Miljardieri, uzņēmēji un pašvaldības otrdien apsolījušas jau teju 700 miljonus eiro Dievmātes katedrāles atjaunošanai, un arī dažādi fondi sākuši kampaņas ziedojumu vākšanai.

Francijas prezidents Emanuels Makrons apsolījis, ka Parīzes Dievmātes katedrāle tiks atjaunota pēc postošā ugunsgrēka pirmdienas vakarā.

Jau vēstīts, ka ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Uzņēmums Kering, kam pieder tādi modes zīmoli kā Yves Saint Laurent un Gucci, jau pirmdienas vakarā paziņoja, ka ziedos 100 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Parīzes Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta pēc stundām ilgas postoša ugunsgrēka dzēšanas šajā slavenajā dievnamā, pirmdienas vakarā paziņoja Parīzes ugunsdzēsēju priekšnieks.

«Mēs varam uzskatīt, ka Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta un saglabāta,» reportieriem pie katedrāles sacīja Parīzes ugunsdzēsēju brigādes priekšnieks Žans Klods Galē.

Viņš piebilda, ka ēkas abi galvenie torņi tagad ir izglābti no aizdegšanās.

Galē arī kā lielu ugunsdzēsēju sasniegumu pieminēja to, ka viņiem ir izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni un tā katastrofālu sagrūšanu.

Viņš gan atzina, ka uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma, un piebilda, ka ugunsgrēkā ir ievainots viens ugunsdzēsējs.

Strādnieki otrdien sākuši darbus svina aizvākšanai no Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimes.

Parīzes centra rajonā uzstādītas barjeras un atvestas caurules un sūkņi un, kas tiks izmantoti laukuma tīrīšanai katedrāles priekšā.

Tiks tīrīta 10 200 kvadrātmetru liela teritorija un darbus plānots pabeigt līdz 23.augustam.

Jūlijā tika apturēti katedrāles atjaunošanas darbi, pastāvot bažām, ka strādnieki varētu saindēties ar svinu, kas aprīlī izkusa katedrāles ugunsgrēkā.

Pārbaudēs ir konstatēta bīstami augsta svina koncentrācija gan katedrālē, gan apkārtējās skolās un citās ēkās, izraisot bažas, ka strādnieki un iedzīvotāji varētu saindēties ar toksisko metālu.

Parīzes Dievmātes katedrālē 15.aprīļa vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Pirmdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks slavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, liesmām apņemot tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabrukusi katedrāles torņa smaile. Nodedzis arī dievnama jumts un liesmo ēkas iekšiene.

Parīzes centrā sapulcējušies vietējo iedzīvotāju un tūristu pūļi, kas šokēti skatās katedrāles degšanu.

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji. Kā pavēstīja Francijas ugunsdzēsības dienests, tas «nav drošs», vai degšanu var apturēt.

Sociālajos tīklos izliktajās fotogrāfijās un video redzams, kā gotiskās katedrāles jumtu un torni apņēmušas liesmas un milzīgi dūmu mākoņi.

Ugunsgrēka rezultātā sabrukusi 12.gadsimta katedrāles torņa smaile. Kā vēsta telekanāls BFMTV, 93 metrus augstā smaile bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Parīzes mēra vietnieks Emanuels Gregors pavēstīja, ka katedrāle ir cietusi milzīgus postījumus.

Liepājā uzsākti Sv.Trīsvienības katedrāles fasādes un torņa atjaunošanas, logu un smilšakmens detaļu restaurācijas darbi.

Projekta ietvaros plānots atjaunojot katedrāles fasādi, torņa fasādi, tajā skaitā restaurēt logus, durvis un smilšakmens detaļas, kā arī ierīkot zibensaizsardzības sistēmu, veikt pamatu hidroizolāciju un lietus ūdens savākšanas sistēmas ierīkošanu.

Pēc darbu pabeigšanas katedrālē tiks radīts jauns tūrisma pakalpojums – izveidota ekspozīcija katedrāles tornī par vēsturiskiem notikumiem un personībām Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā cauri gadsimtiem, kā arī pilnveidoti divi esoši tūrisma pakalpojumi - nodrošināti apstākļi ērģeļu koncertdarbībai visa gada garumā, ne tikai vasaras sezonā, un nodrošinātas mainīgās izstādes katedrālē.

