Vācu investors Hanss Rūdolfs Vērls ir gatavs par 500 miljoniem eiro iegādāties grūtībās nonākušo Vācijas otro lielāko aviokompāniju Air Berlin.

«Mēs smagi strādājām, lai varētu izteikt šādu piedāvājumu, saņemot palīdzību ne tikai no ekspertiem, bet arī (..) no Air Berlin darbiniekiem, pasažieriem un biznesa partneriem,» sociālajā tīklā Facebook paziņoja Vērls, kurš 2003.gadā par simbolisku summu - vienu eiro- iegādājās no aviokompānijas British Airways uzņēmumu Deutsche BA, ko pēc tam pārdeva Air Berlin.

Vērlam piederošais uzņēmums Intro svētdien piedāvāja nekavējoties samaksāt par Air Berlin 50 miljonus eiro un pēc tam vēl 450 miljonu eiro, atkarībā no tā, kā aviokompānijai klāsies.

Vērls sacīja, ka Intro vēlas iegādāties Air Berlin kā vienotu veselumu, nevis iepirkt daļas, un aicināja arī citus potenciālos pircējus, tostarp Lufthansa, Condor un TUI pievienoties viņa centieniem.

Grūtībās nonākusī Vācijas otrā lielākā aviokompānija Air Berlin otrdien paziņoja, ka iesniedz tiesā maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošinās finansiālu atbalstu.

Air Berlin norāda, ka pēc Etihad Airways finanšu palīdzības pārtraukšanas aviokompānija secinājusi, ka tai vairs nav iespējama pozitīva virzība uz priekšu.

Tikmēr Vācijas Ekonomikas un Transporta ministrijas nekavējoties izplatījušas paziņojumu, lai mazinātu ceļotāju bažas, pavēstot, ka valdība nodrošinās 150 miljonu eiro aizdevumu, lai aviokompānija pagaidām spētu nodrošināt lidojumus.

Savukārt Vācijas nacionālā lidsabiedrībai Lufthansa atsevišķā paziņojumā norādīja, ka ved sarunas ar Air Berlin par iespējām pārņemt daļu no Air Berlin grupas.

Air Berlin iepriekšējos divos gados kopumā cietusi zaudējumus 1,2 miljardu eiro apmērā, un aviokompānijas dzīvotspēja balstījās uz Etihad Airways nodrošinātajiem finanšu līdzekļiem. Etihad Airways pieder 29% Air Berlin akciju.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs trešdien pavēstīja, ka viņa vadītā lidsabiedrība neizteiks iegādes piedāvājumu grūtībās nonākušajai Vācijas otrajai lielākajai aviosabiedrībai Air Berlin.

Vienlaikus O’Līrijs izteicis kritiku Vācijas valdībai, kas, pēc viņa uzskatiem, dara visu iespējamo, lai labumu šajā situācijā gūtu nacionālā lidsabiedrība Lufthansa.

Vairākas aviokompānijas šobrīd veic pārrunas par iespējamu Air Berlin aktīvu iegādi pēc tam, kad lidsabiedrība šā mēneša sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu.

Preses konferencē Berlīnē O’Līrijs norādīja, ka Ryanair šajā procesā piedalīsies vien tad, ja tas būs godīgs un atklāts.

Viņš uzskata, ka Vācijas valdība un vēl divas Vācijas aviokompānijas sadarbojas, lai ļautu Lufthansa pārņemt Air Berlin, tādējādi pārkāpjot konkurences noteikumus.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien apstiprinājusi Vācijas valdības ieceri piešķirt grūtībās nonākušajai Vācijas otrajai lielākajai aviokompānijai Air Berlin 150 miljonu eiro aizdevumu, lai ļautu tai apkalpot pasažierus, kamēr lidsabiedrībai tiek meklēts pircējs.

Šis aizdevums ļaus mierīgi likvidēt maksātnespējīgo Air Berlin, neietekmējot konkurenci vienotajā tirgū, skaidro EK.

Komisija norāda, ka Vācijas valdība 15.augustā to informējusi par ieceri piešķirt aviokompānijai 150 miljonu eiro aizdevumu, ņemot vērā Air Berlin maksātnespēju.

