Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

FRS ar savu lēmumu, kas jau bija gaidāms, atlika vēl vienu procentlikmju paaugstināšanu, bet tā ir iespējama vēl šogad.

FRS vadītājs Džeroms Pauels atkal atteicās paziņot par procentlikmju paaugstināšanas cikla izbeigšanu.

FRS publiskotas prognozes paredz vēl vienu procentlikmju paaugstināšanu 2023.gadā un divas procentlikmju samazināšanas 2024.gadā. Iepriekš bija prognozēts, ka nākamgad procentlikmes tiktu samazinātas četras reizes.

"ASV ekonomika ir pārāk spēcīga, un šis procentlikmju paaugstināšanu cikls turpināsies daudz ilgāk, nekā Volstrīta gribētu," sacīja OANDA analītiķis Edvards Moja.

Ceturtdien lēmumus par procentlikmēm pieņems centrālās bankas Lielbritānijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Turcijā, Indonēzijā un Dienvidāfrikā.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien pieauga cerībā uz procentlikmju pazemināšanām.

Londonas un Frankfurtes biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus pēc tam, kad Anglijas Banka saglabāja nemainīgu bāzes procentlikmi, bet pauda optimismu par iespējamu procentlikmju pazemināšanu tuvāko mēnešu laikā.

"Ir piesardzīga optimisma sajūta, analītiķiem prognozējot, ka mēs tuvojamies pirmajai procentlikmju pazemināšanai kopš pandēmijas, un pirmā pazemināšana var notikt šovasar," sacīja "Moneyfarm" galvenais investīciju pārzinis Ričards Flakss.

Ir gaidāms, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) pazeminās procentlikmes jūnijā.

Volstrītā akciju cenas pieauga pēc tam, kad bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā tika reģistrēts lielāks kāpums par prognozēto, kas palielina ASV procentlikmju samazināšanas iespējamību.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga pēc prognozēm par OPEC naftas ieguves apjoma samazināšanu, savukārt akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās palielinājās, jo vāji ASV ekonomikas dati vairoja cerības, ka centrālās bankas varēs piebremzēt ar procentlikmju paaugstināšanu.

Investorus ir padarījušas nervozus bažas par to, ka augošas procentlikmes, kuru mērķis ir iegrožot inflācijas kāpumu, var izraisīt ekonomikas recesiju. ANO ir aicinājusi centrālās bankas palēnināt procentlikmju paaugstināšanu, citādi tās riskēs ar pasaules iegrūšanu ilgstošā stagnācijā.

ASV ražošanas dati, kas liecina par cenu spiediena samazināšanos un pieprasījuma kāpuma palēnināšanos, palīdzēja uzlabot tirgus noskaņojumu cerībā, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu atteikties no agresīvas procentlikmju celšanas.

Akciju cenas Eiropas biržās pieauga, sekojot šādai tendencei Volstrītā. Volstrītas indeksi gan pieauga par vairāk nekā 2%, bet Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās robežās no 0,2% līdz 0,8%.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, tirgum gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu pēc jauno ASV inflācijas datu publiskošanas. Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, turklāt inflācijai kritums fiksēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV augustā veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3%.

Jaunie dati palielina FRS pārliecību, ka inflācija tuvojas tās noteiktajam 2% mērķim, tāpēc ir gaidāma FRS procentlikmju samazināšana šomēnes. Tomēr šie dati arī palielina iespējamību, ka procentlikmes tiks samazinātas tikai par 0,25%, nevis par 0,5%.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25%.

ECB padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5%. Arī abas šīs likmes palielinātas par 0,75 procentpunktiem.

Tas ir lielākais procentlikmju paaugstinājums ECB vēsturē.

"Šis būtiskais solis pietuvina pāreju no līdzšinējā ļoti stimulējošo monetārās politikas procentlikmju līmeņa uz tādu procentlikmju līmeni, kas vidējā termiņā veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos ECB 2% mērķa līmenī," norādījusi padome.

Naudas drukāšana iedzinusi pasauli dziļos parādos 

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi...

"Balstoties uz pašreizējo novērtējumu, padome sagaida, ka vairākās turpmākajās sanāksmēs tiks turpmāk paaugstinātas procentlikmes, lai mazinātu pieprasījumu un nodrošinātos pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku," teikts padomes paziņojumā.