Īstenojot dievnama fasādes atjaunošanas darbus, tiks noslēgts katedrāles glābšanas darbu posms, kas ildzis jau vairāk nekā 10 gadus. Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles glābšanas darbi tika aizsākti 2008. gadā, veicot ēkā un ērģelēs koksngraužu likvidēšanu ar gāzēšanas metodi, laikā no 2012. līdz 2014. gadam tika veikta ēkas pamatu nostiprināšana un jumta renovācija.

Francijas parlamenta augšpalāta pirmdienas vakarā pieņēmusi likumu, ar kuru tiek apstiprināta Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošana pēc pagājušajā mēnesī notikušā ugunsgrēka, kurā tika nopostīts vēsturiskās celtnes jumts un smaile.

Likumu pieņēma pēc ilgām debatēm.

Likumprojektu, kurā aicināts nekavēties ar katedrāles restaurāciju, Francijas parlamenta apakšpalāta pieņēmusi jau iepriekš. Tajā iekļautas pretrunīgi vērtētas atkāpes no vides un mantojuma aizsardzības prasībām, kā arī atkāpes no publisko iepirkumu normām.

Francijas Senāta paziņojumā norādīts, ka augšpalāta apakšpalātas pieņemto likumprojektu apstiprināja «ar izmaiņām», bet detalizētāka informācija par šiem grozījumiem nav sniegta.

Aprīlī veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa francūžu vēlas katedrāles atjaunošanu precīzi tādā veidolā, kādā tā bija pirms ugunsgrēka.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izsludinājis starptautisku arhitektu konkursu, kas, kā viņš pats izteicies, pieļauj Parīzes Dievmātes katedrāles smailes atjaunošanu «mūsdienīgā arhitektoniskā veidolā».

Parīzes Dievmātes katedrāles darbinieki nav varējuši atrast ugunsgrēku 23 minūtes pēc ugunsgrēka signalizācijas iedarbošanās, paziņojusi Parīzes prokuratūra.

Sirēna katedrālē atskanējusi plkst.18.20 pēc vietējā laika, pārsteidzot priesteri un vairākus simtus dievlūdzēju. Katedrāles darbinieki atbilstoši instrukcijai dažu minūšu laikā evakuējuši cilvēkus un mēģinājuši atrast degšanas vietu.

Pirmās 20 minūtes tā šķitusi kā viltus trauksme, nav bijusi jūtama dūmu smaka, taču 23 minūtes vēlāk nostrādājis otrs dūmu detektors un drīz jau no ārpuses bijis redzams, kā no katedrāles jumta ceļas dūmi. Kad ieradušies ugunsdzēsēji, liesmas jau bija apņēmušas katedrāles augšpusi.

Pēc ekspertu domām, uguns perēklis atradies pie smailes pamatnes. Kā vēsta izdevums «Le Parisien», ugunsgrēka cēlonis bija «problēmas ar elektrību», un speciālisti izskata dažādus variantus, tostarp īssavienojumu un slēpto vadu bojājumu. Notikušais tiek izmeklēts kā nelaimes gadījums.

Turpinās darbi pie Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu restaurācijas un pakāpeniskas atjaunošanas - šobrīd tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi Hauptwerk daļā, informē Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja Kristīne Liepa.

Viņa skaidro, ka ērģelēm ir demontētas Hauptwerk velles, kas šobrīd tiek restaurētas darbnīcā Rīgā. Darbus veic IK Melbārža mūzikas instrumentu darbnīcas speciālisti ērģeļu restauratora Alvja Melbārža vadībā. Kamēr tiek veikti mehānikas sakārtošanas darbi instruments ir daļēji spēlējams, dievkalpojumu nodrošināšanai tas ir pietiekami, taču koncerti marta mēnesī netiek plānoti. Šo darbu posmu plānots pabeigt līdz marta beigām un Lieldienu dievkalpojumus varētu sagaidīt ar ērģeļu pilnu skanējumu.

