Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.
Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.
Gaida izaugsmi
Ekonomikas ministrija gaida, ka kurortoloģijas sektors pats straujāk attīstīsies. «Ir potenciāls investīciju piesaistei šim sektoram, no uzņēmējdarbības un tirgus viedokļa tam jābūt brīdī, kad komersants redz, ka ir tūristu plūsma,» tā J. Volbergs. Statistika liecina, ka pēdējos gados vairāk cilvēku izmanto kūrortviesnīcu un rehabilitācijas centru pakalpojumus. Salīdzinot ar kopējo viesnīcās izmitināto cilvēku skaitu, īpatsvars joprojām ir neliels, piemēram, 2012. gadā tie bija 5,5%. Tomēr rehabilitācijas centros cilvēki uzturas ievērojami ilgāku laiku nekā viesnīcās, rāda statistika. Proti, vidēji viesnīcās tūristi uzturas 4 dienas (pērn – 4,6 diennaktis, izriet no jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem), bet rehabilitācijas centros – vairāk nekā 12 dienu. Turklāt, kā norāda G. Ušpele, veselības tūrismam ir augsta pievienotā vērtība, un tas risina sezonalitātes problēmu. Tam piekrīt arī Ekonomikas ministrijas speciālisti un Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Tādēļ tas atzīts par vienu no prioritātēm tūrisma attīstības pamatnostādņu projektā 2014. – 2020. gadam, kas iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Trūkst skaidrības
Finanšu ministrijai diskusijas ar Eiropas Komisiju vēl nav noslēgušās, līdz ar to finansējums tūrisma attīstībai ir zem jautājuma zīmes, tomēr ir programmas, par kurām ir lielāka skaidrība, nekā par citām, neslēpj J. Volberts. Piemēram, tūrisma nozares attīstībai varētu aizplūst daļa no 270 milj. eiro finansējuma, kas paredzēts publiskās infrastruktūras sakārtošanai uzņēmējdarbības veicināšanai, ko administrēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Var tikai minēt, cik liela būs šī daļa – tā būs atkarīga no pašvaldību prioritātēm. «Ja Jūrmalai vai Liepājai tūrisms ir prioritāte, tad naudu varēs izmantot tā vajadzībām, bet, ja Jelgavai tā būs nepieciešama apstrādes rūpniecībai, tad attiecīgi varēs izlietot tai,» skaidro J. Volberts. Par šiem līdzekļiem varēs sakārtot ielas, celiņus, parkus un citu publisko infrastruktūru.
Vajag abiem
Liepājai nauda noderētu gan kurortoloģijas tradīciju atjaunošanai, kas ir viens no pilsētas attīstības stratēģijas prioritārajiem virzieniem, gan industriālajai attīstībai. Pašvaldība investīciju plānā 2014.–2020. gadam ietvērusi kurortoloģijas pamata infrastruktūras izveidi aptuveni par 4,5 milj. eiro, cerot uz ERAF finansējumu. Pilsētas teritoriālās attīstības plānā noteiktas perspektīvās teritorijas šīs jomas attīstībai – pludmale, Jūrmalas parks, tuvējie kvartāli. Pirmajā projekta kārtā paredzēts atjaunot un labiekārtot minerālūdens urbumus, rekonstruēt peldu iestādes ēku un izbūvēt ārējos dziedniecības baseinus. Iecere ir piesaistīt kā ES naudu, tā privātu investoru, turklāt maz ticams, ka viens bez otra ir iespējams. Sabiedriskajai apspriešanai tiek gatavota veselības tūrisma attīstības programma septiņu gadu periodam, DB informē Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Zane Gaile. Sadarbībā ar Stradiņa universitāti LRTIB plāno nozares uzņēmēju un darbinieku apmācības, apzināti esošie resursi – urbumi, dziedniecisko dūņu ieguves vietas, priežu audzes parkos un mežos. Tiek apkopota informācija par mazajiem nozares uzņēmējiem – pirtīm, skaistumkopšanas un dziedniecības iestādēm. Plašu veselības tūrisma programmu izstrādājusi Liepājas reģionālā slimnīca, kas jau vairākus gadus izmanto arī vienīgo darba kārtībā esošo minerālūdens urbumu. Atbilstoši prioritātēm tiek plānota arī izglītības stratēģija pilsētā. «Jāņem vērā, ka kurortoloģijai nav noteiktas mērķgrupas, jo tā vērsta uz visas sabiedrības labsajūtu. Neatbalstot šo nozari, mēs virzāmies uz depresīvu sabiedrību,» uzskata Z.Gaile, piebilstot, ka depresīvā sabiedrībā diez vai var gaidīt arī industriālu izaugsmi.
