Pašlaik, salīdzinot ar laiku vēl tikai pirms desmit gadiem, situācija ar būvniecību un saimniecisko darbību kāpu aizsargjoslā ir manāmi uzlabojusies
To DB apliecina aptaujātās pašvaldību amatpersonas, norādot, ka zemju, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, īpašnieki kļūst izglītotāki, labāk saprot, ko var darīt un ko ne. Samnieciskās darbības liegumus un ierobežojumus nosaka Aizsargjoslu likums, kas gan mainīts ir gana bieži.
Nebūtu pareizi teikt, ka kāpu aizsargjoslā ir pilnībā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, skaidro Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons. Tā ir atļauta gadījumos, kad tā ir paredzēta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, kas ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz saimniecisko darbību Aizsargjoslu likums paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek attīstīta osta vai attīstīti un pārbūvēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi. Tātad esošie uzņēmumi savu darbu var turpināt un attīstīt, taču jaunus veidot nedrīkst.
Te gan var rasties jautājums par kafejnīcām un kempingiem, kas atrodas jūras krastā. Piemēram, Saulkrastos jūras krastā atrodas vairākas vasaras kafejnīcas. Pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis skaidro, ka Saulkrastos jūras krastā esošās kafejnīcas, piemēram, Mare, Costa del Sol un Koklītes atrodas pludmales teritorijā, nevis kāpu aizsargjoslā, un attiecībā uz pludmalēm ir citas prasības nekā uz kāpu aizsargjoslu.
Plašāk lasiet rakstā Situācija kāpu aizsargjoslā uzlabojas pirmdienas, 10. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness!