Kuldīgas novada Snēpeles pagasta «Norniekos» audzē strausus un kazas, uzņem tūristus un tuvākajā laikā turpat plānots atvērt arī restorānu, biznesa portālam db.lv pastāstīja saimniecības īpašnieki Pēteris Gobzemis un Anda Šīmane.
Strausu audzēšana «Norniekos» uzsākta 2011. gadā ar sešām strausu ģimenēm jeb 18 strausiem. Vienu strausu ģimeni veido viens tēviņš un trīs mātītes. Eiropas cena vienam vaislas strausam ir 1500 eiro, bet strausu ģimenei ap 6000 eiro.
Jautāts, kāds ir strausu raksturs, «Nornieku» saimnieks atbild: «Strausi ir ļoti skaisti, ļoti spēcīgi un ne īpaši gudri. Šo putnu acis sver 60 gramus, bet smadzenes - tikai 40 gramus. Tas arī visu izskaidro- katrs jauns rīts viņiem ir kā jauns piedzīvojums. To, kas redzēts dienā, smadzenes pa nakti nespēj apstrādāt,» joko saimnieks.
«Strausi ir arī ļoti ziņkārīgi, taču vienlaicīgi- ļoti bailīgi. Jebkura jauna situācija vai troksnis putnos rada stresu, un tas ātri var pārņemt visu baru. Šajā haosā simts strausi viegli var salauzt žogus, kuriem ikdienā viņi cauri nelaužas.» Tā kā strausiem nav arī mājās atgriešanās instinkta, parasti putni iet tur, kur acis rāda- īpaši nealkstot atgriezties fermā. «Pēc pēdējās izlaušanās viens putns bija aizstaigājis gandrīz līdz Skrundai,» stāsta P. Gobzemis.
Šobrīd strausu skaits saimniecībā ir mainīgs, jo norit aktīva cāļu šķilšanās. Aptuvenais putnu skaits fermā patlaban ir ap 100 strausiem, taču saimnieks cer, ka uz vasaras beigām viņam būs jau 180 putni.
Strausu attīstības cikls ir šāds – izšķiļas cālis, gadu aug, tad tas tiek realizēts gaļā, šķiļas nākamie un process nekad neapstājas. Cāļu šķilšanās beidzas septembra beigās vai oktobrī, tad strausu skaits samazinās un pavasarī atkal palielinās.
Strausu fermas pamatprodukcija ir šo putnu gaļa, kas tiek realizēta svaigā veidā, piegādājot restorāniem Kuldīgā, Saldū, Pūrē, Jūrmalā un Rīgā, kā arī privātiem klientiem. Šobrīd visa strausu gaļa tiek pārdota Latvijā, jo eksportam pagaidām apjoms ir par mazu.
Savukārt, ar Āfrikas būru kazu audzēšanu saimniecība nodarbojas jau aptuveni trīs gadus. Šobrīd ganāmpulkā ir 70 kazas, bet ir akceptēts Lauku atbalsta dienesta projekts jaunai kazu fermai un patlaban notiek sarunas ar bankām par finansējumu. Projekts paredz uzbūvēt kūti 300 lopiem.
Kazu gaļu paredzēts piegādāt restorāniem, un saimnieks stāsta, ka jau tagad no restorāniem ir pieprasījums, tāpēc ganāmpulka paplašināšana ir loģisks un neatliekams solis biznesa attīstībā. Pēc viņa aplēsēm, reāla kazu gaļas tirdzniecība sāksies nākamajā gadā un «Nornieki» būs pirmie, kas nodarbosies ar šīs gaļas piegādi restorāniem.
Trešā lielākā nozare «Norniekos» ir viesu uzņemšana. Pamatā apmeklētāji ir ģimenes ar bērniem, skolēnu grupas, kā arī darba kolektīvi. Papildu ekskursijai, var izmantot arī radošo darbnīcu piedāvājumu, pagatavojot sev suvenīru, rotu vai sapņu ķērāju ar strausa spalvām.
