Pēc šīs globālās ekonomikas dižķibeles sekos arī citas, jo tāda ir cilvēka daba, uzskata bijušais ASV Federālo rezervju vadītājs Alans Grīnspens.

Viņš televīzijai BBC Two teicis: «Būs vēl viena krīze – atšķirīga no šīs. Visas finanšu krīzes ir atšķirīgas, bet tām ir viens iemesls – ilgāku laiku dzīvojot pārticībā, cilvēks uzskata, ka savādāka dzīve vairs nav iespējama un nekas nemainīsies».

Sarunā ar Lielbritānijas TV kanālu A. Grīnspens atzinis, ka šī krīze ir unikāla parādība, kas iespējama tikai vienreiz gadsimtā, un viņš nebija gaidījis, ka savā mūžā kaut ko tādu piedzīvos.

Savulaik ASV Federālo rezervju vadītājs tika kritizēts, ka pat paredzot šo krīzi, viņš neko nav darījis tās novēršanai. Tomēr A. Grīnspens noraida šos paretumus.

Grieķijai agri vai vēlu būs jāatstāj eiro zona, uzskata bijušais ASV centrālās bankas Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Alans Grīnspens.

Grīnspens nāca klajā ar šo prognozi laikā, kad Grieķijas jaunā valdība, kas noskaņota pret taupības pasākumiem, mēģina panākt, lai tiktu mainīti 240 miljardus eiro lielā starptautiskā aizdevuma nosacījumi. Ir bažas, ka Grieķija nespēs atmaksāt tai piešķirtos kredītus.

«Tā ir krīze, un es nespēju iedomāties, ka tā tiktu viegli atrisināta; faktiski es nespēju iedomāties, ka tā tiktu atrisināta bez Grieķijas aiziešanas no eiro zonas,» Grīnspens svētdien sacīja intervijā britu raidsabiedrības BBC radio.

«Es nespēju iedomāties, ka viņiem (Grieķijai) palīdz atrašanās eiro zonā, un es noteikti nespēju iedomāties, kā tas palīdz pārējai eiro zonai. Un es uzskatu, ka ir tikai laika jautājums, līdz visi sapratīs, ka [Grieķijas] atvadīšanās [no eiro zonas] ir vislabākā stratēģija,» teica Grīnspens.

ASV Federālo rezervju sistēmas bijušais priekšsēdētājs Alans Grīnspens (Alan Greenspan) pievienojies brīdinājumiem, ka ASV ekonomika varētu vēlreiz ieslīgt recesijā, ziņo telegraph.co.uk.

Saistībā ar bažām par ekonomiskās atlabšanas palēnināšanos A. Grīnspens sacījis: «Mēs esam atlabšanas pauzē, pieticīgas atlabšanas, bet pauze pieticīgā atlabšanā līdzinās kvazi recesijai.»

Atbildot uz jautājumu, vai ASV varētu ieslīgt vēl vienā recesijā, viņš sacījis: «Tas ir iespējams, ja māju cenas ies uz leju.»

A. Grīnspens atkārtojis iepriekš izteiktos brīdinājumus par procentu likmju paaugstināšanas risku, proti, šāds solis varētu apdraudēt atlabšanu, bet piebildis: «Pašlaik nekas par to neliecina, jo finanšu sistēma ir salauzta, un nevar būt inflācija, ja finanšu sistēma nedarbojas.»

Cerība, ka mēs varēsim atrisināt šo situāciju [ASV ekonomikā] bez ievērojama nodokļu pieaugumua, ir nereāla, intervijā Bloomberg Televīzijai sacījis bijušais ASV Federālo rezervju vadītājs Alans Grīnspens (Alan Greenspan).

A. Grīnspens arī sacījis, ka Federālajām Rezervēm nāksies izņemt naudu no finanšu sistēmas, lai izvairītos no inflācijas.

Viņš prognozē, ka nākamajos sešos mēnešos ASV ekonomikā būs vērojams pieaugums, taču jau 2010.gadā tas atkal palēnināsies.

Pasaules lielākā ekonomika laika posmā no aprīļa līdz jūnijam saruka par 0.7% gada griezumā, kas bija labākais rādītājs vairāk nekā gada laikā. Bloomberg norāda, ka negaidīts biznesa aktivitātes rādītāja samazinājums līdz ar ziņojumu, ka darba devēji darbavietu skaitu samazinājuši vairāk nekā gaidīts, liecina, ka ASV ekonomikas atlabšana varētu būt lēna.

