Pašlaik, salīdzinot ar laiku vēl tikai pirms desmit gadiem, situācija ar būvniecību un saimniecisko darbību kāpu aizsargjoslā ir manāmi uzlabojusies

To DB apliecina aptaujātās pašvaldību amatpersonas, norādot, ka zemju, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, īpašnieki kļūst izglītotāki, labāk saprot, ko var darīt un ko ne. Samnieciskās darbības liegumus un ierobežojumus nosaka Aizsargjoslu likums, kas gan mainīts ir gana bieži.

Nebūtu pareizi teikt, ka kāpu aizsargjoslā ir pilnībā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, skaidro Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons. Tā ir atļauta gadījumos, kad tā ir paredzēta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, kas ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz saimniecisko darbību Aizsargjoslu likums paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek attīstīta osta vai attīstīti un pārbūvēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi. Tātad esošie uzņēmumi savu darbu var turpināt un attīstīt, taču jaunus veidot nedrīkst.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

#Pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis.

Pretēji izskanējušajai informācijai, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā uzceltais atpūtas nams juridiski atzīts par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, teikts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) paziņojumā.

LATB valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna norāda, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija.

Lai mazinātu ierobežojumus baltalkšņu audžu apsaimniekošanā ūdenstilpju aizsargjoslās, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 11.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi paredz mazināt koku ciršanas ierobežojumus mežaudzēs virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, kurās dominējošā koku suga ir baltalksnis. Turpmāk to drīkstēs darīt, ievērojot atsevišķus nosacījumus.

Deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, ka, veicot kailcirti mežaudzē, kurā valdošā suga ir baltalksnis, būs jāsaglabā ozoli, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, vītoli, melnalkšņi un mežābeles, kā arī būs aizliegta koku ciršana nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus. Tāpat kokus nedrīkstēs cirst no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, kailcirtes platība virszemes ūdens aizsargjoslā nedrīkstēs pārsniegt vienu hektāru, kā arī, atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 80 procentus no kopējā koku skaita.

Secīgi noritot vairākus gadus nepārtraukti ilgušiem darbiem, šobrīd noslēgumam tuvojas Rīgas TEC-1 veco ražošanas ēku kompleksa demontāžas pēdējais posms, informē AS Latvenergo.

Pēdējā gada laikā ir veikta kopš 2005. gada ekspluatācijā neizmantoto un kritiskā stāvoklī esošo ēku un tajās esošo iekārtu demontāža, kā arī bīstamo atkritumu savākšana un utilizēšana atbilstoši iepriekš izstrādātajam un saskaņotajam tehniskajam projektam. Projekta ietvaros jau kopš 2012. gada AS «Latvenergo» īsteno pakāpenisku Rīgas TEC-1 teritorijas un vides sakārtošanu, noslēdzot to ar vecās ražotnes demontāžu.

Pārtraucot Rīgas TEC-1 vecās ražotnes ekspluatāciju un mainoties ražošanas tehnoloģijai, Rīgas TEC-1 teritorijā norit saimniecībā neizmantojamo ēku un būvju (kopskaitā vairāk nekā 50), kā arī teritorijas sakārtošanas darbi. Līdz šim kopš 2012. gada pakāpeniski un plānveidīgi, atbilstoši saskaņotiem projektiem ir nojaukti vairāki desmiti teritorijā esošo saimnieciski neizmantoto celtņu – dūmeņi, noliktavas, izkraušanas ēkas, sargu māja, cehi, ventilatoru ēka, dažādi rezervuāri, ūdens ķīmiskā tīrītava, dzelzceļa kantoris, u.c.

Lai mazinātu ierobežojumus baltalkšņu audžu apsaimniekošanā ūdenstilpju aizsargjoslās, Saeima ceturtdien, 19.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi paredz mazināt koku ciršanas ierobežojumus mežaudzēs virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, kurās dominējošā koku suga ir baltalksnis. Turpmāk to drīkstēs darīt, ievērojot atsevišķus nosacījumus.

Veicot kailcirti mežaudzē, kurā valdošā suga ir baltalksnis, būs jāsaglabā ozoli, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, vītoli, melnalkšņi un mežābeles, kā arī būs aizliegta koku ciršana nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus. Tāpat kokus nedrīkstēs cirst no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, kailcirtes platība virszemes ūdens aizsargjoslā nedrīkstēs pārsniegt vienu hektāru, kā arī, atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 80% no kopējā koku skaita.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 19.janvārī, pirmajā lasījumā izskatīšanai Saeimā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas noteiks jaunu aizsargjoslu ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām, informē Saeimas Preses dienests.

