Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

25. janvārī Jūrmalā sāksies režisora Dāvja Sīmaņa jaunās filmas Puika ar suni uzņemšana; filma top studijā Mistrus Media un ietilpst Nacionālā Kino centra filmu programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.

«Filmas pirmizrāde notiks 2018. gada maijā. Tātad - ejams vēl garš ceļš līdz tās pabeigšanai. Kopējās filmas izmaksas producents apkopo tikai pēc tam, kad viss producēšanas process ir pabeigts, tāpēc šobrīd varam runāt par provizorisku filmas tāmi. Un provizoriskā filmas Puika ar suni tāme ir 963 350 EUR, valsts līdzfinansējums filmas tapšanai (Nacionālā Kino centra piešķīrums) ir 737 000 EUR,» biznesa portālam db.lv skaidroja Zanda Dūdiņa, Nacionālā Kino centra pārstāve.

Filma vēsta par rīdzinieka Žaņa Lipkes dzīvi un notikumiem, kas vācu okupācijas laikā risinājās Rīgā.

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

Galda spēļu izstrādātājs SIA “Brain Games Publishing” radījis sadarbības galda spēli visai ģimenei “Flow”, kas tapusi, iedvesmojoties no latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filmas “Straume” (2024).

Galda spēle “Flow” tiek izlaista šonedēļ, gaidot 7. decembri, kad animācijas filma “Straume” sacentīsies par Eiropas Kinoakadēmijas balvu kategorijā “Eiropas animācijas filma”, kā arī pretendēs uz labākās Eiropas filmas titulu.

Latvijas galda spēļu izstrādātājs SIA “Brain Games Publishing” kopā ar filmas režisoru Gintu Zilbalodi un producentu Matīsu Kažu 2.decembrī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā Vides izglītības centrā “Zinarium” prezentēja SIA “Brain Games Publishing” radīto kooperatīvo spēli “Flow”. Spēle ved tās spēlētājus piedzīvojumā ar reāllaika darbību, milzīgiem viļņiem un acumirklīgiem lēmumiem.

“Šī gada 30. augustā ar saviem bērniem biju aizgājis uz filmas “Straume” pirmizrādi, kurā piedalījās arī filmas veidotāji Gints Zilbalodis un Matīss Kaža. Esmu lepns, ka Latvijā top darbi, kas ir ne tikai vizuāli saistoši, bet arī konceptuāli aizraujoši. Tieši šī iemesla dēļ vēlējos “Straumi” iedzīvināt galda spēlē. SIA “Brain Games Publishing” rīcībā jau bija parakstīta spēles mehānika, kurai vēl nebija piemeklēta tēma. Spēles autori ir četri lietuvieši, ar kuru palīdzību mēs kopā ātri vien pielāgojām jau esošās spēles prototipa mehāniku filmas “Straume” tēmai. Tas ir pārsteidzoši, ka mēs paguvām spēli radīt 2,5 mēnešu laikā, saražojot gala produktu tepat Latvijā. Parasti šis process ilgst pat vairākus gadus, taču tā kā pati spēles izstrāde un ražošana notiek Latvijā un visi projektā iesaistītie bija gatavi operatīvi darboties, mums tas izdevās. Vēlos pateikt lielu paldies visiem, kas iesaistījās, jo īpaši filmas radītājiem – Gintam un Matīsam, spēles ilustratoram Reinim Pētersonam, kā arī visai “Brain Games” komandai! Tas ir apliecinājums tam, ka efektīvas sadarbības rezultātā mēs varam īstenot ambiciozus plānus,” par spēles idejas realizēšanu stāsta tās iniciators SIA “Brain Games Publishing” vadītājs Egils Grasmanis.

Auditoru firma PricewaterhouseCoopers, kas atbild par ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars nonākšanu līdz to ieguvējiem, atvainojusies par pieļauto kļūdu labākās filmas nosaukšanā.

Jau vēstīts, ka Oskara balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien Losandželosā kategorijā Labākā filma sākotnēji par uzvarētāju tika paziņots mūzikls La la Land, lai gan balvu bija ieguvusi filma Moonlight (Mēnessgaisma).

Kļūda tūlīt pat tika izlabota, taču radīja manāmu apjukumu ceremonijas izskaņā.

«Mēs no sirds atvainojamies Moonlight, La La Land, Vorenam Bītijam un Fejai Danavejai un Oskara skatītājiem par kļūdu, kas tika pieļauta Labākās filmas balvas paziņošanā,» teikts PricewaterhouseCoopers izplatītajā paziņojumā.

Filmas Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija komanda uzsākusi ziedojumu vākšanas kampaņu platformā Projektu banka, lai savāktu nepieciešamo finansējumu filmas pabeigšanai.

Filmas veidotāji lūdz sabiedrības atbalstu filmas tapšanā, lai pabeigtu divus svarīgus filmas veidošanas etapus. Finansējums nepieciešams, lai meklētu informāciju par Z.A. Meierovica darbību ārvalstu (Itālijas, Francijas, Lielbritānijas un Krievijas) arhīvos, kur glabājas vēl neizpētītas ziņas par pirmā Latvijas ārlietu ministra ārzemju vizītēm, kā arī lai inscenētu divas īpašas ainas, kas bijušas liktenīgas valstsvīra dzīvē. Kopējā summa, ko projekta veidotāji cer savākt ar Projektu bankas ziedotāju palīdzību, ir 3000 eiro.

Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija ir stāsts par filmu, kas nav tapusi jau simt gadu garumā. Jau kopš pirmās brīvvalsts laikiem četri dažādi režisori strādājuši pie kino projektiem, kas attēlotu kādreizējā Latvijas ministru prezidenta un pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica dzīvi un darbu, bet visi finansiālu vai ideoloģisku apsvērumu rezultātā apturēti. Režisors un Latvijas dokumentālā kino vecmeistars Tālivaldis Margēvičs (Šķērsiela, Sieviete, kura gaida), jau vairāk nekā 20 gadu garumā cenšas piepildīt savu sapni un pabeigt filmu par šo Latvijas vēstures personību.

«Principā, tas ir mūsu maizes darbs, jo pateicoties telpu nomai, mēs varam demonstrēt arī kino,» biznesa portālam Db.lv atklāja kinoteātra «Splendid Palace» vadītāja Ieva Sīpola.

Video skatāms zemāk!

Kinoteātra vadītāja pastāstīja, ka pēc Nacionālā Kino centra Latvijas simtgades filmu programmas gan kinoteātris «Splendid Palace», gan citi kinoteātri Latvijā atkal piedzīvoja ziedu laikus. Kinoteātris bija plaši apmeklēts, un interese no skatītājiem bijusi ļoti izteikta. 2018.gadā kopējais kinoteātra skatītāju skaits sasniedza 100 656, kas ir par 60% vairāk nekā 2017.gadā «Gribētos sacīt, ka ir sācies jauns posms, arī šogad ir notikušas Latvijas filmu pirmizrādes, un cilvēki arī pēc kino svētku viļņa vēl joprojām nāk, skatās un interesējas. Tajā pašā laikā izjūtam arī pastiprinātu interesi par autorkino, kas ir viens no mūsu kino repertuāra virzieniem,» komentēja I.Sīpola.

Režisora Andreja Ēķa un studijas «Platforma Film» «eksporta ideja» iekarojusi arī Ukrainas tirgu.

Andreja Ēķa spēlfilmas Svingeri (2016) pirmā adaptācija tika uzņemta Igaunijā, repertuārā startēja 2017. gada 10. novembrī un līdz gada beigām to kinoteātros noskatījās apmēram 80 000 interesentu. Ukrainā filmas Svingeri lokalizētais variants uz ekrāniem iznāca 2018. gada 1. janvārī ar greznu publicitātes kampaņu vienlaikus vairākās lielpilsētās (Kijevā, Odesā, Harkovā u.c.). Filma kā šobrīd populārākā lokālā komēdija joprojām ir kinoteātru repertuārā un līdz marta sākumam filmu noskatījušies jau vairāk nekā 273 000 skatītāju, kases ieņēmumi - apmēram 680 tūkstoši eiro.

Būtisks elements lokālo Svingeru popularitātes vairošanai ir katrā valstī speciāli piemeklēti aktieri, kas labi pazīstami vietējiem skatītājiem. Ukrainas versijā piedalās populāras šovbiznesa zvaigznes – reperis Serjoga (Ukrainā populāras dziesmas Čornij bumer izpildītājs), Oļa Poļakova (viena no slavenākajām dziedātājām Ukrainā), Daša Astafjeva (Playboy modele, kas dzīvojusi kopā ar Hjū Hefneru) un citi.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Norvēģija, Lietuva un Somija ir nākamās valstis, kurās būs skatāma režisora Andreja Ēķa spēlfilma Svingeri, vēsta screendaily.com.

Šogad tapušas komēdijas versijas igauņu un ukraiņu auditorijai.

Kā pastāstījis Platforma Film pārstāvis Kristiāns Alhimionoks, kā franžīzes partneris ir piesaistīts kāds Norvēģijas uzņēmums. Filma uz ekrāniem Norvēģijā būs skatāma 2018. gadā. Lietuvā darbi jau notiek, bet plāni Somijā ir pārrunu stadijā.

Turklāt Norvēģijas partneris izteicis vēlmi, lai filmas režisors arī norvēģu versijā būtu Andrejs Ēķis, tāpat kā tas bijis igauņu un ukraiņu versijās.

Komēdiju Svingeri Latvijā sāka rādīt 2016. gada decembrī, un tā guva lielus panākumus. Vēlāk dzima ideja par «Baltijas franšīzi», un 2017. gada vasarā Svingeri tika uzfilmēti Igaunijā. Ukraiņu versija būs skatāma nākamā gada janvārī.

Lai gan filmas «Zigfrīds Anna Meierovics» nonākšana Latvijas kinoteātru repertuāros sagaidāma šā gada rudenī, filmas veidotāji par pirmizrādes datumu izvēlējušies 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, informē filmas pirmizrādes komunikācijas vadītājs Dāvis Landorfs.

Datums ir nozīmīgs, jo filma «Zigfrīds Anna Meierovics», vēstot par Latvijas pirmā ārlietu ministra dzīvi un darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti.

Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu.

«Esam droši, ka filma būs interesanta ikvienam, jo gan Z.A. Meierovica politiķa un personas dzīvesstāsts, kā arī Latvijas Neatkarības iegūšanas notikumi, kas redzami filmā, bijuši patiešām aizraujoši. Pieļaujam, ka filma varētu īpaši piesaistīt Latvijas Neatkarības vēstures interesentus un 20. gadu atmosfēras cienītājus, bet ceram, ka ikviens filmā atradīs kaut ko savu,» stāsta D. Landorfs.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Nepilnu vienpadsmit dienu laikā kopš režisora Dzintara Dreiberga vērienīgās karas drāmas «Dvēseļu putenis» nonākšanas uz kino ekrāniem filmu paguvuši noskatīties vairāk nekā 102 000 skatītāju.

Tas ir lielākais skatītāju skaits pašmāju kinodarbam atjaunotās Latvijas kino vēsturē šādā filmas izrādīšanas periodā, informē filmas veidotāji un tās izplatītāji Latvijā «Uz kino» un «Kinopunkts».

Tiek lēsts, ka filmas skatītāju skaits reģionos drīzumā varētu būtiski pieaugt, jo papildu kinoteātriem ir uzsākta «Dvēseļu puteņa» demonstrēšana arī Latvijas novadu un pagastu kultūras centros.

«Gribētos, lai šāds starppaaudžu dialogs un savas zemes mīlestības uzplūds nebūtu tikai vienreizējs, filmas izraisīts efekts, bet turpinātos arī tad, kad valsts svētki pagājuši,» domās dalās filmas režisors Dzintars Dreibergs.

Filma «Dvēseļu putenis», kas pirmizrādi piedzīvoja 8. novembrī, skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Dreiberga filma ir ne vien nozīmīgas latviešu vēsturiskās literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, kas pievērš uzmanību šajā žanrā maz atspoguļotam, bet ļoti svarīgam Latvijas vēstures posmam – Pirmajam pasaules karam un Brīvības cīņām.

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»

Viens no lielākajiem kinoteātriem Latvijā «Forum Cinemas» pirms dažādām dienām no sava repertuāra izņēmis Andreja Ēķa režisēto komēdiju «Klases salidojums» un filmu studijas «Rija» jaunāko veikumu multfilmu «Lote un pazudušie pūķi».

Filmu veidotāji par situāciju ir sašutuši, tikmēr kinoteātrī skaidro – šāds lēmums saistīts ar kino industrijā piekoptā ekskluzivitātes principa neievērošanu, tā trešdien informēja «LNT ziņas».

Komēdiju par 40 - gadnieku krīzi uz lielajiem ekrāniem visos kinoteātros plānots sākt rādīt šodien, 14. februārī. Tomēr filmas veidotājus pirms dažām dienām pārsteidza kinoteātra «Forum Cinemas» ziņa, ka tas Latvijā veidoto komēdiju «Klases salidojums» pēkšņi izņēmis no sava repertuāra, noņemot arī visus ar filmu saistītos informatīvos plakātus un pusceļā pārtraucot jau sākto biļešu tirdzniecību.