A. Grīnspens, kurš Federālo Rezervju vadītāja amatā tika apstiprināts 1987.gadā un tajā atradās līdz 2006.gada janvārim, slavējis pasākumus, kādus veicis viņa amata pēctecis Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke), palīdzot ekonomikai izkļūt no lejupslīdes.

Bijušais Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Alans Grīnspens sacījis, ka ASV ekonomikas atveseļošanās būs «lēna un smaga» un viņš būtu ļoti nobažījies, ja akciju cenas turpinātu kristies, raksta Bloomberg.

Akciju cenu kritums ir «vairāk nekā brīdinājuma zīme,» A. Grīnspens uzsvēris. «Ir svarīgi atcerēties, ka akciju cenas nav tikai peļņa uz papīra. Īstenībā tām ir dziļi nopietna ietekme uz ekonomikas aktivitāti.»

Bezdarba līmenis visdrīzāk saglabāsies ap 9-10 % visa gada garumā, prognozē eksperts. «Ir grūti atrast iemeslu, ka bezdarba līmenis varētu drīzumā samazināties.» Kopš recesijas sākuma ASV ir zaudēti 8.4 miljoni darbavietu. A.Grīnspens sacīja, ka visnoderīgākais solis, ko Kongress varētu spert, lai palielinātu darbavietu skaitu, būtu nodokļu samazinājumu ieviešana mazajiem uzņēmumiem.

«Es nešaubos, ka mums ir jāceļ nodokļi, lai segtu lielo budžeta deficītu, taču mēs nevaram to visu uzkraut nodokļu pusē, jo tas būtiski bremzētu ekonomikas izaugsmi un nodokļu bāzi, un ienākumi būtu daudz mazāki nekā gaidīts,» viņš skaidrojis.

ASV centrālās bankas bijušais vadītājs Alans Grīnspens (Alan Greenspan) prognozē, ka Grieķijai būs jāpamet eirozonu, ziņo BBC.

Grīnspens, kurš bija ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājs no 1987. līdz 2006. gadam, sacījis: «Es uzskatu, ka [Grieķija] galu galā izstāsies. Tas ir tikai laika jautājums, lai visi atzītu, ka šķiršanās ir labākā stratēģija.»

«Problēma ir tā, ka es nevaru iedomāties eiro pastāvēšanu nekā citādi kā vien visiem eirozonas dalībniekiem esot politiski integrētiem - patiesībā pat tikai fiskāla integrācija nelīdzēs,» skaidrojis amerikāņu finansists.

Viņš arī skaidrojis, ka centieni saturēt 19 valstu eiro bloku kopā «uzliek slodzi visiem». Pēc Grīnspena domām, pastāv reāls risks, ka eirozonu pamet ne tikai Grieķija, bet notiek daudz lielāka šķelšanās, izspiežot citas Dienvideiropas valstis.

ASV ekonomikā turpmākos 2 ceturkšņus gaidāms būtisks ekonomikas pieaugums, prognozē bijušais ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājs Alans Grīnspens (Alan Greenspan).

Ekonomikas atjaunošana gan nostiprināšoties vie nākamgad, tā eksperts. «es domāju, ka mums viss būs kārtībā nākamos sešus mēnešus,» intervijā Reuters norāda Grīnspens. «Ir vērojama atjaunošanās māju būvniecības un automašīnu pārdošanas sektoros, tomēr šis process nebūs ilgstošs,» viņš uzsver, pamatojot to ar faktu, ka esošā aktivizēšanās šajos tautsaimniecības atjaunošanai būtiskajos sektoros tiek veicināta ar ASV valdības programmām. Grīnspens arī uzsver, ka ASV autotirgus ir piesātināts, jo valstī ir par 20% vairāk automašīnu nekā šoferu ar auto vadītāju apliecībām.

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Eiropas Cilvēktiesību Tiesa (ECT) ceturtdien pasludināja spriedumu, ar kuru atzinusi, ka bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana 2018.gadā bija likumīga.

Tiesa norādīja, ka Rimšēvičs pēc aizturēšanas tika atbrīvots likumā noteiktajā kārtībā, proti pēc 48 stundām, un viņam tika piemērota drošības nauda, liecina ECT spriedums.