Likuma grozījumi paredz noteikt, ka aizsargjosla būs 25 metru attālumā no uzpildes stacijas tvertnēm un uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā drīkstēs atrasties objekti, kas saistīti ar gāzes vai degvielas uzpildes staciju darbību, tostarp tvertnes un uzpildes iekārtas, kā arī sašķidrinātās gāzes ogļūdeņražu balonu noliktavas un tirdzniecības punkti.

Tāpat grozījumi paredz noteikt drošuma zonu 500 metru attālumā no jebkuras iekārtas ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, kā arī aizliedz šajā zonā kuģot.

Aizsargjoslas patlaban likumā definētas kā noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida gan dabiskus, gan mākslīgus objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

Saeima ceturtdien, 28.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas noteiks jaunu aizsargjoslu ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām.

Likuma grozījumi paredz noteikt, ka aizsargjosla būs 25 metru attālumā no uzpildes stacijas tvertnēm un uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā drīkstēs atrasties objekti, kas saistīti ar gāzes vai degvielas uzpildes staciju darbību, tostarp tvertnes un uzpildes iekārtas, kā arī sašķidrinātās gāzes ogļūdeņražu balonu noliktavas un tirdzniecības punkti.

Tāpat grozījumi paredz noteikt drošuma zonu 500 metru attālumā no jebkuras iekārtas ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, kā arī aizliedz šajā zonā kuģot.

Aizsargjoslas patlaban likumā definētas kā noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida gan dabiskus, gan mākslīgus objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

Saeima ceturtdien, 19.maijā, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas noteiks jaunu aizsargjoslu ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām, informē Saeimas Preses dienests.

Likuma grozījumi noteic, ka aizsargjosla būs 25 metru attālumā no uzpildes stacijas tvertnēm un uzpildes iekārtām. Šajā aizsargjoslā drīkstēs atrasties objekti, kas saistīti ar gāzes vai degvielas uzpildes staciju darbību, tostarp tvertnes un uzpildes iekārtas, kā arī sašķidrinātās gāzes ogļūdeņražu balonu noliktavas un tirdzniecības punkti.

Tāpat izmaiņas nosaka drošuma zonu 500 metru attālumā no jebkuras iekārtas ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, kā arī aizliedz šajā zonā kuģot.

Aizsargjoslas patlaban likumā definētas kā noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida gan dabiskus, gan mākslīgus objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm otrdienas vakarā un naktī atkal radījis nopietnas problēmas daudzviet Lietuvā - applūdušas ielas un ēku pagrabi, zibens spēriens izraisījis ugunsgrēku gāzesvada aizsargjoslā, bet pats gāzesvads nav cietis.

Otrdienas vakarā, applūstot Širvintu pilsētas slimnīcas pagrabam, slimnīcai nācies atslēgt elektroenerģijas padevi, līdz ūdens no pagraba atsūknēts. Vēlāk ziņots, ka Elektrēnos applūdusi Lietuvas elektrostacijas sūkņu stacija.Ap pusdeviņiem vakarā Ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis ziņu, ka Utenas nomalē zibens iespēris gāzesvada aizsargjoslā, nelielā daudzumā izplūdusi un aizdegusies gāze. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji bloķējuši teritoriju un sagaidījuši gāzes avārijas dienestu.

Ugunsgrēku kopīgiem spēkiem apdzēsuši glābšanas dienestu un enerģijas sadales operatora Energijos skirstymo operatorius (ESO) avārijas dienesta darbinieki.Pēc ESO informācijas, gāzesvads nav cietis, iedzīvotājiem nekādas briesmas nav draudējušas. Šobrīd kompānijas speciālisti pārbauda gāzes sistēmu un cenšas noskaidrot ugunsgrēka iemeslus.

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) izdevis rezolūciju, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzdots divu nedēļu laikā izskaidrot situāciju un nākt klājā ar priekšlikumiem saistībā ar māju-kuģi Pāvilostas novadā jūras krastā.

Kučinskis šodien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka šorīt parakstījis rezolūciju, lai VARAM saprotami izskaidrotu šo situāciju, kā arī izteiktu priekšlikumus par iespējamam regulējuma izmaiņām.

Kopumā Kučinski situācija ar māju-kuģi izbrīnīja, un viņš uzsvēra, ka tās nedrīkst atkārtoties.

Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pauda, ka nelikumīga būvniecība ir jākonstatē būvinspektoriem. Ja kādā pašvaldībā būvinspektori netiek galā, tad viņi var vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā, piebilda ministrs.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars arī uzsvēra, ka šāda prakse ir nepieļaujama. Viņš informēja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) jau rīt, 23.janvārī, paredzējis skatīt šo jautājumu komisijā.

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves «Kleisti» teritorijas izmantošanu, biznesa portālam db.lv sacīja Rīgas domes, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

«Šī ir klusa vieta. Mēs esam aicinājuši vietējos iedzīvotājus izteikt piedāvājumus par to, ko šeit varētu izveidot, bet neviens nav iesniedzis nevienu ierosinājumu,» viņa stāstīja.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments katru gadu šajā teritorijā veic nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus – zāles pļaušanu, atkritumu savākšanu no teritorijas virsmas, aktuālos remontdarbus, kā arī ir noslēgts līgums par rekultivētās izgāztuves tehnisko apsardzi, tajā skaitā video novērošanu, kuras nodrošināšanai tiek izmantota saules enerģija. Katru gadu apsaimniekošanas izmaksas ir apmēram 20 000 eiro.

Rīgas pilsētas izgāztuve «Kleisti» atrodas Rīgas pilsētas teritorijā starp Iļģuciemu un Bolderāju. Izgāztuve tika ierīkota Spilves pļavās, kuras savieno meliorācijas grāvji. Uz dienvidiem no izgāztuves tek Hapaka grāvis, bet no rietumiem izgāztuvi norobežo šoseja. Izgāztuve Kleistu ielā darbojās no 1950. gada līdz 1970. gadam, kad tika atvērta izgāztuve «Getliņi» un lielākā daļa atkritumu tika vesti uz turieni.

Bijušās Rīgas atkritumu izgāztuves Kleisti vietā patlaban paceļas 13 metrus augsts apzaļumots pakalns, kas patlaban izskatās pēc oāzes uz pelēcīgo Spilves pļavu fona, informē Rīgas dome.

«Ir pabeigts vēl viens labs projekts. Bijušās atkritumu izgāztuves vietā tagad ir izveidojusies ne tikai vizuāli pievilcīga ainava, bet pats galvenais ir novērsta gruntsūdeņu tālāka piesārņošana. Rekultivācijas noteikumi paredz, ka piecus gadus šeit neko nedrīkst darīt. Pa šo laiku aicinu iedzīvotājus izteikt savas idejas kalna izmantošanai,» aicina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, kurš trešdien, 25. novembrī, kopā ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieku Askoldu Kļaviņu un atbildīgajiem speciālistiem bija ieradies novērtēt rekultivācijas gaitā paveikto.

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Zemes īpašnieks par sava īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu elektronisko sakaru pārbūves vai būvniecības dēļ varēs prasīt atlīdzību.

Ar šādu nosacījumu papildināts Elektronisko sakaru likumu. Šos likuma grozījumus ceturtdien, 17.decembrī, otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma Saeima, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas noteic, ka atlīdzību varēs prasīt, ja zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla būvniecībai, kā arī, ja to pārbūvējot, palielinās zemes īpašuma platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu.

Ja īpašnieks ar elektronisko sakaru komersantu nevarēs vienoties par atlīdzības apmēru, to izmaksās saskaņā ar valdības noteikto kārtību, paredz grozījumi.

Izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 1.decembrī un attieksies uz tiem zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem, kur būvatļauja elektronisko sakaru būvniecībai vai pārbūvei ir izdota vai saņemta ne agrāk kā 2016.gada 1.decembrī.

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

Vienlaikus ar būvniecības attīstību pieaug arī dažādu zemes rakšanas darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits un šogad pusgada laikā kabeļu elektrolīnijas bojātas jau 139 reizes, informē AS «Sadales tīkls».

Uzņēmums akcentē, ka kabeļu līniju bojājumi ir bezatbildības un paviršības sekas, jo būvniecības un citu saimniecisko darbu veicēji rakšanas darbus nesaskaņo ar AS «Sadales tīkls» un to laikā neievēro darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības. Ikviens šāds bojājums izraisa elektroapgādes pārtraukumu klientiem un apdraud cilvēka dzīvību, jo tehnikas saskaršanās ar elektrotīklu tās vadītājam var izraisīt nāvējošu elektrotraumu.

