Kopš šā gada sākuma ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība pieaugusi jau par 10%. Tas nozīmē, ka četru ar pusi mēnešu laikā investoriem akcijas sagādājušas vairāk nekā vesela gada cienīgu atdevi.
Tas ir, ja ņem vērā to, ka akciju cenas vēsturiski vidēji gadā pieaugušas aptuveni par 8% (ja vērtē šī ASV indeksa vidējo izmaiņu).
Sevišķi izcils akcijām padevies šā mēneša sākums, kad pasaules ietekmīgākā šī tirgus (ASV) gadījumā jauns cenu rekords krīt gandrīz līdz ar katru jaunu dienu. Kopš marta beigām vien S&P 500 indeksa vērtība pieaugusi par 3,5%.
Stimuli un izaugsmes gaidas
Kopumā tirgos ballīte turpinās uz milzīgo pasaules varenāko valdību un centrālo banku bezprecedenta ekonomikas un monetāro stimulu fona. "Marta vidū ASV Kongress beidzot apstiprināja kārtējo valsts izdevumu palielinājumu, šoreiz 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. Tāpat kā iepriekš, arī jaunākajā fiskālo pasākumu programmā ir paredzēts stimulēt ekonomiku, piešķirot katram iedzīvotājam čeku par summu līdz 1400 ASV dolāriem. Šie čeki palīdz stimulēt ekonomiku divējādi – ar lielākiem iedzīvotāju tēriņiem un iespēju cilvēkiem izmantot daļu no saņemtajiem atbalsta maksājumiem papildu uzkrājumu veidošanai, piemēram, iegādāties finanšu aktīvus (pārsvarā akcijas). Jauno pasākumu apstiprināšana tika gaidīta jau janvārī un bija viens no iemesliem akciju tirgus kāpumam kopš gada sākuma. Līdz ar to var apgalvot, ka šie jaunumi martā daļēji jau bija atspoguļoti akciju cenās. Tāpēc, lai nepieļautu optimisma apsīkumu, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija izteica mājienus par nākamo atbalsta programmu gandrīz uzreiz pēc jaunākā fiskālo stimulu likumprojekta pieņemšanas. Tik tiešām, marta beigās tika paziņots par papildu finansējumu infrastruktūras attīstībai divu triljonu ASV dolāru apmērā. Pagaidām akciju tirgu reakcija uz šo paziņojumu ir pozitīva, jo jaunais plāns noteikti nāks par labu ekonomikai un palīdzēs atsevišķiem uzņēmumiem uzlabot savus finanšu rezultātus. Tomēr pēc rūpīgākas analīzes jāsecina, ka šoreiz tirgus dalībniekiem būtu ieteicams piebremzēt savu sajūsmu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējām stimulu programmām, šī tiks īstenota nevis tūlīt, bet gan 8 līdz 10 gadu laikā. Turklāt tā gandrīz pilnā mērā tiks finansēta no uzņēmumu ienākuma nodokļu palielinājuma. Līdz ar to daži uzņēmumi var saņemt papildu pasūtījumus saistībā ar infrastruktūras attīstību, taču vairumam uzņēmumu peļņa saruks, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi," kopējo situāciju ASV ekonomikas stimulu frontē ieskicē Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.
Īstermiņā akciju optimismu sekmējuši arī ar Covid-19 vīrusu saistītie notikumi. ASV, Apvienotā Karaliste un Izraēla turpina iedzīvotāju masveida vakcināciju, un jaunu saslimšanas gadījumu skaits šajās valstīs pastāvīgi samazinās. Tas pierādot, ka vakcinācija tiešām palīdz un ekonomikas pilnīga atkalatvēršana esot vien laika jautājums, norāda eksperts. Tomēr, piemēram, kontinentālajā Eiropā situācija vakcinācijas ziņā salīdzinoši ir krietni sliktāka, kas liek domāt, ka vēlāka varētu būt arī pilnvērtīga šīs pasaules daļas ekonomikas atvēršana.
Dažiem bilde mainās strauji
“Lai gan situācija akciju tirgos no pirmā acu uzmetiena varētu šķist salīdzinoši mierīga un pozitīva, un indeksu izmaiņas ir samērā nelielas, dažu labi zināmu un populāru akciju cenas kopš februāra ir bijušas ārkārtīgi svārstīgas. Šo akciju raksturlielumi norāda uz izteikti strauju izaugsmi, un kopš 2020. gada marta smagā kritiena to cenas ir pieaugušas neiedomājamā tempā - par 500 līdz 1000%. Kā piemērus var minēt uzņēmumus Tesla, Zoom, Paypal, Shopify, Snapchat, Pinterest, Farfetch un vēl dučiem citu, mazāk pazīstamu uzņēmumu. Taču apmēram mēneša laikā šo uzņēmumu vērtība samazinājās par 30 līdz 50%, līdzīgi kā tas notika ar akcijām Covid-19 izraisītās krīzes dēļ pagājušā gada martā. Bažas par inflācijas kāpumu pasaulē un ASV valsts parāda pieaugumu sekmē obligāciju ienesīguma palielināšanos. Pieaugot ilgtermiņa kapitāla izmaksām, investori ir spiesti pārskatīt un samazināt arī strauji augošu akciju patieso vērtību, jo lielāko daļu ienākumu tās nesīs tikai tālākā nākotnē,” stāsta Luminor eksperts.