EK vēsta, ka šī aizdevuma mērķis ir turpmākajos mēnešos nodrošināt iespēju Air Berlin apkalpot pasažierus, kamēr vienlaikus tiek veiktas pārrunas par lidsabiedrības aktīvu pārdošanu.

Jau ziņots, ka Air Berlin augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošinās finansiālu atbalstu.Tikmēr Vācijas Ekonomikas un Transporta ministrijas nekavējoties izplatīja paziņojumu, lai mazinātu ceļotāju bažas, pavēstot, ka valdība nodrošinās 150 miljonu eiro aizdevumu, lai aviokompānija pagaidām spētu nodrošināt lidojumus.

Vācijas lielākās aviokompānijas Lufthansa vadītājs Karstens Špors izteicies, ka cer no grūtībās nonākušās Vācijas otras lielākās lidsabiedrības Air Berlin iegādāties līdz 78 lidmašīnām.

Galvenā prioritāte ir stabilizēt statusu attiecībā uz 38 lidmašīnām, kuras Lufthansa jau šobrīd nomā no Air Berlin, žurnālistiem trešdienas vakarā norādīja Špors.

Papildus tam «mēs vēlamies iegūt vēl 20 līdz 40 lidmašīnas zemo cenu struktūrvienībai Eurowings, panākot to ar dabisku pieaugumu vai ar iegādēm no Air Berlin,» skaidroja Špors.

Viņš uzskata, ka tas būtu maksimālais lidaparātu skaits, ko konkurences regulatori būtu gatvi pieņemt.

Jau ziņots, ka Air Berlin augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Grūtībās nonākušā Vācijas otra lielākā lidsabiedrība Air Berlin pirmdien apstiprināja, ka veic pārrunas ar Vācijas lielāko aviokompāniju Lufthansa un Lielbritānijas EasyJet, lai pārdotu daļas no sava biznesa.

Pārrunas ar Lufthansa un EasyJet tagad turpināsies līdz 12.oktobrim, pēc padomes sanāksmes norādīja Air Berlin.

Tehniskā informācija attiecībā uz lidsabiedrības likvidēšanu tiks izstrādāta tuvāko nedēļu laikā un jebkura gala vienošanās būs jāapstiprina Eiropas regulatoriem.

EasyJet ir izrādījusi interesi tikai saistībā ar pasažieru aviokompānijas daļu iegādi, bet Lufthansa izteiktais piedāvājums aptver struktūrvienību LGW un Austrijas lidsabiedrību Niki, kā arī daļas no Air Berlin.

Jau ziņots, ka Air Berlin augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Nozares eksperti kā iemeslu Latvijā bāzētās zemo cenu aviokompānijas Primera Air bankrotam min ilgtspējas trūkumu izvēlētajā attīstības modelī.

«Par daudz izaugsmes, ko nespēja pacelt. Īstermiņā zaudējums Latvijas ekonomikai, bet pieredze rāda, ka vieta tukša nepaliek,» par kārtējo upuri gaisa pārvadājumu jomā, kur valda asa konkurence, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmējis, ka pērn Latvijā bazētajā kompānijā bija 113 darbinieki, 95 milj. eiro apgrozījums, bet 1,5 milj. eiro samaksāti nodokļos.

Par lēmumu uzsākt bankrota procedūru Primera Air paziņoja jau pirmdien.1.oktobrī pilotiem un stjuartiem adresētajā kompānijas lidojumu vadītāja izsūtītajā epastā. Tajā kā viens no iemesliem šādam iznākumam minētas augstās izmaksas. Proti, jauno Airbus lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās likusi lidaparātus nomāt, izmaksām kļūstot pārāk augstām. Savukār Airbus piegāžu kavēšanās saistīta ar problēmām dzinēju ražošanā, vēstīja Bloomberg. Primera vairāku mēnešu ilgie centieni sameklēt ilgtermiņa finansējumu nevainagojās panākumiem, līdz ar ko tai nav bijusi cita izvēle, kā vien uzsākt bankrota procedūru.