AS «Sadales tīkls» atgādina, ka zemes rakšanas darbus atļauts veikt tikai 1 m attālumā no kabeļu elektrolīnijas, bet mežos 1,5 m attālumā. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts rakt zemi dziļāk par 30 cm, aramzemēs - dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai un kurā vietā īpašumu šķērso kabeļu elektrolīnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS «Sadales tīkls», savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Iesniegumu par plānotajiem darbiem var iesniegt mājaslapā sadalestikls.lv. Saskaņojot darbus, AS «Sadales tīkls» būs informēta par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā organizēs elektrolīnijas atslēgumu.

Saeima šodien atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz ieviest saskaņošanas procesa atvieglojumus sezonas kafejnīcām un pludmales labiekārtošanas un apsaimniekošanas sezonas būvēm - glābšanas torņiem, pārģērbšanās kabīnēm, rotaļu laukumiem un tamlīdzīgām būvēm.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī rīta sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un nolēma tos noraidīt un iesniegt Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Deputāte Ilze Indriksone (NA) skaidroja, ka Ministru kabineta sagatavotie grozījumi bija novecojuši, jo līdz šim atsevišķas likumprojektā iestrādātās izmaiņas jau tika ieviestas.

Tāpat komisija ierosināja alternatīvo likumprojektu atzīt par steidzamu un abos lasījumos grozījumus izskatīt vienā sēdē. Saeima to atbalstīja.

Bremzē Jūrmalas pludmales kafejnīcu attīstību 

Jūrmalas dome un uzņēmēji vērš uzmanību, ka mainījusies pludmales kafejnīcu saskaņošanas procedūra,...

Likumu papildinās ar jaunu pantu, pieļaujot sezonas kafejnīcām un sezonas būvēm pludmales labiekārtošanas un apsaimniekošanas nodrošināšanai pludmalē saņemt tikai Valsts vides dienesta saskaņojumu, lai atvieglotu un paātrinātu sezonas kafejnīcu, kā arī pludmales labiekārtojuma sezonas būvju saskaņošanas procesu.

Likumā vārdu "sezonas būves" lietojums būs attiecināms uz tādām būvēm, kas nav patstāvīgi nekustamā īpašuma objekti un kuru ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un kuru nojauc līdz minētā termiņa beigām.

Likums neattieksies uz tādām sezonas būvēm, kuru būvniecībai nepieciešams veikt darbības Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā. Šādiem būvniecības darbiem joprojām būs nepieciešams ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.

Rucavas novada domē ir saņemts iesniegums no kādas personas, kas interesējas par iespējām būvēt musulmaņu kultūras un reliģijas centru jeb mošeju jūras piekrastē Papē, aģentūru LETA informēja domes priekšsēdētājas vietnieks Romārs Timbra (ZZS).

Iesnieguma autora vārdu pašvaldībā neatklāja, vien norādīja, ka tā ir Latvijā, bet ne Rucavas novadā dzīvojoša fiziska persona, kuras valdījumā ir īpašums Papē. Timbra pieļauj iespēju, ka īpašumam varētu būt uzradies potenciāls pircējs un, iespējams, tāpēc tā valdītājs vērsies pašvaldībā, lai noskaidrotu, vai šāda būvniecība Papē būtu iespējama.

Pašvaldības juristi un būvvaldes speciālisti pašlaik gatavo atbildi iesnieguma autoram, ko plānots nosūtīt šonedēļ. Kamēr atbilde vēl top, Timbra nekomentēja tās saturu, taču ļāva noprast, ka atbilde, visticamāk, būs šādu ieceri noraidoša.

Valsts vides dienests (VVD) konstatējis nelikumību Talsu novada Kolkas pagasta pludmalē, kur izvietotas divas laivas, kas pielāgotas tūrismam, izveidojot uz tām viesu izmitināšanai pielāgotas konstrukcijas.

VVD aicina iedzīvotājus neizmantot nelikumīgās tūrisma mītnes “laivas-mājas”, kas starptautiskajās naktsmītņu rezervēšanas platformās Booking.com, Airbnb.com. tiek izīrētas ar nosaukumu “Baltic Maldives”.

VVD devis pārkāpējam, kurš šajā pludmalē nodarbojas ar tūristu izmitināšanu zvejai paredzētās, bet patvaļīgi tūrisma pakalpojumu sniegšanai pielāgotās laivās, termiņu līdz 17.augustam pārvietot tās normatīvajos aktos atļautā vietā, vienlaikus brīdinot, ja norādījumi netiks pildīti, VVD kā izpildiestāde uzsāks izpildi piespiedu kārtā un izņems prettiesiski novietotās konstrukcijas. Visi ar izņemšanu saistītie izdevumi būs jāsedz pārkāpējam.

