Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Eksperts skaidro, ka Latvija eksportē lielākoties dažādas luksusa preces, uz kurām eksporta ierobežojumi attiecas, vien sākot ar noteiktu preces vienības vērtību. Pēdējo divu gadu laikā šo preču īpatsvars Latvijas eksportā ir krietni pieaudzis, Latvijai kļūstot par alkohola eksporta lielvalsti vismaz Krievijas virzienā. Tā kā šo preču eksportu uz Krieviju ierobežo preces vērtība, eksporta vērtība ir augusi tieši uz apjomu rēķina. Tomēr Mirošņikovs norāda, ka šo preču kontekstā visbiežāk nav runa par Latvijā ražotām precēm - tas ir citur ražotu preču reeksports.

Eiropas Savienība (ES) kopumā gan ar Krieviju tirgojas krietni mazāk nekā agrāk - sankcijām pakļautās preces netiek eksportētas, un arī luksusa preces veido salīdzinoši mazu daļu no preču eksporta uz Krieviju, informē ekonomists. No pārējām precēm lielākā preču grupa ir dažādi farmaceitiskie produkti, tomēr eksportēti tiek arī dažādi mehānismi, optiskie un precīzijas instrumenti, organiskie ķīmiskie savienojumi un kosmētika. Attiecīgi ne viss ir pirmās nepieciešamības preces vai tādas, kuras vajadzētu turpināt piegādāt Krievijai humānu apsvērumu dēļ.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

FinTech Latvija Asociācija (FLA) iepazinās ar Finanšu ministrijas likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā”. FLA ir skaidrs, ka šie likuma grozījumi attiecināmi tieši uz bankām, kuras guvušas neplānotu un nesamērīgu peļņu, pateicoties Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu paaugstināšanas politikai, nevis apstākļiem brīvajā finanšu tirgū.

Vienkāršāk sakot, ECB ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla procentu likmes, un komercbankas no EURIBOR likmes (komercbankas kreditēšanas līgumos šo likmi izmanto kā vienu no kapitāla izmantošanas komponentēm) kāpuma guvušas netipisku peļņu – nevis tādēļ, ka komercbankas būtu efektīvi strādājušas vai palielinājušas kreditēšanas, vai citu pakalpojumu apjomu.

Aktuālais likumprojekts nepamatoti attiecas arī uz FinTech kreditētājiem, turklāt selektīvi tikai uz tādiem, kas apkalpo privātpersonas, un kuru darbības modelis atšķiras no komercbankām vairākos fundamentālos aspektos.

Tradicionāli e-komercijā vasaras mēneši tiek asociēti ar tirdzniecības apjomu samazināšanos, jo pircēji dodas tuvākos un tālākos ceļojumos, kā arī rēķinās ar papildu izdevumiem, piemēram, vasaras nometnēm.

Tomēr jaunākie dati par patērētāju iepirkšanās paradumiem vasaras mēnešos rāda kontrastējošu ainu, atklājot uzņēmumiem jaunas iespējas izmantot mainīgās patēriņa tendences savā labā un mazāk sāpīgi pārdzīvot vasaras lejupslīdi.

Jaunas vēsmas patērētāju iepirkšanās paradumos

Nesen veiktā “TRY Dig Latvia” aptauja liecina, ka vairāk nekā puse jeb 58 % Latvijas iedzīvotāju vasaras laikā tiešsaistē iepērkas tikpat bieži, kā citos mēnešos, bet teju katrs desmitais – un jo sevišķi jaunieši – tiešsaistē iepērkas pat biežāk . Šāda tendence ir sastopama ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.

Piemēram, ASV pētījums par iepirkšanās paradumiem vasarā atklāja, ka 22 % aptaujāto vasaras iepirkšanās vajadzībām plāno atvēlēt lielāku budžetu kā pērn . Redzam arī interesantas tendences patērētāju uzvedībā ar acīmredzamu spontanitātes un stratēģiskas iepirkšanās sajaukumu. 8 % respondentu norādījuši, ka vasaras izpārdošanu laikā bieži veic pirkumus, ko citādi neveiktu, bet katrs trešais izmanto vasaras izpārdošanu periodus, lai veiktu jau iepriekš plānotus pirkumus ar mērķi ietaupīt. Turklāt vairums respondentu atzīst, ka viņu pirkumi, salīdzinot ar citiem gadalaikiem, būtiski nemainās.

