Lai arī apstrādes rūpniecībā ir notikusi būtiska izaugsme, tomēr Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertais mērķis – palielināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru IKP līdz 20% – netiks sasniegts, un tam ir vairāki iemesli
Tāds bija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes secinājums, vērtējot rūpniecības – mašīnbūves, metālapstrādes un farmācijas – aktualitātes un izaicinājumus jaunā Nacionālas attīstības plāna 2021.–2027. gadam kontekstā. Apstrādes rūpniecības loma tautsaimniecībā pašlaik ir 12%, bet pēc Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.–2020. gadam tai jau 2017. gadā bija jābūt 18%, jārēķinās, ka 2030. gadā iezīmētais īpatsvars ir 26% no Latvijas IKP, ko dotu tieši apstrādes rūpniecība. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norāda, ka NAP nepārprotami tieši rūpniecību nosauca par galveno tautsaimniecības izrāviena vilcējspēku. «Šodien visiem ir skaidrs, ka apstrādes rūpniecības īpatsvars nebūs nekādi 20% no IKP 2020. gadā un tas nebūs pat ne tuvu izvirzītajam mērķim, kaut arī absolūtajos rādītājos apstrādes rūpniecībā ir notikusi iespaidīga izaugsme,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš arī aicināja izvērtēt esošo situāciju un tieši apstrādes rūpniecības uzņēmēju organizācijām sūtīt savus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā NAP 2021.–2027. gadam izstrādei. «Šajā kontekstā būtu jāatbild uz jautājumu, vai jaunajā NAP rūpniecība ir vai nav prioritāte,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņaprāt, ir svarīgi saprast, kāda būs apstrādes rūpniecības vieta un loma Latvijas tautsaimniecībā.
Šaubas izrādās pamatotas
«Ir bijis mērķis, ir bijusi nauda, bet mērķi nav sasniegti un pat nav notikusi tuvošanās izvirzītajam mērķim, kaut arī šajā laikā (no 2012. gada) krīze, kas varētu ietekmēt (izņemot Krievijas un ES embargo), nav bijusi,» savu nostāju pauda Saeimas deputāts Jānis Dombrava.
Jāatgādina, ka savulaik, kad tika izstrādāts NAP 2014.–2020. gadam, tika paustas bažas par to, vai izvirzītais mērķis – paaugstināt apstrādes rūpniecības īpatsvaru no aptuveni 14% līdz 20% jau 2020. gadā – ir reāli sasniedzams, jo tas būtībā nozīmētu šīs jomas vismaz divas reizes lielāku izaugsmi par kopējo Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Šaubas apstiprina arī Ekonomikas ministrijas Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē rādītie dati, jo IKP Latvijā pērn pieaudzis par 4,8%, bet apstrādes rūpniecības izaugsme bijusi tikai 2,7%, eksporta pieaugums ir bijis tikai 1,4% apmērā. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē skanēja secinājums, ka savulaik izvirzītajam ambiciozajam mērķim nav bijis atbilstošas valsts politikas – finansējuma pieejamība, jo īpaši ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumā, kadru sagatavošanā. Tajā paša laikā vairākas apstrādes rūpniecības jomas sekmīgi attīstījušās, turklāt vairākos reģionos apstrādes rūpniecība jau pašlaik ir sasniegusi NAP 2014.–2020. gadam izvirzīto mērķi – 20% no IKP.
Tūlītējs efekts nav gaidāms
Pārresoru koordinācijas centra direktora vietnieks Vladislavs Vesperis atzina, ka līdz šim veikti maksājumi apstrādes rūpniecības uzņēmumiem par kopējo summu 35,48 miljoni eiro (97 projektos). «Īpatnējs brīdis – NAP vadmotīvs ir ekonomiskais izrāviens apstrādes rūpniecībā, bet vislielākās investīcijas (struktūrfondu atbalsts) nonāca citos sektoros,» secināja V. Dombrovskis.
Visu rakstu lasiet 7. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!