Visjaunākais projekts ir iecerētais lauku restorāns, kam arī piesaistīti Eiropas fondu līdzekļi. Viesi pēc pastaigas varēs uz vietas arī nobaudīt kādu ēdienu no strausu gaļas vai olas. Vēl tiek kārtotas pēdējās formalitātes ar Pārtikas un veterināro dienestu, lai restorānā varētu pabarot gan tūristu grupas, gan individuālus apmeklētājus. Tālākā nākotnē «Nornieku» saimnieki apsver iespēju piedāvāt vēl kādu pakalpojumu, piemēram, frīsbija taku, lauku golfu, kulinārās meistarklases vai brīvdienu māju dabas mīļotājiem.
Visu rakstu lasiet 6.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!
#1/79
Šie strausi ir aptuveni gadu veci.
#2/79
Strausu un kazu fermas «Nornieki» saimnieki Anda Šīmane un Pēteris Gobzemis ar meitu Gusti.
#3/79
#4/79
Saimniecībā veiktas investīcijas jauna žoga izveidē, nomainot koka stabus ar metāla.
#5/79
#6/79
#7/79
#8/79
Strausi dzīvo aptuveni 70 gadus.
#9/79
#10/79
#11/79
#12/79
#13/79
Strausa spēriens ir aptuveni 800 kilogramus spēcīgs.
#14/79
#15/79
#16/79
#17/79
#18/79
#19/79
#20/79
#21/79
#22/79
#23/79
Saimnieki stāsta, ka kazu saimei, kas relaksēti atpūšas pie kūts, ir teju magnētisks spēks, kas pievelk bērnus.
#24/79
#25/79
#26/79
#27/79
#28/79
#29/79
Pagaidām dzīvnieki pa saimniecības teritoriju pārvietojas pavisam brīvi, bez žogiem.
#30/79
#31/79
#32/79
Strausu olas tiek ievietotas speciālā skapī, kurā ir noteikta temperatūra.
#33/79
Pēc desmit dienām var noteikt, vai ola ir apaugļota, vai nē.
#34/79
Uz katras olas tiek veiktas atzīmes, no kuras ģimenes un mātītes ir ola, kā arī datums, kad jāpārliek uz šķilšanās novietni jeb skapi.
#35/79
#36/79
Pēc 39 dienām olas tiek pārceltas uz tā saucamo dzemdību zāli.
#37/79
Kādā brīdī cālim ir jāpalīdz izšķilties, taču ļoti iejaukties nedrīkst.
#38/79
Pēdējās dienās no olas cālim iekšā kuņģī ievelkas dzeltenums, kas kalpo kā pirmā barība.
#39/79
Var redzēt kā olas iekšpusē notiek kustība. Tas nozīmē, ka drīzumā sāks šķilties cālis.
#40/79
Strausu tēviņš visbiežāk uzmana procesu, kad izdētās olas saimnieki cenšas savākt.
#41/79
Laba strausu mātīte sezonā var izdēt 80 olas.
#42/79
Strausu fermā paredzēts, ka katra no ģimenēm dzīvo atsevišķi.
#43/79
Strausu cāļi.
#44/79
#45/79
Lielākajam no cāļiem ir tikai nedēļa.
#46/79
#47/79
#48/79
#49/79
#50/79
#51/79
#52/79
#53/79
#54/79
#55/79
#56/79
#57/79
#58/79
#59/79
#60/79
#61/79
#62/79
#63/79
#64/79
Plānots, ka šajās telpās jau pēc mēneša tiks atvērts restorāns.
#65/79
Saimniece Anda piedāvā rīkot arī radošās darbnīcas, kuru laikā ir iespēja izgatavot sapņu ķērājus, galvas rotas, auskarus un citus aksesuārus.
#66/79
Viena strausu ola atbilst aptuveni 22 vistu olām.
#67/79
No strausu olu čaumalām tiek izgatavoti arī auskari.
#68/79
Strausu spalvas tiek izmantotas dažādos aksesuāros.
#69/79
#70/79
#71/79
Putekļu slotiņa, kas veidota no strausu spalvām.
#72/79
#73/79
#74/79
#75/79
Vienīgais, kas vēl netiek no strausa izmantots, ir āda, jo nav meistaru, kas to Latvijā izģērētu.
#76/79
Gaļa, kas neaiziet līdz restorāniem, tiek pārstrādāta pastētēs, mērcēs, konservos un pat cīsiņos.
#77/79
#78/79
Produkti tiek ražoti mazos, sertificētos cehos Saldū, Smārdē un Engures novadā.
