Franču aktieris Žerārs Depardjē Beļģijā reģistrējis savu aviolīniju Cyran’R, kas nosaukta par godu viņa pirmajai lielajai lomai 1990.gada filmā Cyrano de Bergerac (Sirano de Beržeraks), vēsta biznesa laikraksts The Wall Street Journal.

Aktieris uzņēmumu reģistrējis novembrī. Tam ir tāda pati adrese kā Depardjē piederošajai viesnīcai Villa White Cloud.

Nav skaidri zināms, ko kinozvaigzne iecerējis pasākt ar jaundibināto kompāniju. Taču The Wall Street Journal pieļauj, ka Depardjē plānojis to izmantot tikai paša lidojumiem privātā lidmašīnā.

Depardjē mitinās klusā Valonijas reģiona municipalitātē Estempjī, kurā atvēris veikalu La Cave de Gerar. Tajā nopērkami slavenību vīni. Bez paša Depardjē darinājumiem pircējiem piedāvātas franču rokmūziķa Džonija Halideja, kā arī Andželīnas Džolijas un Breda Pita veidotās vīna šķirnes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu, ar kuru pazīstamajam Francijas aktierim Žerāram Depardjē piešķirta Krievijas pilsonība.

«Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu, kurš piešķir Krievijas pilsonību Francijas Žerāram Depardjē,» Kremļa izplatītu paziņojumu citē aģentūra AFP. Iepriekš Ž. Depardjē, protestējot pret savas tēvzemes «bagātnieku nodokļa» ieviešanu, solīja pamest Franciju un pārcelties uz Beļģiju.

Francijas valdība pārmeta aktierim, ka viņš, iegādājoties īpašumu Beļģijā, vēlas izvairīties no nodokļu nomaksas un šāds solis ir nožēlojams un nepatriotisks. Atbildot uz valdības pārmetumiem, Ž. Depardjē paziņoja, ka viņa valstī tiekot sodīta veiksme, talants un radošums, tāpēc viņš Franciju plāno pamest.

Kuldīgas novada Snēpeles pagasta «Norniekos» audzē strausus un kazas, uzņem tūristus un tuvākajā laikā turpat plānots atvērt arī restorānu, biznesa portālam db.lv pastāstīja saimniecības īpašnieki Pēteris Gobzemis un Anda Šīmane.

Strausu audzēšana «Norniekos» uzsākta 2011. gadā ar sešām strausu ģimenēm jeb 18 strausiem. Vienu strausu ģimeni veido viens tēviņš un trīs mātītes. Eiropas cena vienam vaislas strausam ir 1500 eiro, bet strausu ģimenei ap 6000 eiro.

Jautāts, kāds ir strausu raksturs, «Nornieku» saimnieks atbild: «Strausi ir ļoti skaisti, ļoti spēcīgi un ne īpaši gudri. Šo putnu acis sver 60 gramus, bet smadzenes - tikai 40 gramus. Tas arī visu izskaidro- katrs jauns rīts viņiem ir kā jauns piedzīvojums. To, kas redzēts dienā, smadzenes pa nakti nespēj apstrādāt,» joko saimnieks.

«Strausi ir arī ļoti ziņkārīgi, taču vienlaicīgi- ļoti bailīgi. Jebkura jauna situācija vai troksnis putnos rada stresu, un tas ātri var pārņemt visu baru. Šajā haosā simts strausi viegli var salauzt žogus, kuriem ikdienā viņi cauri nelaužas.» Tā kā strausiem nav arī mājās atgriešanās instinkta, parasti putni iet tur, kur acis rāda- īpaši nealkstot atgriezties fermā. «Pēc pēdējās izlaušanās viens putns bija aizstaigājis gandrīz līdz Skrundai,» stāsta P. Gobzemis.

Franču aktieris, kurš kļuvis par Krievijas pilsoni - Žerārs Depardjē, uzstājies Krievijas televīzijā, paužot atbalsta vārdus valstī pie varas esošajiem, ziņo euronews.com.

Tā, piemēram, Depardjē paziņojis, ka valsts opozīcija nav reāla alternatīva. «Ir daži cilvēki, piemēram, Kasparovs,» viņš sacījis, «kuri ir ļoti gudri, bet viņi ir labi, tikai spēlējot šahu. Politika ir daudz sarežģītāka.»

Pazīstamais Francijas aktieris Žerārs Depardjē atteiksies no savas valsts pases un pārcelsies uz Beļģiju, lai izvairītos no «bagātnieku nodokļa» maksāšanas.

Aktieris iepriekš izpelnījās Francijas valdības pārmetumus, ka, viņš, iegādājoties īpašumu Beļģijā, vēlas izvairīties no nodokļu maksāšanas. Atbildot uz valdības pārmetumiem, Ž. Depardjē norādījis, ka pamet Franciju, jo viņa valstī «tiek sodīta veiksme, talants un radošums».

Tādējādi aktieris pievienojies vairākiem Francijas bagātniekiem, kas pārcēlušies uz Beļģiju, nevēloties maksāt palielinātos nodokļus, kas var sasniegt 75% no ienākumiem, kas gada laikā piesniedz vienu miljonu eiro. Ž. Depardjē pārcelšanos uz Beļģiju, Francijas premjers Žans Marks Ero nosaucis par nepatriotisku un nožēlojamu soli laikā, kad valsts cīnās ar lielajiem parādu kalniem.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Francijas prezidents Fransuā Olands saņēmis spēcīgu iekšpolitisku triecienu, kad valsts konstitucionālā tiesa par neatbilstošu pamatlikumam atzinusi pamatīgos nodokļus valsts bagātniekiem.

Konstitucionālā tiesa secinājusi, ka 75% ienākuma nodoklis tiem Francijas iedzīvotājiem, kas gada laikā nopelna vairāk nekā vienu miljonu eiro, neatbilst valsts konstitūcijai, jo ir vērsts uz indivīdiem nevis mājsaimniecībām.

Eksperti norāda, ka atteikšanās no nodokļa, kas piemērots kopumā 1,5 tūkstošiem valsts iedzīvotāju, Francijas prezidentam nozīmētu apkaunojošu sakāvi. Augstāki nodokļi bagātniekiem bija viens no F. Olanda vēlēšanu kampaņas stūrakmeņiem un viens no pirmajiem darbiem, kurus viņš īstenoja pēc ievēlēšanas Francijas prezidenta amatā.

F. Olanda administrācija jau centusies mazināt tiesas lēmuma nozīmīgumu, norādot, ka nodokļa mehānisms šogad varētu tikt mainīts. Tomēr, piemērojot to mājsaimniecībām, kā savā spriedumā norāda Francijas konstitucionālā tiesa, tiktu skarts lielāks valsts iedzīvotāju skaits, kas palielinātu sabiedrības pretestību F. Olanda budžeta tēriņu savaldīšanas pasākumiem, vēsta Euobserver.

Trešdienas, 22. novembra vakarā, notikusi apbalvošanas ceremonija pasaulē nozīmīgākajā dokumentālo filmu festivālā IDFA Amsterdamā, un režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma «Dotais lielums: mana māte», kas tapusi studijā «FA Filma» un atbalstīta Nacionālā Kino centra konkursos, saņēmusi žūrijas balvu.

Filmas producente Madara Melberga uzsver, ka IDFA Amsterdamā var uzskatīt par «olimpiskajām spēlēm» dokumentālajā kino, šogad festivāls notika 30. reizi un tam bija pieteiktas 3887 filmas, starptautiskajās konkursa skatēs kopā atlasītas 45 no tām. Sadaļā First Appearance, kas pievērš uzmanību daudzsološu režisoru pirmajām un otrajām filmām, Ievas Ozoliņas režisētā filma «Dotais lielums: mana māte» konkurēja ar 15 citu pasaules režisoru darbiem. Latvijas vēsturē šis ir otrais gadījums pēc Ivara Selecka leģendārās «Šķērsielas» (1989), kad latviešu režisora filma gūst šāda mēroga panākumus; žūrijas balva, ko saņēma Ievas Ozoliņas filma, nosaukta izcila kanādiešu dokumentālista, plaša profila radošās personības un dokumentālā kino misionāra Petera Vintonika (1953-2013) vārdā.