Luksusa automašīnu kontrabandisti turpina tās sūtīt no Somijas uz Krieviju, ar viltotu dokumentu palīdzību apejot Krievijai noteiktās sankcijas, ziņoja Somijas raidsabiedrība YLE.

YLE zviedru nodaļas reportieri izmantoja ģeolokācijas izsekošanas ierīces, lai izsekotu šo automašīnu maršrutu pēc tam, kad tās šķērsoja Somijas robežu ar Krieviju.

Saskaņā ar šo ierīču datiem automašīnas beigās nonāca autoveikalā Sibīrijas pilsētā Tomskā, un tas ir skaidrs Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpums.

Žurnālistiem sākotnēji bija ziņots, ka caur Vāciju uz Somiju dodas automašīnas, kuras paredzēts vest tālāk uz Krieviju. Pētnieciskās žurnālistikas komandai bija aizdomas, ka tās ieradīsies Kotkas ostā pirms nelegālas eksportēšanas uz Krieviju.

Lai noskaidrotu, kur šīs jaunās luksusa automašīnas dodas, žurnālisti aizbrauca uz Vālimā robežpārejas punktu Somijas dienvidaustrumos, kur viņi paslēpa ģeolokācijas izsekošanas ierīces divās automašīnās - tumšzilā "BMW X3" un baltā "Lexus RX350", kuras vilka kravas furgons.

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Joprojām visbiežākā shēma, kā tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, ir trešo valstu, kas nav ieviesušas sankcijas, izmantošana, intervijā teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

"Tā tas ir bijis no kara sākuma un droši vien, ka tas nekur arī nepazudīs," teica Iļjenkovs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijas finanšu sektors nav tas ērtākais, ar kura starpniecību sankcijas apiet.

"Visbiežāk redzam, varbūt, oportūnistus, kas mēģina darboties ar kādām luksusa precēm, eksportē tās uz Centrālāzijas valstīm, mēģina varbūt kaut ko nopelnīt. Bet tādus sankciju apiešanas veidus, kas rada tiešām būtiskus ieņēmumus Krievijai, piemēram, enerģētikas sektorā, vai kas ir saistīti ar Krievijas militāri industriālo kompleksu, mēs Latvijas finanšu sektorā redzam tiešām ļoti reti," sacīja Iļjenkovs.

Viņš stāstīja, ka lieta no lietas atšķiras, un tas ir liels izmeklēšanas un operatīvais darbs, kā šādi gadījumi tiek šķetināti. Tomēr, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kuras pret Krieviju nav ieviesušas sankcijas, preču kategorijās, kuras uz Krieviju eksportēt nedrīkst, ir jāpievērš padziļināta uzmanība tam, kas ir sadarbības partneri. Turklāt tagad līgumos ir arī jāiekļauj klauzula, ka preces, kuras ir izmantojamas militārajā ražošanā, tālāk uz Krieviju eksportēt nedrīkst. Tas uzņēmējiem ir jādara obligāti un tāpat uzņēmējiem ir jāveic aktīvas darbības, lai pārliecinātos par to, ka pēc tam šīs preces nenonāk Krievijā.

Neizvērtējot sekas un publiskojot visus uzņēmumus, kuri 2022. gadā eksportēja savus produktus uz Krieviju, kaut arī vairums no tiem šo nodarbi bija pārtraukuši, šie uzņēmumi ir nonākuši neapskaužamā situācijā, tiem liek skaidroties ar darbiniekiem, partneriem un eksporta klientiem, tādējādi apdraudot labo sadarbību perspektīvā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss. Viņaprāt, Ekonomikas ministrijas lēmums publicēt Latvijas eksportētāju sarakstu uz Krieviju gan par 2022. gadu, gan arī 2023. gadu ir uzskatāms par būtisku reputācijas kaitējumu. Jo īpaši, ja uz šo valsti savas preces sūta arī daudzu citu valstu, tostarp Eiropas un arī ASV, ražotāji, savukārt saraksti ar importētājiem no Krievijas publiskoti netiek.

Uzņēmējus sanikno bezatbildīgā valsts rīcība  

Pavirši uz bezatbildīgi tika publiskots Latvijas eksportētāju saraksts par 2022. gadu, nodarot...

