Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Lai mudinātu valdību aktīvāk pievērst uzmanību pensionāriem aktuālajiem jautājumiem, Latvijas Pensionāru federācija (LPF) apsver iespējas rīkot plašākas protesta akcijas, sacīja federācijas vadītājs Andris Siliņš.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka patlaban ir sākusies parakstu vākšana un līdz aprīlim jāvienojas par Vislatvijas pensionāru mītiņu Rīgā, jo «citu instrumentu mūsu rokās jau nav», sacīja LPF vadītājs. A. Siliņš arī piebilda, ka pensionāri varētu darīt visu, lai nevienu no šodien valdošajām partijām neievēlētu pat pašvaldību vēlēšanās.

Interesi par piedalīšanos mītiņā jau izteikušas vairākas pensionāru organizācijas, kas no vairākām teritorijām gatavas atsūtīt pat vairākus autobusus. Arī parakstu vākšana notiekot aktīvi. A. Siliņš nenosauca precīzu savākto parakstu skaitu, tomēr norādīja, ka aktivitāte esot iepriecinoša – piemēram, Ventspilī savākti vairāki tūkstoši parakstu.

Pensionāru materiālā stāvokļa radikāla uzlabošanās ir atkarīga vienīgi no diviem rādītājiem - no Latvijas ekonomikas uzplaukuma un no nomaksāto nodokļu, tostarp sociālo apdrošinājumu maksājumu, summas palielināšanās, norāda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš.

«Šodien tas, ka no Latvijas ir aizbraukuši apmēram 300 000 darbspējīgu cilvēku, nozīmē, ka pensionāri saņem par ceturtdaļu vai pat par trešdaļu mazāku pensiju, nekā viņi varētu saņemt. Ja nebūs ekonomikas uzrāviena, atliek cerēt, ka cilvēki godīgāk maksās nodokļus, par ko arī patlaban notiek cīņa. Faktiski, citu variantu nav. Šobrīd 38% strādājošo nodokļus maksā no minimālās algas vai no vēl mazākām summām,» uzsvēra Siliņš.

Federācijai patlaban pirmajā vietā ir izvirzījies jautājums par senioru veselības aprūpi, norāda Siliņš. Pēc viņa teiktā, veiktie pētījumi un aptaujas liecina, ka praktiski ceturtā daļa pensionāru ir spiesti atteikties no rūpēm par savu veselību pārsvarā tieši naudas trūkuma dēļ.

Uz tādu labklājību, kādu bauda šodienas pensionāri Vācijā, nākamajām paaudzēm vairs nav cerību, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Mēs, pēckara paaudze, – esam tie, kuriem jaunībā gājis visgrūtāk. Mums vajadzēja smagi strādāt un taupīt katru marku. Bet tagad mums klājas tik labi, kā vēl nekad nav klājies nevienai pensionāru paaudzei Vācijā, laikrakstam atzinuši vācu pensionāri Vera Būhnere (72), Vera Groca (72) un Jurgens Grocs (73).

Septiņpadsmit gadu laikā, kopš viņi ir pensijā, dzīve uz augšu gan sevišķi neesot gājusi. Drīzāk otrādi. Lai arī naudas ir tikpat, cik agrāk, viss kļuvis dārgāks, arī atlaižu pensionāriem vairs nav gandrīz nekur: «Tomēr, ja salīdzina ar laikiem, kad mēs vēl bijām jauni, jāteic godīgi: šodien pensionāri Vācijā ir patiešām bagāti. Nākamajai paaudzei uz tādu dzīvi vairs nav ko cerēt.»

Trīs ceturdaļas jeb 75% no visiem pensionāriem saņem pensiju, kas nav lielāka par 200 latiem, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati.

Kopumā pensiju saņem 482 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 5% mēnesī saņem ne vairāk par 100 latiem. 17% no kopējā pensionāru skaita saņem 100-150 latu lielu pensiju. Savukart vairāk nekā pusei - 53% pensija ir no 150-200 latiem. Tikai 1,6% pensija pārsniedz 500 latus.

