Eksperti

Nacionālo interešu objekts – kas tas ir?

Olavs Cers, "Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” partneris, Guna Pūce, “Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns” jurista palīgs,05.09.2022

Jaunākais izdevums

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Nacionālo interešu objektam tiek noteikta arī tā funkcionēšanai nepieciešamā teritorija un aizsargjosla, ja tāda paredzēta normatīvajos aktos, kā arī šā objekta izmantošanas nosacījumi. Objekta izveidei var netikt piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, un šādā gadījumā attiecīgās nozares ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sabiedrības informēšanu par priekšlikumu.

Kad pieņemts lēmums par nacionālo interešu objekta izveidi, tiek uzsākts tā būvniecības process. Klasiskā gadījumā saskaņā ar Būvniecības likuma 15. pantu būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem).

Taču Būvniecību likums paredz izņēmumu, proti, ja būvniecības iecere attiecas uz nacionālo interešu objektu, tad šāda atbilstība netiek vērtēta.

Turklāt nacionālā interešu objekta būvniecībai izdotas būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību. Proti, pat ja kāda persona vai personu grupa – zemes īpašnieki, vides aktīvisti, apbūvei pakļauto teritoriju iedzīvotāju biedrības u.c. – ir neapmierināti ar šāda objekta būvniecību, tās, protams, var vērsties tiesā un apstrīdēt būvatļauju, bet būvniecības process turpinās un, visticamākais, līdz lietas pilnīgai izskatīšanai tiesā objekts jau būs uzbūvēts. Analoģijai lieliski der sakāmvārds “Suņi rej, bet karavāna iet tālāk”.

Vēl būtu uzsverams, ka gadījumā, ja nacionālo interešu objekta ierīkotājs ir energoapgādes komersants, tad saskaņā ar Enerģētikas likuma 19. pantu objekta ierīkošanas nosacījumi nav pat jāsaskaņo ar zemes īpašnieku, pietiekami ir vien to informēt par šāda objekta ierīkošanu. Šādā gadījumā gan ir nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Tādējādi nacionālo interešu objekta būvniecībai patiešām tiek piemērots paātrināts un atvieglots būvatļaujas iegūšanas un - strīda gadījumā – arī būvniecības process, kā arī energoapgādes komersantiem iespēja veikt būvniecību bez strīdiem ar zemes īpašnieku.

No valsts puses šī atvieglotā procedūra ir saprotama un loģiska – ja tiek skartas nacionālās intereses, tad valstij ir jābūt iespējai operatīvi reaģēt un strauji virzīties uz priekšu, jo šādās situācijās „laiks negaida”.

Savukārt no iedzīvotāju skatupunkta viss nav tik viennozīmīgi – nacionālo interešu objekta ierīkošanas procesā tām personām, kuru tiesības un intereses tas skar, faktiski ir liegtas jebkādas iespējas apturēt šāda objekta ierīkošanu vai kādā citādā veidā ietekmēt šī projekta realizāciju. Protams, tiesā var vērsties katrs, kuram ir kāda pierādāma interese, piemēram, zemes īpašnieks vai vides aizstāvju biedrība. Taču, ņemot vērā, ka jebkurš tiesas process – un administratīvā tiesa nav izņēmums – ilgst vismaz 2 līdz 3 gadus, tad jebkuras sūdzības iesniegšana būs tikai formāla tiesību realizācija, jo būvatļaujas darbība netiks apturēta.

Proti, kamēr norisināsies tiesvedība, notiks arī objekta ierīkošana un būvniecība, kas atbilst arī termināļa attīstītāju redzējumam. Proti, 2022. gada 12. augustā portālā www.db.lv publicēts raksts “Virši-A”: LNG terminālim jāpiešķir nacionālo interešu objekta statuss”, kurā pausts AS “Virši-A” valdes priekšsēdētāja Jāņa Vības viedoklis: „ [..] nav runa par kādiem valsts garantētiem sašķidrinātās gāzes iepirkumiem, vai cita veida valsts atbalstu. Vības ieskatā valsts varētu palīdzēt plānotajam terminālim, noņemot birokrātiskos šķēršļus un piešķirot nacionālo interešu objekta statusu. Šādā gadījumā “Skulte LNG Terminal” varētu uzbūvēt termināli viena vai pusotra gada laikā.”

Turklāt pat ja tiesvedības rezultātā tiks atklāti kādi pārkāpumi, maz ticams, ka jau uzbūvētais nacionālo interešu objekts tāpēc varētu tikt nojaukts. Secināms, ka šajā gadījumā varētu būt ierobežotas privātpersonu iespējas ietekmēt nacionālo interešu objekta ierīkošanas un būvniecības procesu, kas var aizskart šo personu pamattiesības. Piemēram, paaugstinātas bīstamības objekta tuvums var ietekmēt personu tiesības dzīvot labvēlīgā vidē vai īpašuma tiesības, ja samazināsies objekta tuvumā esošo īpašumu vērtība vai pievilcība.