Darbu sākumā tika veikta skalu un veļļu montāža, marķēšana un aizvešana uz darbnīcu. Darbnīcā tiek veikta ādas iepresēšana veļļu pleciņos, metāla leņķos, veļļu asīšu nostiprināšana vai nomaiņa. Arī defektu novēršana skaliem, oksidējušos stiepļu nomaiņa skalu galos, vītnīšu nomaiņa vertikālajos skalos, tūkojuma atjaunošana asīšu caurumos, «ķemmju» remonts, izdrupumu protezēšana. Kam sekos veļļu atvešana atpakaļ uz katedrāli, montāža un ērģeļu mehānikas regulēšana.

Brūkošās Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles glābšanai apstiprināts gandrīz pusmiljonu vērts projekts. Aptuveni pusi izmaksu segs ERAF, bet otra puse jāsavāc no privātiem ziedojumiem.

Šā gada sākumā Kultūras ministrija pieņēmusi lēmumu ar nosacījumiem apstiprināt projektu «Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ēkas konstruktīvās noturības saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšana», kas paredz baznīcas pamatu stiprināšanu, jumta renovāciju un vides pieejamības risinājumu ieviešanu. Februāra sākumā baznīcas atjaunošanas fonds iesniedzis projekta pieteikuma precizējumus. Mēneša laikā tiks pieņemts lēmums par projekta tālāku virzību. Ja KM projektu apstiprinās, Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda prioritāte 2012.gadā būs līdzekļu piesaiste līdzfinansējuma nodrošināšanai un projekta uzsākšanai, informē fonda vadītāja Ilze Vitāle.

Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai jau saziedots gandrīz miljards eiro un dievnama apkaimē jau darbojas celtnieki.

Šorīt pie katedrāles atgādāts milzīgs celtnis un pievesti kokmateriāli.

Francijas prezidents Emanuels Makrons uzrunā tautai otrdienas vakarā solīja, ka Francija atjaunos Parīzes Dievmātes katedrāli piecu gadu laikā.

Līdzekļus katedrāles atjaunošanai saziedojuši Francijas un ārvalstu uzņēmēji, kompānijas, pašvaldības, ticīgie un citi cilvēki, kas vēlas pieredzēt pasaulslavenā dievnama atdzimšanu.

Līdz šim savākti jau 880 miljoni eiro, atklāja valdības amatpersona.

Ziedotāju vidū ir kompānija «Apple», uzņēmums «Kering», kam pieder tādi modes zīmoli kā «Yves Saint Laurent» un «Gucci», kosmētikas grupa «L'Oreal» un tās dibinātāji Betankūru ģimene.

Katedrālē pirmdienas vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarījis plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Beļģijas karalistes pilsētā Lēvenē tiks būvētas ērģeles pēc Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeļu parauga.

Pateicoties SIA Ugāles ērģeļbūves darbnīca vadītājam Jānim Kalniņam, kura vadītā Ugāles ērģeļbūves darbnīca jau astoņus gadus rūpējas par Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ērģeļu skanējumu un atjaunošanu, starptautiska projekta ietvaros līdz 26.oktobrim notiks Heinriha Andreasa Konciusa izgatavoto ērģeļu daļu dokumentācija. Lēvenes Senmišela baznīcā tiks būvētas ērģeles pēc Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles instrumenta Konciusa daļas parauga. Ērģeļu dokumentāciju veic Žoris Potfliegs, Vims Vinters (Beļģija) un Eriks Vinkels no Flentrop Orgelbouw (Holande). Dokumentācijas ietvaros tiks veikta Konciusa izgatavoto vējlāžu un stabuļu uzmērīšana, aprakstīšana un fotofiksācija. Šis darbs ir neatsverams ieguldījums arī Liepājas instrumenta turpmākajā restaurācijā, jo palīdzēs noskaidrot tās pārbūves, kuras notikušas pēc 1885. gada, kad instruments ieguva pasaules lielāko ērģeļu statusu, skaidro Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja lze Vitāle. Jauno ērģeļu būvē Lēvenē piedalās arī Ugāles ērģeļbūves darbnīca.

