Pirmdien, 30. martā Latvijā nosēdīsies pēdējais īpašais "airBaltic" reiss no Frankfurtes un Latvijā būs atgriezušies 2276 Latvijas valstspiederīgie, kuri izmantoja Ārlietu ministrijas atbalstu pēc 14. marta, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu.

No 14. marta līdz 30. martam airBaltic veica 21 īpašo reisu no 8 valstīm un kopumā uz Latviju pirmdienas vakarā būs atvesti 2276 cilvēki, Db.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. "Mūsu uzstādījums bija palīdzēt tiem ceļotājiem, kuri uz ārvalstīm bija izbraukuši līdz brīdim, kad valstī tika izsludināta krīzes situācija, tomēr, neslēpšu, ka situāciju mēģināja izmantot cilvēki, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Mums nav iespēju pārbaudīt, vai katrā konkrētā gadījumā cilvēks bijis tūrisma braucienā, vai arī nolēmis atgriezties Latvijā, jo zaudējis darbu un mājās atrasties šobrīd ir izdevīgāk," sacīja J. Beķeris.

Pašreizējā situācija jau apzināta un par to tiks ziņots valdībā, jo patlaban Ārlietu ministrija pastarpināti risinājusi arī reemigrācijas problēmu, kas, iespējams Covid-19 krīzes laikā var sasināties.

Bez īpašnieka ziņas notikusi kapitāldaļu attiecību maiņa un uzņēmuma dibinātājs zaudējis vairākuma kapitāldaļas. Pilnvara un īpašnieka nevērība kalpoja uzņēmuma pārņemšanai.

2015. gada septembrī pilnvarota persona, izmantojot pilnvaru, veikusi labojumus uzņēmuma dalībnieku reģistrācijas veidlapā, norādot, ka sabiedrībai ir vēlme daļu vairākumu atsavināt labojumu veicējam. Labotā veidlapa tika pieņemta Uzņēmumu reģistrā, un pēc nepilna gada uzņēmuma vecais īpašnieks bija zaudējis kontroli savā uzņēmumā, piekļuvi e-pastiem, privātiem datiem, iestrādnēm un visam, ko radījis.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Ievērojot, ka uzņēmuma īpašnieks un pārreģistrācijas veicējs ir vienas ģimenes locekļi, kuru attiecības 2015. gadā mainījās un šobrīd abu starpā ir vairākas tiesvedības par notikušā sekām, Dienas Bizness nosauca uzņēmumu par SIA X, bet abiem strīdniekiem mainīja vārdus. Artis – vecais uzņēmuma īpašnieks, Ksenija – jaunā kapitāldaļu vairākuma īpašniece.

Skaņu amatnieks Artis Reimanis darbojas divās saistītās jomās – ražo skandas un apskaņo pasākumus.

Elektronikas un akustikas speciālists Artis Reimanis ir uzņēmumu Silver Note un DTT Solutions valdes loceklis. Viņa aizraušanās ar skaņu un mūziku sākās jau pirms gadiem 15, kad Artis un viņa klasesbiedri tika aicināti uz pasākumiem kā dīdžeji un apskaņotāji. Artis diezgan agri saprata, ka šī joma viņu aizrauj un šajā virzienā varētu darboties arī profesionāli.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Sākotnējais domubiedru bariņš ar laiku izira, draugiem apprecoties vai pārceļoties uz Rīgu, taču Artis palika Kuldīgā un turpināja turēties pie savas idejas. Kvalitāte un dizains «Kad Kuldīgā atvērās biznesa inkubators, nodomāju – kāpēc man pa krūmiem jāložņā, laiks sākt strādāt kā pienākas,» viņš stāsta par to, kā radās apskaņošanas pakalpojumu uzņēmums. «Pamazām apjautu, ka Latvijā diezgan tukša sfēra ir skandu ražošana. Tāpēc vēlreiz iestājos inkubatorā. Cilvēki bija ievērojuši, ka man ļoti interesē mūzika, tāpēc sāka aicināt regulēt savu māju audio sistēmas. Klienti nāca klāt viens pēc otra, un ražošana pamazām aizgāja plašumā.»

