Garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem varētu būt nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, šovakar Latvijas Televīzijā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, taču tiem, kas noguldījuši vairāk kā garantētā noguldījumu summu 100 000 eiro (70 000 latu) uz vienu personu, Krūmane ieteica pārāk necerēt.

I. Krūmane pieļāva, ka garantētās summas nāks izmaksāt, jo Krājbankas situācija esot bēdīga un viņa nelolo ilūzijas, ka Krājbanka turpinās savu darbību. Vēl gan esot jāsagaida Lietuvas lēmums, ko tā darīs ar Krājbankas mātes banku - Lietuvas Snoras banku.

Līdzekļi Krājbankas klientiem tiks maksāti no Noguldījumu garantiju fonda, kas veidojas no banku iemaksām. Pašlaik šajā fondā esot pieejami 149 miljoni latu, bet pārējie līdzekļi nevis tikšot paņemti no valsts un nodokļu maksātājiem, bet gan tos aizņemsies no Valsts kases. Realizējot Krājbankas aktīvus, aizņēmums Valsts kasei tiks atdots, skaidroja Krūmane. Nodokļu maksātāju nauda bankas glābšanai netiks izmantoti, solīja ierēdne.

Šo gadu visas bankas Latvijā nepabeigs ar peļņu, taču pelnošo banku kļūst arvien vairāk, atzīst Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

«Pirmā pusgada rezultāti ir par kārtu labāki nekā pagājušajā gadā šajā laikā. Tas ir skaidrojams ar to, ka, sākoties krīzei, bankas jau spēra daudz soļu. Uzkrājumi sliktajiem kredītiem pamatā tika veidoti jau 2009.gadā, un tas turpinājās arī 2010.gadā. Līdz ar to 2011.gadā banku darbības rezultāti uzreiz ir labāki. Bankas arī samazināja administratīvās izmaksas. Mēs ļoti labi varam redzēt, kā mainījās banku izdevumi un ienākumi. Līdz ar to mēs varam teikt, ka šā gada pirmajā pusgadā jau parādās augļi tiem soļiem, kas tika sperti iepriekš. Ar katru ceturksni arī ir arvien vairāk banku, kas sāk ziņot par peļņu. Ja runājam par prognozēm, visas bankas šo gadu diezin vai pabeigs ar peļņu, tomēr pusgada rezultāti parāda, ka pelnošo banku kļūst arvien vairāk,» pastāstīja Krūmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane nolēmusi atkāpties no amata.

«Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Kā arī uzskatu, ka aktīvā komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intreses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par komisijas bezdarbību. Kā komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komsijas darbībā, un ceru, ka pārējie komisijas padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu,» sacīja Krūmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, kura pirmdien paziņoja par atkāpšanos no amata, finanšu jomā ir kompetenta un komisijai veltītie pārmetumi bieži vien nav bijuši pamatoti.

Diena.lv aptaujātie ekonomisti vairākums sliecas domāt, ka I. Krūmanei nevajadzēja atstāt savu amatu.

«Tas ir zināms simbolisks žests. Ja kaut kas ir sagājis dēlī, tad kādam ir jāuzņemas atbildība. Latvijā jau vienmēr gribas labākus cilvēkus, bet kur tad viņus ņemt? Manuprāt, viņa ir kompetenta finanšu jomā, tāpēc ir grūti iedomāties kādu, kurš varētu nākt viņas vietā,» uzskata DNB bankasekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Ekonomists Jānis Počs portālam Diena.lv sacīja, ka FKTK varēja būt uzraudzījusi Latvijas Krājbanku dienu un nakti, taču jebkurā gadījumā ir grūti izkontrolēt divu cilvēku kriminālu rīcību.

«Ja katra mantkārīga idiota dēļ ir jāaiziet vadītājam, spējīgam vadītājam, tad tā ir viena no pazīmēm, kas liecina, ka ar mūsu valsti kaut kas nav kārtībā. Tur var stāvēt komisija dienu un nakti, bet ja var vienkārši pārskaitīt 100 miljonus divi cilvēki, kas par to vienīgie zina. Nu ko komisija?» pauda J. Počs.

Negatīvāko scenāriju piepildīšanās gadījumā Latvijas valsts neiesaistīsies Latvijas Krājbankas glābšanā – pirmkārt, banka neesot uzskatāma par sistēmisku, bet otrkārt Latvijas amatpersonas uzskata, ka tagad Lietuvas valdībai pienācis rīkoties tāpat, kā savulaik, glābjot Parex Banku, rīkojusies Latvija.

To pēc otrdien notikušās valdības sēdes paziņoja gan Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vadītāja Irēna Krūmane, gan finanšu ministrs Andris Vilks.

I. Krūmane norādīja, ka Latvijas Krājbanka tikai daļēji atbilst sistēmiskas bankas pazīmēm, un tieši Lietuvas valdībai, kas pārņēmusi Snoras banku, kam pieder nepilni 70 % Latvijas Krājbankas akciju, būtu jāparūpējas par Latvijā esošās bankas kapitāla pietiekamības palielināšanu. Latvijas Krājbanka gan atbilstot sistēmiskas bankas pazīmēm pēc klientu skaita, tomēr tajā esošo noguldījumu apjoms veidojot vien aptuveni 5 % no noguldījumu kopapjoma, tādēļ Latvijas Krājbanka nekādā gadījumā neesot pielīdzināma pirms trim gadiem pārņemtajai Parex bankai.

Potenciālajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītajam Kristapam Zakulim piemīt visas īpašības un zināšanas, lai vadītu FKTK, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijā.

«Komercbanku asociācija pazīst Zakuli kā aktīvu un zinošu speciālistu, ar labām vadīšanas spējām un finanšu sistēmas pārzināšanu, tādēļ vēlam jaunajam potenciālajam FKTK vadītajam veiksmi jaunajā darbā,» sacīja Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Viņa arī norādīja, ka Zakulis nekādā gadījumā, vismaz banku sektoram, nav saucams par cilvēku no malas, jo viņš ir strādājis Hansabankā (tagad AS Swedbank) gan ar drošības jautājumiem, gan naudas atmazgāšanas novēršanu.

«Speciālisti, kas bankās nodarbojas ar naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumiem, pārzina visas bankas darbības principus, ne velti no šī darbības virziena ir nākuši vairāki pašreizējie komercbanku prezidenti Latvijā,» uzsvēra Melnace.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) paudis šaubas, vai šis ir īstais brīdis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības maiņai, ministra viedokli pauda Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Plašāks ministra viedoklis pagaidāms sniegts netiek.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane nolēmusi pamest amatu.

Kā informēja Krūmane, viņa pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskata, ka radītā spriedze ap viņas atrašanos šajā amatā tikai kavē FKTK pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija, tostarp plānotā Saeimas ārkārtas sēde, bremzē sektora stabilizāciju.

«Aktīvā FKTK rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz [Latvijas Krājbankas] aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intereses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par FKTK bezdarbību,» norādīja FKTK vadītāja.

Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

Šodien līdz aptuveni plkst.18 no Latvijas Krājbankas bankomātiem izņemts nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu.

«Izņemtā summa nepārsniedz bankas iepriekš prognozēto,» sacīja Latvijas Krājbankas pārstāve Dace Dūze.

Līdz šim Krājbankas bankomātos šodien veikti 47 000 transakciju.

«Iepriekš, kad Krājbankas bankomātus varēja izmantot arī citu Latvijas banku klienti, dienā vidēji notika ap 300 000 transakciju,» sacīja Dūze.

Šodienas naudas krājumi izbeigušies mazāk nekā desmit no 200 Krājbankas bankomātiem. Nauda bankomātos tikusi operatīvi papildināta.

Jau ziņots, ka no šodienas AS Latvijas Krājbanka bankomātos fiziskas un juridiskas personas varēs izņemt pa 50 latiem katru dienu līdz nākamajiem rīkojumiem, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.

Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus pagaidām nevar atbildēt kāda būs Lietuvas loma Latvijas Krājbankas glābšanā, ziņo Delfi.lt.

«Es nesniegšu detalizētākus komentārus. Kā jūs jau zināt - šodien Snoras administrators informēs Lietuvas centrālo banku. Pēc tam centrālā banka pieņems nepieciešamos lēmumus, bet pēc tam mēs izskatīsim šo jautājumu,» sacīja Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus.