Kā norāda Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs, vidējā pensija valstī ir 180 latu, kas ir 50% no vidējās algas. Viņš norādīja, ka daļa pensionāru varbūt vēlētos strādāt, tomēr lielai daļai no viņiem nav iespēju atrast darbu. Tādējādi tikai 8% no Latvijas iedzīvotājiem pēc 64 gadu vecuma aizvien turpina darba gaitas.

Strādājošo skaits ievērojami sarūk, savukārt pensionāru skaits pēdējo 20 gadu laikā palielinājies gandrīz par 100 tūkstošiem. Salīdzinot situāciju 2008. gadā, kad bija 465,2 tūkstoši pensionāru uz 1,076 miljoniem strādājošo, tā turpina pasliktināties. Datu par pērno gadu vēl nav, bet 2011. gada beigās Latvijā bija 481,7 tūkstoši pensionāru uz 949,3 tūkstošiem strādājošo.

Šodien Senioru konsultatīvās padomes sēdē Labklājības ministrijas (LM) un Pensionāru organizāciju pārstāvji vienojās šogad indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, ar indeksu 1,04.

Kā skaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele (V), indekss 1,04 atspoguļo patēriņa cenu groza izmaiņas no 2009.gada līdz 2013.gadam. Visas pensijas līdz 200 latiem tiks indeksētas no šā gada septembra. To vidējais pieaugums varētu būt 4,60 lati. Šādam pensiju indeksācijas modelim 2013.gadā nepieciešami papildus nedaudz vairāk kā 10 miljoni latu, savukārt 2014.gadā 30,5 miljoni lati.

«Vēlos izteikt lielu pateicību gan Pensionāru federācijai, gan citām senioru organizācijām, kas ir pārstāvētas padomē, par ļoti konstruktīvu dialogu, kā rezultātā ir rasts risinājums, kas gan ļauj atsākt indeksāciju šogad, gan vienlaikus neizsmeļ visu nākamā gada pieejamo budžeta finansējumu, kas būtu atvēlams arī tādām prioritātēm kā neapliekamā minimuma un atvieglojumi par apgādājamo palielināšanai,» pauda Viņķele.

Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro. Turklāt pēdējos gados ir pieaudzis pensionāru nabadzības risks. Šajā situācijā mans viedoklis joprojām ir nelokāms - krīzes laikā piešķirtās pensijas ir jāpārrēķina jau no 2016.gada, šodien izplatītā paziņojumā norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.

Ministrs akcentē, ka pensija gandrīz pusmiljonam iedzīvotāju šodien ir vienīgais ienākumu avots, kas līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos palicis praktiski nemainīgs. Ja ekonomiski aktīvie iedzīvotāji to izjūt kā vidējās algas pieaugumu, tad pensionāru maciņos šī situācija neuzlabojas. Tas ir radījis situāciju, ka pensijas vecuma cilvēku risks nonākt nabadzībā ir strauji palielinājies, proti, no 18,8% 2012.gadā līdz 29,4% - 2013.gadā. Līdz ar to pensijas apmērs ir jāpārskata atbilstoši ekonomiskajiem rādītājiem.

«Izaugsmes laikā valdības uzdevums ir mazināt nabadzību un uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti. Tādējādi, pildot valdības deklarācijā noteikto, diskusijās par nākamā gada budžeta izstrādi mans viedoklis arī turpmāk būs nemainīgs. Krīzes laikā piešķirtās pensijas jau no 2016.gada ir jāpārrēķina visiem pensionāriem, kurus skāra krīzes sekas. Pārrēķins jāveic pēc piešķiršanas gada, kā to šobrīd paredz piedāvātās izmaiņas likumprojektā par valsts pensijām. Pretējā gadījumā, ja sākotnēji pārrēķinās mazās pensijas, tas nebūs taisnīgi pret pārējiem pensionāriem un pastāv risks par pensionāru tiesvedībām pret valsti,» skaidro ministrs.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Pēc viņa teiktā, uz sociālo jomu piedāvātajā reformā attiecas tikai plāns palielināt pensijām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo daļu. «Tas skar ļoti mazu daļu pensionāru. Praktiski pensionāri jau ir tie, kas nestrādā, un viņus šīs nodokļu reformas nekādā veidā neskar. Vismaz pusi pensionāru, pusi cilvēku ar invaliditāti šīs nodokļu reformas neskar,» atzina Reirs.