Dzīvesvietu Lielbritānijā reģistrējuši 57 600 Latvijas pilsoņu, informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.

Neskatoties uz to, ka Eiropadome pieņēmusi lēmumu pagarināt Brexit termiņu līdz 2020.gada 31.janvārim, ĀM aicina Latvijas pilsoņus Lielbritānijā reģistrēt pastāvīgo dzīvesvietu minētās valsts Iekšlietu ministrijas interneta vietnē.

«Neatkarīgi no pašreizējās notikumu attīstības, Latvijas pilsoņu reģistrēšanās pastāvīgajam un pagaidu statusam joprojām ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, tāpēc mēs turpinām aicināt tautiešus aktīvi reģistrēties,» sacīja Beķeris.

ĀM rīcībā ir dati par tautiešu reģistrēšanās aktivitāti līdz 30.septembrim. Jaunāka informācija par reģistrēšanās aktivitāti oktobrī gaidāma novembra sākumā, pastāstīja Beķeris.

Reģistrācija ir nepieciešama, jo tas juridiski pierādīs Latvijas pilsoņu tiesības uzturēties Lielbritānijā, kā arī nodrošinās to, ka turpmāk viņi varēs saņemt visas tiesības un garantijas, dzīvojot un strādājot šajā valstī.

Ar vairāku politisko partiju deputātu atbalstu Saeimā tiks iesniegts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšlikums saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdzšinējā apmērā - 9% no uzņēmuma apgrozījuma, informē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Lielākā daļa Saeimā pārstāvēto politisko partiju gan Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajās priekšvēlēšanu debatēs septembrī, gan šobrīd ir pauduši atbalstu mikrouzņēmumu atbalsta pasākumu turpināšanai un tālākai sīkbiznesa attīstīšanai Latvijā, vērš uzmanību J.Endziņš, uzsverot, ka tādēļ LTRK prezidijs lēmis aicināt deputātus turēt priekšvēlēšanu solījumus un uzņēmēju priekšlikumu nekavējoties virzīt izskatīšanai Saeimā.

Sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv iedzīvotāju parakstu vākšanu atstāt nemainīgu mikrouzņēmumu nodokļa likmi iniciējušais Kristaps Beķeris informēja, ka šobrīd savākti gandrīz 3000 Latvijas iedzīvotāju parakstu.K.Beķeris izteica cerību, ka tiks savākti nepieciešamie 10 tūkstoši parakstu, un šī iniciatīva deputātiem apliecinās, kāds ir sabiedrības viedoklis jautājumā.

Lielo ogu – arbūzu – var izaudzēt arī Latvijas klimatiskajos apstākļos, pārliecina zemnieki, kuri to pieradinājuši. Rucavnieks Artis Ķūsis ar arbūziem vēlas bagātināt mūsu pierasto produktu klāstu un ķeras tiem klāt ar vērienu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tagad ir īstais laiks stādīt ārā, par siltumnīcā izlolotajiem arbūzu dēstiem pagājušajā nedēļā sacīja Artis Ķūsis. Eksotiskās ogas viņš audzē trešo gadu. Sākumā veikta izpēte. «Papētīju un sapratu, ka Latvijā to var izdarīt, un kāpēc ne?» Ideja bijusi jau sen, «bet ne tādos apmēros». «Redzu, ka Latvijā pašmāju produkcija ir dikti ierasta, visu laiku viens un tas pats.» Tāpēc nobriedusi vēlme pameklēt ko jaunu.

Par pašu galveno labas ražas nosacījumu Artis teic: jāmāk tikt pie smukiem, veselīgiem stādiem. «Ja stādi ir pašvaki, tad tur nekas nav.» Tos divās siltumnīcās audzē pats no Francijā pasūtītām sēklām. Sēj aprīļa beigās, un viss maijs paejot darbos siltumnīcā.