Tāpat arī objekta teritorijā vai aizsargjoslā var tikt iekļauts zemes gabals, attiecībā uz kuru tā īpašniekam ir pavisam citi izmantošanas plāni un ieceres. Iespējams, par šādiem ierobežojumiem būtu nepieciešams paredzēt kompensāciju, kas varētu būt viens no turpmāko diskusiju vai normatīvā regulējuma priekšmetiem. Ja privātpersonas vēlēsies izteikt iebildumus, administratīvajai tiesai vai pat Satversmes tiesai būs jāvērtē, vai šāds pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams, proti, vai tas noteikts ar likumu, vai šādam ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai tas atbilst samērīguma principam, tas ir, vai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi ar ierobežojuma leģitīmo mērķi. Mums jāapzinās, ka arī demokrātiskā sabiedrībā personas tiesības var ierobežot, bet tikai tad, ja konkrētais ierobežojums ir sociāli nepieciešams un, salīdzinot sabiedrības ieguvumu ar privātpersonas zaudējumu, ieguvums būs ievērojami lielāks.

Turklāt jāpārliecinās, ka konkrēto mērķi nav iespējams līdzvērtīgā kvalitātē sasniegt ar citiem, privātpersonu tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Gribētos cerēt, ka valsts, termināļa attīstītājs un sabiedrība atradīs kompromisu šī objekta izveidē un tiks panākts līdzsvars starp visu iesaistīto personu interesēm. Tomēr to rādīs laiks, vai ar Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa ierīkošanu kādas sabiedrības grupas vai atsevišķu personu tiesības tiks skartas tādā mērā, ka tiks uzsākts administratīvais process tiesā vai iesniegts pieteikums Satversmes tiesā.

Katrā ziņā Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis nav pirmais un vienīgais nacionālo interešu objekts Latvijā, šāds statuss ir piešķirts, piemēram, Gaisa spēku Aviācijas bāzei, vairākiem reģionālajiem militārajiem poligoniem un Nacionālo bruņoto spēku vienību objektiem, projektiem ”Kurzemes loks”, “Igaunijas–Latvijas 3. starpsavienojums”, “330 kV elektropārvades līnija Rīgas TEC-2–Rīgas HES” u.c.

No sabiedrībā plašāk zināmiem objektiem būtu jāpiemin arī “Rail Baltica”, par kura ierīkošanu izskanējis ne mazums iebildumu, VAS “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs “Mucenieki”, Daugavas stadiona teritorija un Mežaparka Lielās estrādes teritorija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izsolēs piedāvās iegādāties Baltic International Bank piederošos zelta stieņus

LETA,05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs ar augšupejošu soli jūlija sākumā piedāvās iegādāties likvidējamajai "Baltic International Bank" piederošos zelta stieņus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Izsolēs, kas paredzētas 2023.gada 5.jūlijā, bankas likvidators Olavs Cers piedāvās iegādāties zelta stieņus, kas sadalīti septiņās lotēs.

Tostarp vienā lotē varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu 105 grami, vienā lotē varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu seši kilogrami, bet piecās lotēs varēs iegādāties zelta stieņus ar kopējo masu 10 kilogramu.

Izsolēs zelta stieņu sākumcena būs aktuālā zelta biržas cena 5.jūlijā.

Visām personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2023.gada 26.jūnijam plkst.17 jāpiedalās klātienes identifikācijā "Baltic International Bank" birojā Rīgā, Grēcinieku ielā, kā arī jāiesniedz pieteikums un visi citi izsoles noteikumos norādītie dokumenti. Tāpat interesentiem līdz 26.jūnija plkst.23.59 ir jāiemaksā "BluOr Bank" kontā nodrošinājuma summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka iesniegusi Ekonomisko lietu tiesā likvidējamās Baltic International Bank SE maksātnespējas pieteikumu, ko sagatavojis Baltic International Bank SE likvidators Olavs Cers, konstatējot, ka kredītiestādes mantas nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai.

Šāds pienākums likvidatoram izriet no Kredītiestāžu likuma.

Likvidators maksātnespējas pieteikumā Baltic International Bank SE maksātnespēju pamato ar negatīvu pašu kapitālu, kas radies, pārvērtējot kredītiestādes aktīvus, un ļaujot secināt, ka kredītiestāde nespēs norēķināties ar visiem saviem kreditoriem.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu kredītiestādes likvidatoram maksātnespējas pieteikums vispirms jāiesniedz Latvijas Bankā, kas izskata pieteikumu un lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par pieteicēju izskatāmajā lietā uzskatāma persona, kuras vārdā Latvijas Banka ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, proti, likvidējamā Baltic International Bank SE, kuru likvidācijas procesā pārstāv kredītiestādes likvidators.

Komentāri

Pievienot komentāru