Db.lv jau vēstīja, negatīvāko scenāriju piepildīšanās gadījumā Latvijas valsts neiesaistīsies Krājbankas glābšanā. Amatpersonas uzskata, ka banka neesot uzskatāma par sistēmisku un to jāglābj ir Lietuvai.

To pēc otrdien notikušās valdības sēdes paziņoja gan Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas vadītāja Irēna Krūmane, gan finanšu ministrs Andris Vilks.

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas Irēnas Krūmanes atkāpšanos no ieņemamā amata saistībā ar Latvijas Krājbankas krīzi, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien lēma aiz slēgtām durvīm, novēroja Db.lv.

Pati I. Krūmane komisijas sēdi pēc aptuveni 20 minūtēm pameta steigā un klusējot.

Jāatgādina, ka brīvprātīga atkāpšanās no amata ir viens no nedaudziem veidiem, kā parlaments iegūst tiesības lemt par FKTK vadības nomaiņu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs žurnālistiem teica, ka I. Krūmane komisijas deputātiem esot apliecinājusi, ka viņas atkāpšanās nav saistīta ar tiešu politisku spiedienu. Deputāti neesot centušies pierunāt I. Krūmani palikt amatā pret pašas gribu, tomēr J. Reirs uzskata, ka šobrīd nav tas labākais laiks, lai novājinātu FKTK.

Pašas FKTK veikumu Latvijas Krājbankas uzraudzības procesā deputāts pagaidām nevēlējās vērtēt, norādot, ka nākamā gada janvārī gan pašas FKTK darbu, gan tās sadarbību ar Lietuvas banku uzraugiem izvērtēs parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras izveidi Saeima atbalstīja pagājušajā nedēļā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) vēl arvien nav bijis iespējas iepazīties ar bijušā Latvijas Krājbankas prezidenta Ivara Priedīša parakstītajiem līgumiem, saskaņā ar kuriem tika pretlikumīgi ieķīlāti Latvijas Krājbankas aktīvi 100 milj. Ls vērtībā.

To pēc piektdien sasauktās operatīvo dienestu sanāksmes atzina FKTK vadītāja Irēna Krūmane. Atbildot uz jautājumu, vai tiek vērtēta iespēja šos ķīlas līgumus atsaukt, viņa attrauca: «Protams!»

I.Krūmanes vietnieks Jānis Brazovskis, kurš patlaban pilda Latvijas Krājbankas pārvaldnieka pienākumus, iepriekš atzinis, ka «veiktie darījumi ir tikai teorētiski atsaucami, bet praktiski tas būtu ilgs, garš un nebūt ne lēts process.»

Fakts, ka apcietinātajam I. Priedītim ir uzrādīta apsūdzība par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, atsevišķus banku specifikas pārzinātājus vedinājušas uz secinājumu, ka tieši parakstot šos līgumus Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs ir pārkāpis savas pilnvaras. Viņuprāt, tas nozīmē, ka Latvijas Krājbankas aktīvu apķīlāšanu, kuru atklājot FKTK nolēma apturēt bankas darbību, ir iespējams apstrīdēt, tādējādi atgūstot vismaz daļu, ja ne visus ieķīlātos aktīvus.

Daudzviet Rīgā pie Latvijas Krājbankas bankomātiem pulcējušies cilvēki, kas vēlas izņemt solītos 50 latus, taču pulksten 9.00, kad tika paredzēts uzsākt dienišķo 50 latu izmaksu, bankomātos naudu vēl nebija iespējams izņemt. Pie 50 latiem pirmie bankas klienti tika nedaudz pāri pulksten 09.00, novēroja Db.lv.

Jau ziņots, ka sākotnēji bija paredzēts, ka šodienas no pulksten 09.00 Latvijas Krājbankas klienti, kas ir privātpersonas, bankas bankomātos varēs saņemt 50 latus dienā.

Šī pagaidām ir vienīgā ieplānotā bankas darbība, kurai dota «zaļā gaisma», līdz ar ko juridiskās personas, pēc patlaban pieejamās informācijas, šodien nekādas operācijas Krājbankā veikt vēl nevarēs.