Saistībā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli pēc 26 gadiem Valsts policijā (VP) dienestu pārtrauc Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, ģenerālis Artis Velšs, informē VP.

"Kopš dienesta uzsākšanas 1993. gadā ir piedzīvots un izdzīvots tik daudz. Es priecājos, ka man ir bijusi unikāla iespēja strādāt kopā ar profesionāliem kolēģiem un sniegt savu ieguldījumu drošākas vides veidošanā Latvijas iedzīvotājiem, kā arī pieredzēt Valsts policijas kā iestādes attīstību. Mums noteikti ir, ar ko lepoties! Tomēr, esot vadības līmeņa amatos, kur veicamie pienākumi ir saistīti ar augstu darba intensitāti un atbildību, vienlaicīgi aptverot plašas kompetences jomas, darbs ir prasījis daudz spēka, enerģijas un diemžēl manā gadījumā - arī veselību. Šobrīd veselības uzlabošana ir mana galvenā prioritāte un es saprotu, ka tas vienlaicīgi neļautu turpināt man veikt amata pienākumus uz visiem simts procentiem," skaidro A.Velšs.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) balvas Platīna pele 2013 žūrija ir izraudzījusies deviņus pretendentus, trīs no kuriem 5. decembrī kļūs par šīs godalgas īpašniekiem.

Balvai tika iesniegts rekordliels pieteikumu (54) skaits – nominācijās «E-pakalpojumi», «E-biznesa risinājumi un inovācijas» un «Labākais E-skolotājs», katrā no tām uz finālu virzot trīs labākos darbus.

Finālisti nominācijā «E-pakalpojumi»:

- Datu vizualizācijas aplikācija Infogr.am; pakalpojuma sniedzējs un izstrādātājs: SIA Infogram.

- Vienkāršotā gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS); pakalpojuma sniedzējs: Valsts ieņēmumu dienests; izstrādātājs: AS Exigen Services Latvia.

- Videokonferenču ieviešana Latvijas tiesu sistēmā; pasūtītājs: Tiesu administrācija; izstrādātājs: SIA Lattelecom.

Vēl līdz trešdienas, 4. decembra, plkst. 15.30 ir iespējams nobalsot par kādu no finalistiem gada balvai Platīna pele 2013.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) balvas Platīna pele 2013 žūrija ir izraudzījusies deviņus pretendentus, trīs no kuriem 5. decembrī kļūs par šīs godalgas īpašniekiem.

Finālisti nominācijā «E-pakalpojumi»:

- Datu vizualizācijas aplikācija Infogr.am; pakalpojuma sniedzējs un izstrādātājs: SIA Infogram.

- Vienkāršotā gada ienākumu deklarācijas aizpildīšana Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS); pakalpojuma sniedzējs: Valsts ieņēmumu dienests; izstrādātājs: AS Exigen Services Latvia.

- Videokonferenču ieviešana Latvijas tiesu sistēmā; pasūtītājs: Tiesu administrācija; izstrādātājs: SIA Lattelecom.

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

Saskata potenciālu jauna veida čipsu ražošanā un sāk uzņēmējdarbību Latgalē – Jersikas pagastā

Ideja par čipsu ražošanu radusies pirms 15 gadiem, kad Jersikas čipsu ražotāja SIA Glear valdes loceklis Artis Paegle pārtikas izstādē Viļņā satika savu paziņu, kurš tolaik strādāja kādā beļģu firmā, kas piedāvā dažādas iekārtas.