Tāpat atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, nebija nepieciešama izmeklējošā tiesneša atļauja, lai viņam piemērotu arestu.

ECT atzina, ka konkrētajā gadījumā imunitāte nebija piemērojama, jo Rimšēvičam inkriminētie pārkāpumi nebija saistīti ar viņa darbību Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada februārī aizturēja Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Prokurore ceturtdien Rīgas rajona tiesu Jūrmalā lūdza bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu un iepriekš viņa atbrīvošanai iemaksāto 100 000 eiro lielo drošības naudu ieskaitīt valsts budžetā.

Prokurore Viorika Jirgena šodien tiesā argumentēja, ka ir mainījusies Rimšēviča uzvedība, viņš pretdarbojies un mēģinājis ietekmēt liecinieka, kādreizējā "Trasta komercbankas" (TKB) akcionāra Igora Buimistera liecības.

LETA jau rakstīja, ka bijušais LB prezidents un uzņēmējs Uģis Tabors apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā lietā saistībā ar iespējamiem centieniem panākt Buimistera nepatiesu liecību sniegšanu Rimšēviča lietā. Šī tiesa minēto lietu plāno sākt skatīt 15.februārī, bet Buimisters pērn devās mūžībā.

Prokurore pamatoja, ka līdz šim piemērotie drošības līdzekļi nav apturējuši Rimšēviča kontaktēšanos ar Buimisteru.

Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļņemšanas lietā apsūdzētais uzņēmējs Māris Martinsons pilnībā noliedz savu vainu un lūdz tiesu viņu attaisnot.

Šodien Rīgas rajona tiesa Jūrmalā turpina skatīt Rimšēviča krimināllietu, kurā kā viens no apsūdzētajiem ir arī Martinsons. Tiesa uzklausīja Martinsona pēdējo vārdu, kurā apsūdzētais uzsvēra, ka viņa vaina kriminālprocesā neesot pierādīta, līdz ar to viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Uzņēmējs norāda, ka krimināllietas materiālos ir pievienoti nepierādīti vai pat izdomāti materiāli, kas dažkārt izveidoti uz pieņēmumu pamata. Tāpat viņam ir bažas, ka lietā nav precīzi izklāstīta notikumu gaita un lietas apstākļi.

Iepriekš pēdējo vārdu teica arī pats Rimšēvičs, kurš norāda, ka tiesas procesa laikā viņa vaina apsūdzībā netika pierādīta, līdz ar ko viņš sagaida attaisnojošu spriedumu.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un būvuzņēmēju Māri Martinsonu atzina par vainīgiem kukuļošanas noziegumos un piesprieda abiem reālu cietumsodu.

Rimšēvičam piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, kā arī probācijas uzraudzība uz vienu gadu. Tāpat tiesa Rimšēvičam noteica mantas konfiskāciju, tajā skaitā konfiscējot viņam vairākus nekustamos īpašumus Garkalnes novadā, dzīvokli Jūrmalā un īpašumu Ventspils novadā.

Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem, kā arī lēma piedzīt no viņa naudu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā. Martinsonam piederošajam uzņēmumam "MM Investīcijas" piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Tāpat tiesā pieņēma blakus lēmumu lūgt Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli par nepatiesu liecību sniegšanu tiesā.

ASV centrālā banka - Federālo rezervju sistēma (FRS) - ir izdarījusi visu, ko tā var izdarīt, lai samazinātu bezdarbu, un tai vairāk būtu jāuztraucas par inflācijas risku, kas izriet no ekonomikas stimulēšanas, sacījis bijušais FRS vadītājs Alans Grīnspens (Alan Greenspan), ziņo Reuters.

«Jūs nevarat prasīt centrālajai bankai darīt vairāk nekā tā ir spējīga, jo tam var būt šausmīgas sekas,» viņš stāstījis, piebilstot, ka Amerikas Savienotās Valstis saskarsies ar nopietniem ilgtermiņa inflācijas draudiem, ja vien centrālā banka nesāks atcelt «visus stimulus, ko tā ir ielikusi ekonomikā».

A. Grīnspens paredz, ka bezdarba līmenis ASV, kas pašlaik ir ap 10%, «būs būtiski zemāks pēc gada no šī brīža», bet joprojām būs ļoti augsts.