Kā norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji, paredzēts, ka 50 latus dienā Krājbankas klienti varēs visu šo nedēļu, bet nākamnedēļ bankas klientiem varētu sākt izmaksāt garantētā noguldījuma summu apmērā līdz 100 tūkstošiem eiro (70 tūkst. latu) vienai personai.

Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis par pārkāpumiem bankas darbībā ziņojis šā gada 18. novembrī – Latvijas neatkarības proklamēšanas gadadienā, raidījumā 100. pants norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

Jau ziņots, ka noskaidrojies, ka nezināmām personām ieķīlāti Latvijas Krājbankas aktīvi vismaz 100 miljonu vērtībā. Šie aktīvi bijuši Krājbankas klientu nauda, kas vairs nav bijusi pieejama bankas klientiem, noguldītājiem.

Krūmane arī norādīja, ka pastrādātais noziegums veikts ārpus Latvijas Krājbankas sēdēm, kurās piedalījās FKTK pārstāvji.

Valsts policijas uzsāktā kriminālprocesa ietvaros, saistībā ar atklāto naudas līdzekļu iztrūkumu a/s Latvijas Krājbanka, tiesa kā drošības līdzekli bankas bijušajam vadītājam Ivaram Priedītim piemērojusi apcietinājumu .

Patlaban par aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas ierosināts pēc Krimināllikuma 196. panta 1. daļas, kas paredz atbildību par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, ir atzītas divas personas – līdzšinējais a/s Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un padomes loceklis Vladimirs Antonovs.

Bijusī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane sākusi darbu Latvijas Bankā, kur viņa ieņem Maksājumu sistēmas pārvaldes vadītāja vietnieces amatu, vēst Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Kā skaidro centrālās bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis, uz šo amatu ticis rīkots atklāts konkurss, kurā bijusī FKTK vadītāja uzvarējusi.

Panorāma, atsaucoties uz Latvijas Centrālās bankas publicētajiem datiem, ziņo, ka I. Krūmanes jaunā amata līmeņa darbiniekam mazākā mēneša darba alga ir 2100 lati, bet lielākā - 4800 lati.

Db.lv jau vairākkārt ziņoja, ka I. Krūmane no FKTK vadītājas amata atkāpās pērn septembrī saistībā ar Latvijas Krājbankas krīzi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane šobrīd atkāpties negrasās.

Viņa uzsver, ka šobrīd saistībā ar a/s Latvijas Krājbanka maksātnespējas procedūru ir daudz darba: jāsagatavo maksātnespējas pieteikums tiesai, ko plānots iesniegt pirmdien. Tāpat jāuzrauga, lai garantēto noguldījumu atmaksa tiktu veikta atbilstoši.

Uz sabiedrību interesējošo jautājumu par savu atbilstību ieņemamajam amatam I. Krūmane plāno atbildēt tad, kad steidzamie darbi būs padarīti.

Jautājums par I. Krūmanes rīcību a/s Krājbankas kraha situācijā un atbilstību ieņemamajam amatam pēdējās dienās aktualizējies vairākkārt. Eksperti anonīmi vairākkārt izteikušies, ka rīcība bijusi neatblistoša, un divu banku likvidācija tik īsā laika periodā ar lieliem zaudējumiem nav labs darba novērtējuma rādītājs.

Sākot no šodienas pulksten 09.00 Latvijas Krājbankas klienti, kas ir privātpersonas, bankas bankomātos varēs saņemt 50 latus dienā.

Šī pagaidām ir vienīgā bankas darbība, kurai dota «zaļā gaisma», līdz ar ko juridiskās personas, pēc patlaban pieejamās informācijas, šodien nekādas operācijas Krājbankā veikt vēl nevarēs.

Kā norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji, paredzēts, ka 50 latus dienā Krājbankas klienti varēs visu šo nedēļu, bet nākamnedēļ bankas klientiem plānots izmaksāt garantētā noguldījuma summu 100 tūkstošu eiro (70 tūkst. latu) uz vienu personu.

Garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem varētu būt nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, Latvijas Televīzijā sacīja FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane, taču tiem, kas noguldījuši vairāk kā garantētā noguldījumu summu 100 000 eiro (70 000 latu) uz vienu personu, Krūmane ieteica pārāk necerēt.

