1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Pateicoties 2015. gada 1. jūlijā uzsāktajai izsoļu norisei elektroniskā vidē, pērn no parādniekiem piedzītā summa ir 581 miljons eiro, kas gandrīz četras reizes pārsniedz 2014. gada rādītājus - 149 miljoni eiro, informē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

E-izsoļu koncepciju, kā arī Civilprocesa likuma grozījumus, vadoties pēc ārvalstu kolēģu pieredzes, izstrādāja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Tieslietu ministrija. Tika izveidots elektronisko izsoļu portāls, nostiprināts tā darbības tiesiskais pamats, kā arī noteikta elektroniskā vidē organizētu izsoļu norises kārtība.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: «Izsoļu norises reformas īstenošana bija smags darbs, jo ilgstoši nebija pietiekama finansējuma izsoļu nodrošināšanai elektroniskā vidē. Taču tagad, pateicoties jaunajai izsoļu kārtībai, darba rezultāti ir iespaidīgi un ieguvēji ir gan kreditori un parādnieki, gan valsts kopumā. Zaudētāji šajā procesā ir tikai negodprātīgie izsoļu dalībnieki.»

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Iepirkšanās internetā Latvijā ik gadu kļūst arvien populārāka, un jau šobrīd 89% iedzīvotāju internetā iepērkas vismaz reizi gadā, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

No tiem vairāk nekā trešdaļa (39%) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, kas ir uz pusi vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Kā galvenās priekšrocības pirkumiem internetā iedzīvotāji uzskata iespēju iepirkties jebkurā sev vēlamā laikā (69%), turklāt neizejot no mājām (61%). Gandrīz tikpat pievilcīgas pircējiem šķiet interneta veikalu cenas (59%) un iespēja ērti salīdzināt dažādu veikalu piedāvājumus (56%). Taču iedzīvotāji atzīst, ka internetā pirkumus veiktu vēl biežāk, ja būtu pieejams plašāks preču sortiments (44%), īpaši pārtikas izvēlē.

Aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa (57%) Latvijas iedzīvotāju vienlīdz bieži iepērkas kā Latvijas, tā ārzemju internetveikalos. Savukārt trešdaļa jeb 27% iedzīvotāju parasti iepērkas tieši Latvijas internetveikalos. Visbiežāk internetā iepērkas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Vismaz reizi gadā internetā iepērkas 62% jeb 758 tūkst. Latvijas interneta lietotāju, liecina interneta auditorijas pētījuma Gemius Audience jūnija dati. Salīdzinājumā, pirms pieciem gadiem attiecīgais rādītājs bija 44%.

Jūnijā 12% respondentu norādījuši, ka elektroniski iepērkas gandrīz katru mēnesi, dažas reizes gadā – 27%, bet 23% – reizi gadā vai retāk. Iepirkties internetā vairāk iecienījušas ir sievietes (53%).

Vislielākais respondentu skaits, kuri iepērkas internetā ir vecumā no 25–34 gadiem (29%). Visretāk iepērkas vecāka gadagājuma interneta lietotāji – vecuma grupā no 45–54 (16%), bet vecumā no 55–74 (9%).

Savukārt kaimiņos Igaunijā internetā iepērkas 94% interneta lietotāju. No tiem 17% atzinuši, ka iepērkas internetā vismaz vienu reizi mēnesī, 25% – gandrīz katru mēnesi, 18% – dažas reizes gadā, bet 34% – reizi gadā vai retāk. Gemius aptaujā jūnijā piedalījās 22 tūkst. respondenti.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas nostiprinās elektronisko izsoļu portāla izveidošanas un darbības tiesisko pamatu, kā arī noteiks elektroniskā vidē organizētu izsoļu norisi.

Elektronisko izsoļu ieviešana spriedumu izpildē un maksātnespējas procesā veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Tāpat tas palīdzēs izskaust tā saucamo izsoļu reiderismu.