Maksātnespējīgās Vācijas aviokompānijas Air Berlin likvidators tiesā iesūdzējis tās lielāko akcionāru - Abū Dabī bāzēto lidsabiedrību Etihad Airways, pieprasot kompensāciju līdz divu miljardu eiro apmērā, piektdien paziņoja Berlīnes reģionālā tiesa. Administrators Lukass Flethers lūdzis tiesnešus piešķirt Air Berlin 500 miljonus eiro un izdod rīkojumu, kas pieprasa papildu kompensācijas. Flethers norāda, ka Etihad Airways atteicās no 2017.gada aprīlī panāktās vienošanās turpmākos 18 mēnešus atbalstīt Air Berlin. Tādējādi Etihad Airways pērn augustā pārtrauca atbalsta sniegšanu Vācijas lidsabiedrībai, novedot to pie bankrota. Etihad Airways kopš 2011.gada piederējuši 29,2% Air Berlin akciju.

Aptuveni 1400 grūtībās nonākušās Vācijas otras lielākās lidsabiedrības «Air Berlin» darbinieki drīzumā varētu zaudēt darbu, daļu no viņiem atlaižot jau šī mēneša beigās, liecina arodbiedrības rīcībās nonākuši dokumenti.

Lielu daļu darbvietu paredzēts likvidēt starp lidsabiedrības lidostās strādājošajiem un administrācijas darbiniekiem, kuru darba līguma termiņš beidzas šā mēneša beigās vai 2018.gada februārī.

Tāpat informācija liecina, ka «Air Berlin» drīzumā varētu pārtraukt pakalpojumu sniegšanu, lidojumus turpinot vien tās struktūrvienībai «Niki».

Jau ziņots, ka «Air Berlin» augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība «Etihad Airways» - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Tikmēr «Air Berlin» pārrunas par aviokompānijas daļu pārdošanu šobrīd turpina ar Vācijas lielāko aviokompāniju «Lufthansa» un Lielbritānijas «EasyJet».

Grūtībās nonākušajai Vācijas otrajai lielākajai lidsabiedrībai «Air Berlin» jāpārtrauc visu lidojumu veikšana līdz oktobra beigām, pirmdien paziņoja aviokompānija.

«Cik mēs zinām, tad lidojumu veikšana vairs nebūs iespējama, vēlākais, pēc 28.oktobra, ņemot vērā maksātnespējas noteikumus,» darbiniekiem nosūtītā vēstulē norāda lidsabiedrības vadītājs Tomass Vinkelmans.

«Air Berlin» augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība «Etihad Airways» - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Aviokompānija spējusi turpināt darbību, pateicoties ārkārtas aizdevumam no Vācijas valdības.

Savukārt «Air Berlin» struktūrvienības «Niki» un LGW pašas nav bankrotējušas un spēs turpināt lidojumus arī pēc oktobra beigām.

Tikmēr «Air Berlin» pārrunas par aviokompānijas daļu pārdošanu šobrīd turpina ar Vācijas lielāko aviokompāniju «Lufthansa» un Lielbritānijas «EasyJet».

Austrijā pirmdien tiesā tiekas kreditoru komisija, lai lemtu par bankrotējušās Austrijas lidsabiedrības «Niki» nākotni.

Komisija lems, vai bankrotējušās Vācijas aviokompānijas «Air Berlin» struktūrvienību pārdot Lielbritānijas nacionālās aviosabiedrības «British Airways» īpašniecei – holdingkompānijai «International Airlines Group» (IAG) - kā plānots, vai meklēt citu pretendentu.

Starp interesentiem uz «Niki» iegādi ir pats Austrijas bijušais autosacīkšu braucējs Nikijs Lauda, kurš lidsabiedrību dibināja 2003.gadā un pameta to 2011.gadā.

Lauda norāda, ka viņš ir apvienojies ar tūroperatoru «Thomas Cook», lai izteiktu kopīgu piedāvājumu.

Kā ziņots, IAG decembrī pavēstīja par ieceri iegādāties «Niki».

Saskaņā ar iecerēto darījumu IAG samaksās 20 miljonus eiro par «Niki» aktīviem un nodrošinās šai lidsabiedrībai likviditāti līdz 16,5 miljoniem eiro.