Francijas futbola čempionāta grands Parīzes «Saint-Germain» pusstundas laikā ir pārdevis visus 1000 T-kreklus ar Parīzes Dievmātes katedrāles simboliku.

PSG svētdien Francijas čempionāta mačā uz saviem krekliem sponsora logo bija aizvietojuši ar Dievmātes katedrāles attēlu, un spēlētāju uzvārdu vietu rotāja uzraksts «Notre-Dame». Pārdotie krekli bija kopijas no oriģināliem, kuri tika izmantoti svētdienas spēlē pret «Monaco».

«500 pārdevām internetā, vēl 250 kluba suvenīru veikalā, bet atlikušos 250 Elizejas lauku rajonā,» šādi par pārdotajiem krekliem sociālajā vietnē «Twiter» ziņo PSG komanda.

Katrs no krekliem maksāja 100 eiro, bet futbola klubs atteicās sniegt sīkākas detaļas par to, cik liela naudas summa tika noziedota labdarības organizācijām, kuras sadarbojas ar glābšanas dienestiem.

Kā ziņots, Parīzes Dievmātes katedrālē pagājušās pirmdienas vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarījis plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācijas darbos iesaistītie strādnieki nav ievērojuši noteikumus, kas objektā aizliedz smēķēt, trešdien atzina atbildīgā uzņēmuma pārstāvis, vienlaikus noliedzot, ka pastāvētu jebkāda saistība starp šo pārkāpumu un pagājušās nedēļas postošo ugunsgrēku.

«Bija daži kolēģi, kas laiku pa laikam pārkāpa šos noteikumus, un mēs to nožēlojam,» ziņu aģentūrai AFP sacīja stalažu un jumta darbu uzņēmuma «Le Bras Freres» pārstāvis. «Izsmēķis nekādā gadījumā nevarēja izraisīt Dievmātes katedrāles ugunsgrēku.»

Kā iepriekš ziņoja satīriskais laikraksts «Le Canard Enchaine», uzņēmuma darbinieki policijai atzinuši, ka viņi pārkāpuši smēķēšanas aizliegumu. Tiesa gan, atbilstoši laikraksta informācijai izmeklētāji uzskata, ka ugunsgrēku, visticamāk, izraisījis īssavienojums.

«Es varu apstiprināt - to mēs sacījām policijai,» uzņēmuma «Le Bras Freres» pārstāvis apliecināja ziņu aģentūrai DPA. «Mēs nožēlojam, ka mēs esam pārkāpuši smēķēšanas aizliegumu, bet tāds ir fakts.»

Ugunsgrēkā nodegušā Parīzes Dievmātes katedrāles jumta svina pārklājuma dēļ tās laukumā un tuvējās ielās krasi pieaugusi svina koncentrācija.

Kā pavēstīja Parīzes policija, katedrāles tuvumā konstatēts svina piesārņojums 10 līdz 20 grami svina uz kilogramu augsnes, kas par 32 līdz 65 reizēm pārsniedz normu 0,3 grami uz kilogramu.

Katedrālei tuvākās vietas šobrīd ir slēgtas.

Policija norādīja, ka šobrīd galvenās briesmas rada svina putekļi, kas var apklāt tuvējo māju un uzņēmumu virsmas. Lai izvairītos no saindēšanās ar svinu, varasiestādes iesaka ar mitru drānu noslaucīt putekļus, bet grūtniecēm un bērniem regulāri mazgāt rokas.

Katedrālē 15.aprīļa vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarījis plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevies izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcinājušas jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Francijas miljardieris Fransuā Pino un viņa dēls Fransuā Anrī Pino oficiāli parakstījuši dokumentus par 100 miljonu eiro piešķiršanu Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai.

Otrdien veiktais ziedojums seko pēc vairākus mēnešus ilgas kavēšanās, kā dēļ Francijas amatpersonas bija spiestas paļauties uz maziem ziedojumiem, lai finansētu atjaunošanas darbu pirmos posmus.