Filmas režisors Andrejs Ēķis par šo situāciju ir sašutis. «Es neesmu izmisis, varbūt tikai izbrīnīts un sašutis,» viņš atzina. Filmas producents Kristians Alhimionoks norāda, ka vēl nav saņēmis oficiālu skaidrojumu šādai pēkšņai kinoteātra rīcībai. «Mēs īsti nezinām, kas notiek. Mums nav sniegts nekāds paskaidrojums, bet katrā ziņā tas ļoti interesanti precedents Latvijā, es teiktu, nebijis,» atzina filmas producents. Tikmēr A.Ēķis īsti negrib ticēt, ka tā varētu būt cenzūra par labu ārvalstu kinolentēm. Otrs minējums - plaukstošajā Latvijas filmu industrijā saasinājusies cīņa par filmu izplatīšanu - arī «Klases salidojuma» izplatīšana vairs netika uzticēta «Forum Cinemas», bet citai kompānijai.

#2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu projektiem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro

Leģenda Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa, par savu jaunāko filmu sacīja režisors Aigars Grauba.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču izvēlētajam aktierim Edvīnam Endrem piemīt šīs rakstura īpašības. «Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,» pauda režisors.

Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Nu jau 13.reizi arī Latvija izvirzījusi filmu, kas pretendēs uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars, sacenšoties kategorijā “Labākā ārzemju filma / Best International Feature Film”.

Nacionālā Kino centra (NKC) izveidotā ekspertu komisija balsojumā vienojusies izvirzīt režisora Dzintara Dreiberga spēlfilmu “Dvēseļu putenis”, kas nupat saņēmusi arī Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā gada labākā filma.

Latvijas studiju pieteikumus vērtēja Nacionālā Kino centra pieaicinātu ekspertu komisija –Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, kinokritiķe Kristīne Simsone, kinozinātnieks Viktors Freibergs, režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Dāvis Sīmanis, producents un studijas VFS Films vadītājs Uldis Cekulis, par komisijas vadītāju tika ievēlēta Nacionālā Kino centra vadītāja, kinozinātniece Dita Rietuma.

Tuvojoties gada gaidītākajiem svētkiem, lielākais interneta veikals Latvijā 220.lv, turpinot cīņu par labu cenu, pircējiem turpmāk piedāvās labākās cenas garantiju. Tā kā Ziemassvētkos ikvienam no mums aktuāls ir dāvanu jautājums – līdz ar to ieviešot labākās cenas garantiju šajā preču segmentā, interneta veikals 220.lv nodrošina to, ka šo preču cena būs labāka nekā lielākajiem 70 veikaliem Latvijā.

Labākās cenas garantiju mēs nodrošināsim ne tikai starp e-veikaliem, bet arī starp mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm, piemēram, Maxima, K-senukai, Douglas u.c. Ja pircējs atradīs identisku preci lētāk – 220.lv kompensēs cenas starpību.

Laika gaitā Latvijas klienti bieži saskarās ar cenu pieaugumu, dažās preču grupās šis pieaugums ir ļoti labi jūtams. Jau no paša sākuma interneta veikals 220.lv akcentēja, ka iepirkties internetā ir izdevīgāk, nekā parastajos veikalos un tieši pirms Ziemassvētkiem ar labākās cenas garantijas palīdzību klientiem ir iespēja iegādāties tūsktošiem preču par labāko cenu tirgū.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Amerikas Kinoakadēmija desmit balvu kategorijās izziņojusi nomināciju pretendentu finālistu sarakstus, un latviešu režisora Ginta Zilbaloža filma "Straume" iekļuvusi 15 filmu vidū, kas pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, otrdien vēsta izdevums "Variety".

Kinoakadēmijas locekļu balsojums, kurā tiks noteikti nominanti visās 23 kategorijās, sāksies 8.janvārī un noslēgsies 12.janvārī.

Balvu nominanti tiks izziņoti 17.janvārī.

Otrdien cita starpā tika izziņoti nomināciju pretendenti labākās animācijas īsfilmas, dokumentālās pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās, ārzemju pilnmetrāžas un īsfilmas kategorijās.

15 filmu vidū, kas līdzās "Straumei" pretendē uz labākās ārzemju filmas "Oskara" nomināciju, ir tādi atzinību starptautiskās kinoskatēs saņēmuši darbi kā "Emilia Perez" ("Emīlija Peresa") un "The Seed of the Sacred Fig" ("Svētās vīģes sēkla").

Kā vēstīts, 9.decembrī "Straume" tika nominēta arī "Zelta globusa" balvai kategorijā "Labākā animācijas filma".