Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.
Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.
Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.
ASV tarifi
Šoreiz vīna neveiksme pārsvarā tiek skaidrota ar ASV rosīšanos tarifu frontē. No oktobra šī valsts ieviesusi papildu 25% tarifu lielākajai daļai no vecā kontinenta nākušajam vīnam. Nav izslēgts, ka ASV un Eiropas tarifu kauja turpināsies. Vēl decembrī ASV tika runāts, ka Francijas šampanietim vajadzētu noteikt pat 100% lielu tarifu, ja šī valsts ASV tehnoloģiju gigantiem piemēros pati savu digitālo nodokli.
Turklāt "The Wall Street Journal" raksta - ASV nav zudusi ideja par 100% tarifu pilnīgi visa veida Eiropas vīniem. Interesanti, ka no cenu krituma gada laikā izdevies izvairīties vien investīciju klases šampanietim un Itālijas šādiem vīniem, kuri pagaidām nav nonākuši zem ASV tarifu āmura sitiena. Šāda veida neskaidrība negatīvi ietekmējusi daudzu vīna tirgoņu noskaņojumu un uzticību šim tirgum. Ziemeļamerika ir atbildīga aptuveni par trešo daļu no kopējā Eiropas Savienības vīna eksporta (ASV ir otrs lielākais vīna tirgus pasaulē).
Ja aug tarifi, tad ASV vīna mīļotājiem vecā kontinenta šos dzērienus iegādāties kļūst arvien dārgāk, un tam tiek meklētas alternatīvas. WSJ eksperti piebilst - elitārie vīni, kas, galvenokārt, nāk no Francijas un tiek mīti Londonā, veido vien niecīgu daļu no kopējā šī tirgus. Pārsvarā vīna pudeles, protams, tiek nopirktas, lai tās patērētu. Tiesa gan, arī investīciju klases vīniem no skarbākas realitātes, kas sola grūtākus laiku šim tirgum, neizbēgt.
Zināma loma bijusi arī Brexit sāgai, kurai zināms progress ieskicējies vien pēdējā laikā. Investīciju vīnu centrs ir Londona, un tādējādi esošajiem un potenciālajiem dzērienu investoriem jālauza galva par to, kāda un pie kādiem noteikumiem būs jaunā Apvienotās Karalistes loma Eiropā un visā pasaulē.
Tāpat konstanta neskaidrība bijusi par britu valūtas - sterliņu mārciņas - virzienu. Ja bijuši tik daudz nezināmie, var saprast, ka daļa no šī procesa grib būt soli vai vismaz pussoli atstatus.
Jaunieši vīnu dzert negrib
Alkoholisko dzērienu pētnieki IWSR izceļ, ka pagājušogad ASV pirmo reizi ceturtdaļgadsimta laikā ticis pirkts mazāk vīna. Proti šī dzēriena pārdošanas apmēri (litrāžas ziņā) ASV gada laikā sarukuši par 0,9%.Tiek norādīts - daļēji par šo tendenci atbildīgas ne tikai tarifu vētras, bet arī jaunāko paaudžu dzeršanas paradumi. Ierasts, ka lieli vīna patērētāji ir tā saucamā Baby Boomers paaudze (pēckara demogrāfiskais sprādziens). Šobrīd gan tā novecojas, un patēriņa tendences sāk diktēt Millennials pārstāvji. Ieguldījumu speciālisti jau kādu laiku mēģina izsecināt, ko nozīmēs šīs pārmaiņas un kādām investīcijām tās nāks par labu. Jeb jautājums ir - kurp plūdīs Millennials nauda?
Pagaidām izskatās, ka šī paaudze vīnu īpaši nemīl, un, ja tomēr tai jādzer, tā labāk izvēlas džinu, kokteiļus vai pat bezalkoholisko alu."Millennials nepieņem vīnu tikpat lielā mērā, kā iepriekšējās paaudzes. Augot zema alkohola un bezalkoholisko produktu pārdošanai un patērētājiem domājot par veselību un labsajūtu, vīnam šis visai grūts brīdis," spriež IWSR vadība.
Ne visi gan attiecībā uz vīnu atmet cerības. ASV Kalifornijā bāzētā Vīna Institūta pārstāvji cer, ka Millennials paaudze vīnu sāks dzert, kad tie kļūs nedaudz vecāki. Līdzīgi esot bijis arī ar iepriekšējām paaudzēm. Turklāt tie piebilst - to dati nesaskanot ar IWSR datiem, jo rādot, ka pagājušogad vīna apmēri ASV tomēr turpinājuši pieaugt.Vīna skepsei par labu spēlē arī daži citi faktori. Desmitiem gadu, piemēram, ticis klāstīts, ka mērens sarkanvīna patēriņš veselībai ir labs. Tomēr pēdējā laikā aktualizēti pētījumi, ka tā gluži nav, un jebkāds alkohola patēriņš audzē, piemēram, vēža risku.
