Veiksmīgākie Etsy mini akseleratora dalībnieki mēnesī ietirgo no 1830 līdz 2747 eiro, Db.lv pastāstīja akseleratora vadītājs Mikus Losāns.

Etsy mini akselerators ir pusotra mēneša ilga apmācības programma, kura palīdz izveidot savu Etsy veikalu un uzsākt pārdošanu. Kopumā tajā piedalījušies 308 dalībnieki.

Vasarā programma tiek īstenota kā neklātienes nodarbības video formātā. Līdz šim bijušas jau 10 šādas apmācības.

Etsy mini akselerators aizsākās 2016. gada vasarā, kuru vada M. Losāns, kurš jau sešus gadus palīdz cilvēkiem uzsākt biznesu Latvijas Universitātes (LU) Studentu Biznesa inkubatorā, veidojot programmas starta biznesa uzsācējiem. «Izveidoju akseleratora programmu, jo Latvijā ir daudzi veiksmīgi Etsy biznesa uzsācēji, kas pelna vairākus tūkstošus. Tā ir liela iespēja. Man patīk, ka cilvēki dažādus produktus veido paši, tāpēc vēlējos viņiem parādīt, kā šo biznesu uzsākt,» stāsta M. Losāns.

Sestdien, 21. aprīlī, Kalnciema kvartālā pirmo reizi notiek «Etsy tirgus». Tajā piedalās vairāk nekā 20 Etsy tirgotāji no visas Latvijas, kas piedāvā savus produktus. Latvieši ir vieni no aktīvākajiem Etsy tirgotājiem pasaulē, uzsver organizatori.

Uzņēmēji, kuri izmanto Etsy platformu, biznesa portālam db.lv atzina, ka pirms ieiešanas tajā ir jāpārzina sava tirgus niša, ir jāsaprot mērķauditorija. Tirdzniecības platformā svarīgas ir produktu fotogrāfijas un apraksti, jo tur atrodami miljoniem dažādu produktu - ir jāatrod veids, kā izcelties.

Taču visi kā viens saka - lai izdotos popularizēt savus produktus, Etsy ir jāiegulda milzīgs darbs. Tai skaitā nepārtraukti ir jāveic produktu uzlabošana un dažādu variantu testēšana, kā arī nozīmīga ir veiksmīga reklāma sociālajos tīklos. Etsy platformā jādarbojas katru dienu, lai tirgotājs tajā tiešām tiktu pamanīts, pretējā gadījumā tajā var ātri pazust. Vienlaikus tirgotāji atzīst, ka lielu alternatīvu nav, tādēļ turpinās būt Etsy.

Lai veicinātu Latvijas dizaineru un amatnieku atpazīstamību ārpus vietējā tirgus, tiek veidota Baltijas e-komercijas platforma OneofYourKind.com, kas līdzinātos Etsy tās pirmsākumos

Inese Liepiņa, Dace Ševčenko un Anne Odete (Anne Audette) izveidojušas e-komercijas platformu OneofYourKind.com. «Anna un Inese mani pirms kāda laika uzrunāja ar domu veidot par Etsy pārāku platformu – sākumā Latvijas, vēlāk Baltijas dizaineriem. Atzīšu, sākumā biju skeptiska par šo ieceri, jo man šķita, ka ir grūti konkurēt ar pasaules līmeņa dizaineru platformām. Atšķirība ir tā, ka atlasām un uzrunājam labākos, interesantākos,» stāsta Dace.

«Mūsu sapnis ir tāds internetveikals, kāds bija Etsy pirms desmit gadiem, kad varēja stundām ilgi skatīties smukas bildītes un nevajadzēja meklēt konkrētu lietu, lietojot atslēgas vārdus. Pamatā cilvēki nezina, ko grib, un iepērkas spontāni. Viņi ierauga bildi un zina, ka to vēlas, bet pirms tam nezināja, vai grib kurpes, cepuri, mēteli vai kādu dāvanu. Etsy agrāk bija bez atslēgvārdiem, un to varēja šķirstīt gandrīz kā žurnālu. Kad Etsy parādījās meklēšana pēc atslēgvārdiem, daļa pircēju pazuda. Mēs viņus gribam dabūt šeit,» stāsta Inese.

