Pēc septiņiem gadiem Luminor valdē Kerli Vares ir nolēmusi ar šī gada 30. decembri atstāt banku un Luminor bankas Latvijas filiāles vadītājas un privātpersonu apkalpošanas vadītājas pienākumus.

Kerli Vares ir bijusi Luminor valdes locekle kopš bankas dibināšanas 2017. gadā un vadījusi Luminor bankas Latvijas filiāli un privātpersonu apkalpošanas jomu. Viņai ir bijusi svarīga loma Luminor organizācijas un zīmola veidošanā, kā arī vadot bankas privātpersonu segmenta biznesa attīstību.

"Tas ir bijis gods un unikāla iespēja būt daļai no Luminor un tās izaugsmes jau kopš pirmās bankas radīšanas dienas. Esmu lepna par komandas ieguldīto darbu un progresu šajā laikā, kā arī pateicīga mūsu klientiem par uzticību. Tā kā Luminor ir ceļā uz izaugsmi klientu apmierinātības un skaita ziņā, kā arī kreditēšanas attīstībā, nolēmu, ka tagad būtu īstais laiks, lai iepazītu jaunus profesionālos izaicinājumus. Es noteikti turpināšu sekot Luminor attīstībai. Esmu pateicīga visiem Luminor kolēģiem, kuri pēdējos septiņus gadus ir padarījuši man tik īpašus," atzīst Kerli Vares.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Itālijas starptautiskā finanšu kompānija "UniCredit" arī ir ieinteresēta iegādāties ievērojamu daļu Baltijas valstīs strādājošās bankas "Luminor", kas patlaban pieder ASV investīciju kompānijai "Blackstone", vēsta lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg".

Tās rīcībā esošā informācija liecina, ka "UniCredit" ir iesniegusi savu piedāvājumu "Blackstone" par "Luminor" iegādi, tādējādi konkurējot ar Ungārijas lielāko banku "Orszagos Takarek Penztar" (OTP), kas arī ir ieinteresēta bankas iegādē.

Patlaban gan nav skaidrs, kādu daļu bankā "Luminor" plāno iegādāties "UniCredit" - visas "Blackstone" piederošās akcijas vai tikai tik daudz, lai iegūtu kontroli pār šo Baltijas finanšu institūciju. "Blackstone" pieder "Luminor" kontrolpakete ar 80,05%. akciju. Atlikušās 19,95% akciju pieder Norvēģijas bankai DNB.

Luminor vēlas iegādāties Krievijā strādājošā Ungārijas banka OTP 

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos...

"Luminor" iegāde būtu daļa no "UniCredit" stratēģijas paplašināties strauji augošajos Austrumeiropas un Ziemeļeiropas tirgos. 12.jūnijā Eiropas Komisija apstiprināja "UniCredit" vienpersoniskās kontroles iegūšanu Rumānijas "Alpha Bank Romania". Brisele secināja, ka darījums neradīs bažas par konkurenci, ņemot vērā iesaistīto uzņēmumu ierobežoto stāvokli tirgū.

"UniCredit" ir Itālijas globāls banku un finanšu pakalpojumu uzņēmums, kas darbojas 50 valstīs, un tam ir vairāk nekā 8500 filiāļu un 147 000 darbinieku. Tā stratēģiskā pozīcija Rietumeiropā un Austrumeiropā nodrošina tai vienu no lielākajām tirgus daļām reģionā. Uzņēmuma akcijas ir iekļautas akciju tirgus indeksā "Euro Stoxx 50".

Maija sākumā tika ziņots, ka Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka OTP, kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone".

Janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

"Luminor Bank" tika izveidota 2017.gada oktobrī, Baltijas valstīs apvienojot "Nordea Bank" un DNB, savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

Par "Luminor Bank" stratēģisko investoru 2018.gadā kļuva ASV investīciju kompānija "Blackstone", iegādājoties akciju kontrolpaketi. Ieguldījums "Luminor Bank" kapitālā plānots uz termiņu no pieciem līdz septiņiem gadiem ar iespējām to pagarināt, intervijā aģentūrai LETA toreiz sacīja "Luminor Group" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iezīmē jaunu pavērsienu procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.

Eiropas Savienības Tiesā (EST) tiek skatīts ST lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, kam ir nozīme ST lietvedībā esošo lietu izskatīšanā un saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.2024.gada 11.jūlijā šajās lietās tika sniegti Ģenerāladvokāta secinājumi, atbilstoši kuriem Eiropas Savienības normām nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieviesta noziedzīgi iegūtas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija bez iepriekšēja notiesājoša sprieduma, ja šis konfiskācijas process ir uzsākts tāda kriminālprocesa ietvaros, kur tiek pierādīta noziedzīga nodarījuma iespējamā izdarītāja, kura mantai ir uzlikts arests, vaina un konfiskācijas process tiek vests paralēli ar pašu kriminālprocesu.

Advokātu birojs FORT, pārstāvot Igaunijas uzņēmumu Ekonomisko lietu tiesā (ELT) procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, ir pierādījis klienta līdzekļu likumīgu izcelsmi, informē zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.

Ar ELT 27.08.2021. lēmumu nolemts neatzīt arestētos naudas līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem un izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu. Ar tiesas lēmumu tiek veidota vērtēšanas metodoloģija, kas ir nozīmīga arī citos procesos par noziedzīgi iegūtu mantu.

Šī gada pavasarī darbu uzsākusī ELT izskatīja lietu par noziedzīgi iegūtu mantu, kas ierosināta pēc procesa virzītāja lēmuma attiecībā uz Igaunijas uzņēmuma finanšu līdzekļiem, kas tika ieskaitīti kontā Latvijā reģistrētā bankā 2019. gadā un nepilnu mēnesi vēlāk arestēti. Procesa virzītājs ar lēmumu bija izteicis pieņēmumu, ka bankas kontā ieskaitītie naudas līdzekļi ir ar noziedzīgu izcelsmi, jo arestētās mantas īpašnieks esot čaulas uzņēmums, kas neveicot reālu saimniecisko darbību, bet starptautiskā darījuma pamatošanai iesniegtie darījuma dokumenti esot fiktīvi (pakalpojums neesot sniegts).

