanos, jo augstākas procentlikmes parasti kaitē tehnoloģiju kompānijām, kad vairāk paļaujas uz parādu, lai finansētu izaugsmi.

Kopš šā gada sākuma ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība pieaugusi jau par 10%. Tas nozīmē, ka četru ar pusi mēnešu laikā investoriem akcijas sagādājušas vairāk nekā vesela gada cienīgu atdevi.

Tas ir, ja ņem vērā to, ka akciju cenas vēsturiski vidēji gadā pieaugušas aptuveni par 8% (ja vērtē šī ASV indeksa vidējo izmaiņu).

Sevišķi izcils akcijām padevies šā mēneša sākums, kad pasaules ietekmīgākā šī tirgus (ASV) gadījumā jauns cenu rekords krīt gandrīz līdz ar katru jaunu dienu. Kopš marta beigām vien S&P 500 indeksa vērtība pieaugusi par 3,5%.

Stimuli un izaugsmes gaidas

Kopumā tirgos ballīte turpinās uz milzīgo pasaules varenāko valdību un centrālo banku bezprecedenta ekonomikas un monetāro stimulu fona. "Marta vidū ASV Kongress beidzot apstiprināja kārtējo valsts izdevumu palielinājumu, šoreiz 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. Tāpat kā iepriekš, arī jaunākajā fiskālo pasākumu programmā ir paredzēts stimulēt ekonomiku, piešķirot katram iedzīvotājam čeku par summu līdz 1400 ASV dolāriem. Šie čeki palīdz stimulēt ekonomiku divējādi – ar lielākiem iedzīvotāju tēriņiem un iespēju cilvēkiem izmantot daļu no saņemtajiem atbalsta maksājumiem papildu uzkrājumu veidošanai, piemēram, iegādāties finanšu aktīvus (pārsvarā akcijas). Jauno pasākumu apstiprināšana tika gaidīta jau janvārī un bija viens no iemesliem akciju tirgus kāpumam kopš gada sākuma. Līdz ar to var apgalvot, ka šie jaunumi martā daļēji jau bija atspoguļoti akciju cenās. Tāpēc, lai nepieļautu optimisma apsīkumu, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija izteica mājienus par nākamo atbalsta programmu gandrīz uzreiz pēc jaunākā fiskālo stimulu likumprojekta pieņemšanas. Tik tiešām, marta beigās tika paziņots par papildu finansējumu infrastruktūras attīstībai divu triljonu ASV dolāru apmērā. Pagaidām akciju tirgu reakcija uz šo paziņojumu ir pozitīva, jo jaunais plāns noteikti nāks par labu ekonomikai un palīdzēs atsevišķiem uzņēmumiem uzlabot savus finanšu rezultātus. Tomēr pēc rūpīgākas analīzes jāsecina, ka šoreiz tirgus dalībniekiem būtu ieteicams piebremzēt savu sajūsmu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējām stimulu programmām, šī tiks īstenota nevis tūlīt, bet gan 8 līdz 10 gadu laikā. Turklāt tā gandrīz pilnā mērā tiks finansēta no uzņēmumu ienākuma nodokļu palielinājuma. Līdz ar to daži uzņēmumi var saņemt papildu pasūtījumus saistībā ar infrastruktūras attīstību, taču vairumam uzņēmumu peļņa saruks, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi," kopējo situāciju ASV ekonomikas stimulu frontē ieskicē Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Akciju cenas pasaulē otrdien mainījās dažādos virzienos, bažām par inflāciju pastāvot līdztekus optimismam par ekonomikas atkopšanos.

ASV akciju cenas sākumā saruka, bet divi no trim Volstrītas galvenajiem indeksiem vēlāk pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, kuri mazināja bažas par inflāciju.

Tirgos ir radušās bažas par to, ka ekonomikas atkopšanās no jaunā koronavīrusa pandēmijas var uzkurināt inflāciju un novest pie procentlikmju pieauguma, sevišķi ASV ekonomikā, kur Kongress gatavojas pieņemt ekonomikas stimulu plānu 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā.

"Investori ātri atklāj, ka ne visas akcijas ir radītas vienlīdzīgas [ekonomikas] atveseļošanā no Covid-19, kamēr dārgu tehnoloģiju zīmolu [akcijas tiek pārdotas], lai nodrošinātu līdzekļu avotu mazāk dārgiem ar ceļošanu saistītiem brendiem, līdz ar enerģētikas un citu no inflācijas labumu gūstošu uzņēmumu akcijām," atzīmēja "Axi" stratēģis Stīvens Iniss.

Divi Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA Arčers un SIA Merks ir saņēmuši 8 miljonu eiro finansējumu no NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras, lai veiktu ēku remontdarbus Ādažu militārājā bāzē un Lielvārdes aviācijas bāzē, informē ASV vēstniecībā Rīgā.

Abi ASV finansētie projekti Eiropas iedrošināšanas iniciatīvas (European Reassurance Initiative) ietvaros ir pirmie Baltijas valstīs un ir daļa no centieniem stiprināt ASV apņemšanos atbalstīt savu sabiedroto spējas drošību un teritoriālo integritāti Baltijas reģionā.