Jersikas čipsi tiek ražoti pēc atšķirīgas tehnoloģijas, nekā ierasts. Populārākais čipsu ražošanas veids ir sagriezt kartupeļus šķēlītēs, izvārīt eļļā, apstrādāt ar garšvielām un sapakot maisiņos. Otrs variants ir no kartupeļu pārslām pagatavot biezputru, izlīdzināt plānā kārtiņā un izspiest no tā dažādu formu čipsus. «Šis ir trešais veids, kad ņem t.s. mikropaletes, kuru pamatizejviela ir kartupelis, kas sarīvēts putrā, un pēc tam galaprodukts ir izžāvēts kartupelis graudiņu veidā. Šie graudiņi nonāk iekārtā, uzpūšas jeb uzsprāgst, un pēc tam 200 grādu temperatūrā tiek presēti čipsi. Rozīnīte visā šajā lietā ir tā, ka nevajag taukvielas, jo prese ir apstrādāta ar speciālu pārklājumu. Šī tehnoloģija ir jauna visā pasaulē. Pašlaik pārskatāmā reģionā – Baltijā un tuvā Skandināvijā – pēc šīs tehnoloģijas nekur citur neko tamlīdzīgu neražo,» apgalvo Artis. Čipsi ar eļļu tiek apstrādāti vēlāk, lai tiem pieliptu garšvielas. Taču eļļa nav karsēta vai vārīta, uzsver ražotājs.

Jersikas čipsu ražotne izveidota ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu un ES līdzfinansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir pusotrs miljons eiro, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vaicāts, vai uzņēmums domā arī par eksportu, Jersikas čipsu ražotāja SIA Glear valdes loceklis Artis Paegle teic, ka tam jau ir bijuši pirmie sūtījumi uz Igauniju, kur Jersikas čipsi ir nopērkami vienā no lielākajiem Igaunijas veikalu tīkliem – Selver.

Izejvielas uzņēmums iepērk ārzemēs. Tās nāk no Itālijas rūpnīcas, kam, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmuma pasūtījumu trim mēnešiem, jāstrādā vien pusotru dienu. Tomēr Artis nav atmetis cerību, ka reiz varētu izmantot izejvielas no vietējiem kartupeļiem.

Jersikas čipsi satur dažas E-vielas. «E ir vienkārši burts, ar ko apzīmēta garšvielu grupa, arī sālij ir savs E. Lielais bubulis – nātrija glutamāts – ir arī brūklenēs. Brīnos, kāpēc joprojām cilvēkiem netiek skaidrots, kas tas tāds E ir. Bez šaubām, var būt arī E, kuri nav ieteicami, bet saprotamās devās nekas nav kaitīgs. Viss kaitīgums rodas pārmērībās. Man augstskolā profesors teica – arī izdzert spaini ūdens ir kaitīgi,» saka Artis.

Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmums Printify piesaista trīs miljonu dolāru investīciju no Bling Capital, raksta Techcrunch.com.

Printify līdzdibinātājs un izpilddirektors Artis Kehris uzsver, ka tehnoloģiju attīstībā noteicošais ir motivēti un spējīgi darbinieki: «Mēs apzināmies, ka labam produktam vajag atbilstošu komandu, un tāpēc paplašināsies arī tā. Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 80 darbinieki no 11 valstīm, bet vēl šogad darbinieku skaitu plānojam pat dubultot. Visvairāk meklējam augsti kvalificētus programmētājus un projektu vadītājus, kā arī klientu atbalsta speciālistus.»

Aprīlī Dienas Bizness rakstīja, ka Printify sadarbojas ar vairāk nekā 90 apdrukas ražotnēm, kas izpilda uzņēmuma klientu pasūtījumus. Kopumā uzņēmuma platformas lietotāji mēnesī izveido vairāk nekā trīs miljonus dizaina produktu, kas tiek ražoti pēc klientu pieprasījuma. Printify pagājušā gada apgrozījums sasniedza desmit miljonus dolāru un šā gada mērķis ir pārsniegt 30 miljonu apgrozījumu.