Neprecīzas Eiropas Savienības (ES) direktīvas interpretācijas dēļ Latvijai varētu nākties pārskatīt noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas regulējumu, noskaidroja aģentūra LETA.

Satversmes tiesa (ST) vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu un apturēja kopumā septiņu lietu izskatīšanu. Šajās lietās apstrīdēta dažādu Kriminālprocesa likuma normu atbilstība Satversmē ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu. Apstrīdētās normas ir saistītas ar pierādīšanas standartu lietās, kurās tiek lemts par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, neiespējamību pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu par noziedzīgi iegūtu mantu, kā arī tiesībām iepazīties ar noziedzīgi iegūtas mantas procesa materiāliem.

Jauns pavērsiens procesos par noziedzīgu iegūtu mantu 

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās...

ST vērsās ar jautājumu par to, vai tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts tiesa lemj par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju atsevišķā procesā pirms notiesājoša sprieduma pamata lietā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/42, īpaši tās 4.panta, un Padomes Pamatlēmuma 2005/212/TI, īpaši tā 2.panta, piemērošanas jomā.

Tātad ST uzdeva jautājumus par diviem ES tiesību aktiem. EST atbildēja, ka šāds nacionālais regulējums nav saistīts tieši ar šiem ES tiesību aktiem.

"Tas gan nenozīmē, ka Latvijas regulējums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju atsevišķā procesā nebūtu saistīts ar citiem ES tiesību aktiem vai vispārējiem tiesību principiem un Latvijas pamattiesībām. ST ir jāturpina analizēt minētais apstrīdētais regulējums," aģentūrai LETA norāda EST tiesnese Ineta Ziemele.

Līdz ar to Saeimai ir jāpārskata sava pozīcija noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas jomā, jo atsauce uz direktīvu ir nepamatota, bet, ja izveidotais regulējums tiek saglabāts kā unikāla Latvijas valsts iniciatīva, tam jābūt attiecīgi pamatotam un izvērtētam attiecībā pret Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesībām uz taisnīgu tiesu, pārliecināta advokāte.

ST aģentūru LETA informēja, ka ST priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina izdeva rīkojumus sasaukt tiesas sēdes 13.novembrī jautājuma izlemšanai par tiesvedības atjaunošanu apturētajās lietās.

Jau vēstīts, ka, piemēram, vienā no ST lietām, kuras izskatīšana bija apturēta, komersants lūdz ST izvērtēt Kriminālprocesa likuma 631.panta trešās daļas atbilstību Satversmes 92.panta pirmajam teikumam. Atbilstoši apstrīdētajai normai apgabaltiesa, izskatot sūdzību vai protestu, var atcelt rajona tiesas lēmumu. Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka komersanta mantai ar izmeklētājas lēmumu uzlikts arests. Vēlāk izmeklētāja pieņēmusi lēmumu sākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodot materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu izlemšanai tiesai. Ar Ekonomisko lietu tiesas (ELT) lēmumu daļa no komersanta īpašuma atzīta par noziedzīgi iegūtu un noteikta tās konfiskācija valsts labā, bet daļā process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts.

Minēto lēmumu pārsūdzēja gan komersanta pārstāvis, gan pati izmeklētāja. Rīgas apgabaltiesa vēlāk atcēla ELT lēmumu daļā, ar kuru bija nolemts izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, arestēto mantu - naudas līdzekļus - atzīstot par noziedzīgi iegūtu un nosakot tās konfiskāciju valsts labā.

Komersants uzskata, ka apgabaltiesas lēmums par tam piederošās mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu neatbilst Kriminālprocesa likuma prasībām. Taču Kriminālprocesa likuma 631. panta trešā daļa liedz pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu, tādējādi neļaujot celt iebildumus pret lēmumu pēc būtības, kā arī iebilst pret nepareizu materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu. Proti, komersantam esot liegtas iespējas lūgt izvērtēt Rīgas apgabaltiesas lēmuma tiesiskumu, tādēļ esot aizskartas tam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.

"Luminor" banka otrajā ceturksnī strādājusi ar 21,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 59,3% lielāka nekā pērn otrajā ceturksnī, informē bankā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicināja uzkrājumu samazinājums ienākumus nenesošiem kredītiem, kā rezultātā pašu kapitāla atdeve palielinājās līdz 5,1% (2020.gada otrajā ceturksnī - 3,3%).

Savukārt "Luminor" pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs (CET1) ir 23,1%, salīdzinot ar kopējā pašu kapitāla mērķi 17% apmērā. Jūlijā Eiropas Centrālā banka publicēja arī Visaptveroša bankas novērtējuma rezultātus, kas pozitīvi novērtēja un apstiprināja "Luminor" noturību, stabilo aktīvu kvalitāti un kapitalizācijas līmeni.

Šī gada otrajā ceturksnī "Luminor" izsniegto mājokļu kredītu apjomi Baltijā pieauga gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tāpat ceturkšņa laikā pieauga arī uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs. Uz šī gada 30.jūniju kopumā "Luminor" izsniegtais finansiālais atbalsts mājokļu iegādei vai būvniecībai mājsaimniecībām Latvijā sasniedza 1,36 miljardus eiro.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja tiesību aktu kopumu, kas stiprinās Eiropas Savienības (ES) instrumentus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem personām ar likumīgu interesi, tostarp žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kompetentajām iestādēm un uzraudzības iestādēm, būs tūlītēja, tieša un brīva piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem. Šī informācija tiks apkopota dalībvalstu datubāzēs, kuras tiks savienotas ES līmenī. Papildus aktuālajai informācijai datubāzēs būs jāglabā arī vismaz piecus gadus seni dati.

Jaunie noteikumi piešķirs finanšu ziņu vākšanas vienībām plašākas pilnvaras analizēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus, kā arī apturēt aizdomīgus darījumus.

Šī gada pirmajā pusgadā Luminor Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir izsniegusi mājokļu kredītus 438,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par pusotru reizi vairāk nekā gadu iepriekš – 2020. gada pirmajā pusgadā, kad mājsaimniecībām Baltijā tika izsniegti 171,7 miljoni eiro mājokļu iegādei.

