Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro. Turklāt pēdējos gados ir pieaudzis pensionāru nabadzības risks. Šajā situācijā mans viedoklis joprojām ir nelokāms - krīzes laikā piešķirtās pensijas ir jāpārrēķina jau no 2016.gada, šodien izplatītā paziņojumā norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.
Ministrs akcentē, ka pensija gandrīz pusmiljonam iedzīvotāju šodien ir vienīgais ienākumu avots, kas līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos palicis praktiski nemainīgs. Ja ekonomiski aktīvie iedzīvotāji to izjūt kā vidējās algas pieaugumu, tad pensionāru maciņos šī situācija neuzlabojas. Tas ir radījis situāciju, ka pensijas vecuma cilvēku risks nonākt nabadzībā ir strauji palielinājies, proti, no 18,8% 2012.gadā līdz 29,4% - 2013.gadā. Līdz ar to pensijas apmērs ir jāpārskata atbilstoši ekonomiskajiem rādītājiem.
«Izaugsmes laikā valdības uzdevums ir mazināt nabadzību un uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti. Tādējādi, pildot valdības deklarācijā noteikto, diskusijās par nākamā gada budžeta izstrādi mans viedoklis arī turpmāk būs nemainīgs. Krīzes laikā piešķirtās pensijas jau no 2016.gada ir jāpārrēķina visiem pensionāriem, kurus skāra krīzes sekas. Pārrēķins jāveic pēc piešķiršanas gada, kā to šobrīd paredz piedāvātās izmaiņas likumprojektā par valsts pensijām. Pretējā gadījumā, ja sākotnēji pārrēķinās mazās pensijas, tas nebūs taisnīgi pret pārējiem pensionāriem un pastāv risks par pensionāru tiesvedībām pret valsti,» skaidro ministrs.
Turklāt sociālās apdrošināšanas budžets ir stabils un tajā jau šogad izveidojies 529 milj. eiro uzkrājums, kas 2018.gadā varētu būt 1 miljarda eiro apmērā, viņš uzsver. Ja tiks īstenoti likumprojektā paredzētie pasākumi, 2018.gadā sociālās apdrošināšanas budžetā joprojām saglabāsies uzkrājums 855,1 milj. eiro apmērā. U.Augulis akcentē, ka «vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu un nepamatotu priekšlikumu izvirzīšana nav taisnīga rīcība pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli».
Kopumā pensiju pārrēķināšanai 2016.gadā papildu nepieciešami apmēram 4,1 milj. eiro, 2017.gadā - apmēram 21,6 milj. eiro, bet 2018.gadā - apmēram 49,3 milj. eiro.
LM virzītās izmaiņas likumprojektā Par valsts pensijām paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskatīs pensijas apmēru tiem cilvēkiem, kuriem, aprēķinot pensiju, pensijas kapitāla noteikšanā ir ņemti vērā negatīvie apdrošināšanas iemaksu algu indeksi jeb indeksi, kas mazāki par skaitli "1".
LM rosina 2010.gadā piešķirtās pensijas pārrēķināt 2016.gadā, 2011.gadā piešķirtās pensijas pārrēķināt 2017.gadā, bet 2012., 2013., 2014. un 2015.gadā piešķirtās pensijas pārrēķināt 2018.gadā. Savukārt pensiju indeksācijā turpmāk līdzšinējo 25 % vietā ņemt vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.
Saeima par likumprojektu Par valsts pensijām galīgajā lasījumā lems šā gada 18.jūnijā.