Db.lv jau rakstīja, ka nesen bijušais bankas Morgan Stanley galvenais Āzijas ekonomists Endijs Ksajs (Andy Xie) izteicās, ka FRS vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) izraksta indi ASV ekonomikai, saglabājot procentu likmes tuvu nullei un sekmējot spekulatīva kapitāla vilni, kas var izraisīt nākamo globālo krīzi. B. S. Bernanke pieņem lēmumus, kas palīdzēs īstermiņa izaugsmei un nodarbinātībai, nevis koncentrējas uz sistēmas stabilitāti, norādīja eksperts. Nākamā pasaules krīze, iespējams, izcelsies jau 2012.gadā un to izraisīs inflācija, viņš prognozēja.

Septembra pirmajā pusē izskanēja informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Pēc VID sniegtās informācijas, līdz septembra vidum pēc VID aicinājuma dīkstāves pabalsti atmaksāti par 534 personām 170,40 tūkst. eiro apmērā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kopumā Covid-19 krīzes seku mazināšanai VID dīkstāves pabalstos kopumā izmaksājis 53,5 milj. eiro vairāk nekā 55 tūkstošiem darbinieku.

Lursoft izpētījis, kas ir tie uzņēmumi, kuri Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai saņēmuši atbalstu no valsts – kuras nozares tie pārstāv, kāds ir to reģionālais sadalījums un kopējais pienesums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetam.

Valsts atbalstu saņēmuši nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft informācija. No tiem 59,9% gadījumos uzņēmumu darbiniekiem izmaksāts tikai dīkstāves pabalsts, bet 21,86% gadījumu ne tikai piešķirts dīkstāves pabalsts, bet VID arī atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Pasaules ekonomika cieš no daudz lielākām problēmām nekā Lielbritānijas referenduma iznākums, uzskata bijušais ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Alans Grīnspens.

Viņš uzsver, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa un pasaules ekonomika ir patiešām lielās nepatikšanās, raksta CNBC.

Referenduma iznākumu veicināja būtiska ienākumu pieauguma bremzēšanās Eiropā, uzskata bijušais FRS vadītājs, piebilstot, ka tas izplatās visā reģionā. Tas rada nopietnas politiskas problēmas, kuras nav viegli atrisināt.

Jau ziņots, ka ceturtdien Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% - par palikšanu blokā. Referendumā piedalījās 72,2% balsstiesīgo Lielbritānijas iedzīvotāju. Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.

Ceturtdien virtuālās valūtas Bitcoin vērtība Mt. Gox biržā saruka no 1240 līdz 870 dolāriem, raksta Bloomberg.

Valūtas vērtība saruka pēc tam, kad Ķīnas Centrālā banka aizliedza finanšu institūcijām veikt darījumus ar bitcoin, ņemot vērā, ka ievērojama tās vērtības palielināšanās ir veicinājusi investoru interesi.

Ķīnas Banka uzsvērusi, ka tā nav valūta ar īstu vērtību un tai nav legāls statuss, aizliedzot finanšu institūcijām un maksājumu kompānijām cenas noteikt Bitcoin, pārdot un pirkt šo virtuālo valūtu vai apdrošināt ar Bitcoin saistītus produktus.

Aizliegums atspoguļo bažas par risku, ko virtuālā valūta var radīt Ķīnas kapitāla uzraudzībai un finansiālajai stabilitātei, ņemot vērā, ka tirdzniecības aktivizēšanās ir padarījusi valsti par lielāko bitcoin tirgotāju. Pēdējo divu mēnešu laikā tā cena ir augusi vairāk nekā deviņas reizes, un bijušais ASV Federālo Rezervju vadītājs Alans Grīnspens jau to nosaucis par burbuli.

Neredzu vajadzību palielināt procentu likmes 2010.gada pirmajā pusē, jo inflācijas spiediens nav jūtams, norādījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Ēvalds Novotnijs (Ewald Nowotny), ziņo Bloomberg.

Arī ASV centrālās bankas – Federālo Rezervju sistēmas (FRS) – vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) tikko pavēstījis, ka ASV ekonomika līdz šim darbojusies zem tās potenciāla, tādēļ inflācija nekļūs par problēmu, informē Reuters. Viņš arī akcentējis, ka neredz «burbuļa» pazīmes ASV akciju tirgū.