Latvijā šī gada pirmajos sešos mēnešos Luminor klientiem izsniegto mājokļu kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar attiecīgu periodu pērn – ja 2020. gada pirmajā pusgadā tie bija 37,3 miljoni eiro, tad šogad jau 102,6 miljoni eiro. Savukārt otrajā ceturksnī Luminor klienti Latvijā mājokļu iegādei aizņēmās par 10 % vairāk nekā šī gada pirmajos trīs mēnešos.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

"Pirmā pandēmijas viļņa laikā pagājušā gada pavasarī novērojām piesardzību attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumiem visās Baltijas valstīs. Savukārt jau pērn jūnijā tirgus kļuva aktīvāks, un jau rudenī hipotekārās kreditēšanas apjoms sasniedza rekordaugstu līmeni. Pēc mūsu datiem šogad hipotekāro aizdevumu rekordi Latvijā un Igaunijā tika reģistrēti martā, bet Lietuvā – maijā. Vidējā summa, ko mājokļa iegādei aizņemas Luminor klienti, ir 100 tūkstoši eiro, ieskaitot pirmo iemaksu," informē Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.

Luminor bankai jāuzlabo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma 

Baltijas banku uzraudzības iestādes uzdevušas AS "Luminor" bankai uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu...

Klienti aktīvi interesējas par dažādu īpašumu finansēšanas iespējām un šogad Luminor sniegusi konsultācijas par mājokļu kredītiem jau vairāk nekā 35 000 Baltijas valstu iedzīvotāju. Vislielākā interese ir par dzīvokļu iegādi jaunajos projektos, kam seko sērijveida dzīvokļi. Visbiežāk klienti vēlas iegādāties divistabu vai trīsistabu dzīvokli Rīgā ar platību no 50 līdz 65 kvadrātmetriem.

Pandēmija un darbs no mājām ir veicinājis interesi arī par nekustamajiem īpašumiem reģionos, tāpēc daudzi apsver iespēju iegādāties vasarnīcu vai lauku māju ārpus galvaspilsētas. "Mēs esam ņēmuši vērā šīs tendences un kļuvuši elastīgāki attiecībā uz īpašumu kreditēšanu reģionos. Tāpat mēs izsniedzam daudz aizdevumus ideju realizēšanai – mājokļa remontam, lauku īpašuma vai vasarnīcu iegādei, kam par nodrošinājumu der klientam jau piederošs īpašums, kas sniedz iedzīvotājiem plašākas iespējas izvēlēties nestandarta nekustamo īpašumu. Piemēram, tā var iegādāties senāku vasarnīcu, kuras likviditāte būtu nepietiekama mājokļa kredīta saņemšanai," norāda K. Lukačovs.

Neskatoties uz straujo kredītu apjoma pieaugumu, Luminor klienti kopumā ir noguldījuši ievērojami vairāk, nekā aizņēmušies, kas, savukārt, jauniem darījumiem veicinājis arī likmju samazinājumu. Pēc Luminor aplēsēm Latvijā pēdējā gada laikā izsniegtiem hipotekāriem kredītiem vidējās procentu likmes samazinājušās par vairāk nekā 12 %.

Luminor bankas kopējais kredītu portfelis Baltijā šī gada jūnija beigās bija 9,641 miljards eiro, bet noguldījumu portfelis 10,632 miljardi eiro.

"Ir svarīgi atzīmēt, ka sākotnēji sagaidījām negatīvu pandēmijas ierobežojumu ietekmi uz klientu spēju segt savas līdzšinējās saistības un gatavību aizņemties. Tomēr tas izrādījās maldīgi, jo lielākā daļa esošo un jauno klientu ne tikai veic ikmēneša kredīta maksājumus saskaņā ar grafiku, bet arī pirms termiņa sedz savas saistības. Mēs īpašu uzmanību pievēršam klientu spējai atmaksāt savas saistības vēl pirms finansējuma piešķiršanas – gada pirmajā pusē ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars mūsu kopējā kredītu portfelī bija tikai 2,6 %, kas ir zemākais rādītājs bankas pastāvēšanas vēsturē," uzsver K. Lukačovs.

Aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī Luminor banka Baltijā uzradīja uzlabotus biznesa rezultātus, saglabājot spēcīgu likviditāti un kapitāla pozīcijas, kā arī investējot nākotnē, informē banka.

Ceturtajā ceturksnī Luminor bankas peļņa Baltijā (Latvijā, Igaunijā un Lietuvā) pirms nodokļu nomaksas bija 51,7 miljoni eiro, kas ir par 10,7% vairāk nekā tādā pašā periodā 2022. gadā. Pēc jaunu nodokļu un nodevu ieviešanas Latvijā un Lietuvā Luminor bankas neto peļņa Baltijā samazinājās par 59,3%, salīdzinot ar līdzvērtīgu periodu pērn, un bija 16,4 miljoni eiro.

“Aizvadītā gada uzmanības centrā bija straujais Euribor likmju kāpums un kreditēšana. Kredītiestādēm Latvijā tika noteikta speciāla nodeva, no kuras daļa tiks izmaksāta kompensācijās hipotekārajiem kredītņēmējiem saistībā ar Euribor likmes pieaugumu. Luminor šim mērķim Latvijas valsts budžetā šī gada laikā paredz ieskaitīt vairāk nekā 25 miljonus eiro. Šogad sagaidāmas arī pozitīvas izmaiņas likumā par hipotekāro kredītu pārkreditēšanu, kas procesu padarītu vienkāršāku, ātrāku un lētāku klientiem, kā arī tiktu atcelts hipotekāro kredītu reklāmas aizliegums, kas savukārt veicinātu sabiedrības informētību un aktivizētu banku konkurenci,” norāda Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.

AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un sankciju ievērošana Latvijā jau kādu laiku ir prioritāte. Tiek sagaidīts, ka katrs uzņēmums izprot šo jomu un savus riskus, jo katram uzņēmumam ir jāspēj identificēt aizdomīgus darījumus.

Ja uzņēmums tiek neapzināti iesaistīts aizdomīgajā darījumā, tad par katru šādu kļūdu ir dārgi jāmaksā, pirmkārt, jau tāpēc, ka pret pašu uzņēmumu un sadarbības partneriem veiks padziļināto izpēti un tiks iesaldēti kontos esošie līdzekļi.