Viņš pauda satraukumu arī par to, ka piedāvātās nodokļu reformas ģimenēm ar zemiem ienākumiem paredz mazāku ienākumu pieaugumu nekā cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, jo neapliekamo minimumu par bērniem praktiski nevarēšot izmantot.

Reirs atgādināja, ka LM ir iesniegusi izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas dokumentu, kurā rosināts pārskatīt nabadzības līmeni no pašreizējiem 49 eiro līdz vairāk nekā 100 eiro. Šajā koncepcijā arī piedāvāts līdz 94 eiro celt minimālo pensiju, kas valstī nav mainījusies 12-13 gadus.

Vairākas Vislatvijas pensionāru mītiņā izvirzītās prasības paredz lielāku ieguvumu sabiedrības turīgajai daļai un nav efektīvi sociālā atbalsta instrumenti, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē secināja finanšu ministra padomnieks finanšu kontroles un vadības jautājumos Reinis Strolis.

Pārstāvot Finanšu ministriju (FM), Strolis noraidīja vairākus senioru priekšlikumus vecākās paaudzes dzīves līmeņa uzlabošanai.

Viens no tiem bija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai, medikamentiem un komunālajiem maksājumiem. Strolis sacīja, ka šāds instruments sasniedz vairākus mērķus, no kuriem viens ir sociālais atbalsts, tomēr kopumā PVN samazināšana kā sociālā atbalsta instruments neesot neefektīva.

Atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumiem, FM pārstāvis norādīja, ka, samazinot PVN likmi plaša patēriņa precēm, lielākie ieguvēji būs tirgotāji, ražotāji, kā arī turīgākā sabiedrības daļa. Savukārt tikai 12% iegūs iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni.

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.

Esošais piedāvājums paredz, ka reāla nauda katra cilvēka pensiju 2.līmeņa kontā (šobrīd 6% bruto algas) tiks aizstāta ar solījumu šo starpību nākotnē samaksāt no pensiju 1.līmeņa, taču pie esošajām demogrāfiskajām tendencēm tas nav iespējams. Līdz ar to šādai idejai par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali” ir risks mazināt uzticēšanos pensiju sistēmai. Proti, šāda rīcība varētu kļūt par signālu, ka uz valsti pensiju jautājumā paļauties nevar un ka atliek savu pensiju krāt pašiem. Jāuzsver, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir viņu lielākais uzkrājums.

FNA uzskata, ka būtu jārīkojas tieši pretēji: pensiju 2. līmenī būtu jāveic proporcionāli lielāki atskaitījumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ļautu nākotnes pensiju kapitālu palielināt. Jāatgādina, ka vēsturiski bija iecere katrā pensiju līmenī – pirmajā un otrajā – veikt atskaitījumus 10% apmērā no algas (šobrīd 14% paliek pensiju 1. līmenī, bet 6% – otrajā).

Šodien pensiju sistēmas “panelī” deg vairākas “sarkanās lampiņas”. Tā vietā, lai mēs stiprinātu pensiju otro līmeni un palielinātu iemaksas līdz sākotnēji plānotajiem 10%, mēs liekam papildu slodzi pensiju pirmajam līmenim. Tā teikt, esam bedres malā, bet plānojam izrakt vēl vienu lāpstu dziļāk, jo ignorējam demogrāfijas prognozes. Kādi būtu situācijas risinājumi?

Lasot Labklājības ministrijas mājas lapu, redzam, ka stabilai pensiju sistēmai nepieciešami trīs pensiju līmeņi. Tā kā pirmā pensiju līmeņa shēmas finansiālo stāvokli galvenokārt ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori, bet fondētās shēmas (tā sauktā pensiju otrā līmeņa) – finanšu kapitāla tirgus, tad šie līmeņi, savstarpēji izlīdzinot riskus, viens otru atbalsta ceļā uz kopējā mērķa – pensionāru labklājības – īstenošanu.