Gulbenes uzņēmums SIA Z&Z furniture, kurš pastāv vien dažus mēnešus, izpelnījies atzinību no kaimiņiem igauņiem par minimālisma stilā ieturētajām mēbelēm, informēja Jānis Zvirgzdiņš, uzņēmuma valdes loceklis.

SIA Z&Z furniture ideja radās nejauši, kad J. Zvirgzdiņam gribējās izveidot kaut ko tādu, kas Gulbenes pusē vēl nav. Tā izveidojās bizness, kura princips ir minimālisma stila mēbeļu ražošana, kur savstarpēji «draudzējas» koks ar metālu.

«Minimālisma stils man asociējās ar skandināvu stilu, kas Eiropā ir pazīstams ar savu vienkāršo pieeju interjera dizainam. Tā ir viena no galvenajām atšķirībām, ar ko tas izceļas citu starpā. Es uzskatu, ka viens no patīkamākajiem aspektiem skandināvu dizainā ir tas, ka mēbeļu dizainā tiek izmantotas tīras un nepiesātinātas līnijas. Šāda tipa mēbeles vizuāli paplašina jebkuru telpu. Šobrīd modē arvien izteiktāk parādās tendence par tīrāku un nepiesātinātu vidi,» sacīja J. Zvirgzdiņš.

Gadu gaitā attīstoties, zīmols DABA paplašinājies un ieguvis lielāku darbnīcu, kurā radīt dažādus produktus no koka.

Uzņēmums dibināts pirms četriem gadiem, kad Krišjānis Sondors kopā ar bērnības draugu Jāni Urbiņu vēlējās uzsākt kaut ko savu. Uzņēmumā investējis arī Jānis Sondors. Sākumā nodarbošanās bija vairāk hobija līmenī, jo uzņēmums tika pakārtots algotam darbam. Produktu ražošana notiek Bauskas novadā. Sākotnēji darbnīca atradās Bauskas pilsētā, taču nesen uzņēmums pārcēlies uz lielākām telpām blakus ciematā Rītausmās.

«Jau 2015. gada otrajā pusē sākām skicēt un domāt, kas tad galu galā būs mūsu pirmais produkts. Un tuvāk gada izskaņai nonācām līdz mūsu pirmajam produktam - ozolkoka sienas pulkstenim ar nosaukumu Kārlis. Palēnām pieslīpējām ideju un attīstījām arī divus citus pulksteņu modeļus un 2016. gada vasarā palaidām mūsu produkciju tirgošanai platformā Etsy. 2016. gadu noslēdzām ar tikai pārdesmit (35, ja precīzi) notirgotiem produktiem Etsy, taču paralēli bijām izpētījuši, kā labāk tos sākt reklamēt un parādīt plašākai publikai. 2017. gads jau bija krietni labāks ar 600 pārdotiem produktiem. Un no tā brīža arī viss aizgāja,» stāsta zīmola līdzdibinātājs K.Sondors.

Daugavpils uzņēmums "BrickMaker" piedāvā būvēšanas konstruktoru komplektus bērniem, kuros ietilpst formas, kurās katrs pats var izliet ģipša klucīšus, no kā tālāk veidot mājas, pilis un jebko citu.

"Man jau sen patīk ar bērniem no konstruktoriem celt mājas un pilis. Taču problēma ir tā, ka parasti pietrūkst klucīšu. Izdomāju, ka vajag pašam veidot klucīšus, tāpēc sāku veidot formas, kur šos ķieģelīšus taisīt," saka Sergejs Vaļuško, "BrickMaker" (SIA "Ewal") īpašnieks.

Uzņēmuma ražotajās būvēšanas konstruktoru komplektos ietilpstošajās formās katrs pats mājās var izveidot klucīšus, pielejot formu ar ģipša masu un to izkaltējot. Viņš teic, ka līdzīgas formas nav nekas jauns, bet parasti tās ir no silikona un maksā ap 20 eiro, bet "BrickMaker" formas ir no cita materiāla un maksā četras reizes mazāk. Kopumā uzņēmums piedāvā astoņas dažādas formas.