Ādažu militārās bāzes projekta izmaksas ir aptuveni 7 miljoni eiro, kur būvdarbu laikā tiks uzlaboti šaušanas poligoni un nodarbību teritorija, kā arī tiks veikti remontdarbi noliktavu un apkopes ēkās. Lielvārdes aviācijas bāzes projekta izmaksas ir 1 miljons eiro, kur tiks būvētas noliktavas telpas, renovētas dzīvojamās telpas un uzlaboti piebraucamie ceļi.

Lietuvā trešdien uz dažām stundām bija ieradušies divi pasaulē modernākie un dārgākie ASV iznīcinātāji F-22 Raptor, ko nespēj uztvert radari.

Klātesot prezidentei Daļai Grībauskaitei, šie iznīcinātāji nolaidās Lietuvas Gaisa spēku aviācijas bāzē Šauļos, kur bāzēta NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija.

Vieni no modernākajiem ASV iznīcinātājiem, ierodoties Lietuvā, apliecina ASV iespējas ātri un efektīvi nodrošināt gaisa telpas aizsardzību. Tas ir signāls, ka alianse ir gatava atvairīt jebkura tipa apdraudējumus, lidmašīnu sagaidīšanas ceremonijā uzsvēra prezidente.

Iznīcinātāju ierašanās, par ko iepriekš netika ziņots, notikusi laikā, kad reģionā saasinājusies spriedze sakarā ar Krievijas iznīcinātāju manevriem netālu no amerikāņu kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūrā.

Akciju cenas ASV un Eiropā pirmdien pārsvarā kritās, pastiprinoties bažām par kredītlikmju palielināšanos, atkopjoties ASV ekonomikai un pieaugot cenām.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums pieauga, raisot investoru bažas, ka tas signalizē par līdzīgu procentlikmju kāpumu. Šis pieaugums notika laikā, kad ir gaidāms, ka ASV Kongress drīz pieņems prezidenta Džo Baidena ierosināto ekonomikas stimulu paketi 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" kritās par 2,5%, samazinoties "Apple", "Tesla" un citu tehnoloģiju kompāniju akciju cenām.

"Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardillo atzīmēja, ka augošas kredītlikmes vairāk skar tehnoloģiju uzņēmumus, jo tie ir vairāk atkarīgi no finansējuma.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels ir atkārtoti apliecinājis, ka FRS neplāno pacelt bāzes procentlikmi, kamēr nav uzlabojusies nodarbinātība un nav sācies inflācijas kāpums.

Neskatoties uz dažādiem riskiem stabilai ekonomikas izaugsmei, piemēram, jaunu pandēmijas vilni, piegāžu traucējumiem un ļoti dārgām izejvielām, pasaules akciju vērtības pagaidām bažas īsti neskar.

To cena turpina traukties debesīs, kur, piemēram, ASV šī tirgus tendenču raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērība šogad līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam ir spējusi aizsniegties jau teju 70 reizes.

Pēdējās dienās vērtspapīru mijējus gan nedaudz pabiedējusi inflācija. ASV patēriņa cenas iepriekšējā mēnesī palielinājušās straujākos tempos vairāk nekā 30 gados.

Pieejamie dati liecina, ka inflācija ASV nu sasniegusi varenus 6,2%, kas ir visvairāk kopš 1990. gada. Daudzi ASV inflācijai jau paredz 7% sasniegšanu. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, ASV palielinājusies līdz 4,2%. Tādējādi, šķiet, arvien prāvāks kļūst tas pulciņš, kas teic, ka debatēm par to, vai inflācija ir pārejoša, ir pienākušās beigas.

ASV varasiestādes noteikušas 47 miljonu ASV dolāru (42 miljonu eiro) sodu Dienvidkorejas kuģubūves un rūpniecības kompānijai «Hyundai Heavy Industries» par dīzeļdzinēju, kas neatbilst ASV vides aizsardzības normām, nelikumīgu importu un tirdzniecību, paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

2012.-2015.gadā kompānija ASV importējusi gandrīz 2300 ar dīzeļdegvielu darbināmus smagos būvniecības transportlīdzekļus, kuru dzinēji neatbilst ASV izmešu standartiem, norādīts ministrijas paziņojumā.

««Hyundai» peļņa bija svarīgāka par sabiedrības veselību un likuma prasībām,» paziņoja ASV Tieslietu ministrijas vides un dabas resursu nodaļas vadītājs Džefrijs Boserts Klārks.

«Mēs necietīsim tādas shēmas, ar kurām tiek apiets Tīra gaisa likums, kuru Kongress izstrādāja, lai uzlabotu gaisa kvalitāti,» viņš uzsvēra.

Lieta pret «Hyundai» tika sākta pēc tam, kad trauksmes cēlējs 2015.gadā ASV Vides aizsardzības aģentūrā iesniedza informāciju par notiekošo. Aģentūra sāka kriminālprocesu un civilprocesu.