Svarīgākie iemesli, kādēļ krievu magnāts Vladimirs Antonovs varēja netraucēti izmantot Latvijas Krājbanku savu biznesa ambīciju apmierināšanai, bija biznesa saites ar vietējiem oligarhiem, iekšējie strīdi banku uzraugu vidū, kā arī kaimiņu lietuviešu neuzticēšanās latviešiem, raksta Re:Baltica.

«Krājbankas beigu sākums bija 15. novembris, kad Lietuvas avīze Lietuvas Rytas publicēja ziņu, ka apturēta Snoras bankas darbība. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lietuviešu kolēģiem pieprasīja sīkāku informāciju, bet saņēma atbildi, ka tās esot tikai baumas. Tajā paša laikā jau 11. novembrī Lietuvas galvenais banku uzraugs – Lietuvas Banka, bija griezies prokuratūrā ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu. Lietuvieši jau vasarā bija atklājuši, ka divās Šveices bankās kontos trūkst 290 miljoni eiro, bet latvieši par šiem faktiem netika informēti,» teikts speciāli Re:Baltica Dienas Biznesa žurnālistes Ievas Mārtiņas un Delfi LT žurnālista Ramunas Bogdanas veiktajā pētījumā par Krājbankas sabrukumu.

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Emigrācija no Latvijas lielos apjomos pastāvēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku, prognozē šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Jau ziņots, ka Hazana šā gada septembrī publiskotajā pētījumā «Latvijas demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā: kas šodien dzīvo Latvijā?» secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši nevis oficiālajā statistikā minētie 33 tūkst. cilvēku, bet gan aptuveni 200 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

Hazans stāstīja, ka šā gada sākumā veiktajā aptaujā tika atklāts, ka tuvākajā laikā valsti grasās pamest 9% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas kopumā esot aptuveni 120 tūkst. cilvēku. Savukārt 17% aptaujāto (ap 220 tūkst.) šādu iespēju pieļāva.

«Pat pieņemot, ka no pirmās grupas aizbrauks puse un no otrās - viena piektā daļa, tie jau būs vairāk nekā 100 tūkst. emigrantu. Līdz ar to emigrācija lielos apjomos būs vēl kādus trīs četrus gadus. Tas ir, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, jo katrs trešais no tiem, kas plāno pamest valsti, to grasās darīt ne ekonomisku iemeslu dēļ,» uzsvēra Hazans.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka Labklājības ministra Jāņa Reira priekšlikumi strauji celt minimālo algu novedīs pie lielāka bezdarba, augstākas ēnu ekonomikas un attālinās Latvijas iedzīvotājus no labklājības.

Labklājības ministrs Jānis Reirs ierosinājis celt minimālo algu par 37 eiro, kas «mazinās jau tā vārgo Latvijas tautsaimniecības kāpumu un, ja Ministru kabinets un Saeima to akceptēs, novedīs pie lielāka bezdarba un augstākas ēnu ekonomikas,» norāda biedrība.

«Lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju labklājību, valdībai un uzņēmējiem ir jādara viss iespējamais, lai palielinātu vidējā atalgojuma līmeni. Tad sekos arī cilvēku atgriešanās Latvijā un mazāk aizbrauks prom,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. «Šajā nolūkā jādara viss, lai uzņēmēji spētu ekonomiski pamatoti maksāt lielākas algas – jāpalīdz eksportēt un celt produktivitāti. J.Reira priekšlikums ir pretējā virzienā – tas tiešā veidā mazinās produktivitāti un eksportspēju, ko vissāpīgāk izjutīs atsevišķas nozares un Latvijas reģioni,» viņš akcentē.

Lai arī gaidāms, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji pēc plaši pazīstamā mēbeļu un mājas preču zīmola Ikea veikala atvēršanas Viļņā vismaz vienreiz turp aizbrauks, tomēr mūsu valsts mēbeļu ražotājus un tirgotājus pasaules mēroga konkurenta ienākšana Baltijā pārāk neuztrauc, noskaidrojis laikraksts Diena.