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

SIA «Nornieki», kas Latvijā nodarbojas ar strausu audzēšanu, saņēmuši 150 000 eiro finansējumu no SEB bankas sava jaunā uzņēmējdarbības virziena attīstīšanai – pirmās gaļas kazu fermas būvniecībai Baltijas valstīs.

Nornieki līdz nākamajai ziemai plāno pabeigt 780m2 lielo fermu, kurā audzēs 300 kazu ganāmpulku. Šobrīd uzņēmuma saimniecībā ir 120 kazu ganāmpulks. Pēc būvniecības pabeigšanas, saimniecība varēs atgūt 40% projekta attiecināmo izmaksu, jo papildu SEB bankas finansējumam piesaistīts ir arī Eiropas Savienības līdzfinansējums un finanšu institūcijas «ALTUM» garantija.

Uzņēmums vēl šajā rudenī plāno piesaistīti papildu finansējumu no Eiropas Savienības līdzekļiem, lai iespējami vairāk mehanizēt darbus jaunajā fermā.

«Latvijā par gaļas kazu audzēšanu zina ļoti maz cilvēku, neskatoties uz to, mums jau ir pieprasījums ar regulārām piegādēm no dažādiem restorāniem Latvijā. Uzsākt plašāk attīstīt šo uzņēmējdarbības virzienu ir izaicinājums ne tikai mums, bet arī mūsu sadarbības partneriem,» atzīst Nornieki vadītāja Anda Šīmane.

Losandželosā notiekošās Emmy televīzijas balvu pasniegšanas ceremonijā visvairāk balvu - pa piecām - ieguvuši seriāli The Handmaid's Tale un Big Little Lies.

The Handmaid's Tale vadošā aktrise Elizabete Mosa ieguva balvu kā labākā dramatiskā aktrise un tas arī ieguva balvu kā labākais dramatiskais seriāls. Big Little Lies aktieru kolektīvs Nikola Kidmena, Lora Derna un Aleksandrs Skarsgārds visi ieguva Emmy, kā arī tā režisors Žans Marks Valī. Tas arī ieguva labākā miniseriāla balvu.

Stērlings K. Brauns no seriāla This is Us ieguva balvu kā labākais dramatiskais aktieris.

Komēdijseriāla Veep vadošā atrise Džūlija Luisa-Dreifusa astoto reizi ieguvusi balvu kā labākā komēdijseriāla aktrise, to iegūstot sesto reizi pēc kārtas.

17 kategorijās nominētais seriāls ieguva balvu arī kā labākais komēdijseriāls.Labākā komēdijseriāla aktiera balvu ieguva Donalds Glovers par lomu seriālā Atlanta.

Jau piekto gadu biedrība Ascendum Rīgas Doma dārzā vasaras sezonā organizē brīvdabas filmu seansus ar kinospeciālistu ievadvārdiem. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šogad filmu programma tiek veidota sadarbībā ar Nacionālo Kino centru (NKC).

Skatītāji Doma dārzā tiek gaidīti 7., 15., 21. un 28. jūlijā pulksten 22:30, visos vakaros ieeja pasākumā ir bez maksas.

Šogad, atzīmējot 120 gadus kopš pirmās kinofilmas demonstrācijas Rīgā, par Doma dārza brīvdabas filmu programmas tēmu izvēlēts sauklis Kino par kino. Atbilstoši tematikai, programmā iekļautas Latvijas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kurās pats kino ir izpētes objekts, centrālais varonis un galvenais stāstītājs; kino uzņemšana un demonstrēšana ir būtisks komponents izvēlēto filmu sižetā, stilistikā, noskaņā un vēstījumā. Programmu sakārtojusi kinovēsturniece, NKC informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Filmu studija Mistrus Media dod iespēju ikvienam interneta lietotājam kā Latvijā, tā ārzemēs bez maksas noskatīties trīs studijā veidotas filmas: dokumentālo filmu par Alvi Hermani «Vairāk nekā dzīve», dokumentālu stāstu «Pasaules skaņa» par mūzikas rašanās noslēpumu Māra Sirmā un kora «Kamēr..» izpildījumā, kā arī izklaidējošu spēles īsfilmu visai ģimenei «Gūtenmorgens un trešā acs», kurā lomas atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs un Elita Kļaviņa. Filmas skatāmas studijas Vimeo kontā līdz 2018. gada 8. janvārim.