Viņš arī piebilst, ka nupat noticis vēl kas tāds, kas liek investoriem kļūt piesardzīgākiem. “Pagaidām vēl ne pilnībā noskaidrotu iemeslu dēļ bankrotēja hedžfonds Archegos, kurš pārāk agresīvi izmantoja darījumus ar plecu. Uzņēmums uzņēmās pārāk lielus parādus, jo tā kopējie ieguldījumi pārsniedza 100 miljardus ASV dolārus, pašu kapitālam nepārsniedzot 10-20 miljardus ASV dolārus. Tāpēc nelabvēlīgu cenu izmaiņu rezultātā ieguldījumu fondam nācās bankrotēt - tā miljardiem vērtie ieguldījumi Baidu, ViacomCBS, Discovery un vairākos citos uzņēmumos tika likvidēti piespiedu kārtā, un šo uzņēmumu akcijas dažu dienu laikā zaudēja līdz pat 60% no savas vērtības. Taču cieta ne tikai šie uzņēmumi. Tā kā Archegos vairs nespēja nodrošināt papildu segumu savos tirdzniecības kontos, tā darījumu partneriem, piemēram, Credit Suisse un Nomura, arī radās zaudējumi vairāku miljardu ASV dolāru apmērā, un abu finanšu uzņēmumu akcijas vienas dienas laikā kritās par aptuveni 15%, padarot Archegos krahu par vienu no vērienīgākajiem aktīvu pārvaldības vēsturē,” piebilst V.Siļvestrovs.
Viņš pauž viedokli, ka šādi notikumi ļoti skaidri parādot to, ka pašreizējos apstākļos risks var izveidoties neticami ātri. Tāpēc esot vēlams pievērst lielāku uzmanību risku pārvaldībai, nevis tikai censties gūt vairāk peļņas. Pagaidām šādi galēji riski esot novēroti vien atsevišķos gadījumos. Bet šobrīd, kad tirgū valdot eiforija, nekādi nevarot būt drošs, ka pēc brīža neatgadīsies vēl kāds notikums, kas sev līdzi nenesīs vēl lielākus riskus jeb atlidos kāds “melnis gulbis”, par ko parasti tiek saukti kādu neparedzamu notikumu piepildīšanās, kas no sliedēm izsit jebkādus pirms tam izteiktos ekonomistu un investoru bāzes scenārijus. Tāpēc šādā situācijā visdrošākā pieeja esot ieguldījumu diversifikācija, iegādājoties dažādu reģionu un nozaru uzņēmumu akcijas.
"Ja neņemam vērā nelielo iespējamību, ka atgadīsies kāds neparedzams riska notikums, aprīlis varētu būt kārtējais daudzsološais mēnesis peļņas gūšanai akciju tirgū. Investori droši vien turpinās cerēt uz pasaules ekonomikas atkalatvēršanos un atgriešanos pie stabilas izaugsmes pēc Covid-19 krīzes. Ekonomikā un finanšu tirgos arī turpmāk tiks iepludināti fiskālie stimuli, un centrālās bankas turpinās ieviest monetāros atvieglojumus kreditēšanas stimulēšanai, neplānojot atgriezties pie stingrākiem nosacījumiem. Noteiktu negatīvu ietekmi var izraisīt ar nodokļiem saistīti faktori. Pirmkārt, aprīlis ir laiks, kad jāsamaksā kapitāla pieauguma nodoklis, un daudziem jaunajiem investoriem var nākties pārdot daļu savu ieguldījumu, lai segtu šos izdevumus. Otrkārt, ASV valdība var paziņot turpmākos plānus par nodokļu paaugstināšanu, kas skars ne tikai uzņēmumus, bet arī īpaši turīgas privātpersonas. Tomēr kopumā galvenā tirgus tendence, visticamāk, joprojām būs augšupejoša," lēš Luminor analītiķis.
Katrā ziņā akciju guvumi kopš iekšējās krīzes ir bijuši ļoti dāsni. Ik pa laikam gan nomanāmas runas, ka vēsturiskajam rādītājam vajadzētu kādā brīdī sākt izlīdzināties, kas faktiski nozīmētu, ka tā pati peļņa no akcijām ilgāku laiku tik laba vairs nebūt nav. Visam, kas ir dārgs, piemīt divas īpašības – tam ir brīnišķīgs pagātnes ienesīgums un lielā daļā gadījumu – draņķīgs nākotnes ienesīgums. Protams, pēdējos gados kāda konstanta cenu krituma gaidīšana atmaksājusies nekādā gadījumā nav.