Pasniedzot vasaras iecienīto kārumu – saldējumu – neierastā veidā, zīmola Rullējums radītāji izcīnījuši sev stabilu vietu zem saules

Ideju par citādu saldējuma pasniegšanas veidu Artis Ķezbers nolūkoja sociālajos tīklos. Pati ideja par saldējumu, kas pasniegts sarullēts, nevis ierastajā bumbiņā, nāk no Taizemes, un abi puiši – Artis Ķezbers un Arnolds Ābrams – to pārņēmuši. Šobrīd šis saldējuma pagatavošanas veids ienāk arī Eiropā. Pirmā doma, ka varētu kaut ko līdzīgu pagatavot arī Latvijā, Artim iešāvusies prātā pagājušā gada sākumā, un līdz pavasarim abi puiši ģenerējuši idejas un domājuši, kāds varētu būt koncepts, līdz beigu beigās nonākuši pie produkta – rullējuma. Šobrīd ir aizvadīta pirmā darbības sezona, un rullējums ir iekarojis cilvēku sirdis. Arī konkurenti nesnauž, un jau bijuši mēģinājumi radīt ko līdzīgu. Tomēr puiši par to nesatraucas, jo atšķiras pati saldējuma masa.

Ziemera pagasta Rateniekos jau septiņus gadus briežus savam, ģimenes un draugu priekam audzē Artis Skaistkalns. Tie gan nav svētkiem raksturīgie ziemeļbrieži, bet dambrieži, raksta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Lai gan pati briežu uzturēšana neizmaksā dārgi, lielākie finanšu ieguldījumi jāveic sākumā – viens dambriedis maksā vidēji 400 eiro. «Dambriežu uzturēšana nemaksā dārgi. Trīs suņu uzturēšana lauku sētā izmaksā tikpat, cik man desmit dambrieži. Baroju ar sienu, graudiem. Ar barošanu nepārspīlējam, jo briežus nedrīkst pārbarot. Vidēji tie ir divi spaiņi dienā ar graudiem. Lai gan viņiem nevajag nojumi, mēs esam tādu uzcēluši, lai varētu paslēpties no lietus,» stāsta A.Skaistkalns.

Dambriežu audzēšana neprasa daudz darba, un tieši tas ir viens no priekšnoteikumiem, kāpēc A.Skaistkalns izvēlējies audzēt tieši šos dzīvniekus. «Gribēju saimniekot un meklēju veidus, ko labāk darīt. Audzēju kartupeļus – neizauga, burkānus – arī nepadevās laba raža. Pie tam vajadzēja ieguldīt daudz darba. Izlēmu audzēt briežus. Vienīgais, kas jādara – jābaro. Brieži neprasa daudz darba,» saka viņš.

2017. gadā produktivitātes mērīšanas lietotnes DeskTime apgrozījums audzis par 18%, pārsniedzot 400 tūkstošu dolāru apgrozījumu; šī gada mērķis ir pārsniegt pusmiljonu dolāru

«DeskTime ir pamatīgi paaudzies. 2012. gadā bija viens pilnas slodzes darbinieks – es –, bet pārējos speciālistus «dalījām» ar citiem Draugiem Group darbiniekiem. Tagad esam jau četri darbinieki un ir vēl kādi 12 cilvēki, kuri pieslēdzas pēc vajadzības. Produkts ir gatavs, bet tajā pašā laikā sarežģīts, un tas jāpielāgo dažādām platformām, tam jādraudzējas ar Windows, Macbook, Linux datoriem, iPhone un Android telefoniem. Taču tas nav pilna laika darbs, līdz ar to šos darbiniekus iesaistām tik, cik vajadzīgs,» stāsta Artis Rozentāls, DeskTime (Fast Brands, LLC) vadītājs.

DeskTime sākotnēji tika reģistrēts Idea Bits, LLC Amerikā un attīstīts no Latvijas Draugiem Group uzņēmuma AS Idea Bits Latvia. 2016. gadā tika izveidots atsevišķs uzņēmums Amerikā – Fast Brands, LLC –, bet projekts joprojām tiek attīstīts un vadīts no AS IdeaBits Latvia. «DeskTime ir viens no pirmajiem Draugiem Group starptautiski veidotajiem un reģistrētajiem uzņēmumiem,» viņš teic.

