Šodien tiks atklātas Parīzes vasaras olimpiskās spēles.

Atklāšanas ceremonija Parīzē sāksies plkst.20.30 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV) un un portālam "Lsm.lv".

Valstu parāde Sēnas upē sāksies pie Austerlicas tilta un noslēgsies Trokadero laukumā, to vairāk nekā sešu kilometru garumā vērojot vairāk nekā 300 000 skatītāju, no kuriem vairāk nekā 200 000 skatītāju par vietām nav jāmaksā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies apmēram 10 500 atlētu no 204 valstu olimpiskajām komitejām.

Latvijas delegācijas karognesēji būs pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa un 3x3 basketbola izlases spēlētājs, olimpiskais čempions Nauris Miezis.

Klātienē ceremoniju vēros arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Postījumi, kas Parīzē nodarīti sestdien «dzelteno vestu» protestu laikā, ir pat nopietnāki nekā nekārtībās pirms nedēļas, svētdien atzina Parīzes domes amatpersona Emanuels Greguārs.

«Skats, kādu pieredzējusi Parīze, ir katastrofāls,» sacīja galvaspilsētas mēra Annas Idalgo līdzstrādnieks.

«Vardarbība nebija tik radikāla, bet, postījumi, iespējams, ir pat nopietnāki nekā pirms nedēļas,» viņš piebilda.

Vardarbība pieredzēta lielākā skaitā Parīzes rajonu nekā līdz šim, protestu kustībai galvaspilsētā izplešoties arvien vairāk, skaidroja amatpersona.

Parīze nevar atļauties šādas briesmas reizi nedēļā, brīdināja Greguārs, skubinot prezidenta Emanuela Makrona valdību reaģēt, lai krīzi apturētu.

Sagaidāms, ka Makrons, kurš par protestiem neko nav teicis vairākas dienas, valsti uzrunās nākamās nedēļas sākumā.

Premjerministrs Eduārs Filips sacīja, ka prezidents ierosinās soļus dialoga sekmēšanai.

Francija ir apņēmusies gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību, tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu trešdien Parīzē paziņojis Rlizejas pils saimnieks Emanuels Makrons.

"Francija izjūt solidaritāti ar Lietuvu austrumu flangā, un es vēlētos atkārtoti apliecināt Francijas spēcīgo apņemšanos gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību un stabilitāti," kopīgajā preses konferencē uzsvēra Makrons.

Francijas prezidents atgādināja, ka tikšanās ar Nausēdu notiek pirms jūlijā Viļņā gaidāmā NATO samita, kas ir īpaši nozīmīgs, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.

Makrons arī pieminēja Francijas līdzdalību NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā, norādot, ka Francijas "ieguldījums NATO austrumu flanga stiprināšanā ir liels".

Makrons piebilda, ka ar Nausēdu runājis arī par pretgaisa aizsardzību un palīdzību Ukrainai, kā arī par "spēcīgāku, energoneatkarīgu Eiropu", migrācijas problēmām un enerģētiku.

Pēc kādas sievietes nāves traģiskā negadījumā Parīze draud aizliegt elektriskos skrejriteņus, ja to operatori nenodrošinās, ka tiek ievēroti ātruma ierobežojumi un citi drošas braukšanas noteikumi.

Parīzes policija sestdien apsūdzēja slepkavībā medmāsu, kas šomēnes, braucot ar elektrisko skrejriteni, notrieca 32 gadus vecu itālieti, kura dzīvoja Parīzē. Medmāsa un vēl viens cilvēks, kas bija viņas pasažieris, no notikuma vietas aizbēga un tika notverti tikai pēc desmit dienām. Itāliete no gūtajiem ievainojumiem nomira.

Sievietes nāve atdzīvināja debates par elektrisko skrejriteņu izmantošanu Parīzē, kur kopš 2019.gada negadījumos, kuros iesaistīti šie pārvietošanās līdzekļi, gājuši bojā vismaz trīs cilvēki, itālieti ieskaitot.

Francijas galvaspilsētā iznomāšanai pieejami aptuveni 15 000 elektrisko skrejriteņu, kuru atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 20 kilometri stundā. Parīzē ar vienu skrejriteni atļauts braukt tikai vienam cilvēkam un jābrauc pa veloceliņiem. Taču šie noteikumi bieži tiek pārkāpti.