"Inflācija joprojām ir pārāk augsta, un iespējams, ka tā ilgstoši pārsniegs mērķa līmeni," brīdina padome.

Gada inflācija eirozonā jūlijā palielinājusies līdz rekordaugstam līmenim - 9,1%, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

"Strauji augošās enerģijas un pārtikas cenas, pieprasījuma spiediens dažos sektoros saistībā ar tautsaimniecības atkalatvēršanos, kā arī piegādes traucējumi joprojām nosaka inflācijas kāpumu," konstatē padome.

Jau ziņots, ka iepriekšējā sēdē 21.jūlijā ECB padome nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju nolēma īstenot pirmo procentlikmju paaugstinājumu 11 gadu laikā.

ECB ceturtdien publiskoja arī jaunākās makroekonomikas prognozes. Tās liecina, ka inflācija eirozonā būs vidēji 8,1% 2022.gadā, 5,5% 2023.gadā un 2,3% 2024.gadā.

"Pēc kāpuma 2022.gada pirmajā pusgadā jaunākie dati liecina, ka eirozonas tautsaimniecības izaugsmes temps būtiski samazinājies, un gaidāms, ka šā gada atlikušajos mēnešos un 2023.gada pirmajā ceturksnī tautsaimniecībā iestāsies stagnācija," norāda padome.

"Ļoti augstās enerģijas cenas samazina iedzīvotāju ienākumu pirktspēju, un, lai gan piegādes problēmas mazinās, tās joprojām ierobežo tautsaimniecības aktivitāti. Turklāt nelabvēlīgā ģeopolitiskā situācija, īpaši Krievijas nepamatotā agresija pret Ukrainu, mazina uzņēmumu un patērētāju pārliecību," sacīts padomes paziņojumā.

ECB jaunākās prognozes paredz eirozonas ekonomikas izaugsmi par 3,1% 2022.gadā, par 0,9% 2023.gadā un par 1,9% 2024.gadā.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, investoriem gaidot svarīgu ASV inflācijas datu publicēšanu un sekojot ASV prezidenta Džo Baidena sarunām ar republikāņiem Kongresā par valsts parāda griestu paaugstināšanu.

Tirgu dalībnieki gaida ASV inflācijas datu publicēšanu trešdien, kas var noteikt Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku procentlikmju jomā.

Inflācijas samazināšanās pēdējo mēnešu laikā ir vairojusi cerības, ka FRS drīz iepauzēs procentlikmju paaugstināšanu un līdz gada beigām pat varētu uzsākt to pazemināšanu. Šo uzskatu pastiprina arī banku krīze.

"ASV inflācijas datiem (..) būs svarīga loma, nosakot FRS procentlikmju plānus turpmāk," sacīja finanšu konsultāciju uzņēmuma "deVere Group" vadītājs Naidžels Grīns.

Ceturtdien par savu lēmumu monetārās politikas jomā paziņos Anglijas Banka. Analītiķi paredz jaunu procentlikmju paaugstināšanu, jo inflācija Lielbritānijā saglabājas apmēram 10% līmenī.

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

ASV akciju tirgus vadošie indeksi turpina izteiktu augšupeju un kopš pērnā gada noslēguma gandrīz ik pēc nedēļas sasniedz visu laiku augstākos rādītājus. Kas ir galvenie iemesli tik spēcīgam tirgus kāpumam un vai tam ir potenciāls turpināties?

ASV ekonomika izrādījusies pārsteidzoši spēcīga

Pagājušajā gadā ASV akcijas startēja no relatīvi zemas bāzes, ko radīja 2022. gadā piedzīvotā tirgus korekcija. Lai arī sākotnējo tirgus kustību var galvenokārt saistīt ar tehniskiem iemesliem, proti, investoru vēlmi nopirkt akcijas par izteikti izdevīgām cenām, tomēr tālākās augšupejas pamatā bija fundamentālie faktori.