Šobrīd gan zvērinātu tiesu izpildītāju, gan maksātnespējas procesa administratoru rīkotajās izsolēs visā Latvijā nereti piedalās tādi izsoles dalībnieki, kuri ar dažādiem līdzekļiem ietekmē citus izsoles dalībniekus ar mērķi samazināt izsoles cenu, tādējādi kavējot konkurenci izsoles dalībnieku vidū un izsoli kā mantas pārdošanas veidu padarot neefektīvu. Līdz ar ko samazinās godprātīgo izsoles dalībnieku skaits, izsolāmie objekti tiek nosolīti par mazāku summu, nekā tas objektīvi būtu bijis iespējams vai tieši pretēji – tiek nosolīta neadekvāti augsta summa bez nolūka to maksāt, kā rezultātā izsoles jāatzīst par nenotikušām ar no tā izrietošajām tiesiskajām sekām.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) aizvien vairāk sāk izmantot dažādus digitālos risinājumus, tostarp Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu vietni «e-izsoles», kuru vēlas ieviest kā ierastu praksi, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

«Atbilstoši VNĪ stratēģijai, mēs vienlaikus attīstām īpašumus, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes vajadzībām, savukārt pārējie objekti pakāpeniski tiek pārdoti un iegūtā nauda ieguldīta attīstībā. Protams, mēs esam ieinteresēti ātrā un efektīvā pārdošanas procesā, kas ar minimāliem resursiem ļauj sasniegt iespējami labāku rezultātu,» stāsta Janvāre.

Izmantojot Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu portālu, VNĪ jau pirmajā pašu organizētajā e-izsolē veiksmīgi izdevies pārdot iepriekš nelikvīdu 10 000 kvadrātmetru lielu zemes gabalu Jēkabpilī, Ārijas Elksnes ielā 8A. Lēmumu par minētā zemes gabala pārdošanu VNĪ pieņēma 2017. gada beigās. Tika organizētas divas izsoles ierastā ceļā, taču intereses par piedāvājumu nebija. Savukārt, ievietojot elektronisko piedāvājumu, darījums par 11 600 eiro tika noslēgts jau pēc pirmās izsoles, kas noslēdzās 28.janvārī.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Pavisam nesen Google ir nācis klajā ar inovatīviem atjauninājumiem (Penguin 3.0), un kopš tā brīža vairāki mājas lapu īpašnieki joprojām novēro pozīciju kritumu Google meklēšanas rezultātos. Uzņēmumiem, kas no organiskajiem meklēšanas rezultātiem gūst ievērojamu potenciālo klientu skaitu savai mājas lapai, pozīciju pazemināšanās var radīt zaudējumus, jo tādējādi samazinās lapas apmeklējums pēc saistošiem atslēgvārdiem, kā rezultātā būtiski sarūk arī klientu/pirkumu skaits. Šajā rakstā esam apkopojuši 6 būtiskus aspektus, kam jāpievērš īpaša uzmanība, veicot ārējo SEO optimizāciju. Izpildot šos punktus, mājas lapu īpašniekiem ir iespēja saglabāt un/vai paaugstināt pozīcijas Google meklēšanas rezultātos, tādējādi savai mājas lapai piesaistot arvien vairāk potenciālo klientu.

TOP 6 punkti, ko iesakām ievērot, veicot ārējo SEO optimizāciju:

1. Mājas lapas saturs ir jāveido daudzveidīgi – veidojiet saturu dažādos formātos (piemēram, teksts ar video un attēliem, kā arī bez tiem). Tādējādi tiks uzlabota satura kvalitāte, un lasītājs, kā arī Google to spēs labāk izprast. Daudzi lasītāji tīklā lasīšanai izvēlas sev tīkamāko saturu, un tieši tādēļ vieniem var patikt video, turpretī citiem – grafiskā veida informācija. Ir labi, ja saturs tiek veidots dažādos formātos, piemēram, veidojot video jaunumus vai grafiskos attēlus, kas var būtiski palīdzēt piesaistīt lietotājus ilgtermiņā.

8. novembrī notiks valstij piederošo un VAS Privatizācijas aģentūra turējumā esošo AS Grindeks un AS Valmieras stikla šķiedra akciju atklātās izsoles, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Izsolāmais akciju skaits ir attiecīgi 219 780 un 425 609 akcijas.