Parīze uz sešiem mēnešiem atlikusi veco automašīnu aizliegumu, kura mērķis ir samazināt piesārņojumu.

Pēdējo gadu laikā varasiestādes ir pakāpeniski aizvākušas vecos transporta līdzekļus no Parīzes ielām, ieviešot obligātu emisijas reitingu.

Šo kampaņu aktīvi atbalstījusi Parīzes mēre Anna Idalgo, kas izspēlē savu zaļo kārti kā Sociālistu partijas kandidāte aprīlī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.

Viņa solījusi līdz 2024.gada Vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē aizliegt ar dīzeļdzinējiem aprīkotas automašīnas, un plāno pilsētas centrā gandrīz pilnībā aizliegt privāto transporta līdzekļu satiksmi.

Bija plānots, ka 1.jūlijā Parīzē un tās piepilsētās tiks aizliegtas emisijas reitinga trešās klases automašīnas, kas ietver visas mašīnas ar benzīna dzinējiem, kas ražotas pirms 2006.gada janvāra, un visus transporta līdzekļus ar dīzeļdzinējiem, kas ražoti pirms 2011.gada. Šis aizliegums skartu vairāk nekā 1,2 miljonus transporta līdzekļu.

Nododot olimpisko karogu 2028.gada olimpisko spēļu mājvietai Losandželosai, svētdien Parīzē svinīgā ceremonijā tika noslēgtas 33. Vasaras olimpiskās spēles.

Latvijas karogu noslēguma ceremonijā Parīzes stadionā "Stade de France" nesa BMX frīstaila sportists Ernests Zēbolds un sprintere Gunta Vaičule. Francijas karogu nesa regbists Antuāns Dipons un ASV - peldētāja Keitija Ledeki.

Pēc olimpisko spēļu organizācijas komitejas vadītāja Tonī Estangē runas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs atzīmēja, ka vairāk nekā puse planētas iedzīvotāju sekoja līdzi Parīzes olimpiskajām spēlēm, un nosauca spēles par "sensacionālām".

Kopš 1920.gada spēlēm notiek olimpiskā karoga nodošana nākamo spēļu rīkotājiem, un, izskanot olimpiskajai himnai, olimpiskais karogs tika nolaists, to Parīzes pilsētas galvai Annai Idalgo ar Baha starpniecību nododot Losandželosas mērei Karenai Basai, bet pēc tam to saņemot amerikāņu aktierim Tomam Krūzam.

Parīze plāno aizliegt tūristu autobusus pilsētas centrā, lai pamudinātu pilsētas viesus staigāt, braukt ar divriteni vai izmantot sabiedrisko transportu un tādējādi mazinātu sūdzības par masu tūrisma radītajām neērtībām, paziņojis Parīzes mēra vietnieks Emanuels Greguārs.

Viņš intervijā laikrakstam «Le Parisien» norādīja, ka situācija Parīzē nav tik slikta kā tūristu pārpludinājās Barselonā un Venēcijā, taču parīzieši ir satraukti par tūristu autobusu pieplūdumu.

«Mēs vairs nevēlamies totālo anarhiju ar tūristu autobusiem Parīzē. (..) Autobusi vairs nav gaidīti pašā pilsētas centrā,» paziņoja Greguārs.

Parīzē braukā desmitiem divstāvu autobusu ar vaļējiem jumtiem, kas vadā tūristus starp galvenajiem objektiem, kā arī tajā ierodas tūristu autobusi no visas Eiropas.

Kā pavēstīja Greguārs, pilsēta gaida jaunu noteikumu pieņemšanu, kas samazinās autobusu satiksmi un izveidos stāvvietas ārpus pilsētas, lai autobusiem vairs nav jāiebrauc centrā.

Francijā no pirmdienas cilvēkiem, kas vēlas iekļūt restorānos un kafejnīcās un doties iekšzemes ceļojumos, nepieciešams uzrādīt "Covid pasi".