Citējot Labklājības ministriju, valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām (t.i. 20% no algas), iegūt pensijas palielinājumu, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus. Šajā teikumā vairs ne miņas no demogrāfijas risku izbalansēšanas uzdevuma, vien nopelnīt vairāk par inflāciju, jo tieši tā ir pamatā pensiju pirmā līmeņa indeksācijai. Tas nekas, ka pensiju otrā līmeņa ieguldīšanas nosacījumi šādu iespēju pavēra vien 2018. gadā, kad atļāva vismaz 50% no pensiju plāna līdzekļiem ieguldīt akcijās. Līdz tam tas būtu kā lūgt peldētājam ar sasietām rokām un kājām piedalīties olimpiskā peldējuma sacensībās. Stāsts par to, ka pirmā pensiju līmeņa aizvietojums kritīsies un to kompensēs otrā pensiju līmeņa pieaugums, Labklājības ministrijas mājas lapā netiek atspoguļots.

Pensionāru pieprasītais pensiju paaugstinājums, kuru parakstījuši vairāk nekā 100 tūkstoši pensionāru, vērtējams kā ļoti nopietns un loģisks, norādīja Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa atzina, ka tik liels skaits pensionāru, kuri parakstījuši Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) izstrādāto pieprasījumu, liecina par to, ka lieta ir ļoti nopietna. «Nav jau runa tikai par vecuma pensionāriem, runa ir arī par invaliditātes, par apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem. Manuprāt, šī prasība ir ļoti loģiska,» sacīja A. Barča.

Jautāta vai valsts var atļauties pensiju indeksāciju, deputāte atzīmēja, ka būtu jāapzinās un jāskatās uz ģimeni kopumā, norādot, ka ir daudzas ģimenes, kur pensionārs ir viens no tiem, kurš nodrošina ģimenei iztiku. «Valdības vadītājs apgalvo, ka sācies ir ļoti straujš [ekonomikas] uzrāviens. Vienkāršais cilvēks skaidri un gaiši redz, ka liels uzrāviens šogad ir apkurei un komunālajiem maksājumiem,» sacīja A. Barča.

Pensionāru vairākums joprojām negrib saprast, ka viņu pienesums citai valstij nevar tikt adekvāti novērtēts šeit, un visas tās pensijas, ko maksā atjaunotā Latvijas valsts, faktiski nāk no naudas, ko šie cilvēki nav radījuši, intervijā žurnālam Playboy saka labklājības ministre Ilze Viņķele.

«Laikam nepietiekami esmu pateikusi par pensionāru vairākuma drāmu. Viņi, kas nāk vēl no padomju laikiem, saka, ka ir maksājuši nodokļus, strādādami rūpnīcās, un pārmet, ka viņu stāžs ir liels, bet pensija niecīga, to valsti viņi ir būvējuši, un tā nemaz nav bijusi tik atšķirīga no šodienas Latvijas. Skarbā patiesība diemžēl ir tā, ka tās ir divas dažādas pasaules, un viņu pienesums citai valstij nevar tikt adekvāti novērtēts šeit... Tas ir trakums, jo cilvēkiem to ir ļoti grūti izskaidrot,» atzīst ministre.

Viņa uzsver, ka tic pašreizējai sociālās apdrošināšanas sistēmai kā taisnīgai un uzskata par savu pienākumu šo sistēmu «nesačakarēt». Šī sistēma ir balstīta uz katra viena pienesumu. Tā, lai cik neticami tas liekas, šos 20 gadus faktiski ir piemaksājusi esošajiem pensionāriem.

Šī gada pensiju indeksācija viena pati pensionāru problēmas neatrisina, jo tās palielinājums ir ļoti niecīgs, norāda Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka pieauguma apmērs ir aptuveni tāds pats kā pērn. Tomēr kopumā indeksācija pensionāru problēmas neatrisina, un seniori ar saviem ienākumiem aizvien vairāk atpaliek no strādājošajiem, skaidroja Siliņš.

