Akciju cenas Eiropas biržās trešdien mainījās dažādos virzienos, bet Volstrītā pieauga cerībās uz vienošanos par ASV parāda defolta novēršanu.

Lai gan ASV prezidenta Džo Baidena un Kongresa sarunās vēl nav panākts kompromiss par valsts parāda griestu pacelšanu, Baidens bija "pārliecināts", ka parāda defolts nenotiks, savukārt Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs sacīja, ka ir "optimistiski noskaņots par mūsu spēju strādāt kopā".

Akciju tirgi turpināja vērot šīs sarunas. "Mēs to esam redzējuši daudzas reizes iepriekš, tas vienmēr tiek atrisināts. Bet nezināmais faktors ir republikāņu kongresmeņu politika," sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Baidenam bija paredzēts piedalīties G7 samitā Japānā, bet viņš ir atcēlis pēc tam plānotos apmeklējumus Papua-Jaungvinejā un Austrālijā un svētdien atgriezīsies Vašingtonā, jo ir atlicis maz laika vienošanās panākšanai par valsts parāda griestiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien lielākoties saruka.

Investori bija sapīkuši par republikāņu un demokrātu nespēju vienoties par ASV valsts parāda griestu paaugstināšanu. Ja vienošanās netiks panākta līdz 1.jūnijam, gaidāms ASV defolts.

"Šī ir pirmā reize, kad izpaudies patiess [investoru] satraukums par parāda situāciju," konstatēja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien saruka par 0,7% līdz 33 055,51 punktam, indekss "Standard & Pooor's 500" kritās par 1,1% līdz 4145,58 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,3% līdz 12 560,25 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien kritās par 0,1% līdz 7762,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 0,4% līdz 16 152,86 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,3% līdz 7378,71 punktam.

Savienoto Valstu un Eiropas biržās trešdien turpināja kristies akciju cenas, pieaugot investoru bažām par demokrātu un republikāņu nespēju vienoties par ASV valsts parāda griestu paaugstināšanu.

"Nevienai no pusēm nevēloties atkāpties no savām pozīcijām līdz pašam pēdējam brīdim, tiek pārbaudīti tirgus [dalībnieku] nervi, tāpēc mēs redzam investoru nevēlēšanos iegādāties riskantus aktīvus," norādīja "KCM Trade" analītiķis Tims Voterers.

Ja vienošanās netiks panākta līdz 1.jūnijam, gaidāms ASV defolts.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien saruka par 0,8% līdz 32 799,92 punktiem, indekss "Standard & Pooor's 500" kritās par 0,7% līdz 4115,24 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 12 484,16 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 1,8% līdz 7627,10 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX saruka par 1,9% līdz 15 842,13 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,7% līdz 7253,46 punktam.

Eiropas un ASV akciju tirgos ceturtdien bija dažādas tendences.

Lielākajās Eiropas biržās cenas lielākoties saruka, investoriem reaģējot uz datiem, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 0,3%, tādējādi valsts ekonomika nonākusi recesijā.

Gan ASV, gan citur pasaulē tirgu dalībnieki turpināja bažīties par republikāņu un demokrātu nespēju vienoties par ASV valsts parāda griestu paaugstināšanu. Nemieru vairoja reitingu aģentūras "Fitch" paziņojums, ka tādēļ ir apdraudēts ASV augstākā līmeņa - "AAA" - kredītreitings. Ja parāda griesti netiks paaugstināti līdz 1.jūnijam, ASV draud defolts.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien saruka par 0,1% līdz 32 764,65 punktiem, indekss "Standard & Poor"s 500" kāpa par 0,9% līdz 4151,28 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,7% līdz 12 698,09 punktiem.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panākuši galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas.

Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Baidens žurnālistiem Baltajā namā norādīja, ka vienošanās atbrīvo no "katastrofiska defolta draudiem, aizsargā mūsu grūti nopelnīto un vēsturisko ekonomikas atlabšanu un (..) ir kompromiss, kas nozīmē, ka neviens nav saņēmis visu, ko gribējis".

Plānots, ka Kongresa Pārstāvju palāta balsos par likumprojektu balsos trešdien, bet pēc tam to izskatīs Senāts.

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāma balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Parīzes un Frankfurtes biržās tirdzniecības sesija sākās ar akciju cenu kāpumu, bet noslēdzās, abu biržu indeksiem samazinoties par 0,2%. Londonas birža un Volstrīta bija slēgtas, jo Lielbritānijā un ASV bija brīvdienas.

Tokijas biržas indekss pieauga par 1,0%, Šanhajas biržas indekss kāpa par 0,3%, bet Honkongas biržas indekss saruka par 1,0%.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas. Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien kritās, bet Volstrītā mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāmā balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Tirdzniecībai atsākoties pēc trīs dienu ilgas nedēļas nogales, Parīzes un Londonas biržu indeksi kritās par vairāk nekā 1%, bet Frankfurtes biržas indekss saruka par 0,3%.

ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz saruka, bet indekss "Nasdaq Composite" mēreni pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4%, tirgus dalībniekiem gaidot ziņas par ASV finanšu situāciju un izvērtējot OPEC+ dalībvalstu konfliktējošos paziņojumus par jaunām ieguves apjomu samazināšanām, kā arī ņemot vērā pazīmes, ka Ķīnā naftas pieprasījums atjaunojas lēnāk, nekā bija gaidīts.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

ASV Kongresa apakšpalāta Pārstāvju palāta trešdien nobalsoja par federālā parāda griestu pagaidu atcelšanu, pietuvinot valsti defolta draudu novēršanai piecas dienas pirms Finanšu ministrijas noteiktā termiņa.