Režisoru Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes dokumentālā filma «Pasaules skaņa» (2010) vēsta par mūzikas rašanās noslēpumu, ko iedvesmojis viens no pasaules labākajiem koriem «Kamēr..» un diriģents Māris Sirmais. Filmā poētiski dokumentēta unikālā sadarbības projekta «Pasaules Saules dziesmas» veidošana, Mārim Sirmajam uz kopīgu radošu darbu Latvijā aicinot 17 komponistus – Giju Kančeli no Gruzijas, Džonu Taveneru no Lielbritānijas, Džonu Luteru Adamsu no ASV, Ko Matsušitu no Japānas, Leonīdu Desjatņikovu no Krievijas, Dobrinku Tabakovu no Bulgārijas un citus.

Savukārt Ginta Grūbes filma «Vairāk nekā dzīve» (2014) ir dokumentāla liecība par teātra režisora Alvja Hermaņa darba metodi, izsekojot izrādes «Vectēvs» tapšanai Jaunajā Rīgas teātrī, «Senču asiņu balss» Minhenes Kamerteātrī un «Ķelnes afēra» Ķelnes teātrī. Filma ļauj ielūkoties Hermaņa darba stilā, kura pamatā ir režisora un viņa aktieru kolektīvais uzdevums meklēt atbildi uz jautājumu, vai īstā dzīve ir interesantāka par tās transformāciju teātrī, un uzzināt, kāpēc režisors nolemj atteikties no paša radītās teātra metodes.

«Zelta globusu» godalgu ceremonijā svētdien Losandželosas piepilsētā Beverlihilsā ar četrām balvām triumfēja filma «Three Billboards Outside Ebbing, Missouri», savukārt Holivudas sievietes, paužot nostāju pret seksuālo uzmācību kinoindustrijā, ceremonijā bija saģērbušās melnas krāsas drēbēs.

«Three Billboards Outside Ebbing, Missouri» saņēma galveno godalgu kā labākā kinofilma drāma, bet divas filmas zvaigznes Frensisa Makdormanda un Sems Rokvels tika pie aktierdarbu godalgām - Makdormanda kā labākā aktrise drāmā, bet Rokvels kā labākais otrā plāna aktieris drāmā. Filma arī uzvarēja labākā scenārija kategorijā.

Ja citus gadus zvaigžņu ierašanās ceremonijā ir krāšņa modes dizaineru jaunāko veikumu parāde, šogad uz sarkanā paklāja dominēja melnā krāsa.

Pēc «sarežģītā gada» Holivudā izvēle par labu melnam apģērbam ir solidaritātes izpausme, skaidroja aktrise Rīza Viterspūna. Viņa ir viens no centrālajiem cilvēkiem koalīcijā pret seksuālo uzmācību «Time's Up Now», kas mudinājusi ceremonijā sarīkot modes «aptumšošanu».

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Francijas nodarbinātības ministrs Mišels Sapins (Michel Sapin) radio intervijas laikā atzinis, ka Francija ir pilnībā bankrotējusi, pamatīgi samulsinot Francijas prezidentu Fransuā Olandu (Francois Hollande), kuram nu nākas glābt sociālistu valdības reputāciju, raksta pasaules mediji.

«Valsts pastāv, bet tā ir pilnīgi bankrotējusi valsts,» intervijā pauda nodarbinātības ministrs. «Tieši tādēļ mums jārealizē deficīta samazināšanas plāns, un nekas nedrīkst mūs novirzīt no šī mērķa,» citējot M. Sapinu, raksta Independent.