Pensionāru situāciju gan varētu uzlabot citi mehānismi, piemēram, piemaksas. Piemaksas it īpaši varētu uzlabot to senioru materiālo stāvokli, kuri pensionējušies sen un kuru pensijas ir mazākas, uzsver Siliņš.

Federācijas vadītājs arī prognozēja, ka nākamgad indeksācijas rezultātā pensijas varētu pieaugt par aptuveni desmit eiro.

Viņš arī norādīja, ka nepieciešams risināt pensiju jautājumu attiecībā uz tiem pensionāriem, kuri savulaik strādājuši smagus un kaitīgus darbus, tāpēc pensionējušies ātrāk, līdz ar to arī viņu darba stāžs un pensija ir mazāka. Siliņš cer, ka šo jautājumu varētu risināt uz 2018.gadu, jo nākamgad tiks pārrēķinātas 2011.gadā piešķirtās pensijas un šim mērķim jau būs nepieciešami aptuveni 40 miljoni eiro.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) 13.martā gatavojas protesta akcijām visā Latvijā, iebilstot pret valdības lēmumiem, kuri pasliktina Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni.

Galvenais LPF pikets 13.martā notiks pie Saeimas ēkas, Jēkaba ielā 11, no plkst.8.30 līdz 10, lai atgādinātu Saeimas deputātiem par viņu pienākumu nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem cilvēka cienīgus dzīves apstākļus.

Vienlaikus LPF aicinājusi pensionārus 13.martā organizēt atbalsta pasākumus visā Latvijā pie pašvaldību ēkām. «Daudziem atbraukt uz Rīgu ir pārāk dārgi, jo nauda jākrāj elektrībai līdz rudenim. Pēc tam varbūt būs jāpāriet pie svecītēm,» sacīja pensionāru priekšstāvis Andris Siliņš.

«Visi pēdējā laikā pieņemtie likumdošanas akti būtiski pasliktina pensionāru dzīves līmeni. Elektroenerģijas tirgus atvēršana, augošais nekustamā īpašuma nodoklis, nesaprotami lēmumi par komunālo pakalpojumu, piemēram, atkritumu izvešanas apmaksu, cenu celšanās pēc eiro ieviešanas - tā ir vesela buķete jautājumu,» skaidroja Siliņš.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pagaidām neplāno rosināt izmaiņas par pensiju neapliekšanu ar nodokļiem, tomēr darba grupa izskatīs priekšlikumus, kas varētu tikt īstenoti no 2021.gada.

Komisija šodien diskutēja par iedzīvotāju iniciatīvu 1.līmeņa pensijām nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šogad pensionāru neapliekamais minimums paaugstināts līdz 250 eiro mēnesī, 2019.gadā - līdz 270 eiro mēnesī un sākot no 2020.gada - līdz 300 eiro mēnesī.

Pēc diskusijām par šo jautājumu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) norādīja, ka deputāti varēs rosināt priekšlikumus, kas varētu tikt īstenojami no 2021.gada, palīdzot Labklājības ministrija un Finanšu ministrijai veidot budžetu. Barča atgādināja, ka darba grupa plāno vērtēt arī citus ierosinājumus.

Tikmēr opozīcijas deputāti mudināja raitāk ieviest izmaiņas. Andrejs Klementjevs (S) rosināja paredzēt, ka pensionāru neapliekamai minimums ir vismaz minimālās algas apmērā. Savukārt deputāte Silvija Šimfa uzsvēra, ka vispirms ir jādomā par cilvēkiem, nevis skaitļiem.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Pieredze, kas veidojusies 25 gados kopš valsts neatkarības atgūšanas, attīstās, un arī mūsu sabiedrība iepazīst arvien jaunas uzkrāšanas iespējas, kas citur pasaulē jau iemantojušas stabilu vietu ikvienas personas rūpēs par savu nākotni un vecumdienām – uzsver apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Nordea Pensions Latvia eksperti, iepazīstinot ar uzkrājumu tirgus tendencēm un nākotnes prognozēm.

Tiek novērots, ka arvien jauni pensiju kapitāla uzkrāšanas veidi kļūst pieprasīti arī Latvijā.