Tiešsaistes rokdarbu tirdzniecības vietnes Etsy akcijas cena ceturtdien pieauga par 33% pēc tam, kad uzņēmums paziņoja, ka cels komisijas maksu darījumiem tās platformā, un paaugstināja ieņēmumu prognozi šim gadam, raksta CNBC.

Trešdien dienu akcija noslēdza pie 32,99 dolāriem, bet ceturtdien tās vērtība sasniedza 40,79 dolārus.

Uzņēmums ceturtdien paziņoja, ka paaugstina bāzes komisijas maksu darījumiem, kas veikti Etsy platformā – no 3,5% līdz 5%, un tā stāsies spēkā 16.jūlijā.

Tādējādi Etsy ienākumi šajā gadā pieaugs straujāk nekā iepriekš prognozēts – par aptuveni 32-34%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 22-24%.

Kopš gada sākuma uzņēmuma akcijas cena ir augusi par 100%, bet gada laikā – par vairāk nekā 200%.

Zvangu meistars Juris Cers izlietotos gāzes balonus pārvērš mūzikas instrumentos, kuri aizceļo arī ārpus Latvijas robežām.

Pēc profesijas J.Cers ir diplomēts elektriķis. Mūzikas instrumentus, kuri veidoti no gāzes baloniem, J.Cers pirmoreiz redzējis kādā televīzijas raidījumā. Vēlāk viņš pašmācības ceļā nolēmis pamēģināt, kā top šādi mūzikas instrumenti.

Pirmās zvangas tika radītas 2014.gadā, balstoties uz internetā atrasto informāciju. «Biju tikko iepazinies ar savu dzīvesbiedreni Ievu un vēlējos izveidot kaut ko pamatīgu, uzdāvināt viņai un parādīt, ka rokas man ir īstajā vietā. Tā bija spēcīga motivācija,» atceras J.Cers.

Sākumā meistars zvangas darināja brīvajā laikā, bet šobrīd šī ir J.Cera pamatnodarbošanās. Viņš strādā ar zīmolu «Pigoru darbnīca». Zīmols tapis brīdī, kad J.Cers izveidoja savu veikalu interneta platformā «Etsy». J.Cers piedalījies «Etsy» apmācību kursos, kuros ieguvis padomu, ka interneta veikals ar produkciju jāizveido pēc iespējas ātrāk. Toreiz viņš sagrebis koka karotes, bet nav vēlējies ar to aprobežoties un ar laiku piedāvājumu papildinājušas arī zvangas.

Latvijā ražotā Plūkt ziemeļu augu tēja ar nosaukumu Blossom janvāra beigās piedzīvoja atpazīstamības pieaugumu Amerikā pēc tam, kad amerikāņu aktrise Drū Berimora izcēla zīmolu kā ideālu dāvanu, ko izvēlēties e-komercijas vietnē Etsy.

Amerika ir stratēģiski nozīmīgākā un viena no 22 eksporta valstīm, kur tiek tirgota bioloģiski sertificēta tēja ar latvisko nosaukumu Plūkt. Uzņēmuma līdzdibinātāja un vadītāja Māra Lieplapa atklāj: ”No Dienvidāfrikas līdz Japānai un no Austrālijas līdz Amerikai - Plūkt zīmolu un sortimentu novērtē un mans ilgtermiņa mērķis ir, lai Nordic jeb tēja no Ziemeļeiropas atraisa jaunu tējas baudīšanas kultūru pasaulē. Tāpēc katru atsauksmi par Plūkt tēju novērtēju kā būtisku ieguldījumu tējas baudītāju komūnas paplašināšanā un nenoliedzami slavenās amerikāņu aktrises rekomendācija vēl vairāk stiprina mūsu zīmola pozīciju Amerikā”.

Aksesuāru zīmola DDSLL Girls krāsainās somiņas lielākoties iegādājas pircēji ārpus Latvijas, tāpēc tā veidotājas Alise Ābele un Liene Bērziņa spriež, ka viņu izgatavotajai produkcijai sezona ir vienmēr

DDSLL Girls visvairāk pirktais produkts ir mazās somiņas – t.s. klači. Tās ir dažāda izmēra, ar plecu lenci un bez tās. Tāpat sortimentā ir mugursomas, datorsomas, kosmētikas maciņi, rotaslietu, kredītkaršu un telefonu maciņi. No aksesuāriem zīmols piedāvā teju visu, bet tam nav apģērbu.