Parīzes arhibīskaps Mišels Optī pavēstīja, ka «ikviens dod pēc savām vajadzībām, taču lielie ziedotāji dod mums atelpu».

Fransuā Pino, kura luksusa preču grupai «Kering» pieder tādi modes zīmoli kā «Yves Saint Laurent» un «Gucci», 100 miljonus eiro apsolīja uzreiz pēc 15.aprīļa ugunsgrēka. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Parīzes Dievmātes katedrāles fonds laikā no 15.aprīļa līdz septembra beigām saņēmis 36 miljonus eiro ziedojumos no 46 000 privātpersonām, 60 uzņēmumiem un 29 pašvaldībām. Drīz pēc ugunsgrēka ziedojumos apsolītā summa sasniedza miljardu eiro.

Janvāra beigās sākta vēsturiskās Rīgas cirka ēkas jaunā kupola montāža no CLT (Cross Laminated Timber) jeb krusteniski līmētajiem koka paneļiem, ko veic SIA Nordberg Construction.

Tiek plānots, ka paneļu uzstādīšana tiks pabeigta līdz marta vidum. No CLT paneļiem izgatavotā cirka kupola nesošā konstrukcija, iespējams, būs pirmais šāda veida projekts pasaulē, jo līdz šim nav izdevies atrast analogus.

Rīga cirka kupols ir viena no svarīgākajām 1888. gadā celtās cirka ēkas sastāvdaļām – tam ir gan simboliska un arhitektoniska nozīme, gan praktisks pielietojums, jo kupolu izmanto gaisa akrobāti un vingrotāji. Iepriekšējā cirka kupola konstrukcija bija veidota no dzelzceļa sliedēm, tagad tā atradīsies zem jaunā kupola kā dekoratīvs, vēsturisks elements.

Jauno kupolu kopā veidos 64 CLT paneļi, kas izkārtoti divos līmeņos – gan apakšējā, gan augšējā katrā pa 32. Katrs apakšējā līmeņa panelis sver ap 1,7 tonnas, bet otrajā līmenī izvietotie paneļi katrs sver ap vienu tonnu. CLT ir industriāli ražoti masīvkoka paneļi, ko veido plaknē vairākās kārtās salīmēti perpendikulāri viens otram novietoti dēļi. Cirka kupolam paredzētos paneļus veido septiņas dēļu kārtas. CLT paneļiem ir augsta strukturālā stiprība un stabilitāte, ko apliecina arī cirka kupola plānotā nestspēja 70 tonnas.

Doma baznīcas restaurācija jāpabeidz jau šā gada rudenī, patlaban tā vēl rit pilnā sparā. Darbi notiek gan baznīcas telpās, gan tornī. Projekta kopējais finansējums ir 6,4 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa – 5,4 miljoni – rasta no ERAF līdzekļiem, atlikušo summu tradicionāli piešķīra Rīgas dome, piektdien raksta laikraksts Diena.

Torņa daļā augšējam un apakšējam kupolam tiek mainīts latojums un vara skārda iesegums, savukārt torni balstošajām koka konstrukcijām, kas daļēji saglabājušās no XVIII gadsimta, tiek mainītas bojātās vietas, darbu gaitu skaidro Rīgas Doma draudzes priekšnieks Kaspars Upītis. Pēc viņa stāstītā, pagājušā gadsimta 80. gados, mainot torņa segumu, zem tā esošos dēļus ugunsdrošības nolūkos apsmidzināja ar ķīmisku šķīdumu, kas, kondensējoties ūdenim, reaģēja ar torņa apšuvuma varu, un radās caurumi.

Izstrādājot torņa pastiprināšanas tehnisko risinājumu, bija ideja ierīkot liftu līdz skatu platformai zem pulksteņiem, taču to noraidīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Pēc pašreizējā projekta atjaunotajā tornī atgriezīsies zvani, un tos paredzēts zvanīt apaļās stundās. Taču atšķirībā no Rātsnama zvaniem Domā nespēlēs melodijas. Paredzēts restaurēt arī apzeltīto Doma gaili, kas gan uzstādīts tikai 1985. gadā, tomēr esot cietis no putnu nagiem.