Nodarbinātības ministra izteikumi radījuši jautājumu par F. Olanda «nodokļu un tēriņu» politiku, kopš kuras ieviešanas vairāki uzņēmēji un augsta līmeņa slavenības pametušas valsti. Nākamo piecu gadu laikā Francijā plānots samazināt tēriņus par 60 miljardiem eiro un palielināt nodokļu ieņēmumus par 20 miljardiem eiro.

Jau ziņots, ka, piemēram, aktieris Žerārs Depardjē kļuvis par Krievijas pilsoni. Tāpat valsti pametis arī tās bagātākais cilvēks Bernards Arno, kā arī izskanējušas bažas, ka ekonomisku apsvērumu dēļ uz Londonu varētu pārcelties arī bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un viņa sieva Karla Bruni. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons (David Cameron) iepriekš izteicies, ka ir gatavs «izritināt sarkano paklāju» turīgajiem francūžiem, kas vēlas apmesties Apvienotajā Karalistē.

#2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu projektiem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro

Leģenda Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa, par savu jaunāko filmu sacīja režisors Aigars Grauba.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču izvēlētajam aktierim Edvīnam Endrem piemīt šīs rakstura īpašības. «Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,» pauda režisors.

Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Cīņa starp materiālajām un garīgajām vērtībām ir mūžīga, uzskata aktieris Mārtiņš Kalita. Galvenais – lai cilvēki nepārstāj domāt.

Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita tikko noslēdzis sezonu ar titullomu iestudējumā Minhauzena precības. Šovasar tiks uzņemta arī pēdējā epizode filmai, kurā liepājnieks lomu ieguva, izkonkurējot Bredu Pitu. Vismaz tā vēstīja Krievijas mediji, komentējot faktu, ka latviešu aktieris apstiprināts galvenajai lomai Ņikitas Mihalkova filmā pēc Ivana Buņina divu darbu – Saules dūriens un Nolādētā diena – motīviem. Lai arī šis fakts šķita pārsteidzošs, iespējams, daļēji to veicināja Mārtiņa Kalitas veiksmīgi veidotais portfolio, kura tapšanā lieti noderēja aktiera prasmes reklāmā. 2010.gadā viņš bija viens no dibinātājiem Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmumam – sociālo mediju aģentūrai CCS. Tiesa, tagad viņa dzīvi pilnībā piepilda aktiera darbs. Pēc sarunas ar Bkodu Mārtiņš dodas atvaļinājumā – sapņu braucienā uz Grieķiju. Jaunā sezona teātrī atkal sāksies ar Minhauzenu, kurš tik ļoti pārņēmis aktiera domas, ka abu personības šķiet saplūdušas vienā.

ASV kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā piecus Oskarus saņēmusi mēmā filma Mākslinieks (The Artist). Filma saņēmusi godalgas kā gada labākā filma, par labāko režisora darbu, labāko kostīmu dizainu, labāko mūziku un labāko galvenās lomas tēlotāju.

Mākslinieks ir pirmā mēmā filma, kas saņēmusi Oskaru kopš 1929. gada. Balvas saņēma filmas galvenās lomas atveidotājs Žans Dižardēns un režisors Mišels Hazanavičs.

Labākās aktrises atzinību saņēmusi Merila Strīpa par Lielbritānijas premjeres Margaretes Tečeres atveidošanu filmā Dzelzs Lēdija (The Iron Lady).

Labākā otrā plāna aktiera atzinību saņēmis Kristofers Plamers, par veikumu filmā Beginners, bet par labāko otrā plāna aktrisi atzīta Oktāvija Spensera, kura Oskaru saņēma par savu darbu filmā The Help.