«Gribētos nākotnē saglabāt to, ka viss ir izgatavots ar rokām, nepazaudēt īpašo pievienoto vērtību, ka katra prece ir unikāla, nekas nav rūpnieciski «sačakarēts». Tas mazliet liedz iet lielu apjomu virzienā, taču tas arī nav tas, ko mēs ar prieku darītu. Tā vietā labāk saglabājam to, ka viss ir vienā eksemplārā,» saka Alise.

Rokdarbu platforma Etsy ir DDSLL Girls galvenais noieta kanāls. Pirms kāda laika zīmolam bija arī savs interneta veikals, bet Alise saprata, ka viņas produkcijai tas nav pats piemērotākais kanāls. «Tā kā izgatavojam mākslinieciskus produktus vienā eksemplārā, katra soma jābildē un jāievieto veikalā atsevišķi. Tas prasa pārāk daudz laka un sniedz pārāk maz ienākumu, savukārt Etsy mums piegādā samērā daudz klientu – cilvēki zina, ka tur var meklēt ar rokām izgatavotas kvalitatīvas lietas. Ja cilvēks ieiet Google meklēt somu, tad ir tūkstošiem variantu, un iespēja, ka viņš atradīs tieši mūsu veikalu, ir ļoti maza. Ar savu veikalu jaunus cilvēkus ir grūtāk piesaistīt,» secina Alise.

Pateicoties amatnieku platformai, Rolfs un Ingrīda Jansoni ne tikai apceļo pasauli, bet arī rod iespēju dzīvot un strādāt savā individuālajā zemeslodes malā – Pāvilostā

Sīkamatnieki, kas to vien dara kā ceļo pa siltajām zemēm. Šī bilde patiešām var nelīmēties kopā. Tomēr – velti, un tas varētu būt vecais stāsts par to, ka mēs nereti neievērojam vai pat pasmaidām par amatniekiem, lai gan patiesībā viņi būtu pelnījuši apbrīnu. Un tā tas ir arī Jansonu pāra gadījumā – viņi saskatīja savu nišu tur, praktiski savu durvju priekšā, kur to iepriekš ar tik konstruktīvu pieeju nebija novērtējis neviens. Citi noliek uz kamīna dzegas jūras nopulētu stiklu vai interesantu akmeni, bet Rolfs un Ingrīda tos savāc, turklāt lielā daudzumā, lai pārvērstu rotās un rotājumos, par kuriem okeāna otrā pusē cilvēki no sajūsmas plēš matus.

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un izveidojusi Mezglotavu, kas piedāvā gan kāzu dekorus, gan interjera elementus

«Mezglotava ir pavisam «svaiga»,» saka S. Spilve. Pavisam nesen viņa reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja. «Pērn rudenī pavisam nejauši apmeklēju mezglošanas meistarklasi, jo meklēju kaut ko, kur atpūtināt prātu un novērst domas no ikdienas ar bērniem. Tas man likās kaut kas jauns, sāku meklēt informāciju par šo jomu, un vienīgais, ko iepriekš biju dzirdējusi, ka padomju laikos gandrīz visiem dzīvokļos bija mezglotās pūcītes. Nebija teju nevienas mājas, kur tādas nebija,» apgalvo S. Spilve.

Tukumnieki Dita un Jānis Katlapi radījuši produktu Niedriņi, kas ir alternatīva plastmasas salmiņiem.

Biznesa ideju radusies šā gada pavasarī, kad kādā siltā dienā jaunie uzņēmēji malkoja kokteiļus vecāku lauku mājās. «Runājām par to, cik skaista apkārtne, pilna resursiem un potenciāla, ka varam noteikti atrast veidu, kā šo visu likt lietā kādā ģimenes biznesā. Vīra Jāņa mamma pa jokam izmeta, ka mēs pat plastmasas kokteiļu salmiņus varētu aizstāt ar teritorijā esošajām niedrēm. Pasmējāmies, bet tad nodomājām – kāpēc gan ne? Jau nākamajā dienā, izmēģinājuši pirmos salmiņus, sapratām, ka šī ir lieliska ideja,» atceras D. Katlapa.