Pārstāvju palāta ar 314 balsīm par un 117 pret nobalsoja par likumprojektu, kas paredz parāda griestu atcelšanu līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas.

Par likumprojektu līdz nedēļas beigām vēl jānobalso Kongresa augšpalātai Senātam, un tas varētu notikt jau ceturtdien.

ASV Finanšu ministrija bija aplēsusi, ka valsts parāda griesti, kas pašlaik ir 31,4 triljoni dolāru, tiktu sasniegti 5.jūnijā. Līdz šim datumam nepanākot risinājumu, iestātos valsts defolts.

Lai ļautu valdībai turpināt aizņemties naudu un saglabāt maksātspēju, valsts parādsaistību griesti kopš 1960.gada kopumā tikuši paaugstināti vai uz laiku atcelti 78 reizes.

ASV prezidents Džo Baidens sestdien parakstīja likumu par federālā parāda griestu pagaidu atcelšanu, novēršot valsts defolta draudus divas dienas pirms Finanšu ministrijas noteiktā termiņa.

Fiskālās atbildības likumu trešdien pieņēma Kongresa Pārstāvju palāta, bet ceturtdien - Senāts.

Likums paredz parāda griestu atcelšanu līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas.

ASV Finanšu ministrija bija aplēsusi, ka valsts parāda griesti, kas pašlaik ir 31,4 triljoni dolāru, tiktu sasniegti 5.jūnijā. Līdz šim datumam nepanākot risinājumu, iestātos valsts defolts.

Lai ļautu valdībai turpināt aizņemties naudu un saglabāt maksātspēju, valsts parādsaistību griesti kopš 1960.gada kopumā tikuši paaugstināti vai uz laiku atcelti 78 reizes.

Parasti tas notiek bez lielas politiskās stīvēšanās, taču šogad Kongresa Pārstāvju palātas republikāņi apmaiņā pret balsīm pieprasīja būtiski samazināt izdevumus, bet demokrāti pret to iebilda.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Latvijas finanšu sistēmai tiešā ekspozīcija pret Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem kopumā ir zema, tāpēc tiešā ietekme no jebkādiem pavērsieniem ar Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem, piemēram, parādu atmaksāšanas rubļos, uz Latvijas kredītiestādēm nav sagaidāma, pavēstīja Latvijas Bankas eksperte Olga Lielkalne.

Viņa norādīja, ka finanšu tirgus dalībnieki ļoti uzmanīgi gaida ziņas par divu ASV dolāros denominēto Krievijas valsts obligāciju procentu maksājumu izmaksām, un kopumā situācija ap Krievijas ārējā parāda apkalpošanu ir ļoti neviennozīmīga.

Eksperte atzīmēja, ka Krievijas finanšu ministrs ziņoja, ka ir dots rīkojums veikt izmaksas ASV dolāros, bet, ja ārvalstu bankas Krievijas piemēroto sankciju dēļ nevarēs izpildīt rīkojumu, izmaksas notiks Krievijas rubļos. Savukārt, pēc "Bloomberg" sniegtās informācijas, ASV Finanšu ministrijas pārstāvis skaidrojis, ka sankcijas neierobežo Krievijas valdības spēju apkalpot ASV dolāros denominētu parādu vismaz līdz maija beigām.

Baltkrievijas valdība ceturtdien nolēmusi ārvalstu attīstības banku izsniegtos aizdevumus atmaksāt valsts valūtā, jo tās piekļuve ārvalstu valūtām tikusi ierobežota rietumvalstu noteikto sankciju dēļ.

Valdības lēmums šos parādus atmaksāt Baltkrievijas rubļos pieņemts kopīgi ar valsts centrālo banku, un tas tiek darīts laikā, kad Baltkrievijai, tāpat kā Krievijai, draud ārējo parādsaistību maksātnespēja jeb defolts.

Šie pasākumi attiecas uz aizdevumiem, ko Baltkrievijai piešķīrušas tādas attīstības bankas kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Pasaules Banka.

Rietumvalstu ieviesto sankciju dēļ iesaldēta lielākā daļa Maskavas un Minskas ārvalstu līdzekļu un ierobežota šo valstu spēja izmantot bankas, tādējādi sarežģījot parādsaistību atmaksu.

Ir jābūt daudz liekākiem atbalsta mehānismiem ikvienai ģimenei, kura gādā par to, lai nākotnes Latvijā būtu iedzīvotāji – Latvijas pilsoņi. Otrs virziens ir papildu nodokļi tiem, kas nevēlas radīt pēcnācējus nākotnes Latvijai.

Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2022. gada pirmajos desmit mēnešos pēc jaundzimušo skaita Latvija ir sasniegusi pēdējo 25 gadu laikā vēl nepieredzētu vēsturisko minimumu. 2022. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā piedzima 13,4 tūkstoši bērnu, 2021. gada pirmajos desmit mēnešos jaundzimušo skaits bija 14,7 tūkstoši, bet 2020. gadā -14,9 tūkstoši.

2022. gadā dzimušo skaita antirekords ir zemākais pēdējo 25 gadu laikā. Pat 1998. gadā, kad notika Krievijas “defolts”, kas Latvijā izpaudās kā nozīmīga ekonomikas lejupslīde, Latvijā piedzima 15,4 tūkstoši bērnu. Pieaugot ekonomiskajai labklājībai gadsimtu mijā jaundzimušo skaits Latvijā palielinājās sasniedzot savu maksimumu 2008. gadā. 2008. gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā piedzima 20,7 tūkstoši mazuļu. 2008. gads pēc piedzimušo skaita bija visražīgākās Latvijas jaunākajā vēsturē, jo pēc tam Latvijā dzimušo bērnu skaits samazinājās. Bērnu dzimstību Latvijā smagi skāra 2009. un 2010. gada krīze.