Sanatorija pārdota
Finansējumu publiskās infrastruktūras sakārtošanai vēlētos piesaistīt arī Baldones novads, kurā atdzimšanu gaida kādreiz slavenā Baldones sanatorija. Tā pērn pārdota ārvalstu investoram Dmitrijam Astašenko, kuram pieder arī kāda Jūrmalas viesnīca, DB stāsta Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa. Ņemot vērā, ka investors ilgi pētījis īpašumu pirms tā iegādes, norēķinājies par darījumu, turklāt pēta jaunākās dziedniecības tehnoloģijas un gatavo projektu ēku atjaunošanai, K. Putniņai ir cerība, ka šoreiz investoram ir plāns atjaunot kūrortu un tas neizrādīsies spekulatīvs darījums. Jāatgādina, ka sanatorija vairākkārt mainījusi īpašniekus, taču darbību tā arī nav atsākusi.
Domājot gan par potenciālajiem sanatorijas apmeklētājiem, gan baldoniešiem, pašvaldība grib sakārtot arī pilsētas infrastruktūru, piemēram, galveno ielu. Līdz šim tas nav izdevies, jo ceļa saimnieks ir valsts, kas to neatjauno visai nelielās noslodzes dēļ, bet pašvaldība to nepārņem, jo trūkstot līdzekļu, par kuriem to atjaunot. Baldone ir ieinteresēta jebkurā programmā, ja tas ļautu piesaistīt līdzekļus, saka K. Putniņa. Taču viņa apšauba, vai iecerētais atbalsts publiskās infrastruktūras sakārtošanai nonāks līdz Baldonei. Jau pieredzēts, ka programmām noteiktas «tādas robežas, ko nevaram pārkāpt,» viņa skaidro.
Reklāmas vārdā
Diezgan droši, ka jaunajā plānošanas periodā 20 milj. eiro liels ES līdzfinansējums tiks ārējām mārketinga aktivitātēm, kuru ietvaros sava daļa varētu atlēkt arī veselības tūrismam. Cik tā būs liela, varēs pateikt tikai pēc mārketinga stratēģijas izstrādes, kuras ietvaros tiks sadalīts finansējums – pa tirgiem, produktu grupām vai aktivitātēm, piemēram, cik plānots izstāžu aktivitātēm, cik publicitātes aktivitātēm utt., DB skaidro A. Slokenbergs. Reklāmas aktivitātes jau bijušas arī līdz šim.
Viņš neslēpj, ka augstāka pievienotā vērtība ir medicīnas tūrismā, «kur arī ir ilgāks uzturēšanas laiks, tas ir sistēmiski nopietns bizness un nozare, SPA un wellness vairāk ir komerciāls, tur investīciju apjomi ir nozīmīgi un dažādi, tomēr tas ir nevis mazāk atbalstāms, bet arī atbalstāms». Mārketinga «atbalsts būs caur centralizētām mārketinga aktivitātēm,» nauda netiks piešķirta SPA viesnīcām vai rehabilitācijas centriem. «Ja paanalizē, kas veselības tūrismā notika pirms divdesmit, trīsdesmit gadiem, var secināt, ka apjomi, ko šobrīd iestādes apkalpo, ir ļoti mazi, salīdzinot ar tiem, ko šīs iestādes spēj. Protams, var runāt, ka mēs bijām citā valstī, bet ģeogrāfiski tas neko nemaina, tas nozīmē, ka ir iespējams, aktīvi strādājot, pārskatāmā nākotnē piesaistīt klientus,» pārliecināts ir TAVA vadītājs.