Fragments no intervijas

Kā jūs vērtējat Ekonomikas ministrijas lēmumu publicēt to Latvijas eksportētāju sarakstu, kuri savas preces ir realizējuši Krievijā?

Nenoliedzami sabiedrībai ir tiesības zināt tos uzņēmumus, kas turpina sadarboties ar agresorvalsti Krieviju, tomēr 2023. gada 16. augustā Centrālās statistikas pārvaldes publicēto un Ekonomikas ministrijas plašsaziņas medijos komunicēto uzņēmumu saraksts ir nepatiess un aizvainojošs daudziem Latvijas uzņēmumiem. Proti, šajā sarakstā tika iekļauta informācija par tiem, kas ekportēja preces uz Krieviju 2022. gadā, kaut arī pēc šīs valsts invāzijas Ukrainā, kas sākās 24. februārī, tie pārtrauca savas piegādes uz šo valsti. Jā, ir dati par uzņēmumiem, kuri eksportēja uz Krieviju 2023. gada pirmajos 6 mēnešos. Tomēr minētais saraksts neparāda, kuri uzņēmumi ir pārtraukuši un kuri joprojām turpina eksportu uz pieminētajām valstīm. Jāņem vērā, ka attiecībā pret 2022. gadu 556 uzņēmēji jeb 67% ir pārtraukuši eksportu uz Krieviju 2023.gadā, un, analizējot datus pa gadiem, šo ir iespējams novērot.

Pēc Indriksones kaut ūdensplūdi 

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā...

Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrijas komunikācija bija tendencioza un vedināja domāt, ka visi sarakstā iekļautie uzņēmumi ir aktīvi eksportētāji arī šodien. Tas met šaubu ēnu uz visiem uzņēmumiem, kas Krievijas un Baltkrievijas tirgu ir pametuši un kopš 2022. gada 24. februāra piegādes uz šīm teritorijām neveic. Tieši tāpēc forma un veids, kādā tika pasniegta attiecīgā informācija, ir uzskatāma kā kaitniecība, kura rada morālu ļaunumu (reputācijas zaudējumus) tiem uzņēmumiem, kuri jau pērn pārtrauca savu izstrādājumu eksportu uz šo valsti. Šāda nepatiesa informācija lika uzņēmumiem skaidrot situāciju saviem darbiniekiem, partneriem un eksporta klientiem, tādējādi apdraudot labo sadarbību turpmāk. Šāda veida paziņojumi nevar tikt vieglprātīgi izteikti, balstoties uz neatbilstošu metodoloģiju. Tieši tāpēc asociācija oficiāli pauda neapmierinātību par notikušo Ekonomikas ministrijai un pieprasīja publiski skaidrot un mainīt savus izteikumus, lai nodrošinātu, ka netiek iedragāta Latvijas lielāko uzņēmumu reputācija, kas ir atbildīgi rīkojušies, lai pārtrauktu savu darbību Krievijā un Baltkrievijā.

Visu rakstu lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Pēdējos gados Latvija un Baltijas valstis spiestas iekļauties strauji mainīgā globālās tirdzniecības vidē, ko nosaka ģeopolitiskie satricinājumi, tradicionālo tirdzniecības ceļu maiņa un ekonomiskās partnerības pārbīdes. Karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un augošais protekcionisms šobrīd strauji maina tradicionālās tirdzniecības plūsmas, liekot tādām valstīm kā Latvija ātri pielāgoties un meklēt jaunus tirdzniecības partnerus. Kādas pārmaiņas tas sola Latvijas ekonomikai?

Globālās ekonomiskās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis, īpaši Ukrainas kara kontekstā. Latvijas atkarība no Krievijas enerģijas un degvielas importa ir krasi mazinājusies. 2024. gada pirmajā pusē Latvijas imports no Krievijas samazinājās par 14%, bet eksports uz Krieviju saruka par 54%. Vienlaikus šīs pārmaiņas atstājušas būtisku iespaidu uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu eksportu un importu kopumā. Piemēram, Latvijas eksports kopumā šī gad pirmajos sešos mēnešos saruka par 13% (kritums par 9,3 miljoniem eiro), bet imports – par 17% (kritums par 10,6 miljoniem eiro), salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš.