ASV un Eiropas akciju cenas pirmdien kritās, investoriem reaģējot uz augošām bažām par otru Covid-19 vilni un arvien mazāku iespējamību, ka ASV Kongress varētu pieņemt jaunu ekonomikas stimulu paketi, pastiprinoties demokrātu un republikāņu domstarpībām pirms ASV prezidenta vēlēšanām.

Jēlnaftas cenas saruka, jo ir gaidāms mazāks pieprasījums, pieaugot naftas eksportam no Lībijas.

Banku sektoru satricināja starptautiska mediju izmeklēšana, kurā apgalvots, ka lielas "netīrās naudas" summas gadiem ilgi esot plūdušas caur dažām no pasaules lielākajām bankām.

Londonas biržas indekss saruka par 3,4% pēc Lielbritānijas veselības ministra Meta Henkoka brīdinājuma par jaunā koronavīrusa krīzes "virsotnes punktu", kas pamudināja prognozēta jaunus Covid-19 ierobežojumus.

"Bailes par vīrusu šodien ir atgriezušās, lai nomāktu investorus, jo pieaug bažas, ka patērētāju vadītā atveseļošanās palēnināsies, ja tiks atkal ieviestas karantīnas," atzīmēja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā pieauga pēc dažādu Eiropas ekonomikas datu publicēšanas, bet sarunu turpināšanās par ASV parāda defolta novēršanu neļāva akciju cenu kāpumam būt nozīmīgākam.

Āzijas akciju tirgi nedēļu iesāka ar kāpumu, "augot cerībām, ka [ASV] demokrāti un republikāņi panāks vienošanos, lai novērstu katastrofālo valdības defolta scenāriju" pasaules lielākajā ekonomikā, sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena paziņoja, ka jauni ekonomikas dati pastiprina viņas iepriekšējo brīdinājumu par ASV parāda defolta iespējamību 1.jūnijā, ja Kongress nepacels parāda griestus.

Eiropas gāzes cenas sasniedza zemāko līmeni gandrīz divu gadu laikā, pirms vasaras sākuma turpinot mazināties bažām par tās piegādēm.

Eiropas Komisijas (EK) pavasara ekonomikas prognozēs tika lēsts, ka šogad Eiropas Savienības (ES) ekonomikā gaidāms kāpums par 2%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 1,7%. Eirozonas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos attiecīgi 1,1% un 1,6%.

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien kritās, tirgiem reaģējot uz piesardzīgām centrālo banku ekonomikas prognozēm, bet naftas cenas pieauga, Saūda Arābijas enerģētikas ministram aicinot citus eksportētājus ievērot OPEC+ vienošanos par naftas ieguves apjomu samazināšanu.

Lai gan vairāku valstu varas iestādes pēdējā laikā ir uzlabojušas savas ekonomikas prognozes, centrālās bankas brīdina, ka ātra un pilnīga ekonomikas atveseļošanās ne tuvu nav nodrošināta.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels sacīja reportieriem, ka atveseļošanās izskatās labāk par gaidīto, tomēr "vispārējā aktivitāte aizvien ir zemākā līmenī pandēmijas dēļ un ceļš uz priekšu arvien ir lielā mērā neskaidrs", un uzsvēra, ka ASV ekonomikai vajag vairāk stimulu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka nodrošinās bankām papildu pagaidu atvieglojumus, lai tām palīdzētu pārvarēt koronavīrusa Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, atvieglojot prasību attiecībā uz nepieciešamajām kapitāla rezervēm.

Akciju cenas Eiropā otrdien pieauga, atkopjoties pēc pirmdienas straujā krituma Covid-19 dēļ, bet akciju cenas Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc satraucošu ASV ekonomikas datu publicēšanas.

Eiropas akciju cenas pieauga, neraugoties uz ieilgušajām sarunām par pēcbreksita tirdzniecības vienošanos un bažām par jaunākajām tendencēm Covid-19 pandēmijā.

Eiropas Savienība (ES) ir noraidījusi pēdējo Lielbritānijas piedāvājumu zvejas jomā, tomēr ir gatava turpināt darbu pie pēcbreksita tirdzniecības vienošanās arī pēc gadumijas, otrdien pavēstīja diplomāti.

Eiropas Komisija (EK) arī ieteica atcelt aizliegumus, ko ES valstis, reaģējot uz koronavīrusa jaunā paveida izplatīšanos, noteikušas gaisa satiksmei ar Lielbritāniju, kā arī ceļošanai no Lielbritānijas un uz to.

Kopš svētdienas daudzas valstis ir ierobežojušas satiksmi ar Lielbritāniju, lai novērstu jaunā koronavīrusa paveida izplatīšanos. Tiek uzskatīts, ka tas varētu būt par 70% lipīgāks, tomēr nav datu, kas liecinātu, ka jaunā vīrusa variācija, kas nosaukta par "VUI 202012/01", būtu letālāka vai mazāk jutīga pret izstrādātajām vakcīnām.