«Mūsu procentu likmju lēmumi ir jāskata saistībā ar mūsu cenu stabilitātes mērķi un šajā sakarā es neredzu nopietnus draudus cenu stabilitātei tuvākajā nākotnē,» intervijā Vīnē sacījis ECB pārstāvis Ē. Novotnijs. Nav liela nepieciešamība mainīt politiku, jo inflācijas spiediens nav jūtams, viņš norādījis.

Db.lv jau rakstīja, ka ECB paziņoja par dažu ekonomikas atbalstīšanas pasākumu atcelšanu. ECB prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) sacījis, ka ECB nav tūlītēju plānu paaugstināt bāzes procentu likmi, bet devis mājienu, ka tas, ja būs nepieciešams, varētu notikt nākamgad.

Pēc Eiropas Parlamenta (EP) palīgā saucieniem radīt kompetentu pretsvaru masīvajam finanšu institūciju lobijam Briselē 2011. gada jūnijā tika nodibināts sabiedrisks «pretbanku lobijs» Finance Watch. Tās vadītājs Tjerī Filiponā pats ilgus gadus ir bijis baņķieris, bet, aizvien vairāk pārliecinājies par banku sociālo bezatbildību, pārgājis nosacīti pretējā nometnē. Nosacīti pretējā kaut vai tāpēc, ka tīra savtīguma motivētās bankas līdz ar to zāģē arī zaru, uz kura pašas sēž.

Der Spiegel jūs nodēvējis par «labo baņķieri». Vai tā ir?

Tas ir interesants nosaukums. Labs uzmanības piesaistei. Es tiešām esmu bijis baņķieris, bet vairs ne. Vai tādēļ esmu labais baņķieris? Banku darbība un finanses mani interesē aizvien, tomēr tagad es uz to skatos no cita leņķa – no sabiedriskajām nevis privātajām interesēm.

Vai situācija ir tik traka un šie divi skatu leņķi ir tik lielā pretstatā, ka «slikto baņķieru» līdzsvarošanai jāmeklē kādu labo?

Viņi nav slikti, bet nepietiekami. Privātas intereses ir leģitīmas un normālas, tā ir daļa no dzīves, un tās mums dzīvīgai ekonomikai ir pat nepieciešamas. Bet tās nav pietiekamas. Tāpēc politikas veidotājiem – vēlētām amatpersonām, regulatoriem – ir jādzird arī šā stāsta otru pusi – sabiedrisko interešu pusi un kādu iespaidu privātās intereses uz to atstāj, lai tad jau pieņemtu savus lēmumus.

Lielākais izejvielu cenu kritums kopš Lehman Brothers sabrukuma nesaskan ar Volstrītas prognozēm par ekonomikas izaugsmes tempu palielināšanos un cenu kāpumu izejvielām, raksta Bloomberg.

Rūpniecības izejvielu cenu indekss, kas apkopo tādu izejvielu cenas kā tērauds, liellopu ādas, tauki un rūpniecībā izmantojami audekli, maijā samazinājās par 57%. Indekss, kas apkopo 18 ražošanas materiālu cenas, piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2008. gada oktobra, pieaugot Eiropas parādu krīzes apmēriem un Ķīnai ieviešot pasākumus izaugsmes ierobežošanai.

«Riska apetītei sarūkot, gaidītā izaugsme mazinās,» sacījis Curium Capital Advisors vadītājs Kolins Fentons. «Pieprasījums pēc izejvielām būs mazāks nekā tas būtu citā gadījumā.»

Kamēr Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija palielinājusi šā un nākamā gada izaugsmes prognozes, investori slēdz savas pozīcijas straujākajā tempā kopš februāra.

Visticamāk, bijušajai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājai Irēnai Krūmanei piedāvās darbu ārzemēs un viņa aizbrauks, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmējs Guntis Belēvičs­ Krūmani privāti pazīstot 20 gadus jeb no tā laika, kad viņa sāka strādāt Latvijas Zemes bankā. «Viņa nešaubīgi ir ļoti laba speciāliste. Galva tiek prasīta, un tagad tā ripo, Irēna Krūmane uzņemas atbildību, un es paredzu, kas notiks tālāk – viņai piedāvās darbu ārzemēs, un viņa aizbrauks,» viņš stāstījis laikrakstam.