"Covid pase" jau kopš 21.jūlija ir nepieciešama, lai apmeklētu kinoteātrus, teātrus, muzejus un citas kultūras iestādes, bet no pirmdienas tā būs nepieciešama arī daudzās citās vietās.

Jauno prasību mērķis ir pamudināt vairāk cilvēku vakcinēties pret Covid-19 un palēnināt koronavīrusa izplatību. Pašreiz Francijā lielāko daļu Covid-19 gadījumu izraisa koronavīrusa delta paveids.

Francijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vairāk nekā 36 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 54% no iedzīvotāju kopskaita.

"Covid pasi" Francijā var saņemt cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši Covid-19 testu un tā rezultāts bijis negatīvs.

Vairāk nekā miljons cilvēku ceturtdien izgāja Francijas ielās, lai protestētu pret pensiju reformu, un Parīzē starp demonstrantiem un policiju izcēlās sadursmes.

Streiku dēļ bija traucēta sabiedriskā transporta satiksme, nedarbojās skolas un lielas daļa civildienesta.

Iekšlietu ministrijas apkopotie dati liecina, ka pret prezidenta Emanuela Makrona virzīto plānu paaugstināt pensionēšanās vecumu ceturtdien protestējuši 1,2 miljoni cilvēku, no kuriem 80 000 piedalījās protesta akcijā Parīzē.

Savukārt galēji kreisi noskaņotā arodbiedrība CGT paziņojusi, ka visā Francijā protestos piedalījušies vairāk nekā divi miljoni cilvēku, bet galvaspilsētā - 400 000.

Nākamie protesti plānoti 31.janvārī.

Parīzes Bastīlijas rajonā daži demonstranti apmētāja policistus ar pudelēm, atkritumu urnām un dūmu svecēm, bet kārtības sargi nekārtību cēlāju izklīdināšanai izmantoja asaru gāzi.

Pēc elektrisko skūteru pilotprojekta Parīzē Eiropas kopbraukšanas platforma Bolt (iepriekš Taxify) turpmāk elektrisko skūteru servisu nodrošinās arī Madridē, informē uzņēmumā.

«Bolt misija ir nodrošināt ērtāku un ātrāku pārvietošanos pilsētvidē. Sastrēgumi ir liela problēma tādās pilsētās kā Madride, tāpēc jāņem vērā, ka citi braucieni ir efektīvāki, ja tiek izmantots elektriskais skūteris nevis automašīna ar šoferi. Piedāvājot Bolt skūterus Madridē, mēs uzreiz risinām divas problēmas: samazinām automašīnu skaitu ielās un ietaupām klientu laiku un naudu», saka Bolt vadītājs un līdzdibinātājs Markuss Villigs.

«Mūsu uzņēmuma pieredze Parīzē, kur mēs sadarbojāmies ar pilsētu, lai noteiktu labu skūteru izmantošanas praksi, ir parādījusi, ka labas darba attiecības ar vietējo pašvaldību ir ļoti būtiskas. Tādā veidā patiešām ir iespējams vērst uzmanību uz pilsētas satiksmes saspringtajiem punktiem un sniegt labāko risinājumu pilsētas iedzīvotājiem. Madridē mēs ne tikai koncentrējamies uz pilsētas centru, bet cenšamies paplašināt mūsu pakalpojumus arī tajās pilsētas vietās, kur transporta iespējas ir ierobežotas», papildina Pauls Avarezs (Paul Avarez), Bolt procesu vadītājs Spānijā.

Francijas galvaspilsētā Parīzē oktobrī norisinājās ikgadējā starptautiskā pārtikas izstāde SIAL Paris. Tā pulcēja vairāk nekā 7000 uzņēmumus no 109 valstīm, tostarp 35 uzņēmumus no Latvijas. Tie tika pārstāvēti piecos Latvijas nacionālajos stendos: gourmet, maizes un saldumu, BIO, gaļas, piena.