Pirmkārt, ASV ekonomika ir izrādījusies fenomenāli noturīga pret mēģinājumiem to bremzēt ar monetārās politikas palīdzību. 2023. gada sākumā ekonomisti samērā vienbalsīgi gaidīja, ka ASV ekonomika ieies ievērojami lēnākas izaugsmes fāzē, un diezgan augsti novērtēja arī recesijas varbūtību, kam pamatā bija neizbēgama paaugstināto procentlikmju negatīvā ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu, bezdarba līmeni, patēriņu un uzņēmumu investīcijām.

Akciju cenas pasaulē pirmdien mainījās dažādos virzienos pirms šonedēļ gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikas sanāksmes, investoriem cerot, ka FRS piebremzēs savus procentlikmju paaugstināšanas plānus.

Akciju cenas Eiropā pārsvarā pieauga, bet Parīzes biržas indekss saruka pēc ziņām par rekordaugstu eirozonas inflāciju un ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Volstrītā akciju cenas kritās.

"Ir gaidāms, ka tirgus nestabilitāte saglabāsies augsta visu nedēļu, jo investoriem ir daudz ko apdomāt," sacīja "ActivTrades" analītiķis Pjērs Verē.

Investori bija cerīgi noskaņoti, pateicoties ziņām, ka ASV centrālā banka varētu piebremzēt procentlikmju celšanu, ko tā veic ar mērķi iegrožot augsto inflāciju. Ir gaidāms, ka FRS trešdien paziņos par bāzes procentlikmes pacelšanu par 0,75 procentpunktiem, izdarot to ceturto reizi pēc kārtas.

Citas centrālās bankas pēdējā laikā ir izrādījušas gatavību pāriet uz mazāk strauju procentlikmju paaugstināšanu, tomēr ir gaidāms, ka Anglijas Banka ceturtdien atkal ievērojami pacels procentlikmes.

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājuma par tālākām procentlikmju paaugstināšanām. Akciju cenas Eiropas biržās saruka pēc nemainīgas inflācijas Lielbritānijā.

Pauels ASV Kongresa sanāksmē paziņoja, ka inflācija vēl arvien ir ievērojami augstāka par FRS izvirzīto 2% mērķa rādītāju. Viņš sacīja, ka procentlikmes būs jāpaaugstina arī turpmāk, bet mērenākā tempā.

FRS pagājušajā nedēļā nemainīja procentlikmes, kuras pirms tam bija paaugstinājusi 10 reizes pēc kārtas, bet lika saprast, ka procentlikmju paaugstināšana tiks turpināta, lai ierobežotu inflāciju.

Londonas un eirozonas biržu indeksi samazinājās pēc datu publicēšanas, ka gada inflācija Lielbritānijā maijā bijusi 8,7%, tādējādi tā saglabājusies nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar aprīli. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija saruks līdz 8,4%.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien bija kritušās pēc Ķīnas procentlikmju samazināšanas, kas bija mazāka par prognozēto. Tas norādīja, ka pasaules otrā lielākā ekonomika pēc pandēmijas atkopjas lēnākā tempā, nekā bija prognozēts.

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) mājiena, ka tā varētu izbeigt procentlikmju paaugstināšanu, jo inflācija ASV samazinās.

Akciju cenas Volstrītā turpināja pieaugt, un to piemēram sekoja akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās, pēc FRS trešdienas lēmuma nemainīt procentlikmes.

Investoriem ir "sajūta, ka FRS ir nonākusi pie procentlikmju celšanas cikla beigām," sacīja "Saxo" analītiķis Redmonds Vongs.

Kā jau bija gaidāms, Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - ceturtdien otro sanāksmi pēc kārtas bāzes procentlikmi saglabāja nemainīgu. Centrālā banka bāzes procentlikmi saglabāja 5,25% apmērā, kas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada.

Anglijas Bankas prezidents Endrū Beilijs tomēr sacija, ka ir "pāragri" domāt par procentlikmju samazināšanu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 1,7% līdz 33 839,08 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,9% līdz 4317,78 punktiem, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,8% līdz 13 294,19 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet Tokijas biržas indekss pirmoreiz kopš 1990.gada noslēdza tirdzniecības sesiju virs 35 000 punktiem.

ASV Nodarbinātības ministrijas ceturtdien publiskoti dati liecināja, ka gada inflācija ASV decembrī palielinājusies līdz 3,4% salīdzinājumā ar 3,1% novembrī, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši, ka inflācija pieaugs līdz 3,2%.