Koncerna "Latvijas Finieris" apgrozījums 2019. gadā bija 228,9 miljoni eiro, bet EBITDA sasniedza 32,2 miljonus eiro, šogad bezprecedenta situācija.

To liecina uzņēmuma informācija. Kopumā koncerns pagājušajā gadā nodrošināja darbu vidēji 2545 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2150 strādāja Latvijas struktūrvienībās, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8490 eiro gadā. Jāatzīmē, ka elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā 2019. gadā Latvijā samaksāti 1,326 miljoni eiro. No 2019. gadā koncerna attīstībā investētajiem 26,4 miljoniem eiro būtiska daļa ieguldīta darbaspēka efektivitātes paaugstināšanā un produktu attīstībā.

"Latvijas Finieris" pārstāvis Pauls Beķeris norāda, ka 2019. gads iezīmējās ar izteiktu nenoteiktību pasaules, īpaši attīstīto valstu, tirgos, ko ietekmēja globālās ekonomikas cikliskās svārstības un kopējā attīstības piebremzēšanās. Attiecīgi samazinājās pieprasījums un saasinājās konkurence arī industriālo bērza saplākšņa produktu segmentā.

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Lielbritānijā, nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā, informēja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Lai izvairītos no sarežģījumiem, pastāvīgi uzturoties Lielbritānijā pēc 2020.gada 31.janvāra, ĀM turpina aicināt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus reģistrēties "pastāvīgā" jeb "settled" vai "pagaidu" jeb "pre-settled" iedzīvotāja statusam.

"Pēc vēlēšanām Lielbritānijā un jaunā parlamenta sesijas atklāšanas ir skaidrs, ka janvāra beigās Brexit būs. Tādējādi ĀM uzstājīgi aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē," norādīja ministrijā.

Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem, līdz 30.novembrim statusam pieteikušies kopumā 79 500 Latvijas pilsoņu. Novembrī saņemti 3 400 jauni reģistrācijas pieteikumi.

Krītošā naftas cena palielina transporta nozares spēju pelnīt, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laikā, kad akciju tirgus atrodas tuvu savam vēsturiskajam maksimumam un izdarīt izvēli, kur ieguldīt, kļūst aizvien grūtāk, viena no potenciāli labākajām investīciju stratēģijām būtu pievērsties kompānijām, kurām konkrētajos ekonomiskajos apstākļos ir spēja strauji kāpināt peļņu. Viena no šā gada ekonomikas apskatu galvenajām tēmām ir pēdējā pusgada laikā notikušais naftas cenu kritums, kas paver ļoti lielas iespējas uzlabot finanšu rādītājus transporta nozares uzņēmumiem.

Topā avionozare

«Transporta nozaru kompānijas ir pirmās rindā, kas gūst labumu no naftas un degvielas cenu krituma. To izmaksām samazinoties, lielāka daļa no ieņēmumiem pāriet peļņā. Pluss ir arī tas, ka šāds izdevumu samazinājums ļauj kompānijām būt elastīgākām ar produktu piedāvājumu, kā arī atliek vairāk līdzekļu investīcijām. Taču, kā redzams no tirgus izmaiņām, ne visas transporta nozares ir vienlīdz lielas ieguvējas. Tas noteikti ir saistīts ar pieprasījuma specifiku,» situāciju komentē investīciju kompānijas M2M Asset Management portfeļu pārvaldnieks Harijs Beķeris. Viņš stāsta, ka, apskatot pasaules lielāko indeksu dinamiku, aina paveras savādāka. Lielākie ieguvēji ir bijuši avioindustrijas pārstāvju, it sevišķi pasažieru aviopārvadātāji, kam akciju cena kopš oktobra vidus ir kāpusi vairāk nekā par trešdaļu.