Par savu klientu kļūdām valsts iestādēm ziņo ne tikai bankas, bet arī ārpakalpojumu grāmatveži, juristi, advokāti, notāri u.c. Ja uzņēmuma darījums tiks atzīts par aizdomīgu, policija pēc FID ziņojuma ierosinās kriminālprocesu par legalizēšanu un ar lielu varbūtību piemēros konfiskāciju, jo atšķirībā no citām valstīm, Latvijā uz pienākumu pierādīt saņemto līdzekļu legālo izcelsmi ir piemērojama vainīguma prezumpcija (līdzīgi kā nodokļu audita lietās, kur tieši nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka darījumi nav fiktīvi). Šaubu par līdzekļu legālo izcelsmi gadījumā, visi šie līdzekļi tiek konfiscēti valsts budžetā.

Valsts policija (VP) aizturējusi vienu no pēdējo gadu ietekmīgākajiem grupējumiem, kas nodarbojies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, informē VP.

Jūnijā VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts policijas pretterorisma vienību “Omega”, VP Speciālo uzdevumu bataljonu un Latvijas Bankas pārstāvjiem, aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju aptuveni 295 000 eiro apmērā aizturēja organizētu personu grupu.

Kopumā aizturētas 10 personas, tajā skaitā arī organizētas grupas līderi. Divām personām piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Jūnijā Rīgā un Rīgas reģionā tika veiktas 17 kratīšanas iesaistīto personu dzīvesvietās, birojos un transportlīdzekļos. Kratīšanās tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi, tajā skaitā mobilie telefoni, datori, dažādi datu nesēji un serveri, ārvalstu uzņēmumu dokumenti un banku kalkulatori, dārglietas un dārgmetāla izstrādājumi lielā daudzumā, kā arī 100 000 eiro skaidras naudas.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa atzinusi par spēkā neesošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas normu, kas paredz, ka informācijai par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem vienmēr ir jābūt pieejamai ikvienam sabiedrības loceklim.

Tiesa uzsver, ka publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem ir smaga iejaukšanās ES Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā nostiprinātajās pamattiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.

Proti, izpaustā informācija ļauj potenciāli neierobežotam personu skaitam noskaidrot patiesā labuma guvēja materiālo un finanšu stāvokli. Turklāt iespējamās sekas, ko datu subjektiem var radīt personas datu iespējama ļaunprātīga izmantošana, saasina fakts, ka, tiklīdz šie dati ir kļuvuši publiski pieejami, tos var ne tikai brīvi aplūkot, bet arī uzglabāt un izplatīt.

Vai informācija par patiesā labuma guvējiem vairs nebūs publiski pieejama? 

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi...

Tiesa norāda, ka ar aplūkoto pasākumu ES likumdevējs tiecas novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, radot vidi ar lielāku pārredzamību un mazāku iespēju, ka to izmantos šiem mērķiem. Tā atzīst, ka likumdevējs tādējādi tiecas sasniegt vispārējo interešu mērķi, kas var attaisnot pat smagu iejaukšanos Pamattiesību hartā nostiprinātajās pamattiesībās, un ka publiska piekļuve informācijai par patiesajiem labuma guvējiem var veicināt šī mērķa sasniegšanu.

Tomēr tiesa konstatējusi, ka ar šo pasākumu radītā iejaukšanās nav ne ierobežota ar absolūti nepieciešamo, ne arī samērīga ar izvirzīto mērķi. Papildus tam, ka attiecīgie noteikumi atļauj padarīt publiski pieejamus datus, kas nav pietiekami definēti vai identificējami, ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu ieviestā sistēma rada ievērojami smagāku hartas 7. un 8.pantā garantēto pamattiesību pārkāpumu nekā iepriekšējā sistēma, norāda tiesa. Agrāk papildus kompetento iestāžu un noteiktu struktūru piekļuvei šiem datiem bija paredzēta arī jebkuras tādas personas vai organizācijas piekļuve, kas var pierādīt likumīgās intereses.

Iespējamās grūtības precīzi definēt gadījumus un apstākļus, kuros pastāv šādas likumīgas intereses, uz ko atsaucas Eiropas Komisija, nevar attaisnot ES likumdevēja lēmumu piekļuvi attiecīgajai informācijai paredzēt ikvienam sabiedrības loceklim, uzskata tiesa.

Tiesa piebilst, ka noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm noteikt, ka informācijas par patiesajiem labuma guvējiem sniegšana ir atkarīga no reģistrēšanās tiešsaistē, un ārkārtas apstākļos paredzēt atkāpes attiecībā uz ikviena sabiedrības locekļa piekļuvi šai informācijai, paši par sevi nerada līdzsvaru starp vispārējo interešu mērķi un hartas 7. un 8.pantā nostiprinātajām pamattiesībām, kā arī nedod pietiekamas garantijas, kas ļautu datu subjektiem efektīvi aizsargāt savus personas datus pret ļaunprātīgas izmantošanas risku.

ES Tiesa šādu spriedumu pieņēma, izskatot vairākus Luksemburgas apgabaltiesas iesniegtos prejudiciālos jautājumus par atsevišķu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas tiesību normu interpretāciju un par šo tiesību normu spēkā esamību, ņemot vērā ES Pamattiesību hartu.

Luksemburgas apgabaltiesai šie jautājumi bija radušies, izskatot divus pieteikumus, ko iesniedza kāds Luksemburgā reģistrēts uzņēmums un tā patiesais labuma guvējs, kuri nesekmīgi bija lūguši Luksemburgas uzņēmumu reģistram ierobežot publisku piekļuvi informācijai, kas attiecas uz tiem.

Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai ar 2019.gadā pieņemto Luksemburgas likumu ir izveidots patieso labuma guvēju reģistrs un noteikts, ka reģistrā ir jāreģistrē un jāatjaunina virkne informācijas par reģistrēto vienību patiesajiem labuma guvējiem. Daļa šīs informācijas ir pieejama ikvienam sabiedrības loceklim, tostarp tiešsaistē. Šis likums paredz arī iespēju patiesajiem labuma guvējiem noteiktos gadījumos pieprasīt reģistra pārvaldītājam - Luksemburgas uzņēmu reģistram - ierobežot piekļuvi šai informācijai.