Investori gaidīja šos datus, jo tie var ietekmēt potensiālos ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumus par procentlikmju pazemināšanu.

Pasaules akciju tirgi pērnā gada pēdējos mēnešos piedzīvoja kāpumu, paredzot, ka FRS un Eiropas Centrālā banka (ECB) drīz sāks procentlikmju pazemināšanu, mazinoties inflācijas spiedienam.

Vadošie analītiķi ir prognozējuši, ka FRS varētu veikt šogad pirmo procentlikmju pazemināšanu martā vai maijā.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, investoriem paredzot mazāk agresīvu ASV procentlikmju celšanu šogad, jo inflācija ir sākusi atkāpties no desmitiem gadu augstākajiem līmeņiem.

Akciju cenu kāpumu sekmēja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonu izteikumi, kuros norādīts, ka ASV centrālā banka cels procentlikmes lēnākā tempā nekā pērn.

Analītiķi norādīja uz laikraksta "Wall Street Journal" (WSJ) ziņu, ka nākamajā FRS sēdē šī mēneša beigās ir gaidāma procentlikmju pacelšana par 25 bāzes punktiem - mazāk nekā iepriekšējās to celšanas reizēs.

Investori arī gaida ASV inflācijas datu publicēšanu piektdien, cerot, ka tie dos vēl vienu iemeslu FRS palēnināt procentlikmju celšanu.

Šonedēļ ir gaidāmi arī lielo kompāniju, tostarp "Microsoft", "Intel" un "Boeing", ziņojumi par savu peļņu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,8% līdz 33 629,56 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,2% līdz 4019,81 punktam, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,0% līdz 11 364,41 punktam.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, investoriem nervozi gaidot ASV inflācijas datu publicēšanu šonedēļ.

Ja trešdien publicējamie ASV patēriņa cenu dati pārsniegs analītiķu prognozes, fondu tirgi var pieredzēt investoru atbrīvošanos no akcijām, brīdināja analītiķi.

Inflācija jau ir augstākajā līmenī pēdējo 40 gadu laikā, un pieaug bažas, ka pasaules galveno centrālo banku lēmumi par procentlikmju tālāku paaugstināšanu var aiziet par tālu un novest pie globālās ekonomikas recesijas.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) amatpersonas pēdējās dienās ir uzsvērušas, ka ir gaidāmas jaunas procentlikmju celšanas inflācijas iegrožošanai. Domājams, ka FRS septembrī paziņos par jaunu procentlikmju paaugstināšanu par 0,75 procentpunktiem, izdarot to trešoreiz pēc kārtas.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenā bāzes procentlikme no šodienas pieaug par 0,75 procentpunktiem - līdz 2%.

ECB padomes sēdē 2022.gada 27.oktobrī tika nolemts no 2.novembra palielināt arī noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 2,25%. Abas šīs likmes palielinātas arī par 0,75 procentpunktiem.

Līdz ar to ECB padome nolēma paaugstināt attiecīgās likmes par 0,75 procentpunktiem otro sanāksmi pēc kārtas. Iepriekšējo reizi šāds lēmums tika pieņemts sēdē 8.septembrī. Savukārt pirms tam sēdē 21.jūlijā padome nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju nolēma īstenot pirmo procentlikmju paaugstinājumu 11 gadu laikā, likmes paaugstinot par 0,5 procentpunktiem.

"Veicot trešo būtisko monetārās politikas procentlikmju paaugstināšanu pēc kārtas, padome panākusi ievērojamu progresu attiecībā uz stimulējošo monetārās politikas pasākumu pārtraukšanu," norādīts pēc sanāksmes publiskotajā padomes paziņojumā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, naftas cenas saruka un ASV dolāra vērtība pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela brīdinājuma, ka ASV centrālā banka var pastiprināt procentlikmju celšanu ar mērķi iegrožot inflāciju.

Investori bija gaidījuši signālus par to, kad FRS varētu iepauzēt savu procentlikmju paaugstināšanas ciklu. Tomēr Pauels paziņoja, ka ASV centrālā banka "būs gatava palielināt procentlikmju celšanas tempu" pēc labiem ekonomikas datiem.