Izsolēs var piedalīties licencēta banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguvusi Nasdaq Riga biržas biedra statusu. Biržas biedrs var piedalīties izsolēs, iesniedzot izsoļu uzdevumus savā vai savu klientu vārdā. Biržas biedru saraksts ir pieejams šeit.

Abas izsoles ir atklātas, un uzdevumi izsoļu dienā 2016.gada 8. novembrī tiks pieņemti no plkst.09:00 līdz 13:00 (pēc Latvijas laika). Līdz izsoļu dienas plkst. 15:30 (pēc Latvijas laika) tiek veikta izsoļu rezultātu apstiprināšana un izsoļu uzdevumu savietošana.

Vērtspapīri tiek izsolīti eiro. Mazākais cenu solis, kas ir ievadāms izsoļu uzdevumos, ir 0,01 eiro par vienu akciju. Minimālā cena AS Grindeks akcijām, kas ir ievadāma izsoles uzdevumos, ir 3,78 eiro, bet AS Valmieras stikla šķiedra akcijām - 2,73 eiro.

Iedzīvotāji biežāk iepērkas internetā, vienlaikus e-komercijai Latvijā vēl ir liels izaugsmes potenciāls, liecina pētījums.

Vairāk nekā trešdaļa respondentu (39 %) internetā iepērkas vismaz reizi mēnesī, un teju 70 % Latvijas iedzīvotāju ir kļuvis svarīgi, ka uzņēmumu preces un pakalpojumus var iegādāties tiešsaistē, liecina "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas maijā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Aptauja veikta informatīvās kampaņas #viedpircējs ietvaros, kas Latvijā tiek īstenota līdz augustam.

Pēdējos mēnešos vērojams straujš e-komercijas pieaugums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Iepirkšanās internetā kļūst par mūsu ikdienu. Latvijas iedzīvotāju aptauja, kas veikta 2020. gada maijā atklāj, ka Latvijas sabiedrība jūtas pasargātāka par savu veselību, ja preci iegādājas tiešsaistē, nevis apmeklējot veikalus — to atzīst 70 % respondentu.

Gandrīz puse jeb 43% iedzīvotāju internetā iepērkas bieži vai reizēm, liecina interneta veikala www.elkor.lv veiktais pētījums.

Kā galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotāji iepērkas internetā, minēta ērtība un iespēja iegādāties preci lētāk. Tāpat ir cilvēku grupas, kuriem nepatīk doties uz tirdzniecības vietām un tērēt laiku, ja ir iespēja preci saņemt mājās.

Savukārt 57% atzīst, ka nemēdz iepirkties internetā, kā iemeslus minot vēlēšanos aplūkot un izmēģināt preces pirms pirkšanas un to, ka gluži vienkārši nav izveidojies pieradums iepirkties internetā.

Pētījumā secināts, ka interneta veikalos vairāk iepērkas Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāji, kā arī interneta veikalos ir vērojams tā sauktais «window shopping», kad cilvēki uz veikalu dodas kā uz muzeju – tikai apskatīt preces, atzīmē ELKOR interneta tirdzniecības vadītājs Maksims Noskovs. Tādējādi apmeklētāju skaits pat 100 reizes pārsniedz pirkumu skaitu.

Mākslas darbu izsoles nav tikai uz peļņu orientēts pasākums, tās veido tirgu, veicina apriti, kā arī nosaka un uztur mākslas darbu cenas.

Toni vietējā mākslas darbu izsoļu tirgū nosaka apmēram 6-7 dalībnieki, un, kā lēš eksperti, izsoļu namos apgrozībā ir apmēram 80% no tirgū esošā piedāvājuma. Vērtīgāko mākslas darbu pārdošanas darījumi gan nereti notiekot ārpus izsolēm.