Slavenā Parīzes Dievmātes katedrāle atzīmējusi savu 850. gadskārtu. Par godu ievērojamajam vecumam katedrālei iesvētīti jauni zvani.

Kopumā katedrāle tiks pie deviņiem jauniem, vairākus simtus kilogramu smagiem zvaniem, kas aizstās 19. gadsimtā izgatavotos. Gandrīz visi oriģinālie katedrāles zvani gāja bojā Lielās Franču revolūcijas laikā. 19. gadsimtā katedrālē tika uzstādīti jauni zvani, kuru skanējums bija tik slikts, ka tie tika dēvēti par nenoskaņotākajiem visā Francijā.

Jaunie Parīzes Dievmātes katedrāles zvani kopā sver 23 tonnas un ir nodēvēti dažādu svēto vārdos. Paredzēts, ka katedrāles zvanu torņos zvani tiks uzstādīti martā.

Katedrālē tiks saglabāts arī 17. gadsimtā izgatavots zvans, kurš nodēvēts par Emanuēlu.

Francijas ministri ierosinājuši iekasēt maksu no tūristiem par ieeju pasaulslavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, kad tā decembrī atkal tiks atvērta apmeklētājiem pēc postošā ugunsgrēka 2019.gadā.

"Visā Eiropā cilvēkiem ir jāmaksā, lai iekļūtu ievērojamākajās reliģiskajās celtnēs," intervijā konservatīvajam laikrakstam "Le Figaro" sacīja Francijas kultūras ministre Rašida Dati. Viņa atklāja, ka ierosinājusi Parīzes katoļu arhibīskapam noteikt tūristiem simbolisku maksu par ieeju katedrālē, iegūto naudu novirzot reliģiskā mantojuma saglabāšanai.

2019.gada 15.aprīļa vakarā katedrālē izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas. Sagāzās arī smaile, kas ir būtiska katedrāles aprišu iezīme.

2012.gadā uzsāktais projekts Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ēkas konstruktīvās noturības saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšana ir noslēdzies. Projekta ietvaros veiktas vairākas nozīmīgas aktivitātes Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles ēkas saglabāšanai un atjaunošanai - pamatu pastiprināšana, jumta renovācija un vides pieejamības risinājumi, liecina medijiem sniegtā informācija.

Projekta noslēgumā īstenotie vides pieejamības risinājumi - izgatavoti un izvietoti katedrālē divi pandusi, tādējādi atvieglojot piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem pie galvenās ieejas un uz paaugstinājuma esošajai altārtelpai. Pie katedrāles galvenās ieejas uzstādīta informācijas plāksne braila rakstā ar dievnama siluetu un aprakstu par objektu. Kā arī iekārtots bērnu rotaļu stūrītis.

Projekts tika īstenots Eiropas Reģionālās Attīstības Fonda (ERAF) finansējumu aktivitātē 3.4.3.3. Atbalsts kultūras pieminekļu privātīpašniekiem kultūras pieminekļu saglabāšanā un to sociālekonomiskā potenciāla efektīvā izmantošanā ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas 615 938,68 EUR. Līdzfinansējums no ERAF – 307 907,74 EUR, pārējās izmaksas draudze nodrošināja no saviem līdzekļiem – ziedojumiem.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs telefonsarunā ar Francijas vēstnieci Latvijā Odili Supizonu piedāvājis Latvijas palīdzību un atbalstu Parīzes Dievmātes katedrāles restaurēšanā, liecina ministra ieraksts sociālajā tīklā «Twitter».

«Varbūt tās konstrukcijā turpmāk būs kāds Latvijas ozols un mūsu lietpratēju padoms noderēs,» raksta ārlietu ministrs.

Kā ziņots, ugunsgrēks, kas pirmdien izcēlās Parīzes Dievmātes katedrālē, tiek kontrolēts, otrdien apstiprināja Francijas Iekšlietu ministrijā.

Nākamais solis ir noteikt celtnei nodarīto postījumu apjomu, raidorganizācijai BFM TV sacīja ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess.