«Bet kas aiztaisīs ciet tos sistēmas robus – vai tas, kas ir profesionālis, vai kāds no malas? Ja komisijas priekšsēdētāja amatā iecels kādu no esošajiem darbiniekiem, tad viņi ir tikpat līdzvainīgi kā tie, kas iesnieguši atlūgumu. Kā mēs jutīsimies ar tām mūsu bankām – drošāki vai nedrošāki? Personīgi es jutīšos nedrošāks,» viņš turpinājis.

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas Irēnas Krūmanes atkāpšanos no ieņemamā amata saistībā ar Latvijas Krājbankas krīzi, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien lēma aiz slēgtām durvīm, novēroja Db.lv.

Pati I. Krūmane komisijas sēdi pēc aptuveni 20 minūtēm pameta steigā un klusējot.

Jāatgādina, ka brīvprātīga atkāpšanās no amata ir viens no nedaudziem veidiem, kā parlaments iegūst tiesības lemt par FKTK vadības nomaiņu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs žurnālistiem teica, ka I. Krūmane komisijas deputātiem esot apliecinājusi, ka viņas atkāpšanās nav saistīta ar tiešu politisku spiedienu. Deputāti neesot centušies pierunāt I. Krūmani palikt amatā pret pašas gribu, tomēr J. Reirs uzskata, ka šobrīd nav tas labākais laiks, lai novājinātu FKTK.

Pašas FKTK veikumu Latvijas Krājbankas uzraudzības procesā deputāts pagaidām nevēlējās vērtēt, norādot, ka nākamā gada janvārī gan pašas FKTK darbu, gan tās sadarbību ar Lietuvas banku uzraugiem izvērtēs parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras izveidi Saeima atbalstīja pagājušajā nedēļā.

Kopš Latvijā vadu lekcijas Latvijas Universitātē par inovācijām un jaunuzņēmumiem, zinu, ka lielākais jautājums, kas mīt jauno uzņēmēju prātos, ir par savu ideju aizsardzību, par patentiem un par to, kā iekļūt ASV tirgū.

Šie jautājumi man šķita ārkārtīgi vienkārši, ņemot vērā, ka ar ideju aizsardzību un savu izgudrojumu pārdošanu nodarbojos jau 45 gadus. Šo gadu laikā esmu ieguvis ASV patenta tiesības 40 savām idejām. Tieši tāpēc es visiem jaunuzņēmumiem stāstu par trīs galvenajiem soļiem, lai aizsargātu savu ideju.

1. Izvietot simbolu TM (trademark jeb preču zīme) sava produkta un uzņēmuma nosaukuma beigās.

2. Iesniegt pieteikumu ASV pagaidu patenta iegūšanai. To var izdarīt tiešsaistē USPTO mājaslapā par 130$ jeb 110 EUR. Pēc tam uz norādīto e-pastu tiek atsūtīts patenta reģistrācijas numurs.

3. Sazināties ar jebkuru uzņēmumu pasaulē, lai nodibinātu kontaktu ar cilvēku, kurš uzņēmumā atbildīgs par jaunu produktu attīstību. Tas ir viņu darbs – meklēt jaunas idejas, produktus un uzņēmumus, kas varētu noderēt viņu pašu uzņēmējdarbībā.

Latvijas minerālmēslojuma ražotājs NPK Expert sadarbībā ar amerikāņu izgudrotāju Alanu Amronu (Alan Amron) radījuši izgudrojumu, kas varētu nest ievērojamus uzlabojumus lauksaimniecībā visā pasaulē, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Jaunais izgudrojums SMART FERTILIZERS TM ir ierasto minerālmēslojuma izejvielu kombinācija, kas paver jaunas iespējas efektīvākai augsnes bagātināšanai. Izgudrotāji Ģirts Cēlājs (NPK Expert) un Alans Amrons ir iesnieguši produkta risinājumu patentēšanai ASV, tāpēc plašāks skaidrojums par izgudrojumu vēl netiek atklāts. Šobrīd abi izgudrotāji strādā pie tā, lai iepazīstinātu ASV izplatītājus ar SMART FERTILIZERS TM produkta prototipiem.

Šā gada 13. februārī NPK Expert valdes priekšsēdētājs Ģirts Cēlājs un amerikāņu izgudrotājs Alans Amrons dosies uz Sanfrancisko un Atlantu, ASV, lai ar Amerikas vadošo mazumtirdzniecības veikalu ķēžu vadību pārrunātu plaša patēriņa minerālmēslu maisījumu izplatīšanu.