«Mēs esam mēģinājuši attīstīt eksportu bez izstādēm, un tomēr, lai gan finansiāli tas ir pārdomājams ieguldījums - esam nonākuši pie atziņas, ka izstādes var nest reālāko rezultātu. Mēs SIAL Paris 2018 piedalījāmies pirmo reizi. Nav iespējams uzreiz noteikt izstādes doto pienesumu Taste Caps! eksportam. Pat, ja neizveidotos sadarbība ar kādu eksporta partneri, mēs dažu dienu laikā saņemam atsauksmes par mūsu produktiem no tik daudzām pasaules valstīm. Mēs dzirdam un redzam tirgus tendences. Latvijas pārtikas ražotāji izceļas ar produktu ļoti augsto kvalitāti un izteiksmīgo garšu, jo komentārus par to saņēmām ne mazums,» saka Ilze Garanča, SIA Taste Caps! īpašniece.

Igaunijā reģistrētā kopbraukšanas platforma «Bolt», kas iepriekš bija pazīstama ar nosaukumu «Taxify», jūlijā pārtraukusi elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumu sniegšanu Parīzē saistībā ar lielo konkurenci, vandālismu un sarežģītajiem likumiem.

Vienlaikus «Bolt» paziņoja, ka neplāno pilnībā aiziet no Parīzes tirgus, bet pagaidām nogaidīs līdz situācija uzlabosies elektrisko skrejriteņu nomas sektorā. «Bolt» Parīzē arī turpmāk piedāvās kopbraukšanas lietotnes pakalpojumus.

«Mēs nogaidām, kamēr apstākļi tirgū noskaidrosies, un tad izskatīsim atgriešanās iespējas, bet pašlaik ir grūti prognozēt, cik ilgs laiks paies,» ziņu aģentūrai BNS sacīja «Bolt» preses pārstāve Karina Kaze.

Viņa norādīja, ka citās pilsētās tādu problēmu neesot. «Skrejriteņu nomā pašlaik darbojamies sešās pilsētās - Tallinā, Pērnavā, Rīgā, Viļņā, Kauņā un Madridē. Šajās pilsētās viss norit labi, un cilvēki pret skrejriteņiem izturas atbildīgi,» piebilda kompānijas pārstāve.

Parīzē svētdien notikušajā referendumā atbalstīts ierosinājums Francijas galvaspilsētā aizliegt elektrisko skrejriteņu nomu.

Par aizliegumu nobalsojuši 89% referenduma dalībnieku, bet 11% bijuši pret, liecina rezultāti.

Lai gan referendumā piedalījušies tikai 7% no 1,3 miljoniem balsstiesīgo parīziešu, pilsētas pašvaldība paziņojusi, ka uzskatīs referenduma rezultātus par saistošiem.

"Paldies vairāk nekā 100 000 parīziešu, kas pauda savi viedokli, tā ir jauka vietējās demokrātijas uzvara," tviterī ierakstīja Parīzes mēre Anna Idalgo, kas ierosināja izlemt šo jautājumu referendumā.

Bezatbildīgā elektrisko skrejriteņu izmantošana un biežie negadījumi, kā arī pamesto skrejriteņu izraisītais haoss uz ietvēm noveda pie aicinājumiem aizliegt elektrisko skrejriteņu nomu un referenduma rīkošanas.

Gada sākums Eiropā zīmīgs ar vairākām ietekmīgām mēbeļu, dizaina, interjera priekšmetu, arhitektūras, būvmateriālu un citām izstādēm.

BAU Minhenē, imm cologne/LivingKitchen Ķelnē, Maison&Objet Parīzē janvārī, Stokholmas mēbeļu un gaismas izstāde, Ambiente Frankfurtē pie Mainas, mājas interjera un mēbeļu izstāde Kijevā februārī u.c. ir spilgti gan nacionāla, gan starptautiska konteksta pasākumi, kas sagatavo nozari kulminācijai – Milānas dizaina nedēļas salūtam aprīlī. Varētu šķist, ka nemaz nav laika radīt. Visu laiku nepieciešams izrādīties un tērēt ievērojamus līdzekļus dalības finansēšanai. Taču arī šodien ar sociālajiem tīkliem un internetu ir par maz. Redzēt, aptaustīt, satikties klātienē ir viena no Eiropas vecajām, labajām tradīcijām, kam ar lielu interesi seko un pievienojas visa pasaule. Kad janvārī vispirms Ķelne, vēlāk – Parīze uz dažām dienām kļūst par dizaina galvaspilsētām, šīs divas grandiozās tikšanās gan industrijai, gan patērētājiem dāvā virkni jaunu impulsu un vēstījumu.

Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Parīzes varasiestādes ceturtdien aizliegušas atstāt elektriskos skrejriteņus uz ietvēm, kā arī braukt ar tiem parkos un dārzos.

Elektriskie skrejriteņi kļūst arvien populārāki, taču ne visi parīzieši ir ar to mierā, uzskatot, ka tie palielina riskus gājēju drošībai.

Skrejriteņi ir jānovieto stāvvietās, kas paredzētas automašīnām un motorizētiem divriteņu transporta līdzekļiem, preses konferencē paziņoja Parīzes mērs Anna Idalgo.

Plānots, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā jūlijā.

Idalgo paziņoja, ka uzņēmumiem, kas piedāvā izīrēt elektriskos skrejriteņus, būtu jāsamazina Parīzē atļautais ātrums līdz 20 kilometriem stundā vai astoņiem kilometriem stundā gājēju zonās.

Kopš pērnā gada elektrisko skrejriteņu skaits Parīzē pieaudzis līdz aptuveni 20 000.

Skrejriteņu fani norāda, ka tas ir lēts un ātrs veids, kā pārvietoties pa pilsētu, jo skrejriteņu izīrēšana ir vienkārša, tam nepieciešama tikai mobilā aplikācija telefonā, un tos pēc brauciena iespējams atstāt jebkurā vietā. Savukārt kritiķi tieši šajā aspektā saskata problēmu, norādot, ka skrejriteņi lielā skaitā tiek atstāti Parīzes laukumos un trotuāru malās, samazinot telpu gājējiem.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Gaismas pilī prezentēja savas iespējas Francijas prezidenta Emanuela Makrona pavadošajai delegācijai, kas septembra izskaņā viesojās Latvijā.

“Francija ir viena no vadošajām ES dalībvalstīm un sevi pozicionē kā tehnoloģiski attīstītu valsti, tādēļ, izmantojot šo iespēju, vēlējāmies Francijas amatpersonām prezentēt Latvijas tehnoloģiju jomā strādājošo uzņēmumu piedāvājumu,” norādīja Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka savā prezentācijā akcentējuši Latvijas spēju radoši risināt dažādus izaicinājumus un ieviest inovācijas.

“Tieši ātrums ir tā priekšrocība, kas mums ļauj būt soli priekšā. Varam ātri izmēģināt dažādus risinājumus un būt izcili daudzās jomās – īpaši nišas produktos. Ne velti pēc prezentācijas arī Klemens Bona izteica pārsteigumu, ka lielāko daļu inovāciju radām un ražojam uz vietas Latvijā, jo tā daudzviet nav izplatīta prakse,” tā K. Rožkalns.

Vācija un Francija otrdien paudušas atbalstu ASV aicinājumam ieviest globālu uzņēmumu ienākumu nodokli vismaz 21% apmērā.

"Cilvēkiem ir apnicis, ka lielās kompānijas nemaksā taisnīgu nodokļu daļu," intervijā izdevumam "Die Zeit" sacīja Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tādas tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas tām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos.

Lemērs sacīja, ka Francija bija ierosinājusi 12,5% nodokli, bet, ja ASV ierosinātā likme ir sarunu iznākums, tad arī Francija ir gatava tam piekrist.

Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs kopīgajā intervijā ar Lemēru piebilda, ka arī viņš neiebilst pret ASV ierosinājumu.

Vašingtona aprīlī paziņoja, ka centīsies panāk, lai tādas milzīgas kompānijas kā "Amazon" maksā taisnīgu nodokļus daļu valstīs, kur gūst peļņu.

Lai gan gada nogalē «dzelteno vestu» protesti šķietami norima, sākoties jaunajam gadam aktīvisti visā Francijā ar jaunu sparu ķērušies pie kārtējo demonstrāciju rīkošanas šīs nedēļas nogalē.

Vairākas «dzelteno vestu» diskusiju grupas sociālajos medijos sparīgi aicina sestdien jau astoto nedēļas nogali pēc kārtas iziet ielās, cerot, ka, beidzoties Ziemsvētku brīvdienām, ļaudis atkal būs gatavi pievienoties protestētāju rindām.