Varētu pētīt resursus
Ar ES atbalstu varētu tikt pētīti arī kurortoloģijā izmantojamie dabas resursi. Finansējums šādām darbībām plānots kompetences centru programmas ietvaros, kuras indikatīvais finansējums ir 72,2 milj. eiro, liecina tūrisma pamatnostādņu projekts. Taču, līdzīgi kā citu programmu gadījumā, arī šeit nav zināms, cik liela būs finansējuma daļa, tas atkarīgs no uzņēmēju un pētnieku aktivitātes. Kā stāsta J. Volberts, šobrīd dūņas netiek nekādā veidā standartizētas, līdz ar to vienā iestādē var izmantot viena veida dūņas, otrā – citādas. «Izpēte ļautu patērētājiem teikt, ka mēs esam veikuši izpēti, kas apliecina, ka dūņas, ko ņemam no konkrētām vietām, nodrošina tādus un tādus efektus veselībai,» viņš saka. Tā ļautu stiprināt arī Latvijas konkurētspēju un labi strādātu kā mārketinga rīks, ja, piemēram, atklātos, ka Ķemeros vai citviet Latvijā iegūstamās dūņas ir efektīvākas par citur pasaulē iegūtajām.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētnieki jau pievērušies Latvijas ārstniecisko dūņu izmantošanas iespējām. Trīs gadus ilga projekta laikā izstrādāta receptūra jaunam pretnovecošanās kosmētikas līdzeklim – sejas krēmam. Projekta ietvaros iesniegtas sešas zinātniskās publikācijas starptautiskos izdevumos, rezultāti prezentēti piecās starptautiskās konferencēs, kā arī iesniegti pieteikumi gan Eiropas, gan Latvijas patentiem.
Statuss tikai Jūrmalai
Jāatgādina, ka 2012. gada nogalē ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības administratīvajai teritorijai vai tās daļai piešķir un anulē kūrorta statusu. Kūrorta statuss kalpo par instrumentu, ar kura palīdzību pašvaldība varēs pārliecināt gan attiecīgās teritorijas tūrisma komersantus, gan potenciālos investorus, ka šajā teritorijā kūrortiestāžu darbība un veselības tūrisma pakalpojumi tiks attīstīti plānveidīgi un ilgtermiņā un pēc gada kaimiņos nebūs, piemēram, liels rūpniecisks skurstenis. Pagaidām statuss piešķirts tikai vienai pilsētai – pērnā gada nogalē pie tā tika lielākā daļa Jūrmalas, izņemot Vārnukrogu, Priedaini un Bražciemu. Pagaidām citas pašvaldības nav izteikušas vēlmi kļūt par kūrortiem, «taču domāju, ka, piekrastes pašvaldībām attīstoties tūrisma virzienā, tuvākajos gados varētu nākt vēl kādi pieteikumi. Tā varētu būt Liepāja, Ventspils, Salacgrīva. Šobrīd domājam, ka jaunajā plānošanas periodā visa piekrastes teritorija būtiski attīstīsies,» lēš J. Volberts. Proti, visa jūras piekrastes teritorija iezīmēta kā teritorija ar augstu eksporta potenciālu, tas pats attiecas arī uz Gaujas Nacionālo parku. Tiek plānots mērķtiecīgi sakārtot visu piekrastes teritoriju ar normālām piebrauktuvēm, atkritumu urnām, lai vienlaikus realizētu gan uzņēmējdarbības, gan vides, gan teritoriālās attīstības mērķus, skaidro J. Volberts.
Arī piekrastes attīstībai varētu tikt piesaistīts ES finansējums. Kurortoloģijas nozare no tā iegūs, ja piekrastē tiks izveidotas, piemēram, veselības takas, publiski jūras ūdens baseini vai cita veselības nostiprināšanai piemērota infrastruktūra, domā G. Ušpele. Vienlaikus šis finansējums nedotu nekādu labumu «citiem kūrortiem, piemēram, sagruvušajai Baldonei vai Siguldai un Krimuldai, kas piemēroti astmas ārstēšanai,» skaidro Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja.