Bērza saplākšņa produktu ražotājs AS Latvijas Finieris reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāti uzņēmuma pamatlīdzekļi, kas atrodas un turpmāk atradīsies ražotājam piederošajā rūpnīcā Hapaks Rīgā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

18.martā reģistrētās komercķīlas ņēmējs ir OP Corporate Bank plc un tās nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 22 miljoni eiro. AS «Latvijas Finieris» šobrīd ir aktuālas kopumā piecas komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

Kā pastāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Pauls Beķeris, reģistrētā komercķīla nav saistīta ar jaunu investīciju projektu un jauna kredīta piesaisti – tā ir esoša ilgtermiņa pārfinansēšana no Luminor bankas uz banku OP Corporate Bank plc. Reģistrētās komercķīlas apjoms ir atbilstošs pārfinansētajam kredīta apjomam.

AS Latvijas Finieris dibināts 1992.gadā un ir viens no Latvijas lielākajiem ražošanas uzņēmumiem. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 224,490 miljoni eiro, un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 11,891 miljons eiro.

Upuru skaits Šrilankā svētdien vairākās baznīcās un viesnīcās notikušajos sprādzienos pirmdien pieaudzis līdz 290, kuru vidū ir vairāki desmiti ārzemnieku, paziņojusi policija.

Vēl vairāk nekā 500 cilvēki guvuši ievainojumus.

Neviens atbildību par uzbrukumiem nav uzņēmies, taču policija pirmdien pavēstīja, ka aizturēti 24 aizdomās turamie, kas visi ir Šrilankas pilsoņi.

Pirmdienas rītā atcelta uzreiz pēc sprādzieniem ieviestā komandantstunda, taču tā atkal noteikta no pirmdienas vakara līdz otrdienas rītam. Valdība izsludinājusi divu dienu brīvdienas un slēgtas skolas un Kolombo birža.

Kā ziņots, eksplozijas svētdien gandrīz vienlaikus notika trīs baznīcās, kad tur norisinājās Lieldienu dievkalpojumi, un trīs viesnīcās.

Uzbrukumi notikuši Sv. Antonija katoļu baznīcai galvaspilsētā Kolombo, Sv. Sebastiāna katoļu baznīcai valsts rietumu pilsētā Negombo, kurā vairākums iedzīvotāju ir katoļi, kā arī evaņģēlisko kristiešu Ciānas baznīcai Batikaloā valsts austrumos.

89 gadu vecumā miris bagātākais itālis, miljardieris Mišels Ferero, informē raidorganizācija BBC.

M. Ferero piederošā šokolādes impērija ir slavena ar šokolādes un lazdu riekstu krēmu Nutella, Ferrero Rocher konfektēm, tā sauktajām Kinderolām un Tic-Tac dražejām.

M. Ferero miris sestdien savās mājās Monako, pēc vairāku mēnešu ilgas slimošanas.

Itālijas prezidents Serdžo Matarella izteicies, ka M. Ferero ir dzimis uzņēmējs.

Beķeris Pietro, M. Ferero tēvs, izstrādāja Nutella priekšteci Giandujot jau 1946. gadā, kombinējot nelielu daudzumu kakao ar lazdu riekstiem, lai padarītu tajā laikā ekskluzīvo un dārgo sastāvdaļu - šokolādi - pieejamu jebkuram.

«Mans vectēvs dzīvoja, lai atrastu šī krēma formulu, viņš bija pilnībā pārņemts ar to. Viņš modināja manu vecmammu naktīs, lai liktu viņai atkal nogaršot un novērtēt krēmu,» BBC pagājušā gadā pastāstīja M. Ferero dēls Džovanni.

Sākot ar 2024. gada 1. jūliju, pensiju 2. līmeņa plāna sistēmā ir notikušas izmaiņas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensiju pārvaldnieku rīcībā nodeva datus par to pensiju plānos esošajiem dalībniekiem.

Pensiju pārvaldniekiem ir būtiska loma izglītošanā par pensiju sistēmas darbību un dažādu plānu atšķirībām un specifiku. Līdz ar 1. jūlija izmaiņām, ir iespēja savus klientus uzrunāt un konsultēt personīgi, iesakot viņu vecumam atbilstošāko pensiju plānu. Izmantojot pieejamos resursus un tiešo komunikāciju ar klientiem, pārvaldnieki varēs palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt apzinātākus lēmumus par savu nākotnes finansiālo drošību.