Martina Skorsēzes 3D filma Hugo, kas iepriekš bija nominēta 11 kategorijām, ieguva piecus Oskarus tehniskajās kategorijās.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Improvizācijas teātru aktieru saime Latvijā ir diezgan liela, taču tikai dažas no trupām ir spējušas noturēt par sevi interesi ilgstoši un regulāri pulcēt pilnu zāli ar skatītājiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To, ko skatītājs vēlas redzēt šodien, viņš vairs negribēs rīt. Improvizācijas teātra aktieriem ir jābūt modriem un nedaudz izsalkušiem izspēlēt uz skatuves iepriekš nezināmus tipāžus un lomas. «Ja skatītājs atnāk uz trīs izrādēm un redz, ka aktieris ir vienā un tajā pašā tēlā, interese zūd. Ir jābūt dzīves notikumu resursam un zināšanu bagāžai, lai spētu uz skatuves spēlēt kaut ko vairāk nekā tikai elementārus jociņus «zem jostas vietas». Pie visa pierod, un brīdi, kad skatītājs domā ātrāk par improvizatoru, var uztvert kā trupas pastāvēšanas beigas, un nākamajā mēnesī zālē biļetes vairs nebūs izpārdotas,» teic improvizācijas teātra Spiediens (SIA Evolution Baltic) aktieris un valdes loceklis Kaspars Breidaks.

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Ja Lieldienās visi pārsvarā krāso vistu olas, Galgauskas pagasta «Brūklenāju» saimnieki Lieldienās galdā var celt dažnedažādas olas, un tās visas nāk no viņu putnu dārza, kas tiek lolots jau aptuveni desmit gadus. Tāpat saimniecībā tiek audzēti arī truši, savvaļas zirgi un dambrieži, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Tiesa gan, šogad strausu mamma ar dēšanu kavējas, tādēļ šajās Lieldienās, visticamāk, strausu olas galdā netiks celtas. Nav arī liela skāde, jo vārītas tās nav tik garšīgas – vislabāk tās tomēr ir sajaukt ar saldo krējumu un izceptas cepešpannā, stāsta Iveta Dzene, Brūklenāju saimniece.

«Brūklenāju» saimniecībā Āfrikas strausu pāris dzīvo jau septiņus astoņus gadus. Sākotnēji bijuši pat pieci strausi, bet dažādu apstākļu dēļ palikuši vien divi. Šobrīd lielajiem strausiem ir piepulcējies arī Dienvidamerikas nandu, kas augumā ir mazāks.

«Darba saimniecībā, protams, ir ļoti daudz, bet tas nogurums, kas ir vakarā pēc garas darba dienas, ir patīkams. Ja visu dienu nemitīgi ir darbs ar cilvēkiem (I. Dzene ir Galgauskas pamatskolas direktore), kas prasa daudz enerģijas, vajag tam likt kaut ko pretī, lai nākamajā dienā var iet un atkal darīt,» saka I. Dzene. «Kāpēc pasaule ir tik skaista? Tāpēc, ka tā ir dažāda. Vienam patīk jaunceltnes un lieli māju masīvi, citam savukārt patīk daba. Mēs abi ar vīru esam tie, kam patīk daba. Un es domāju, ka izdarīt varam tik daudz tieši tāpēc, ka abi ejam un visu darām kopā,» Dzirkstelei stāsta I. Dzene.

Šomēnes, kad Rīgā ieradīsies Eiropas kino grandi, liela uzmanība ir pievērsta arī vietējam kino, pret ko valsts kļūst vēlīgāka, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās pretendē uz Oskaru kategorijā Labākā animācijas filma, Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu turpina gūt starptautiskas atzinības, bet tās režisors nosaukts starp pirmās Izcilības balvas kultūrā laureātiem, Andra Gaujas debijas mākslas filma Izlaiduma gads sacēlusi vētru vietējo kinocienītāju vidū. Pie skatītājiem šogad nonākušas arī vairākas citas jaunas spēlfilmas, piemēram, Jura Kursieša pilnmetrāžas lente Modris, Māra Putniņa un Jāņa Cimmermaņa Džimlai Rūdi Rallallā, Aika Karapetjana M.O.Ž., virkne dokumentālo darbu, tajā skaitā Kristas Burānes pilnmetrāžas filma Māra par režisori Māru Ķimeli, un animācijas filmu, no kurām vērienīgākā ir Latvijas, Luksemburgas, Lietuvas un Dānijas kopražojums Zelta zirgs, kura pamatā ir Raiņa luga. Pilnmetrāžas animācijas filmas režisori ir Reinis Kalnaellis un Valents Aškinis.