Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) ir saņēmušas atbildes vēstuli no Konkurences padomes, kurā tā aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministru Danielu Pavļutu vērtēt iespēju pārskatīt noteiktos ierobežojumus skaistumkopšanas salonu darbībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences iespējas visiem tirgus dalībniekiem neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas.
“Konkurences padomes atbilde ir maza uzvara taisnīgumam, par kuru nozare cīnās jau no tā brīža, kad tika ieviests aizliegums sniegt pakalpojumu pērn novembrī. Uzskatām, ka tas ir bijis ļoti netaisnīgs valdības lēmums, jo vienlaikus ārstniecības iestādēs visu šo aizlieguma laiku identiski kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā pakalpojumi tiek sniegti un pat reklamēti medijos. Mums nav skaidrs, kā epidemiologi un atbildīgā ministrija var pamatot pakalpojumu drošumu lielajās ārstniecības iestādēs, bet skaistumkopšanas salonos nē, ja abās vietās ir pilnīgi vienādi epidemioloģiskās drošības pasākumi un tos sniedz ārstnieciskās personas. Mēs sagaidām tūlītēju atbildīgā ministra Pavļuta un premjera rīcību, lai novērstu šo netaisnīgumu,” norāda Renāte Reinsone, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) prezidente.
“Konkurences padome ar šo vēstuli ir skaidri norādījusi, ka valdība savā ziņā ir diskriminējusi mazaizsargātāko nozares daļu. Savukārt negodīgi radījusi labvēlīgus apstākļus lielo medicīnas centru darbībai šajā nišā. Nav saprotams, kāpēc valdība ar saviem lēmumiem apzināti dzen vienu nozares daļu pelēkajā sektorā, kura pēdējos gadus bija mērķtiecīgi pašregulējusies, lai darbotos legāli, speciālistiem reģistrējoties Veselības inspekcijā. Šim absurdam ir grūti rast attaisnojumu – tā vienīgais skaidrojums, iespējams, ir šo medicīnas centru lobijs,” atzīst Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) prezidente.
Nozarē strādājošās ārstniecības personas - kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā - ir nostādītas nevienlīdzīgā situācijā, jo atšķirībā no frizieriem, manikīriem, pedikīriem un podologiem tie ir šobrīd pakļauti nabadzības riskam aizlieguma strādāt dēļ. Vienlaikus identiskus pakalpojumus sniedz medicīnas centri. Jāmin, ka 99% kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā ir sievietes, no kurām daļa ir vientuļās mātes.
Abas asociācijas norāda, ka šāds valdības lēmums vairāk nekā četros mēnešos ir radījis speciālistēm būtiskus zaudējumus par neiegūtajiem ienākumiem samaksām par telpu nomu. Asociācijas neizslēdz iespēju vērsties tiesā pret valsti par apzinātu zaudējumu nodarīšanu un augsti kvalificētu speciālistu dzīšanu nabadzībā.
Konkurences padome savā atbildes vēstulē ir norādījusi, ka pastāv risks, ka līdzšinējie klienti neatgriezīsies pie kosmetologa, var pieaugt pakalpojuma izcenojumi, kā arī pieaugs klientu plūsma ārstniecības iestādēs un līdz ar to veidojas augstāks Covid-19 saslimstības risks.
Abas asociācijas jau iepriekš informēja, ka situācija nozarē ir kritiska un nepieciešami tūlītēji valdības lēmumi. Nozare slīgst ēnu ekonomikā un daudzas pakalpojuma sniedzējas nokļuvušas uz nabadzības sliekšņa un nespēj uzturēt ģimenes, vienlaikus jūtama valdības lēmumu nevienlīdzīgā attieksme pret skaistumkopšanas nozari un medicīnas centriem, kas šobrīd brīvi sniedz tos pašus pakalpojumus, kas ir aizliegti.
