Latvijas finanšu sistēmai tiešā ekspozīcija pret Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem kopumā ir zema, tāpēc tiešā ietekme no jebkādiem pavērsieniem ar Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem, piemēram, parādu atmaksāšanas rubļos, uz Latvijas kredītiestādēm nav sagaidāma, pavēstīja Latvijas Bankas eksperte Olga Lielkalne.
Viņa norādīja, ka finanšu tirgus dalībnieki ļoti uzmanīgi gaida ziņas par divu ASV dolāros denominēto Krievijas valsts obligāciju procentu maksājumu izmaksām, un kopumā situācija ap Krievijas ārējā parāda apkalpošanu ir ļoti neviennozīmīga.
Eksperte atzīmēja, ka Krievijas finanšu ministrs ziņoja, ka ir dots rīkojums veikt izmaksas ASV dolāros, bet, ja ārvalstu bankas Krievijas piemēroto sankciju dēļ nevarēs izpildīt rīkojumu, izmaksas notiks Krievijas rubļos. Savukārt, pēc "Bloomberg" sniegtās informācijas, ASV Finanšu ministrijas pārstāvis skaidrojis, ka sankcijas neierobežo Krievijas valdības spēju apkalpot ASV dolāros denominētu parādu vismaz līdz maija beigām.
Lai gan dažām citām ASV dolāros denominētām Krievijas valsts obligācijām ir atrunāts, ka maksājumi var tikt veikti arī rubļos, tieši šiem diviem vērtspapīriem šādas atrunas nav, norādīja Lielkalne. Līdz ar to, ja procentu maksājumi tiks veikti rubļos, tas nozīmēs Krievijas saistību defoltu. Tiesa gan, defolts varētu iestāties tikai tad, kad noslēgsies 30 dienu pārejas periods ("grace period"), kura laikā Krievijas valdībai ir tiesības veikt maksājumus. Ceturtdien no rīta informācija par šo divu vērtspapīru procentu maksājumiem publiski vēl nebija zināma.
Lielkalne uzsvēra, ka Latvijas finanšu sistēmai kopumā ir zema tiešā ekspozīcija pret Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem. Banku sektora, kā arī pensiju otrā un trešā līmeņa ieguldījumi Krievijas vērtspapīros ir niecīgi - praktiski nulle, ja rēķina procentos pret kopējiem aktīviem.
Līdz ar to tiešā ietekme no jebkādiem pavērsieniem ar Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem, piemēram, parādu atmaksāšanas rubļos, uz Latvijas kredītiestādēm nav sagaidāma, pauda Lielkalne. Vienlaikus nenoteiktība globālajos finanšu tirgos un tautsaimniecībā ir ļoti augsta, līdz ar to ir vairāki netiešie ietekmes kanāli.
Lielkalne arī uzsvēra, ka Latvijas finanšu sistēma ir cienīgi izturējusi pandēmijas šoku un kopumā banku sektora noturība pret potenciālajiem šokiem ir vērtējama kā laba.
Jau ziņots, ka Krievijas Finanšu ministrija pirmdien, 14.martā, paziņoja, ka ir apstiprināts pagaidu plāns ārējā parāda saistību izpildei, tomēr brīdināja, ka skarbo starptautisko sankciju dēļ maksājumi tiks veikti rubļos.
Savukārt ceturtdien Krievijas Finanšu ministrija paziņoja, ka Maskava ir veikusi divu obligāciju emisiju procentu maksājumus, izvairoties no valsts parādsaistību maksātnespējas. "Maksājuma uzdevums 117,2 miljonu dolāru apmērā, ko bija paredzēts veikt 15.martā, ticis nosūtīts uz korespondentbanku 14.martā un izpildīts," norāda ministrija.
Krievija trešdien, 16.martā, pavēstīja, ka lūgusi kādai ASV bankai apstrādāt maksājumu divām dolāros denominētu obligāciju emisijām.