Pazīstamākās galerijas, kas Latvijā nodarbojas ar mākslas darbu izsoļu rīkošanu, ir Antonija, Ivonnas Veihertes mākslas galerija, Jēkabs, Birkenfelds, Mākslas vēstniecība (SIA Baltantik), izsoļu nams Baltic Auction House u.c. Izsoles katra galerija rīko vidēji 4-5 reizes gadā, sadarbībā ar izsoļu namiem regulāras ikgadējas mākslas darbu un antikvāru priekšmetu izsoles rīko arī bankas, piemēram, Rietumu banka, arī Swedbank struktūra Private Banking u.c. Par tradīciju kļuvusi arī mākslas darbu labdarības izsole Likteņdārza projekta atbalstam.

8. novembrī notiks valstij piederošo un VAS Privatizācijas aģentūra turējumā esošo AS Grindeks un AS Valmieras stikla šķiedra akciju atklātās izsoles, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Izsolāmais akciju skaits ir attiecīgi 219 780 un 425 609 akcijas.

Izsolēs var piedalīties licencēta banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguvusiNasdaq Riga biržas biedra statusu. Biržas biedrs var piedalīties izsolēs, iesniedzot izsoļu uzdevumus savā vai savu klientu vārdā.

Abas izsoles ir atklātas, un uzdevumi izsoļu dienā tiks pieņemti no plkst.9 līdz 13 (pēc Latvijas laika). Līdz izsoļu dienas plkst.15:30 (pēc Latvijas laika) tiek veikta izsoļu rezultātu apstiprināšana un izsoļu uzdevumu savietošana.

Vērtspapīri tiek izsolīti eiro. Mazākais cenu solis, kas ir ievadāms izsoļu uzdevumos, ir 0,01 eiro par vienu akciju. Minimālā cena

Saeima ceturtdien, 28.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem tiks ieviesta elektroniska nekustamā īpašuma izsolīšana spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma grozījumiem plānots izveidot elektronisku izsoļu vietni, kā arī noteikt izsoles izziņošanas, dalībnieku autorizācijas un izsoles norises kārtību.

Tāpat grozījumi noteic, ka elektronisko izsoļu portāla ietvarā tiek uzturēts Izsoļu dalībnieku reģistrs, kas satur ziņas par fiziskām un juridiskām personām, kas reģistrētas kā izsoļu dalībnieki.

To, kā tiks veiktas darbības elektronisko izsoļu vietnē un kā ziņas par attiecīgajam personām tiks iekļautas Izsoļu dalībnieku reģistrā, iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī šo ziņu aktualizēšanas un dzēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Ievērojot zvērinātiem tiesu izpildītājiem un administratoriem deleģēto funkciju raksturu, elektronisko izsoļu portālu plānots veidot kā valsts informācijas sistēmas daļu.

Šā gada pirmajā pusgadā jaunieši aktīvāk iegādājušies mākslas darbus tiešsaistes izsolēs, tādējādi mazinot pandēmijas negatīvo ietekmi uz šo tirgu, liecina izsoļu nama "Sotheby’s" dati.

Šā gada pirmajā pusgadā "Sotheby’s" mākslas darbu klātienes un tiešsaistes izsoļu kopējā vērtība sasniedza 1,9 miljardus ASV dolāru, kas gan ir par 30% mazāk nekā pirms gada, taču labāk, nekā izsoļu nama eksperti prognozēja, raksta "The Wall Street Journal".

Kā novērojuši izsoļu nama pārstāvji, aizvien vairāk jauniešu virtuālajās izsolēs iegādājas laikmetīgo mākslu, dārgus pulksteņus un vīnu. Kopējais tiešsaistes izsoļu apjoms šā gada septiņos mēnešos sasniedzis 285 miljonus dolāru, kas ir trīsreiz vairāk nekā visā pagājušajā gadā. Kopumā šogad mileniāļu īpatsvars "Sotheby’s" kopējā klientu skaitā veido aptuveni 30%.

Šādu tendenci veicinājusi pandēmija, kas daudziem cilvēkiem pasaulē gada sākumā lika palikt mājās, tādēļ viņi atrada veidu, kā citādi izklaidēties un iegādāties ko vērtīgu, norāda eksperti.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāk ikgadējo apsekojumu par interneta lietošanu mājsaimniecībās 2016. gadā, informē CSP.

