SEB bankas veiktās Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptaujas rezultāti liecina, ka 46% no Latvijas lielajiem uzņēmumiem 2019. gadā plāno ieguldīt sava biznesa attīstībā. Tomēr lielie uzņēmumi Lietuvā un Igaunijā šajā jomā ir ambiciozāki: šogad investīcijas savā biznesā plāno 64% Lietuvas un 62% Igaunijas lielo kompāniju. Savukārt Latvijā ir vislielākais to uzņēmumu īpatsvars, kas savus brīvos līdzekļus izmaksās dividendēs akcionāriem, – Latvijā šādi rīkosies 30% lielo kompāniju, kamēr Igaunijā šādi plāni ir 15%, bet Lietuvā – 13% kompāniju. Kā redzams, lielai apmierinātībai ar investīciju dinamiku nav iemesla – tās plāno mazāk par pusi lielo uzņēmumu.
Tajā pašā laikā investīcijas ir izšķiroši svarīgas ekonomikas izaugsmei, vispirms jau tāpēc, lai nozares kāpinātu savu produktivitāti, kas vairumā gadījumu būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Un mūsdienās produktivitātes pieaugums iespējams, tikai investējot modernajās tehnoloģijās, automatizējot procesus un samazinot roku darba īpatsvaru. Bez šādām investīcijām grūti klāsies, piemēram, apstrādes rūpniecībai.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska vietnē makroekonomika.lv norāda, ka galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte, kas darbinieku trūkuma un augsto ražošanas jaudu noslodzes dēļ neļauj apmierināt daudzās nozarēs vērojamo augsto pieprasījumu. «Lai gan ik pa brīdim apstrādes rūpniecība pozitīvi pārsteidz, tomēr bez apjomīgākām investīcijām nav īsti pamata cerēt uz straujāku izaugsmi,» uzsver ekonomiste. Turklāt investīcijas tehnoloģijās ir vienīgais veids, kā amortizēt pašlaik izteikto spiedienu uz darba algu paaugstināšanu. Kas tad attur Latvijas lielos uzņēmumus no investīciju veikšanas? SEB bankas korporatīvo attiecību vadītājs Mārtiņš Panke kā galveno iemeslu min to, ka mūsu uzņēmumi ir daudz mazāk ambiciozi nekā lietuviešu un igauņu. Kaimiņvalstu uzņēmumi ir arī vairāk eksportorientēti, kur bez investīcijām neiztikt.
Taujāts, vai Lietuvā un Igaunijā salīdzinājumā ar Latviju ir kādas uzņēmējdarbības vides priekšrocības, kas vairāk stimulē uzņēmumus investēt, M. Panke atbild noliedzoši, uzsverot, ka uzņēmējdarbības vide, tostarp nodokļu politika, visās Baltijas valstīs ir ļoti līdzīga. Tā ka izšķirošais ir ambīciju līmenis un eksportējošo uzņēmumu īpatsvars un vēlme eksportēt arī tālākos tirgos. Tiesa, kā zināmas priekšrocības ir minams tas, ka Lietuvas uzņēmumi ir lielāki par Latvijas, savukārt Igaunijai nozīmīga ir izaugsmes atsākšanās Somijā kā galvenajā eksporta tirgū. Vēl jāņem vērā 2008. gada krīzes negatīvā ietekme. Krīze Latviju skāra vissmagāk, un, iespējams, negatīvā pieredze ir tā, kas arī pašlaik uzņēmējiem liek būt piesardzīgiem. Tomēr patlaban ir kardināli cita makroekonomiskā situācija nekā 2008. gadā gan Latvijā, gan pasaulē, un uzņēmēji varētu uzņemties nedaudz vairāk riska bez īpaša riska. Izšķiroši svarīgi, protams, ir tas, vai uzņēmējs savu uzņēmumu redz strādājam ilgtermiņā, jo investīciju atmaksāšanās nav viena vai pat trīs gadu projekts.