Šā gada sākumā diskusijas par tiesnešu neatkarību pārņēma Latvijas publisko telpu, bet, diemžēl, koncentrējās ap personālijām un konfliktu starp varas atzariem. Tomēr, praksē gūtie novērojumi liecina, ka problēmas saknes ir dziļākas.

Tiesu varas neatkarību nevar garantēt nekāds, pat progresīvs, ideāls regulējums, ja pašiem tiesnešiem nebūs gribas un apņēmības pildīt savus amata pienākumus tā, kā melns uz balta rakstīts likumā: neatkarīgi, pakļaujoties tikai likumam, sargājot cilvēka pamattiesības. Un, protams, šāda tiesnešu nostāja bez ierunām būtu jārespektē visām ietekmīgām un mazāk ietekmīgām iestādēm.

Lai arī būtu netaisnīgi apgalvot, ka visi izmeklēšanai labvēlīgi tiesnešu lēmumi ir nepamatoti pēc būtības, vai nekad un neviens izmeklēšanas tiesnesis nav apmierinājis procesā iesaistītās personas tiesiski pamatotu sūdzību, tomēr līdz iepriekš aprakstītajai ideālajai situācijai Latvijas Republikas tiesām joprojām ir ļoti tālu.

Publicēts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) īstenotā un koordinētā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tehniskās palīdzības projekta "Finanšu plūsmu analīze, NILLTPFN uzraudzība un finanšu stabilitāte" ziņojums, informē Latvijas Banka.

Tajā SVF eksperti novērtējuši projektā iesaistīto valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – sasniegumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas pilnveidošanas jomā un snieguši savus ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Projekts tika uzsākts 2020. gada nogalē. Tā mērķis ir turpināt uzlabot NILLTPFN sistēmas efektivitāti iesaistīto valstu un visa reģiona līmenī. Gan projektā izmantotās metodoloģijas, gan reģionālā tvēruma ziņā šis ir pirmais šāda veida SVF tehniskās palīdzības projekts NILLTPFN jomā. Īpaša uzmanība projektā pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu legalizācijas risku novērtēšanai ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju palīdzību, NILLTPFN uzraudzības instrumentu efektivitātes analizēšanai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šoku kvantitatīvās ietekmes uz finanšu stabilitāti izpētei.

Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" vēlas iegādāties Ungārijas lielākā banka "Országos Takarék Pénztár" (OTP), kas darbojas arī Krievijā, vēsta aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz nenosauktiem avotiem.

Tā ziņo, ka OTP izteikusi nesaistošu "Luminor" iegādes piedāvājumu ASV investīciju kompānijai "Blackstone", kam pieder "Luminor" akciju kontrolpakete.

Pēc "Bloomberg" vēstītā, "Blackstone" par "Luminor" vēlas saņemt 1,2 reizes vairāk par tās bilances vērtību. "Luminor" bilances vērtība 2023.gada beigās bija 1,8 miljardi eiro, tātad pārdošanas cena lēšama 2,1 miljarda eiro apmērā.

OTP darbojas ne tikai Ungārijā, bet arī Albānijā, Bulgārijā, Horvātijā, Krievijā, Melnkalnē, Moldovā, Serbijā, Slovēnijā, Ukrainā un Uzbekistānā.

Jau vēstīts, ka janvārī mediji ziņoja, ka "Blackstone" vēlas pārdot "Luminor" un darījums varētu notikt jau šogad.

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" filiāle Latvijā ir ceturtā lielāka banka Latvijā.

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi publiski pieejama ikvienam interesentam. Lai to saņemtu, nav ne jāreģistrējas, ne jānorāda, kādēļ šī informācija vajadzīga vai kur tā tiks izmantota. Ir pietiekami Uzņēmumu reģistra mājas lapā atrast sevi interesējošo uzņēmumu un viss redzams kā uz delnas.

Teju aizmirsusies nebūt ne tik senā pagātne, kad informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem izplatījās baumu līmenī no mutes mutē vai plašsaziņas līdzekļu analītiskajos raidījumos, bet to pārbaudīt varēja vienīgi īpaši tam pilnvarotas iestādes un amatpersonas.

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas jau no 2018. gada 1. aprīļa nodrošināja informācijas par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem pieejamību ikvienai personai. Sākotnēji šī informācija bija pieejama par maksu, bet jau no 2019. gada vidus – bez maksas. Publiski ir brīvi pieejams patiesā labuma guvēja vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personas kods, valstspiederība un dzīvesvietas valsts. Šī informācija bez šaubām ir uzskatāma par fiziskas personas datiem Vispārējās datu aizsardzības regulas izpratnē. Tādēļ diskusijas par to, vai gadījumā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums neaizskar personu tiesības uz datu aizsardzību, juristu vidū notika jau sen. Tomēr līdz šim tās nebija guvušas atspoguļojumu tiesu praksē, ņemot vērā to, ka no pieteikuma iesniegšanas tiesā līdz reālam spriedumam nereti paiet vairāki gadi.

No Nordea iegādājoties 11,6% Luminor Holding akciju, Blackstone pārvaldīto privātā kapitāla fondu vadītajam konsorcijam tagad pieder 80% Luminor Bank mātesuzņēmuma - Luminor Holding - akciju.

2018. gadā DNB Bank ASA (DNB) un Nordea Bank Abp (Nordea) noslēdza vienošanos par 60,1 % sev piederošo Luminor Holding akciju pārdošanu Blackstone (Blackstone) pārvaldītam privātā kapitāla fondu konsorcijam.‏

DNB un Nordea katrs saglabāja 19,95 % akciju, un Blackstone izrādīja interesi turpmākajos gados iegādāties Nordea atlikušo akciju daļu. 2021. gada decembrī Blackstone no Nordea jau iegādājās 8,4 % Luminor Holding akciju.

1.septembrī Blackstone paziņoja par atlikušo 11,6 % Nordea akciju iegādi. Šī darījuma rezultātā Blackstone tagad pieder 80,05 % Luminor Holding akciju, un DNB arī turpmāk piederēs atlikušie 19,95 %.