FRS un citas centrālās bankas pasaulē ir cēlušas procentlikmes, mēģinot iegrožot gadu desmitos augstāko inflāciju, bet šī politika arī var novest ekonomikas recesijā.

"Akciju tirgus pāršalca liela vilšanās nopūta, jo investori atkal saprata, ka FRS darbs, mēģinot iegrožot inflāciju ASV, ne tuvu nav beidzies," sacīja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu nozares vadītāja Suzanna Strītere.

ASV dolāra vērtība pieauga pret britu mārciņu, eiro un Japānas jenu, jo augstākas procentlikmes padara ASV valūtu pievilcīgāku investoriem.

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, investoriem gaidot jaunu procentlikmju paaugstināšanu, ko šonedēļ veiks ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Volstrītas indeksi dienas gaitā svārstījās starp nelieliem kāpumiem un kritumiem, līdz tirdzniecības sesijas pēdējā stundā aktīva akciju pirkšana nodrošināja indeksu pieaugumu.

Kāpumu Volstrītā palīdzēja nodrošināt tehnoloģiju uzņēmumu, mazumtirgotāju, banku un rūpniecības kompāniju akcijas. "Apple" akcijas cena pieauga par 2,5%, "Home Depot" akcijas cena - par 1,6%, "Bank of America" akcijas cena - par 1,7%, bet "United Airlines" akcijas cena kāpa par 3,3%.

Veselības aprūpes un nekustamo īpašumu kompāniju akciju cenas kritās, padarot kāpumu Volstrītā mērenāku. "Pfizer" akcijas cena saruka par 1,3%, bet "Welltower" akcijas cena - par 2,2%.

Tirdzniecības apjoms Volstrītā bija mazāks nekā parasti, jo vairums tirdzniecības dalībnieku neriskēja veikt lielas pārmaiņas pirms trešdienas pēcpusdienā gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmju politiku. "Neviens tiešām negrib pozicionēties pirms tā," sacīja "Horizon Investments" galvenais investīciju pārzinis Skots Ladners.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien pieauga.

Aiz okeāna investoros viesa optimismu dati, ka ASV patērētāju pārliecība jūnijā sasniegusi 18 mēnešos augstāko līmeni un jauno mājokļu cenas maijā pakāpušās līdz augstākajam līmenim vairāk nekā gada laikā.

Eiro kursa pieaugumu veicināja Eiropas Centrālās bankas prezidentes Kristīnes Lagardas izteikumi, ka ECB politikas veidotāji tuvākajā laikā, visticamāk, nespēs norādīt, kad procentlikmes sasniegs maksimālo līmeni, un jūlijā gaidāms vēl viens procentlikmju paaugstinājums.

"Ir maz ticams, ka tuvākajā nākotnē centrālā banka ar pilnīgu pārliecību spēs apgalvot, ka procentlikmes sasniegušas maksimālo līmeni," Lagarda sacīja Sintrā, Portugāles dienvidos, kur uz ikgadējo sanāksmi pulcējušies centrālo banku vadītāji un ekonomisti.

Eiro vērtība trešdien atkal pārsniedza paritāti pret ASV dolāru, dolāra vērtībai pret citām svarīgajām valūtām sarūkot bažās par ASV ekonomikas stāvokli un lēnākas procentlikmju paaugstināšanas perspektīvām.

Eiro vērtība pārsniedza dolāra vērtību pirmoreiz kopš septembra vidus, un to veicināja arī prognozes, ka Eiropas Centrālā banka ceturtdien veiks lielu procentlikmju paaugstināšanu.

Dolāra vērtība kritās pēc "vairākiem negatīvu [ASV] ekonomikas datu kopumiem, kas publicēti kopš nedēļas sākuma," atzīmēja "ActivTrades" vecākais analītiķis Rikardo Evandželista.

Negatīvos ekonomikas datus apsveica investori, jo tie paver iespēju, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) var palēnināt procentlikmju paaugstināšanu vai to izbeigt ātrāk.

Akciju cenas Volstrītā, kas iepriekšējās trīs dienas bija kāpušas cerībās uz mērenāku FRS politiku, trešdien pārsvarā kritās pēc "Boeing", "Microsoft" un "Alphabet" sliktiem peļņas rezultātiem.