Arhitekti un eksperti spriedīs par to, kā ugunsdzēsējiem būtu jārīkojas tālāk un vai katedrāle ir stabila, viņš piebilda.

Otrdienas rītā notikuma vietā atradās 100 ugunsdzēsēji.

Jau vēstīts, ka pirmdienas pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Liesmas apņēma tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Francijas miljardieru ģimenes pārstāvis Fransuā-Anrī Pino (François-Henri Pinault) paziņojis, ka viņa ģimene ziedos 100 miljonus eiro, lai palīdzētu atjaunot ugunsgrēkā izpostīto Parīzes Dievmātes katedrāli, vēsta ārvalstu mediji.

Pino vada luksusa preču grupu Kering, kam pieder tādi slaveni modes zīmoli kā Saint Laurent, Alexander McQueen un Gucci. Viņš ir arī Francijas akciju sabiedrības Groupe Artémis prezidents, kam pieder tēlotājmākslas izsoles nams Christie's.

Žurnāls Forbes vēsta, ka Pino ģimenes bagātība lēšama 35 miljardu dolāru apmērā.

Par finansiālu atbalstu katedrāles atjaunošanai paziņojis arī Francijas luksusa preču impērijas LVMH (Moet, Hennessy, Louis Vuitton) dibinātājs un vadītājs, miljardieris Bernārs Arno (Bernard Arnault), solot, ka viņa ģimene un uzņēmums ieguldīs 200 miljonus eiro ugunsgrēkā cietušās Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanā, vēsta Reuters. Arno ir uzskatāms par bagātāko cilvēku Eiropā un trešo bagātāko cilvēku pasaulē - viņa bagātība 2019.gadā lēšama 83,1 miljarda dolāru apmērā.

Latvijas uzņēmums Groglass, kas ir anti-reflektīvā, augstas tehnoloģijas stikla ražotājs, šodien izteicis apņēmību atbalstīt Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanas centienus ar Groglass ražoto pretatspīduma un UV staru aizsargājošo stiklu, informē uzņēmumā.

Groglass piedāvā palīdzēt gan atjaunošanas darbos, gan arī jau šobrīd, kad daudzas Dievmātes katedrāles vērtības ir pārvietotas uz Luvras muzeju. Groglass aicina Luvras muzeja ekspertus sazināties ar uzņēmumu, lai piemeklētu labāko risinājumu.

«Šodien Groglass nosūtīja vēstuli Parīzes mēram Annai Idalgo ar palīdzības izteikuma apņemšanos, kā arī sazināsimies arī ar Latvijas Ārlietu ministriju, lai nepieciešamības gadījumā koordinētu mūsu uzņēmuma starptautisko rīcību. Mēs uzskatām, ka atbalsts Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai ir arī mūsu pienākums, jo katedrāle nav tikai Parīzes vai Francijas vērtība, bet gan visas cilvēces attīstības mantojums,» stāsta Aleksandrs Kelbergs, Groglass dibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Preču zīmes LaLampa izveidotājs Kristaps Jaundzems gaismas biznesā ir jau 14–15 gadus, veidojis profesionālus gaismas risinājumus; kupolu līmēšana sākas kā hobijs.

«Ik pa laikam dizaineriem bija vajadzīgi kupoli kā objekti telpā, ar nestandarta izmēriem, un tāpēc veikalu piedāvājumā neesoši. Bija jātaisa pašiem. Sākotnēji sadarbojos ar kupolu meistaru, vēlāk ieinteresējos pamatīgāk un ķēros pats klāt, tā tas amatnieciskums sākās,» uzņēmuma idejas rašanos komentē Kristaps.

Lieta kļuva pašam aizvien interesantāka, viņš sāka izgatavot detaļas, eksperimentēja ar dažādiem audumiem un līmēm, bet nopietnāk kupoliem pievērsies jau krīzes laikā. «Gaismas projektus nevienam nevajadzēja, šajā periodā prasība pēc interjeriem un oriģināliem gaismekļiem kritās, ar lielajiem ražotājiem nevarēju konkurēt un pievērsos mājas lampām,» viņš stāsta.