Proti, kādi "veselības efekti" no alkohola patērēšanas varētu būt krietni vien ierobežotāki nekā uzskatīts agrāk.Prognozes par kādām cenu izmaiņām kādā konkrētā termiņā, protams, izteikt ir visai nepateicīgi. Attiecībā uz vīnu gan zināmas korekcijas šajā tirgū var ieviest daudz un plaši aprunātās klimata pārmaiņas. Ja vīna audzēšanai būs slikti apstākļi, kuru dēļ tiks novāktas mazākas un nekvalitatīvākas ražas, tas var radīt labu fonu deficītam pēc augstas klases dzērieniem. Attiecīgi tam komplektā var nākt cenu pieaugums.
Luksusam īsti neiet
Pagājušais gads smagnējs bija arī citām luksusa alternatīvajām investīcijām. Tas bija pilnīgi pretēji tam, kas bija vērojams 2018. gadā, kad cena straujāk pieauga tam pašam augstas klases vīnam, mākslas darbiem un kolekcionējamiem spēkratiem. Zemāk planēja, piemēram, krāsaino dimantu cena - līdz pagājušā gada septembrim tā bija sarukusi aptuveni par procentu. Savukārt klasisko auto vērība līdz novembrim, ja vērtē Historic Automobile Group International's Top indeksa izmaiņu, bija samazinājusies par 5,6%.
Mākslas tirgū gan bija vērojama cenu izaugsme, kur Art Market Research's All Art indeksa vērtība līdz novembrim bija pieaugusi par 5%. Tas gan tāpat ir vājāks sniegums par 2018. gada 12%. Pārsvarā tiek izcelts, ka pieprasījumu pēc dažādiem luksusa aktīviem negatīvi ietekmējusi Ķīnas ekonomikas bremzēšanās. Šīs valsts augošā bagātnieku masa bijusi atbildīga par milzīgu pieprasījumu pēc dažādām luksusa precēm un kolekcijas priekšmetiem, tai skaitā Francijas un Itālijas luksusa vīniem. Ir viedoklis, ka pieprasījums pēc luksusa klases vīna ilgākā termiņā tikai palielināsies, kur liela loma būs tam, ka arvien bagātāki kļūst attīstības valstu iedzīvotāji.
Jau ziņots, ka ļoti kvalitatīvi augstas klases alkoholiskie dzērieni ir visai interesanta iespēja, kā diversificēt savu ieguldījumu portfeli. Luksusa klases vīnu cenu mazāk ietekmē ekonomikas cikli, un pieprasījums no bagātnieku puses ir nosacīti stabils. Iepriekšējo 25 gadu laikā prestižāko pasaules vīnu vērtība vidēji gadā pieaugusi aptuveni par 10%. Tiesa gan, būtiski pieminēt, ka tas ir, neskaitot uzglabāšanas un apdrošināšanas izmaksas, kas var "apēst" visai jūtamu daļu no šiem guvumiem.
Viens variants ir nodrošināt nepieciešamos uzglabāšanas apstākļus pašiem, lai gan ir iespējams par attiecīgu samaksu šos vīnus glabāt arī speciāli pielāgotos pagrabos, piemēram, Londonā, kur arī notiek lielākās daļas šādu vīnu tirdzniecība. Jebkurā gadījumā - vīna cena droši vien uzvedīsies citādāk nekā akciju cena, kas pats par sevi sniedz visai interesantu iespēju sabalansēt savus ieguldījumus (tas var būt gluži vai drošais patvērums, ja visus citus tirgus pārņem haoss).
Tiesa gan, būtu jāatceras, ka diez vai vajadzētu visus savus ieguldījumus likt uz šādu kārti. Daudziem alternatīvajiem ieguldījumiem sliktā īpašība ir tā, ka tie nav diez ko likvīdi. Līdz ar to var rasties grūtības pārdot konkrētajā brīdī, ja ātri ir vajadzīga nauda (tādā gadījumā arī pārdošanas cena var būt krietni zemāka). Kāda konkrēta mākslas darba vai priekšmeta pārdošana var prasīt gan laiku, gan, iespējams, kāda dārga speciālista piesaisti.
Šķīries zelta un vīna ceļš
Interesanti, ka vēsturiski vīna vērtības izmaiņas bieži gājušas roku rokā ar notikumiem zelta tirgū. Arī vīna turēšana nenodrošina kādus regulārus procentu ienākumus un teorētiski tai vajadzētu palielināties tad, kad to ienesīgums (procentu) ir ļoti zems (un pēdējos gados daudzu obligāciju likmes ir rekordzemas).
Proti, ja procentu likmes solās ilgstoši būt zemas, tad zeltam un citiem fiziskiem aktīviem (kur peļņu veido vien to vērtības pieaugums) ir vieglāk konkurēt ar tādiem finanšu aktīviem, kas investoriem parasti nodrošina regulārus procentu ienākumus.Lai nu kā - zeltam - atšķirībā no vīna - pagājušais gads bija labākais kopš 2013. gada - tā cena palēcās vairāk nekā par 11%. Arī šo gadu zelts uzsācis vareni - ar kāpumu par 100 ASV dolāriem līdz 1556 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci.