“Esmu gandarīts par būtisko Blackstone atbalstu, ko apliecina viņu investīciju palielinājums Luminor, un ceru turpināt mūsu sadarbību. Vēlos pateikties arī Nordea par Luminor izveides finansēšanu un sniegto atbalstu. Mūsu darbības rezultātu uzlabošanās, finansiālā stabilitāte un piesardzīga risku pārvaldība nozīmē, ka Luminor valdes priekšsēdētāja Petera Boseka (Peter Bosek) vadībā organizācija ir labā pozīcijā, lai turpinātu pozitīvo attīstību, kas sasniegta pēdējos gados. Tas ļaus mums paplašināt darbību privātpersonu un uzņēmumu apkalpošanā visās trīs Baltijas valstīs. Mani joprojām iedrošina mūsu panākumi stratēģijas īstenošanā un Luminor komandas apņēmība un izturība, atbalstot mūsu sabiedrību un klientus, kurus apkalpojam,” komentē Luminor Bank un Luminor Holding Padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

AS Luminor Bank ir parakstījusi vienošanos par Maksekeskus (MKK), kas ir vadošais e-komercijas maksājumu pakalpojumu sniedzējs Baltijā, 99% akciju iegādi no Omniva, Inbank un Olsson & Nielsen Nordic.

Noslēdzot šo darījumu, Luminor kļūs par arvien straujāk augošu e-komercijas maksājumu tirgus dalībnieku.

MKK nodrošina e-tirgotājiem un viņu klientiem drošus un ērtus maksājumu risinājumus un ar e-komerciju saistītus pakalpojumus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā. Uzņēmuma izpilddirektora Lukasa Arta vadībā uzņēmums pēdējos gados ir sasniedzis ievērojamu izaugsmi un šobrīd tā pakalpojumus izmanto vairāk 3000 aktīvi tirgotāji Baltijā.

Inbank un Olsson & Nielsen Nordic nodibināja uzņēmumu Maksekeskus 2012. gadā Igaunijā, kur šobrīd tas ir tirgus līderis e-komercijas pakalpojumu jomā. Sadarbība ar Luminor ļaus uzņēmumam ievērojami paplašināt tā attīstību ārpus Igaunijas, jo īpaši pateicoties Luminor tīklam un klientiem Latvijā, Lietuvā.

Par bankas Luminor jauno valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru ar 2024. gada 18. martu iecelts Vojcehs Sass (Wojciech Sass).

Līdzšinējais Luminor vadītājs Peters Boseks atstās amatu dienu iepriekš. Vojcehs Sass ir atzīts starptautiskā biznesa līderis ar plašu pieredzi finanšu pakalpojumu nozarē un padziļinātām operacionālām zināšanām par privātpersonu un korporatīvo klientu apkalpošanu, kā arī IT sistēmām un procesiem.

Vojcehs Sass pievienojas Luminor no Aion Bank, kas ir digitālā banka ar galveno mītni Beļģijā, kurai viņš bija līdzdibinātājs un izpilddirektors. Viņa līdzšinējā pieredze ietver arī darbu Nationale Nederlanden Poland valdes priekšsēdētāja, BNP Paribas Bank Polska valdes priekšsēdētāja vietnieka un BCG Poland vadītāja amatos.

“Viņa iecelšana amatā ir rezultāts plašam globāla mēroga atlases procesam, ko vadīja uzraudzības padome. Vojcehs pievienojas Luminor ar iespaidīgu pieredzi transformācijas procesos un inovācijās, kā arī pierādītu spēju strādāt pasaules tirgos, sasniedzot rezultātus. Neskatoties uz to, ka Luminor joprojām ir salīdzinoši jauna banka, tā ir guvusi lielus panākumus, īstenojot misiju uzlabot savu klientu un Baltijas reģiona finansiālo labklājību, un esmu pārliecināts, ka Vojcehs ir īstais līderis, lai Luminor pārietu nākamajā līmenī,” norāda Nils Melngailis, Luminor Padomes priekšsēdētājs.

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Dienas Bizness aprīlī jau rakstīja par šo lietu, kas līdz iztiesāšanai, salīdzinoši ar citiem gadījumiem, nonāca ātrāk nekā parasti un šobrīd ir kļuvusi par vienu no pirmajiem publiskajiem precedentiem naudas konfiskācijas lietās, kuras lielā skaitā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas veidotas likvidējamo banku klientiem.

Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem 

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ...

Steidzinātā prāvā ātrs nolēmums

Kā iepriekš Dienas Biznesam pauda Sarman Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV banka kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Tālāk, redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai, visticamāk, neizdosies atrast nemaz, lietā tiek izdalīts process par mantas konfiskāciju. Un tas viss šajā gadījumā noticis ļoti īsā laikā. K. Andersons izteica aizdomas par to, vai FID aizdomu pārbaude vispār ir notikusi izmeklēšanas laikā, jo atbildība par lietas apstākļu pārbaudi burtiski tikusi pārlikta uz tiesas pleciem. Proti, Sarmal Oil Ltd. sākotnēji iesniegtie skaidrojumi bija krieviski un angliski, izmeklēšana pieprasīja tos latviski, bet, kamēr tulkojums tika gatavots, lietu nodeva tiesai. Tulkotie materiāli tiesai iesniegti, tomēr nav tikuši izvērtēti.

Visi pārmetumi balansē uz ticamības robežas. Proti, konfiskācijas pamats ir aizdomas, ka manta iegūta noziedzīgi, bet noziegums nav pierādīts. Procesa virzītājam un daļēji arī tiesai, bez jebkāda saprātīga skaidrojuma aizdomīgi ir tas, ka patiesā labuma guvējs pusgadu atvērtajā kontā neveic darījumus. Sanāk amizanta situācija – ja tu atver kontu, slēdz darījumus un saņem naudu – slikti! Neslēdz darījumus un nesaņem naudu – atkal slikti! Diemžēl arī tiesa nespēj objektīvi pateikt, kā darījumu neveikšana kontā pierāda, ka vēlāk saņemtie naudas līdzekļi par reāli notikušiem darījumiem būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Kā būtu bijis pareizi rīkoties, lai nerastos šādas nepamatotas aizdomas par taviem nodomiem?