Vidējā statistika Latvijā rāda, ka diemžēl līdz šim vairāk nekā puse iedzīvotāju savu pensiju uzkrājumu veido neatbilstošā plānā. Tas rada divas būtiskas problēmas. Pirmkārt, cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par pašiem pamatiem – kā veidojas pensijas uzkrājums, kā nomainīt pensiju plānu un, vēl svarīgāk, kā veicināt pensijas kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Otrkārt, statistika rada bažas par Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālo drošību. Jaunās izmaiņas sniedz iespēju gan pensiju pārvaldniekiem, gan iedzīvotājiem kopīgi risināt šīs problēmas un veicināt informētāku un atbildīgāku pieeju pensiju uzkrājumu veidošanai.

Ārlietu ministrijas ēkai Krišjāņa Valdemārā ielā Rīgā tapusi jauna fasādes apgaismojuma sistēma.

Tā izveidota, izmantojot energoefektīvus risinājumus, un dos iespēju par godu nozīmīgiem notikumiem izgaismot fasādi organizāciju ANO un NATO, kā arī Latvijas un arī citu Eiropas Savienības un NATO valstu karogu krāsās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Jauno gaismas sistēmas izbūvi veicis SIA “Smart Energy”, tās būvniecības ieceres autors un autoruzraugs ir SIA “Livland Group”.

“Esam pateicīgi par vērtīgo sadarbību un augstu novērtējam šī projekta īstenošanu. Esam pārliecināti, ka to pamanīs arī mūsu sadarbības partneri ārvalstīs. Tagad mums būs iespēja pastāvīgi izgaismot vēsturisko namu, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma daļa un atbilstoši starptautiskajai praksei atbalstīt sabiedrotos nozīmīgos svētku vai piemiņas brīžos. Starpvalstu attiecībās tas ir spilgts, simbolisks un solidārs žests. Vienlaikus šis ir arī starptautiskas nozīmes projekts, jo sekmēs Latvijas Ārlietu ministrijas nama atpazīstamību ārvalstīs, ko jau kādu laiku cenšamies panākt ar nama iekļaušanu vizuālos, video un reprezentācijas materiālos,” saka Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Latvijas valstspiederīgie, kuri saistībā ar jaunā koronavīrusa dēļ noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem ir "iesprūduši" pie Vācijas-Lietuvas robežas, mājās varēs atgriezties arī ar "Stena Line" prāmi Trāveminde-Liepāja, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Patlaban ir zināmi trīs šādi prāmju reisi - 17.martā plkst.23.59, 23.martā plkst.10 un 24.martā plkst.23.59. Uz prāmja varēs uzbraukt arī ar vieglo automašīnu. Biļetes šiem prāmju reisiem nopērkamas interneta mājaslapā "Stenaline.lv".

Uz reisu 17.martā visas biļetes jau ir izpārdotas, savukārt uz reisiem 23.martā un 24.martā biļetes vēl ir pieejamas. Piemēram, vienam pieaugušajam bez transportlīdzekļa biļete ekonomiskajā klasē maksā 26 eiro, bet vienam pieaugušajam ar vieglo automašīnu biļete ekonomiskajā klasē maksā no 102,50 eiro.

Kā ziņots, Vācijā "iesprūdušie" pasažieri ar privātajām automašīnām mājupceļam var izmantot arī prāmi no Zasnicas uz Klaipēdu Lietuvā. Uz pirmo šādu prāmja reisu ceļotājiem, kuri iepriekš piereģistrējušies, ar automašīnām būs jāierodas Zasnicā 17.martā plkst.11. Tomēr ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris Latvijas Televīzijai sacīja, ka pirmais prāmja reiss otrdienas rītā jau ir piepildīts.