Izpētot tirgu, jaunie uzņēmēji atrada, ka kaut ko līdzīgu izgatavo ASV – gan niedru, gan bambusa un citu augu salmiņus, taču tirgus ir mazs. Vasarā uzņēmēji cītīgi strādāja, lai rudenī Niedriņus sāktu piedāvāt plašākai publikai. Niedru salmiņu ražošana notiek J. Katlapa vecāku lauku mājās, izejviela nāk no Kurzemes laukiem. Niedres ir izturīgas, nepakļaujas mitrumam, neizmirkst, tās ir grūti salauzt. Lai arī šobrīd uzņēmums salmiņus pozicionē kā vienreizlietojamus, paši uzņēmēji ikdienā tos izmanto vairākkārt, izskalojot un rūpīgi izžāvējot. «Paši tos ievācam, apstrādājam. Katrs salmiņš ir roku darbs, paņem diezgan daudz laika un prasa pacietību. Testējām dažādas tehnoloģijas, instrumentus ražošanai, to, kā labāk Niedriņus pasterizēt. Sākumā atbalstīja draugi un tuvinieki, konsultējot un palīdzot izveidot dizainu. Pasūtījām kartona kastīšu iepakojumus, pielāgojām salmiņu daudzumam un izmēram,» stāsta D. Katlapa.

Šobrīd Irita Antoņeviča filcē un pārdod bērnu rotaļlietas "Etsy" platformā, bet ilgtermiņā redz iespēju piedāvāt tirgū arī citus tekstila izstrādājumus un dziju ar zīmolu "Living Wool".

Šobrīd viņa mēnesī apstrādā pāris kilogramus vilnas, bet spriež, ka ar laiku būs vairāki desmiti kilogrami vilnas. Iecerēts, ka I. Antoņevičai Gulbenē būs darbnīca, kur vietējo aitu vilna tiks pārstrādāta dzijā un gatavojos izstrādājumos, turklāt to darīs seniori.

"Es filcēju bērniem mantiņas, ko pārdodu savā "Etsy" veikalā "LivingWoolLatvia". Pirku vilnu veikalā un ar laiku sapratu, ka tā ir no Jaunzēlandes. Aizdomājos par to, kāpēc man jāpērk Jaunzēlandes vilna, ja mums tepat Latvijā ir tīri daudz aitu. Sāku pētīt situāciju un atklāju, ka ir pārstrādātāji, bet to kapacitāte ir mazāka, nekā Latvijā esošā vilna," stāsta I. Antoņeviča.

Latvijā ir teju 100 tūkstoši aitu un katra no tām gadā rada aptuveni četrus kilogramus vilnas, no kuriem var iegūt 2,5 kg dzijas, no kā var tapt 25 pāri cimdu. I. Antoņevičai šķiet izšķērdīgi, ka Latvijā ir tik daudz resursu, no kuriem liela daļa tiek sadedzināta vai aprakta zemē. "Ir jāatrod labāks pielietojuma veids. Arvien vairāk cilvēki domā par ilgtspēju un džemperītim, kas adīts no aitas vilnas, kas ganījušās zināmā pļavā, būtu pieprasījums," viņa teic.

Kalnciema kvartāla tirgus šobrīd ir iepirkšanās vieta, taču, ko paši tirgotāji domā par dalību tajā? Biznesa portāls db.lv aptaujāja tādus zīmolus kā - «TOOCHE», «Lucky Me», «Ecattus»,«Maruu» un «Korola».

Kalnciema kvartāls ir viens no Rīgas dzīvīgākajiem kultūras centriem, kurā regulāri notiek brīvdabas mūzikas koncerti, mākslas izstādes, pasākumi ģimenēm un bērniem, teātra izrādes, izglītojoši semināri un citi pasākumi. Zemnieku un amatnieku tirgus ir Kalnciema kvartāla senākā tradīcija, kas kopš 2008. gada piedāvā vietējo mājražotāju, zemnieku, amatnieku un dizaineru produkciju.