Konfiscē uz aizdomu pamata

Izmeklēšana balstās uz to, ka 2016. gada 20. septembrī likvidējamā ABLV Bank uzņēmumam ir atvērts norēķinu konts, bet darījumi tajā veikti tikai laikā no 2017. gada 11. oktobra līdz 2018. gada 9. februārim, pie kam tie izmeklētājai šķituši aizdomīgi un bez ekonomiska pamatojuma.

Izmeklēšana norādījusi neatbilstības izrakstītajos rēķinos un norēķinu kārtībā. Pēc būtības tās ir lietas, kuras varētu likt skaidrot, tomēr pirmstiesas procesā tas nav darīts, jo, kā norāda advokāts, laikam nav būtiski pierādīt noziedzīga nodarījuma esamību un līdzekļu saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu, bet gan konfiscēt līdzekļus uz pieņēmumu pamata.

Tiesas nolēmuma motīvu daļa apšauba konta atvēršanas Latvijā ekonomisko pamatotību, jo uzņēmuma darbība pamatā esot Gruzijā, Krievijā. Atzīst lielo vairumu izmeklēšanas secinājumu par aizdomīgām darbībām uzņēmuma kontos, papildus norādot dažādas aizdomu detaļas, piemēram, aizdomīgi, ka sadarbības partneriem nav interneta vietņu tiesa lemj naudu konfiscēt. Par aizdomu pamatojumu der FID norāde, ka Sarmal Oil Ltd. sadarbības partneri ir uzņēmumi ar čaulas pazīmēm. Tiesa konstatē, ka uzņēmumam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai un pieder tikai nauda. Pēc būtības tiesā nav nekā cita kā vien fakta legālā prezumpcija par to, ka nauda, iespējams, ir noziedzīgi iegūta.

Būs pārsūdzība

Advokāts K. Andersons Dienas Biznesam apgalvoja, ka pārsūdzība apgabaltiesā būs, jo tiesa savā lēmumā ir pretrunīga un pēc būtības "kopē izmeklētāju aizdomas", kas savukārt kopējusi FID aizdomas.

"Rodas sajūta, ka vari skaidrot ko un kā gribi, taču FID un procesa virzītājas pieņēmumus un šaubas novērst nevarēs. Var sniegt daudz un dažādus pierādījumus par notikušiem darījumiem, preču piegādes un transportēšanas dokumentus, bet procesa virzītājs vienmēr pateiks - "ziniet, ar to nepietiek, lai novērstu šaubas par līdzekļu izcelsmi". Iespējams, ar laiku izkristalizēsies kritēriji, kādi dokumenti un pierādījumi būs pietiekami, lai 21.gadsimtā pamatotu klienta tiesības atvērt kontu Latvijā vai jebkurā citā bankā pēc patikas, ja uzticamies tieši šai bankai. Diemžēl, arī tiesa savā lēmumā nonāk dažādās pretrunās, kas, acīmredzot, būs jāpārvērtē augstākas instances tiesai," sacīja K. Andersons.

AML tiesāšanās ķēķis

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka visa pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likums, atsevišķi panti Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas 2019. gada nogalē tika pielāgoti tieši naudas konfiskācijas vajadzībām. Proti, pierādīšanas nasta tika pārlikta uz aizskartās mantas īpašnieku. Normālā kārtībā par noziedzīgu nodarījumu – to pierāda valsts un apsūdzētais aizstāvas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu procesa gadījumā patiesa apsūdzētā nemaz nav. Ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un aizskartās mantas īpašnieks, tas, kura nauda ir iesaldēta, bet iespējamais noziegums tiek nodalīts pavisam citā procesā. Secīgi, to pat nav nozīmes pierādīt, ja naudu ir iespējams paņemt atsevišķi. Līdz ar procesu sadalīšanu pāri paliek tikai aizdomas, kas likumos ir ieviestas kā pietiekams pamats konfiscēšanai, bet vaina par noziedzīgu nodarījumu ir otršķirīgs mērķis.

Visa ķeza sākās vēl 2018. gadā, kad Latvijai tika izteikti konkrēti pārmetumi par nepietiekamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieskatīšanu. FID vadībā stājās Ilze Znotiņa un tika sagatavota vesela likumu izmaiņu pakete, kas summāri sāka strādāt līdz ar šā gada 1. janvāri. I. Znotiņa ir piedalījusies praktiski visu saistīto likumu izmaiņās, bijusi klāt Saeimas komisiju sēdēs, nereti atgādinājusi deputātiem, ka nenobalsojot par konkrētām izmaiņām Latvija nonāks "pelēkajā zonā".

Šā gada sākumā NILLTPFN likums tika atvērts atkārtoti, jo ar premjera frāzi - "riskos balstīts banku darbs" vien nekas nesanāk. Nauda no Latvijas tirgus turas atstatu, jo cilvēki, kuriem tā pieder labi saprot, ka nav nekas jāpārkāpj, lai tā tiktu atņemta. Likuma izmaiņu debašu laikā I. Znotiņa uz deputātu Gati Eglīti izdarīja līdzīgu spiedienu, kā bija pieradusi pēdējos divos gados rīkoties ar Juridiskās komisijas un Krimināltiesību apakškomisijas deputātiem. Proti, deputāti, kas mēģina sakārtot noteikumus vai kaut ko saprast citādi ir naudas atmazgātāju pārstāvji. G. Eglītis iesniedza sūdzību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet vēlāk 23. aprīlī tikās ar I. Znotiņu tiešās debatēs ziņu portālā Delfi.lv. No visas sarunas, kas bija visnotaļ asa, uz tiesvedību ir attiecināms viens I. Znotiņas retorisks jautājums: "Vai Jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori, un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi tik vienoti noziedzīgi iecerējuši Latvijas budžetu līdz izsīkumam?".

Ievērojot, ka pati I. Znotiņa ir vadījusi Latvijas tiesnešu apmācības apskatāmajā jautājumā, zina visu likumdošanu un ir praktiskais šīs likumdošanas radītājs, lai arī balsojuši ir deputāti, nepārprotams ir viens fakts. Nav runa par taisnīgumu, jo tiesiskums jau ir pakārtots, runa ir par budžetu. Tiesneši rīkojas adekvāti, kā likums to paredz – ja "ir aizdomas" un nav "ticamu skaidrojumu", tad līdzekļus konfiscē. Aizdomu kritēriji ir definēti FID vadlīnijās, bet skaidrojumi ticamības kritērijiem ir meklējami vien izmeklētāju un tiesnešu sirdsapziņā. Sarmal Oil Ltd. Lieta labi parāda šīs sistēmas kļūmi. Proti, noziegums nav atklāts un sods personai neseko, ir atņemti līdzekļi, bet pierādījumi par to, ka tie tiešām ir noziedzīgi iegūtu, no tiesas lēmuma neseko.