Tā mērķis ir noskaidrot, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, cik iedzīvotāju un kādiem nolūkiem ikdienā izmanto internetu, kādas ierīces un tehnoloģijas viņi izmanto. Apsekojums ilgs līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā plānots aptaujāt 11 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Aptaujā piedalās iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2016. gada apsekojumā par interneta lietošanu mājsaimniecībās.

Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski līdz 29. februārim, CSP intervētājs aptaujās iedzīvotājus klātienes vai telefonintervijā no 2016. gada 1. marta līdz 30. jūnijam. Lai vienotos par izdevīgāku klātienes intervijas laiku, respondents var sazināties ar intervētāju, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru. Ierodoties respondenta dzīvesvietā, CSP intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. CSP garantē iegūtās informācijas konfidencialitāti.

Valsts kancelejā vēl līdz piektdienai, 11.janvārim, ir iespējams iesniegt pieteikumus iepirkumu konkursā par valsts pārvaldes lapas izveidi sociālajā tīklā Draugiem.lv.

Konkurss atkārtoti tika izsludināts pagājušā gada decembra beigās, jo pirmajā konkursā netika saņemti iepirkuma nolikumā norādītajām prasībām atbilstoši piedāvājumi, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājas vietniece Ilze Pavlovska.

Kā norāda Valsts kanceleja, lapas galvenā mērķauditorija ir aktīvākie lietotāji visās vecuma grupās, tomēr īpaši koncentrējoties uz auditoriju vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas ir aptuveni 355 000 portāla lietotāju.

Iesniegtajā piedāvājumā ir jāiekļauj apraksts par lapas mērķi, galvenajiem uzdevumiem, sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī par stratēģiju un taktiskajiem risinājumiem lapas darbības mērķu sasniegšanai. Tāpat jābūt pievienotam darbu izpildes plānam, kas ir astoņu nedēļu garumā. Jāiesniedz arī lapas attīstības koncepcija, kurā ir jāparedz priekšlikumi par informācijas atjaunošanas biežumu, par lapas mērķauditorijai nozīmīgāko satura tematiku un satura veidošanas stilu, kā arī priekšlikumi informatīvi izklaidējošiem radošiem risinājumiem un/vai kampaņām lapas auditorijas piesaistei vienam gadam, paredzot, ka šādas kampaņas būs četras reizes gadā. Tāpat ir jāiesniedz arī apmeklējuma statistikas rādītāju un lietotāju lojalitātes mērīšanas mehānisma apraksts.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Informācijas kampaņa, ko mediju vidē ir uzsācis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), ir nekorekta pret apzinīgiem, klienta interesēs strādājošiem interneta veikaliem, šorīt izplatītā paziņojumā norāda interneta veikals Manaslecas.lv. Savukārt pats centrs akcentē, ka sūdzību skaits par iepirkšanos internetā strauji aug.

(Teksts papildināts ar PTAC viedokli.)

Jaunā kampaņa, kuru ir aizsākusi PTAC gan medijos, gan vietnē percgudri.lv, esot apzināti, vai arī, cerams, neapzināti vērsta ne tikai pret negodprātīgiem tirgotājiem, kuri savus pakalpojumus sniedz arī e-vidē, bet arī pret tiem, kas ir godprātīgi pret saviem klientiem, un rūpējās par savu reputāciju. Tā apgalvo tirgotājs.

Tas akcentē, ka jau šobrīd internetā patērētājiem iepirkties esot daudz drošāk nekā ierastajā vidē. «Neviens tirgotājs netiek tik stingri reglamentēts, kā interneta veikala tirgotāji. Piemēram, jebkurš klients 14 dienu laikā var atgriezt internetā nopirkto preci, pat nepaskaidrojot iemeslu, kas viņu neapmierina. Pretēji, «ielas tirgotāji» ar šādām prasībām nesastopas,» teikts internetveikala paziņojumā.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.