Viena no šādām iespējām Latvijā tika ieviesta pirms trim gadiem – Mūža pensijas apdrošināšana, ko šobrīd izvēlējušies jau ap 1900 pensionāru Latvijā. Mūža pensijas līgumu var noslēgt ikviens valsts pensiju shēmas dalībnieks, kas sasniedzis pensionēšanās vecumu un kura 2. pensiju līmenī uzkrātais kapitāls ir vismaz 3000 eiro. Personu skaits, kas atbilst kritērijiem, lai saņemtu Mūža pensiju, pašlaik ir aptuveni 0,5% no kopējā Latvijas pensionāru skaita.

Prognozējams, ka turpmāko 10 gadu laikā to skaits varētu sasniegt pat 80 000 personas jeb 17% pensionāru, līdz ar to mūža pensija kļūs pieejamāka un to varēs mantot, uzskata ERGO dzīvības apdrošināšanas vecākais riska parakstītājs Baltijā Andris Dzikavičs.

Fondēto pensiju iemaksu samazināšana par vienu procentpunktu samazinās nākotnes pensionāru ienākumu līmeni.

Tādu nākotnes ainu prognozē Finanšu nozares asociācija. Jāatgādina, ka lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu uz trijiem gadiem no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pārnest 1 procentpunktu no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5%. Tādējādi pēc Finanšu ministrijas informācijas valsts papildus iegūtu 104 milj. eiro 2025. gadā, 162 milj. eiro 2026. gadā, 171 milj. eiro 2027. gadā, bet 2028. gadā pat 179 milj. eiro.

Pirmā līmeņa riski

SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle Kristīne Lomanovska uzsvēra, ka Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, ir trīs līmeņu pensiju sistēma, kurā katra līmeņa uzdevums ir mazināt noteiktus riskus. Pirmais pensiju līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa — valsts sociāli apdrošināto iemaksas novirza pašreizējiem pensionāriem pensiju izmaksai. Otrais pensiju līmenis ir tas, kurš mazina demogrāfiskos un sabiedrības novecošanās riskus, jo iemaksas tajā tiek izvietotas finanšu tirgos un pelna naudu – palielina šo iemaksu veicēju kapitālu, ko izmanto, sasniedzot pensijas vecumu. Trešais līmenis balstās uz brīvprātīgām iemaksām, par kurām ir iespējams atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli valsts noteiktā limita ietvaros. “Apņemšanās bija 10% novirzīt pirmajā (valsts) pensiju līmenī un 10% novirzīt otrajā līmenī, bet šāds apmērs nav bijis, jo bija 2% līdz 2012. gadam, 2014. gadā - jau 4%, 2015. gadā — 5% un no 2016. gada - 6%, un tagad no 2025. gada tiks sperts solis atpakaļ uz 5%,” norādīja K. Lomanovska.

Vecumdienas mums parasti asociējas ar divām izpausmēm – aktīvo darba gaitu beigām jeb pensijas vecuma sasniegšanu un veselības sarežģījumiem.

Abas šīs lietas ir cieši saistītas, jo vesels un aktīvs cilvēks var turpināt darba gaitas arī pensijas vecumā, vairojot savus ienākumus un paaugstinot pensiju. Tomēr var gadīties, ka darba gaitas turpināt tomēr nav iespējams un ikdienas tēriņi būs jāpakārto summai, kas veidojas no agrāk veiktajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem un uzkrājumiem 2. un 3. pensiju līmeņos. Kādam šī summa sasniegs šodienas algas līmeni, taču daudziem tā var būt vien puse, citiem – vien ceturtā daļa no šodienas algas. Tāpēc domājot par savām vecumdienām, ļoti svētīgi būtu iztēloties vienu mēnesi, kurā mums nākas iztikt ar 250 eiro ierastā tūkstoša vietā.

Jo mazāk dzims, jo ilgāk būs jāstrādā

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs, informē VK.

Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā virtuāla kapitāla veidā. Uz pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu reālas naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu.

Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai Latvija ir spējusi pieņemt arī vairākus būtiskus, bet tajā pašā laikā sabiedrībā nepopulārus lēmumus – par pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.