"Luminor Bank" ir noslēgusi nenodrošināto obligāciju emisiju 300 miljonu eiro apmērā ar triju gadu termiņu, informē bankas pārstāvji.

Darījums, kas pabeigts 10.janvārī, tiek īstenots saskaņā ar "Luminor Bank" izaugsmes stratēģiju, spēcinās bankas atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimālajām prasībām (MREL), kā arī uzlabos pasīvu struktūru.

Šogad 9.janvārī "Luminor Bank" pārstāvji virtuāli tikās ar investoriem no visas pasaules un, pēc pozitīvu atsauksmju saņemšanas, 10.janvārī veica obligāciju emisiju. Pirkšanas rīkojumi saņemti no vairāk nekā 90 investoriem visā Eiropā. Investoru pieprasījums no Lielbritānijas veidoja gandrīz pusi no kopējā rīkojumu apjoma, liela interese bija arī no investoriem vāciski runājošā Eiropas daļā un Baltijas valstīs.

Bankā atzīmē, ka vērtspapīra cenu bija par 25 bāzes punktiem labāka, salīdzinot ar sākotnējo indikatīvo cenu.

Šī gada trešajā ceturksnī pieaudzis Luminor bankas privātpersonām izsniegto kredītu apjoms, samazināti izdevumi un uzlabojusies kredītportfeļa kvalitāte, vienlaikus saglabājot spēcīgu likviditāti un kapitāla pozīcijas, informē banka.

Oktobrī Moody’s paaugstināja Luminor kredītreitingu līdz A2 līmenim.

Šajā ceturksnī Luminor peļņa Baltijā pēc nodokļiem veido 55 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā līdzvērtīgā periodā pērn, kad tā bija 64,9 miljoni eiro. Peļņa pirms nodokļu nomaksas praktiski nemainījās un bija līdzvērtīga kā pagājušajā gadā, sasniedzot 67,7 miljonus eiro.

Bankas izdevumu un ienākumu attiecības koeficients ir 50,0% un vidējā gada pašu kapitāla atdeve ir 13,1%.

Arvien uzlabojās bankas kredītportfeļa kvalitāte. Ienākumus nenesošie kredīti saruka par 10.1 miljoniem eiro, sasniedzot 1,9% līmeni no bruto aizdevumiem, pateicoties kredītu atmaksām un dzēšanām.

“Ekonomiskā situācija radīja izaicinājumus gan privātpersonu, gan uzņēmumu kreditēšanā. Uzņēmumi Latvijā ir ļoti piesardzīgi, kad runa ir par aizņemšanos – iespējams, uzņēmēju noskaņojumu aizvien ietekmē iepriekš piedzīvotās ekonomiskās grūtības, tāpēc kreditēšana ir gausa. Privātpersonu kreditēšanā ir pozitīvāka noskaņa – šajā ceturksnī novērojām jau pieaugumu izsniegto mājokļu kredītu apjomā. Cerīgāku skatu nākotnē rada arī pakāpeniskais Euribor likmes samazinājums, kas varētu palielināt kreditēšanas aktivitāti, tādējādi atbalstot arī valsts ekonomikas attīstību,” norāda Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "PrivatBank" piemērot soda naudu 768 653 eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, un bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, informē FKTK.

FKTK pēc 2020.gadā veiktajām pārbaudēm secinājusi, ka "PrivatBank" jāstiprina iekšējā pārvaldība, jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, jāievieš un jāpilnveido darbības jomai atbilstoša riska pārvaldības kultūra un jānodrošina iekšējā audita funkcijas pilnvērtīga darbība.

FKTK saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vērtēja arī atbildīgo amatpersonu atbildību, kā rezultātā izteikts brīdinājums "PrivatBank" valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai.

FKTK pārbaudēs vērtēja iekšējo pārvaldību un normatīvo aktu prasību ievērošanu NILLTPF novēršanas jomā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Eiropas Komisija (EK) otrdien nāca klajā ar vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu kopumu, lai stiprinātu ES noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tā kā liela apjoma skaidras naudas maksājumi ir viegls veids, kā noziedznieki var legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, EK rosinājusi noteikt Eiropas Savienības (ES) mēroga ierobežojumu lieliem skaidras naudas maksājumiem - 10 000 eiro. Paredzēts arī aizliegt anonīmu kriptoaktīvu maku izsniegšanu.

EK arī piedāvā izveidot jaunu ES aģentūru "naudas atmazgāšanas" apkarošanai. Šādi EK pilda savu apņemšanos aizsargāt ES iedzīvotājus un ES finanšu sistēmu, skaidrots piedāvāto izmaiņu pamatojumā.

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot  

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda...

Rosinātie pasākumi ievērojami uzlabošot regulējumu saistībā ar tehnoloģisko jauninājumu radītajiem izaicinājumiem. Šādi izaicinājumu starpā ir virtuālās valūtas, integrētākas finanšu plūsmas vienotajā tirgū un teroristu organizāciju globālais raksturs. Šie priekšlikumi palīdzēs izveidot daudz saskaņotāku sistēmu operatoriem, uz kuriem attiecās noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, norāda EK.

Iesniegtais dokumentu kopums ietver četrus tiesisko aktu priekšlikumus. Viens no tiem ir regula, ar ko izveidotu jaunu ES aģentūru, kas darbosies noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Paredzēti arī uzlabojumi attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudi un faktiskajām īpašumtiesībām. EK rosina arī regulas par naudas līdzekļu pārvedumiem atjaunošanu, lai nodrošinātu kriptoaktīvu pārvedumu izsekošanu.

Paredzēts, ka EK piedāvāto tiesību aktu projektus apspriedīs Eiropas Parlaments un ES Padome. EK cer uz ātru likumdošanas procesu, un paredzēts, ka topošajai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādei būtu jāsāk darboties 2024.gadā.