Attīstoties arvien jauniem radošiem uzņēmumiem Latvijā, tirgus ir kļuvis par platformu tiem, kas savas biznesa idejas vēlas pieteikt plašākai auditorijai pirmo reizi.

Uzņēmumi, kuri piedalījušies Kalnciema kvartāla rīkotajos tirgos pozitīvi vērtē darba organizāciju. «Organizatori vienmēr ļoti ātri atbild uz visiem jautājumiem – gan pasākuma dienā, gan pirms tās,» komentē zīmols «TOOCHE».

Āgenskalna tirgus nomas tiesību izsolei pieteicies viens pretendents - Kalnciema kvartāla īpašnieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apstiprināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas un tirgus nomas tiesību izsoles komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR), noteiktajā termiņā Āgenskalna tirgus ēkas un pieguļošās teritorijas nomas tiesību izsolei uz 30 gadiem ir pieteicies viens pretendents.

Šobrīd komisija izvērtēs pretendenta iesniegto dokumentu atbilstību nolikuma prasībām, lai pieņemtu lēmumu par pretendentu iekļaušanu izsoles dalībnieku sarakstā.

Savukārt Kalnciema kvartāla pārstāve Una Meiberga šorīt informēja, ka kvartāla īpašnieki iesnieguši pieteikumu Āgenskalna tirgus izsolē. Līdz ar to, secināms, ka viņi šobrīd ir vienīgie pretendenti uz nomas tiesībām.

Pašvaldības pārstāvji gan oficiāli pretendenta vārdu nosaukuši nav.

Visi mazie uzņēmēji vēlas, lai to produkcija nokļūtu veikalos, taču, pirms sadarbības sākšanas, ir vērts veikt potenciālo partneru izpēti un vienoties par konkrētiem noteikumiem.

Liela daļa mazo veikalu preces tirgo uz realizācijas principa pamata, kas nozīmē, ka ražotājam samaksā pēc tam, kad prece pārdota, turklāt atšķiras prakse, pēc cik ilga laika tas notiek, piemēram, pēc 30 dienām, taču ne uzreiz pēc darījuma. SIA Inmost īpašniece Linda Skuja norāda, ka nav īsti citu iespēju, – ražotājs vēlas, lai viņa preci pārdod, tāpēc piekrīt neizdevīgiem noteikumiem. «Realizācijas princips ir «atrauga» no krīzes gadiem, kad cilvēki mēģināja pelnīt, kā vien mācēja, un tad uzradās šie realizācijas veikali. Taču tagad krīze ir garām,» uzsver apakšveļas zīmola Lickstarter (SIA Happy Design) īpašniece Liega Zelgalve.

L. Skuja gan pauž, ka mazumtirdzniecībā globāli ir krīze, – liela daļa tirdzniecības pārceļas uz internetu, daudzi veikali tiek aizvērti, tostarp arī Rīgā. Viņa par piemēru min Aleksandra Čaka ielu, kur daudzi saloni ir aizvērušies un tagad to logus rotā uzraksts «iznomā». Vienlaikus viņa norāda, ka nezūd cilvēku vēlme preces apskatīt dzīvē, apčamdīt, uzmērīt. Tāpēc uzņēmēja joprojām redz potenciālu veikaliem, bet uzskata, ka tirgotāju sadarbībai ar preču piegādātājiem jābūt godīgai.

Savu rotu zīmolu Rozenthal ceramics Madara Rozentāle izveido jau studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā

«Esmu dizainere, kas darbojas ar keramiskajiem materiāliem – strādāju ar porcelānu, akmens masu un mālu,» stāsta Madara. Viņas rotas veidotas no porcelāna, un tām ir keramiskā apzeltījuma un platīna pārklājums. Lai gan latviešiem tuvs ir arī sudrabs, pircējiem patīk arī rotas ar platīna pārklājumu, vislabāk pērk auskarus ar keramisko apzeltījumu.

«Katrs gabaliņš ir roku darbs,» uzsver Madara. Tuvākais mērķis ir izveidot savu darbnīcu. Keramiķiem tas nav viegli, jo aprīkojums, piemēram, speciālā krāsns ir dārga. «Redzu, ka, aktīvi darbojoties, tas varētu piepildīties,» viņa saka.