Līdz ar Ikea veikala atvēršanu Lietuvā nelielu pircēju daļu mūsu valsts mēbeļu tirgotāji, it īpaši uzņēmumi, kas nodarbojas ar šā zīmola mēbeļu piegādi uz Latviju, gan varētu zaudēt. Tomēr, visticamāk, par Viļņas Ikea veikala klientiem kļūs tie šā zīmola preču cienītāji, kas jau pieraduši no Latvijas braukt iepirkties uz tirdzniecības centriem Polijā, Somijā un Zviedrijā un tāpēc arī patlaban nesekmē ne mēbeļu, ne interjera preču apgrozījumu Latvijā, norāda laikraksts.

Ikea veikalu Viļņā iecerēts atvērt šīs vasaras otrajā pusē 26 tūkstošu kvadrātmetru platībā.

«Mēbeles Ikea veikalos veido tikai 20%-30% no preču sortimenta, pārējais ir dažādi interjera priekšmeti - paklāji, spilveni, pat trauki-, kopumā Ikea preces - tas ir dzīvesstils. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem tieši šāds stils patīk, pēc veikala atvēršanas Viļņā brauks turp,» situāciju raksturojis asociācijas Latvijas mēbeles prezidents, mēbeļu ražošanas uzņēmuma Pinus GB valdes priekšsēdētājs Aivars Einauss.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Vai cīņa ar "Covid-19" izplatību nenogalinās ekonomiku? Mēs visi zinām, ka, ārstējot smagu slimību, paralēli zālēm ir jālieto arī dabīgo imunitāti stiprinošie līdzekļi, lai izvairītos no tālejošām sekām.

Ekonomika ir tikpat trausla un jutīga struktūra kā jebkurš dzīvais organisms, tāpēc jebkādi ierobežojošie regulējumi ir jāsabalansē ar vismaz tikpat spēcīgām stimulējošām darbībām, pretējā gadījumā sekas būs nekontrolējamas un tālejošas.

Šobrīd, cenšoties ierobežot vīrusa izplatību, valdība ir noteikusi dažādus ierobežojumus, tajā skaitā aizliegumu izbraukt no valsts. Tie skar ne tikai ceļot gribētājus, bet īpaši smagi ietekmē eksportējošos uzņēmumus, kas piedāvā pilna cikla pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.

Piemēram, "Skonto Group" uzņēmumi, kuru apgrozījums no jau pārdotajiem projektiem 2020. gadā ir plānots vairāk nekā 180 miljoni eiro, kuru starpā 85 % ir tieši ieņēmumi no eksporta tirgiem, īpaši izjūt ceļošanas ierobežojumu ietekmi. Uzņēmumi, daudzu gadu laikā attīstoties, ir sasnieguši augstu vertikālās integrācijas pakāpi un piedāvā pilna cikla pakalpojumus saviem ārzemju klientiem - sākot ar inženiertehnisko risinājumu izstrādi un konstrukciju ražošanu Latvijā un beidzot ar to piegādi uz mērķa tirgiem un montāžu. Uzstādīšanas darbus veic gan vietējie speciālisti, gan darbinieki, kas tiek nosūtīti no Latvijas, un tieši šo minētā cikla posmu nav iespējams veikt ceļošanas ierobežojumu dēļ. Līdz ar to nav iespējams arī saņemt samaksu par padarīto darbu Latvijā, un tas draud apturēt ražošanu.

Latvijas lauksaimnieki lūdz atļauju ievest viesstrādniekus, pretējā gadījumā ogu, augļu un dārzeņu raža var sapūt uz lauka.

“Dienas Bizness” galvenā redaktore Anita Kantāne un žurnālists Jānis Goldbergs apspriež problēmas lauksaimniecībā, kuras veidojušās daudzu gadu garumā, kā arī radušās pandēmijas dēļ.

Video fragmenti:

00:00:44 Bez viesstrādniekiem nevar novākt ražu

00:03:08 Jāņa Goldberga viesstrādnieka pieredze

00:05:49 Reemigranti aizbrauks, kad atvērs robežas

00:08:43 Vecajām ES dalībvalstīm Latvijas konkurētspēja neinteresē

00:10:01 Vai iepriekšējā krīzē Valdis Dombrovskis neiztirgoja Latvijas cilvēkus

00:15:07 “Mums ir ļoti daudz naudas” - kā ar šo naudu atbalstīt lauksaimniecību