Papildu sparu aktīvistiem devusi arī Ērika Druē aizturēšana. Durē, kas ir viens no neformālajiem «dzelteno vestu» kustības līderiem, tika aizturēts trešdien par protestu organizēšanu bez to pieteikšanas varasiestādēm.

Durē, kas ceturtdienas vakarā tika atbrīvots, aicinājis sestdien pulcēties Parīzes Biržas laukumā.

Savukārt cita «dzelteno vestu» neformālā līdere Priscilja Ludovska aicinājusi protestētājus doties uz viesnīcu «Hotel de Ville» Parīzes centrā, kur viņa gatavojas uzstāties ar atbildes runu prezidenta Emanuela Makrona Jaungada uzrunai. Pēc tam paredzēts gājiens uz Nacionālo sapulci.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Negadījumu skaita pieauguma dēļ Francija no septembra aizliegs ar elektriskajiem skūteriem pārvietoties pa ietvēm, vēsta CNN.

Elektroskūteru izmantošana Parīzē un citās pilsētās iemantojusi strauju popularitāti, tos lieto tūkstošiem cilvēku, arī vairākos uzņēmumos galvaspilsētā darbojas elektrisko motorolleru koplietošanas sistēmas.

Taču to izmantošana ir radījusi spriedzi ar iedzīvotājiem, un Francijas transporta ministre atzinusi, ka negadījumu skaits ir pieaudzis.

«Motorolleru attīstība bija ļoti ātra un nedaudz anarhiska. Mēs to neredzējām, un tas kļuva par džungļu likumu,» atzinusi ministre Elizabete Borna.

Sākot no septembra, sods par braukšanu pa ietvi ar elektroskūteri būs 135 eiro.

ASV start-up uzņēmums Lime, kas pārvalda elektrisko skūteru tīklu dažādās pilsētās un piedāvā iznomāt transportlīdzekļus, izmantojot lietotni, pērn agresīvi ienāca Eiropas tirgū, tostarp arī Parīzē. Tam sekoja arī citi uzņēmumi, tostarp Tier, Bird un Uber.

Sagaidāms, ka piektdien Francijā turpināsies plaši apgrūtinājumi ikdienas dzīvē saistībā ar valsts mēroga streikiem, ziņo BBC.

Kā vēstīts, darbinieki no visdažādākajām nozarēm protestē pret pensiju reformām.

Ceturtdien ielās izgāja vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, vairākās pilsētās notiekot arī vardarbīgām sadursmēm.

Piektdien gaidāmi traucējumi gan dzelzceļa, gan aviosatiksmē, jo darbosies tikai neliela daļa galvaspilsētas transporta sistēmas.

Darba ņēmējus sadusmojis prezidenta Emanuela Makrona plāns ieviest universālu, uz punktiem balstītu pensiju shēmu. Tā aizstātu pašreizējo sistēmu, kurai ir 42 dažādas pensiju shēmas privātajā un publiskajā sektorā ar atšķirībām pensionēšanās vecumā un pabalstos.

Francijas «dzelteno vestu» kustības aktīvisti gatavojas sestdien atkal iziet ielās, lai jau vienpadsmito nedēļas nogali pēc kārtas protestētu pret prezidenta Emanuela Makrona politiku.

Lai gan pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši kopš protestu sākuma, «dzelteno vestu» kustība nerimstas, un šajā nedēļas nogalē Parīzē iecerēts rīkot pirmo «dzelteno nakti».

«Dzeltenās nakts» sākums sestdien paredzēts gan visai agri - jau plskt.14 (plkst.15 pēc Latvijas laika).

Ļaudis aicināti pulcēties Republikas laukumā, un akcijas organizatori iecerējuši, ka tur protesta akcijas, sākot ar šo nedēļas nogali, notiks katru nakti bez pārtraukuma vismaz līdz Makrona uzsākto «lielo nacionālo debašu» beigām.

Vienlaikus protestētāji sestdien Parīzē aicināti pulcēties pie Aizjūras teritoriju ministrijas, lai izrādītu solidaritāti ar ārpus kontinentālās Francijas dzīvojošajiem pilsoņiem, kurus māc līdzīgas problēmas.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).