16.augustā no Rīgas līča pludmales Kolkā aizvestas nelikumīgi izvietotās tūrisma mītnes "laivas-mājas", novēroja aģentūra LETA.

Satversmes tiesas kolēģija ierosinājusi lietu par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 2361. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam, informē ST.

Apstrīdētā saistošo noteikumu norma noteic, ka zemes vienībā ar kadastra nr. 1300 007 1607 atļauta arī tādu kūrorta objektu būvniecība, kas saistīti ar vietējo minerālūdeņu resursu izmantošanu. Maksimālais apbūves blīvums apbūvē, kur ietilpst šādi objekti – 10%, apbūves augstums un stāvu skaits – divpadsmit metri, 2,5 stāvi.

Lieta ierosināta pēc divpadsmit Jūrmalas pilsētas iedzīvotāju konstitucionālās sūdzības. No sūdzības izriet, ka zemesgabals, uz kuru attiecas apstrīdētā norma, atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Tajā esot augošs mežs un zemesgabalam esot būtiska ekoloģiskā nozīmība. Pamatojoties uz apstrīdēto normu, tajā atļautais apbūves laukums ir aptuveni 696 kvadrātmetri un ēkas pieļaujamais augstums – 12 metri (2,5 stāvi).

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par 5,8 miljoniem eiro noslēgusi zemesgabala Andrejostas ielā 17 nomaksas pirkuma līgumu ar pirmpirkuma tiesīgo personu – uz zemesgabala esošo būvju īpašnieci SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi", informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

Nomaksas pirkuma līgums par valstij piederošā zemesgabala Andrejsalā, Andrejostas ielā 17, 93175 m2 platībā iegādi ar pirmpirkuma tiesīgo personu SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" noslēgts šī gada maijā. Zemesgabala nosacītā cena – 5,8 miljoni eiro apstiprināta šī gada martā, pamatojoties uz eksperta SIA "Latio" veikto atzinumu. Pirms līguma slēgšanas VNĪ saņēmusi 580 tūkstoši eiro avansa samaksu apliecinošu dokumentu, līgums paredz atlikušās darījuma summas nomaksu piecu gadu laikā. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valstij piederošu zemesgabalu var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas būvju īpašniekam – pirmpirkuma tiesīgajai personai, kas zemesgabalam Andrejostas ielā 17 ir SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" un "Rīgas Brīvostas pārvalde". Uzņēmums "Rīgas Brīvostas pārvalde" no zemesgabala daļas atsavināšanas tiesībām atteicās. Atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem VNĪ nav juridiska pamata atteikt līdzšinējā zemes nomnieka SIA "IB nekustamo īpašumu pakalpojumi" pieprasījumam atsavināt zemesgabalu.

Šā gada četros mēnešos AS Sadales tīkls ir reģistrējusi 187 būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes u.c. saimniecisko darbu veicēju izraisītus elektrotīkla bojājumus, radot elektroapgādes uzņēmumam zaudējumus 69 tūkst. eiro apmērā, informē uzņēmums.

80 reizes sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi, 23 reizes bojāti gaisvadu elektrolīniju balsti, 39 reizes rakšanas darbu laikā bojātas kabeļu līnijas un 46 reizes ar tehniku vai vizuāli bojātās virszemes būvēs - transformatoru apakšstacijas, kabeļu un elektroenerģijas uzskaites sadalnes.

Šādai rīcībai var būt traģiskas sekas, jo, tehnikai saskaroties ar elektroapgādes infrastruktūru, letālu elektrotraumu var gūt gan tehnikas vadītājs, gan citas personas, kuras tuvojas šai notikuma vietai. Turklāt neprognozējami elektrotīkla bojājumi būtiski ietekmē AS Sadales tīkls ikdienas darbu, jo darbiniekiem ir jāpārtrauc plānotie elektrotīkla uzturēšanas un uzlabošanas darbi un jādodas uz šīm notikumu vietām, lai pēc iespējas ātrāk novērstu apdraudējumu sabiedrībai un atjaunotu klientu elektroapgādi, skaidro uzņēmums.Plānojot darbus gaisvadu elektrolīniju tuvumā, ikvienam jāievēro Aizsargjoslu likums, kas nosaka, ka elektrolīniju aizsargjoslās nedrīkst strādāt ar tehniku, kas ir augstāka par 4,5 metriem no zemes virsmas.