Lietuvas uzņēmums Ekolita, kas noslēdzis līgumu ar Viļņas uzņēmumu Vilniaus vandenys par notekūdeņu dūņu savākšanu un pārstrādi Latvijā, līdz šim nav spējis apmierināt līguma nosacījumus un, iespējams, pat tos rupji pārkāpis, līdz ar ko pastāv iespēja, ka šis līgums varētu tikt lauzts.
Db.lv sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem no portāla Delfi.lt noskaidroja, ka Ekolita līgumā ar Vilniaus vandenys kā vienīgais uzņēmējs, kas tālāk pārstrādās notekūdeņu dūņas, minēts Latvijas Eko Terra, taču tā pieļaujamā darbības kapacitāte ne tuvu nespēj apmierināt starp abiem Lietuvas uzņēmumiem noslēgtā līguma nosacījumus, izriet no Vides pārraudzības valsts birojā saņemtās informācijas.
Ekolita ir apņēmusies katru mēnesi atbrīvoties no 2 000 tonnu notekūdeņu dūņu no Viļņas notekūdeņu attīrīšanas sistēmām, taču jau tagad līguma saistības nepilda. Turklāt Latvijas uzņēmums, kurš ir vienīgais līgumā minētais uzņēmums, kas pārstrādās šīs dūņas, līdz gada laikā drīkst pārstrādāt tikai kopumā 3 000 tonnu no Lietuvas ievesto sadzīves dūņu. To paredz uzņēmuma rīcībā patlaban esošā atļauja, ko izsniegusi valsts.
Kā norāda Vilniaus vandenys vadītājs Valentinas Miltienis, tad viņš nav zinājis, ka Eko Terra šogad var pārstrādāt tikai 3 000 tonnu sadzīves dūņu. Arī viņš apstiprināja, ka Ekolita nav noslēdzis līgumu ar nevienu citu uzņēmumu, kas pārstrādātu šīs notekūdeņu dūņas nedz Latvijā, nedz Lietuvā.
V. Miltienis arī apgalvo, ka Vilniaus vandenys ir vēl viens uzņēmums, kas piedāvā savākt un pārstrādāt sadzīves dūņas par trīs reizes zemāku cenu. Ekolita šo darbu apņēmās izdarīt par 15,68 miljoniem litu (3,2 miljoni latu). Šeit arī jāpiebilst, ka līgums starp Vilniaus vandenys un Ekolita tika noslēgts laikā, kad V. Miltienis nebija Viļņas ūdens kompānijas vadītājs.
Starp Ekolita un Vilniaus vandenys noslēgtais līgums paredzēja, ka 30% jeb teju viens miljons latu no šīs līgumā noteiktās summas tiks dūņu pārstrādātājam, kas šajā gadījumā bija tikai viens – Eko Terra. Db.lv uzzināja, ka šādu notekūdeņu dūņu pārstrāde izmaksā no 4,5 līdz 6,5 latiem (bez PVN) kubikmetrā. Līdz ar to jāsecina, ka pat tad, ja Eko Terra spētu pārstrādāt 24 tūkstošus tonnu jeb aptuveni tikpat daudz kubikmetru dūņu, tas Latvijas uzņēmumam izmaksātu vien nedaudz virs simts tūkstošiem latu. Šeit gan svarīgi pieminēt, ka šī summa ir tikai pašas pārstrādes izmaksas. Eko Terra Db.lv neatklāja summu, par kādu noslēgts līgums ar Lietuvas uzņēmumu Ekolita.
V. Miltienis norāda, ka iemesli līguma starp Vilniaus vandenys un Ekolita pārtraukšanai palielinās ļoti strauji. Pirmkārt, kompānija nespēj atbrīvoties no notekūdeņu dūņām tādos apjomos, kādi paredzēti līgumā. Pirmo divu mēnešu laikā 4 000 tonnu sadzīves dūņu vietā Ekolita spēja savākt vien 1 500 tonnas dūņu. Otrkārt, ja Eko Terra kā vienīgais līgumā minētais dūņu pārstrādātājs nespēj apgūt tik daudz dūņu, cik Ekolita solījusi Vilniaus vandenys, tad tas uzskatāms par rupju noslēgtā līguma pārkāpumu, skaidro V. Miltienis.
Vilniaus vandenys valde jau nākamnedēļ sēdē pārskatīs šo līgumu un lems par tā nākotni, norādīja Miltienis.
Sadzīves notekūdeņu dūņas Latvijas uzņēmums Eko Terra pārstrādā jau divus gadus. Lai gan kompostēšanas laikā rodas neliela smaka, maisot kompostējamo materiālu, tā ātri izzūd, bažas par smaku kliedē uzņēmuma pārstāvji. Šogad oktobrī Lielrīgas Reģionālā Vides pārvalde veikusi pārbaudi SIA Eko Terra ražošanas laukos. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka «nav subjektīvi jūtama traucējoša smaka no dūņu laukiem».
Notekūdeņu dūņu kompostēšanas laikā veidojas humuss jeb komposts, ko var izmantot vairākiem mērķiem, proti, organiskajai zemkopībai, apzaļumošanai, dekoratīvajai labiekārtošanai, augkopībai, zemes rekultivācijai, kā arī sporta laukumu ierīkošanai, Db.lv uzzināja uzņēmumā Eko Terra. Gatavais komposts ir bagāts ar organiskajām vielām, slāpekli un fosforu. Tas nav kaitīgs, turklāt katra komposta partija tiek pārbaudīta un akreditētā laboratorijā.
Atbilstoši B kategorijas atļaujai, uzņēmums drīkst pārstrādāt līdz 28 tūkstošiem kubikmetru sadzīves notekūdeņu dūņu gadā, un līdz 66 tūkstošiem kubikmetru citu organisko atkritumu, piemēram, dārzu atkritumus (zāle) vai zāģskaidas.
Patlaban uzņēmums Eko Terra gadā pārstrādā līdz 20 tūkstošiem kubikmetru organisko atkritumu. Šogad gan uzņēmums, pēc Vides pārraudzības valsts biroja ekspertes Ilzes Doniņas sniegtās informācijas, šogad drīkst pārstrādāt tikai trīs tūkstošus tonnas sadzīves dūņu, kas ievestas no Lietuvas. Eko Terra arī norādīja, ka līgumā ar lietuviešiem paredzēts pārstrādāt līdz 10 tūkstošiem tonnu dūņu - apjoms, kas nav pat puse no tā, kas paredzēts līgumā starp Ekolita un Vilniaus vandenys.
Eko Terra pārstāve Jana Kralliša Db.lv norādīja, ka līgums ar Lietuvas kompāniju noslēgts uz gadu, kas nozīmē, ka gadījumā, ja atļaujas dūņu pārstrādei nākamgad tiks pagarinātas, Eko Terra var turpināt pārstrādāt Viļņas dūņas nākamgad, taču pagaidām tie joprojām ir tikai 3 000 tonnu importēto Lietuvas notekūdeņu dūņu gadā, ko paredz pašreizējā uzņēmuma rīcībā esošā atļauja. Gadījumā, ja atļauja netiks pagarināta, Eko Terra līguma saistības jebkurā gadījumā būs izpildījis, jo tajā paredzēts pārstrādāt līdz 10 tūkstošiem tonnu notekūdeņu dūņu, uzsver J. Kralliša.