«Darbs pie zīmola ir pamatīgs, pagaidām darbojos kā pašnodarbinātā. Pati veidoju zīmola identitāti, fotografēju, izveidoju vizītkarti, mājaslapu, attīstīju divus internetveikalus – manā mājaslapā uz Mozello bāzes un Etsy,» stāsta Madara.

Zīmola Three Souls radītāja Kristīne Ķēniņa ar sevis radīto apakšveļu lauž stereotipus, ka tai jābūt garlaicīgai, un iekaro aizokeānu tirgus

FOTOGRĀFIJAS SKATIES RAKSTA GALERIJĀ!

«Maza pieredze, kā pārdot produktu, man jau bija, un, laikam ejot, es eksperimentēju, kas ir tas īstais un citādais, ar ko es varu «izlēkt» ar roku šūtās apakšveļas jomā, jo pārdodu savu produkciju platformā Etsy – kā jau daudzi mazie ražotāji. Pirms aptuveni četriem gadiem, kad tikai sāku šūt apakšveļu, piedāvājums tieši ar rokām izgatavotai apakšveļai bija ļoti mazs un bija ļoti viegli izsisties, bet tagad, kad atsāku, konkurence ir ļoti saasinājusies. Cenas bija tādas, ka es nevarēju konkurēt. Piemēram, ukraiņi piedāvā ļoti zemas cenas, pat zemākas nekā Lauma vai Rosme, kas ir vairumražotāji. Tas mani šokēja, un es sāku domāt, ar ko varu izcelties,» stāsta Kristīne.

Bauskas biznesa inkubatoram drīzumā būs apritējuši divi gadi. Šajā laikā tapušas arī tā sauktās koprades telpas, kurām mazpilsētas apstākļos gan vēl pilnībā jāiedzīvojas.

Biznesa inkubatorā šobrīd liela uzmanība pievērsta tam, lai jaunie un topošie uzņēmēji novērtētu kopā strādāšanas priekšrocības. Bauskā līdz šim nav bijusi šāda iespēja. «Darba vieta mūsu biznesa inkubatora dalībniekiem tiek nodrošināta bez papildu maksas. Šis ir viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem. Mazpilsētas iedzīvotājiem gan pie tā ir jāpierod. Tiek ieguldīts liels darbs, lai skaidrotu ieguvumus, strādājot radošā vidē un komunicējot ar citiem mērķtiecīgiem cilvēkiem,» biznesa portālam db.lv stāsta Laila Glaudāne, LIAA Bauskas biznesa inkubatora projektu vadītāja.

Šobrīd telpas izmanto daži esošie un bijušie dalībnieki - gan darba dienās, gan brīvdienās. Šiem dalībniekiem ir savas ražošanas telpas, ir iespēja strādāt arī no mājām, bet viņi izvēlas koprades telpas, lepojas L. Glaudāne. «Tas tāpēc, ka nav runa tikai par telpām, bet par kopienu un iespējām. Katrs šeit strādājošais ir ar savām prasmēm, idejām, skatījumu. Mūsu dalībnieki atzīst, ka koprade stiprina viņu disciplīnu biznesa mērķu sasniegšanā. Piemēram, viens no mūsu dalībniekiem ir izstrādājis darba dienas režīmu – darba dienas pirmo daļu pavada inkubatora telpās, lai mērķtiecīgi attīstītu savu Etsy veikalu. Kā viņš atzīst, šeit ir viss nepieciešamais - labs apgaismojums produktu fotografēšanai, motivējoša atmosfēra, tehniskais aprīkojums un rīta kafija,» viņa stāsta.

Vairāk nekā 70 pasaules uzņēmumu ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju, protestējot pret tās plašo iebrukumu Ukrainā, paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs.

No Krievijas "aizgājuši un aiziet: "Apple", "Audi", "Chevrolet", "Cadillac", "Coca Cola", "Danone", "Dell", DHL, "Ericsson", "Ford", HP, "Harley Davidson", "General Motors", "Jaguar", "Lenovo", "LinkedIn", "Maersk" (ardievu, "Ali express" un ASOS), "Nike", "Scania", "Porsche", "Renault", "OnlyFans", AMD, "Adobe", BMW, "Dropbox" (pēc dažām dienām), "FedEx", "Intel", "Mercedes", "Nestle"," teikts paziņojumā.

Krieviju bloķējuši uzņēmumi "Apple Pay", "Amazon", "Cex Io", "Etsy", "Facebook" (slēgti Krievijas mediju konti), "Google Pay", "Google Maps", "Instagram" (Krievijas propagandas bloķēšana), "Paysera", "Samsung pay".

Krievijas dalību dažādos pasākumos atcēluši to rīkotāji "Cannes Festival", "Eurovision", "Formula 1", FIFA, MOK, "Mobile World Congress", NHL, bet uzņēmums "Adidas" atteicies strādāt ar Krievijas futbola izlasi.

Jaunais pašmāju zīmols jaunajām māmiņām MEMME nursingwear 18.oktobrī laidis klajā pirmo krūtsbarošanas kleitu rudens/ ziemas kolekciju MILKY WAY, kas būs pieejama pārdošanā visā Eiropā, informē uzņēmumā.

Zīmola radītājas Zane Poča un Sintija Rijniece abas ir jaunās māmiņas un dekrēta atvaļinājumu izmantojušas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kā saka viena no uzņēmuma dibinātājām Zane Poča: «Neesam mēs ne rokdarbnieces, ne dizaineres. Skatāmies uz lietām no biznesa vadības un mārketinga, nevis mākslinieka skatupunkta. To mēs uzticam profesionāļiem, kas tic MEMME idejai.»

Kleitas ir speciāli veidotas atbilstoši mūsdienu jauno māmiņu vajadzībām, tās ir piemērotas Ziemeļeiropas laika apstākļiem un ir vienlaikus gan ērtas, gan mūsdienīgas. Apģērbs ražots tepat Latvijā. Kleitas šobrīd pieejamas etsy.com platformā, kā arī dažādos pop-up tirdziņos.

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Madara Jurgelāne plastmasas pudelēm devusi otru dzīvi, pārstrādājot tās auskaros, piespraudēs, rokassprādzēs un citos zīmola PETit accessories aksesuāros

Šāda ideja viņai radusies pirms aptuveni gada. M. Jurgelāne apmeklējusi kursus projekta vadībā, kuru nobeigumā bija jāizveido projekta pieteikums. Viņa nolēmusi, ka vēlas realizēt kaut ko īstu, lai velti neiztērētu laiku. Madarai jau pasen bijusi doma par atkārtotu lietu izmantošanu un pārstrādi. Ideja gadiem šaudījusies pa galvu, piemēram, kā neizmantotas kaklasaites pārvērst rotās. «Mājās mēdzam lietot arī gāzētu minerālūdeni, un pudeles sakrājas. Skatījos uz maisu, kas atkal tika nests uz atkritumu kasti, un domāju, kā mēs varētu darīt tā, lai pudeles tur nenonāktu,» stāsta M. Jurgelāne. Tika nolemts, ka no izlietotām plastmasas pudelēm kaut kas jārada. Jo vairāk Madara pētīja šo ideju un ievāca informāciju, jo vairāk viņai tā iepatikās. Kursu noslēgumā viņa nolēma, ka nepieciešams izveidot arī produkta prototipu un pati izveidoja pirmo eksperimentālo auskaru pāri. Vēlāk viņa iestājās LIAA Bauskas biznesa inkubatorā, kur saņēma palīdzību gan finanšu plānošanā, gan zīmola veidošanā. «Sapratu, ka sanāk skaisti. Tas Latvijā līdz šim nav bijis, un ļoti pieķēros šai idejai. Sāku attīstīt produktu, jau novembrī izveidoju zīmola Facebook lapu un parādīju plašākai auditorijai, ar ko nodarbojos,» atceras M. Jurgelāne. Sākumā rotas tika radītas sev pašai un draugiem. «Auskari kaut kādā ziņā ir mana vājība, jo tie man vienmēr ir patikuši. Savienoju savu aizraušanos ar to, ko es varu darīt,» atzīst M. Jurgelāne. Viņa nekad nav bijusi saistīta ar mākslas nozari, tāpēc aksesuāri izveidoti eksperimentālā veidā – mēģinot, darot un skatoties, kas sanāk.