Ja Latvijai neizdosies panākt mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, tad valdība meklēs citus risinājumus, tā otrdien pēc valdības sēdes medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe informēja, ka ceturtdien un piektdien notiks Eiropadomes sēde, kurā skatīs sešus septiņus jautājumus, tostarp par militāro finansējumu, Ukrainu un sankcijām. Latvija šajā sēdē nāks ar priekšlikumu 14.sankciju pakotnē iekļaut mangāna rūdu un alumīnija oksīdu. Siliņa sacīja, ka līdz šim ES līderu pirmā reakcija nav bijusi noraidoša, taču priekšā gaidāmas debates.

Taujāta, vai valdība paralēli varētu lemt arī par risinājumiem nacionālā līmenī, Siliņa atbildēja, ka vislabāk būtu, ja Eiropas Komisija un ES varētu ātri pieņemt 14.sankciju pakotni ar vienādiem nosacījumiem visā Eiropā. Vienlaikus, ja neizdosies panākt vienošanos Eiropas līmenī, tad "tiks meklēti citi risinājumi".

Par negatīvu rezonansi izsaukušo EM lēmumu publiskot Latvijas eksportētājus uz Krieviju un to, kāpēc nepublisko importētājus, Māra Ķirsona saruna laikrakstā Diena ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.

Kā vērtējat Ekonomikas ministrijas lēmumu publicēt to Latvijas eksportētāju sarakstu, kuri savas preces ir realizējuši Krievijā?

Tas ir koks ar diviem galiem. Vispirms – paradoksāli, ka sākotnēji sarakstā tika iekļauti visi eksportētāji, kuri kaut ko sūtījuši uz Krieviju 2022. gadā, kaut arī invāzija Ukrainā sākās 24. februārī, pēc kura arī ļoti daudzi Latvijas eksportētāji pārtrauca savas piegādes uz šo valsti. Tikai pēc tam sekoja daudzās sankciju paketes, kuras ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, un neviens eksportētājs ne no Latvijas, ne no kādas citas Eiropas valsts nepārkāpa sankciju nosacījumus. Tāpat jārēķinās, ka sankciju sarakstos bija noteikti pārejas periodi un dažādi izņēmumi. Minēto iemeslu dēļ arī, maigi izsakoties, nebija korekti publicēt 2022. gada Latvijas eksportētāju sarakstu, un galu galā eksporta noieta tirgus nomaiņa nav [iespējama pat] dažu mēnešu, nemaz nerunājot par [iespēju to reāli izdarīt dažu] dienu, laikā. Loģiska un saprotama būtu bijusi 2023. gada eksportētāju [uz Krieviju] publiskošana visās ES dalībvalstīs vienlaicīgi. Tas būtu korekti gan attiecībā uz sabiedrības reakciju, gan konkurences nosacījumiem.

Sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, var iegūt arī Krievija, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti mainījusies, sacīja Zukuls un skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis darīt savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, bet tagad jādara pretējais.

"Sākoties karam, šis spiediens no "ātrāk" ir pārvērties par "rūpīgāk". Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju," teica Zukuls.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Aizstāvot savu investoru un akcionāru intereses, AS DelfinGroup un SIA ViziaFinance Satversmes tiesā (ST) apstrīdējuši pienākumu nebanku kreditētājiem no šī gada 1. janvāra papildu Uzņēmumu ienākuma nodoklim (UIN) maksāt UIN piemaksu 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.

Uzņēmumi norāda, ka patērētāju kreditētājiem ir uzlikts nepamatots nodokļu slogs, tos kļūdaini pielīdzinot banku sektoram, lai arī abu segmentu darbības struktūras ir atšķirīgas un nesalīdzināmas. Ja bankas no palielinātas kredītu procentu likmes var gūt peļņu, nebanku kreditētājiem pašiem tas nozīmē dārgāku piesaistīto finansējumu, tāpēc uz nebanku kreditētājiem attiecinātais nodoklis par it kā gūtu virspeļņu pēc būtības ir absurda prasība. Vēl jo vairāk, arī piemaksas aprēķina kārtība nav samērīga un apliek ar nodokli to darbību, kas nav saistīta ar patērētāju kreditēšanu.

Satversmes tiesa ierosināja lietu par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vairāku pantu neatbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kas ietver tiesības uz vienlīdzību, kā arī īpašuma tiesību aizsardzību.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.