Apstrādes rūpniecībā galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte, kas darbinieku trūkuma un augstās ražošanas jaudu noslodzes dēļ neļauj apmierināt spēcīgo pieprasījumu, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.
Uz lielo pieprasījumu norāda vairākas asociācijas (piemēram, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija), tomēr makroekonomiskie rādītāji liecina par izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstīs un tādējādi par iespējamu ārējā pieprasījuma mazināšanos.
Pēc sliktāka snieguma jūlijā apstrādes rūpniecībā augustā bija vērojama izaugsme, bet septembrī – sarukums. Kopumā apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība 2018. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni samazinājās par 0,2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 1,9%. 15% no apstrādes rūpniecības izlaides veidojošā pārtikas rūpniecība (īpaši piena pārstrādes nozare) uzrādīja krasi lejupvērstu attīstības dinamiku. Samērā labi rezultāti ir citās apakšnozarēs, īpaši automobiļu un to detaļu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā, ķīmisko produktu ražošanā un kokrūpniecībā, tomēr salīdzinājumā ar augsto bāzi spēcīgu pieauguma tempu ir grūti saglabāt, turklāt ražošanas kāpināšanai ir objektīvi ierobežojumi.
Piedāvājuma puses kapacitātes nepietiekamība gada laikā turpināja saasināties, līdz ar darbaspēka trūkumu pastiprinoties spiedienam uz algām, tomēr 4. ceturksnī gan jaudu noslodzes, gan izaugsmi ierobežojošo faktoru mērījumos iezīmējies lūzums. Visticamāk, tās tomēr ir tikai īstermiņa svārstības un tendences atjaunosies. Statistiskie dati liecina, ka investīcijas ražošanas iekārtās bijušas nelielas, tātad nevar gaidīt arī augstās jaudu noslodzes risinājumu.
Pēdējā laikā gan parādījusies informācija par vairākiem jauniem lieliem investīciju projektiem, tomēr tie plānoti citās nozarēs, galvenokārt enerģētikā un tirdzniecībā, saka eksperti.
Apstrādes rūpniecībā lielākie publiski izziņotie ieguldījumu projekti ir saistīti ar kokskaidu plātņu ražotāju Kronospan Riga, pārtikas ražotāju Orkla un citiem mazākiem projektiem. Kā min nozaru asociācijas, investē daudzi, bet pamatā tiek ieguldīts automatizācijas un efektivitātes uzlabošanā, lai risinātu trūkstošā darbaspēka problēmu, bet mazāk ir ražošanas paplašināšanas plānu. Lai gan laiku pa laikam apstrādes rūpniecībā vērojami pozitīvi pārsteigumi, bez apjomīgākām investīcijām nav pamata cerēt uz straujāku izaugsmi. Tāpēc 2019. gadā prognozējama mērena apstrādes rūpniecības izaugsme.