Kārotāju uz vācu kompānijas aktīviem netrūkst; airBaltic jāmeklē jauns sadarbības partneris, trešdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija devusi zaļo gaismu Vācijas plānam piešķirt maksātnespējīgajai lidsabiedrībai Air Berlin (AB) īstermiņa aizdevumu 150 milj. eiro apmērā. Vācieši šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija Etihad kā lielākais AB akcionārs izlēma pārtraukt finansiālās palīdzības piešķiršanu zaudējumus nesošajai Vācijas otrajai lielākajai lidsabiedrībai. Aizdevums ļaus AB turpināt pakalpojumu sniegšanu, kamēr notiek sarunas par tās aktīvu pārdošanu. Paredzēts, ka beigās AB savu darbību pārtrauks.

Uz jautājumu, ko AB notiekošais nozīmē airBaltic, uzņēmuma korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede norādīja, ka Latvijas lidsabiedrības sadarbības partnera līgums (codeshare agreement) ar AB pašlaik ir spēkā esošs līdz tālākai informācijai. Pēc viņas teiktā, airBaltic ir 21 šāds līgums, kas ļauj tai nodrošināt pasažieriem ērtākus savienojumus un izdevīgākus piedāvājumus ar citu lidsabiedrību nodrošinātajiem lidojumiem. airBaltic Vācijas virziena attīstībā ir daudz investējis, un AB kā partneris bija būtisks elements Latvijas nacionālās lidsabiedrības stratēģijā, norāda AirBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens, piebilstot, ka «attiecībā uz Vāciju kolēģi meklē alternatīvas».

Vācijas Federālais karteļu apkarošanas birojs «Bundeskartellamt» ceturtdien kritizēja nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» apgalvojumus, ka nesenie cenu kāpumi lidojumiem iekšzemes maršrutos saistīti ar automatizētu biļešu reģistrēšanas programmatūru, norādot, ka uzņēmumiem nevajadzētu «slēpties aiz algoritmiem».

«Bundeskartellamt» izmeklē sūdzības, ka «Lufthansa» biļešu cenas atsevišķos maršrutos piedzīvojušas strauju kāpumu pēc tam, kad maksātnespējīgais konkurents «Air Berlin» oktobra nogalē pārtrauca veikt reisus.

«Lufthansa» noliegusi, ka tā veikusi izmaiņas cenu noteikšanas metodēs, skaidrojot, ka tās pilnībā automatizētā sistēma vienkārši reaģējusi uz pieprasījuma kāpumu pēc «Air Berlin» sabrukuma un tādējādi uzrādījusi augstākas vidējās cenas.

Taču intervijā laikrakstam «Sueddeutsche Zeitung» «Bundeskartellamt» prezidents Andreass Munds sacīja, ka šis apgalvojums neiztur kritiku.

Aviācijas nozares eksperti apgalvo, ka «Lufthansa» biļešu cenas atsevišķos maršrutos pieaugušas par 30%.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» otrdien paziņoja, ka panākusi vienošanos iegādāties 75% akciju jaunajā lidsabiedrībā «Laudamotion», kas pieder Austrijas bijušajam autosacīkšu braucējam un uzņēmējam Nikijam Laudam.

«Ryanair» norāda, ka sākumā iegādāsies 24,9% akciju, bet akciju daļu palielinās, cik ātri vien iespējams, pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma saņemšanas.

«Laudamotion» aizstās bankrotējušās Vācijas aviokompānijas «Air Berlin» bijušo Austrijas struktūrvienību «Niki».

«Ryanair» par 75% «Laudamotion» akciju maksās mazāk nekā 50 miljonus eiro, kā arī papildu 50 miljonus eiro, lai finansētu aviosabiedrības darbības uzsākšanu un pamatdarbības izdevumus pirmajā darbības gadā.

Tāpat «Ryanair» Austrijas lidsabiedrībai iznomās sešus savus lidaparātus un darbiniekus, palielinot «Laudamotion» floti līdz 21 lidmašīnai.

Pirmās formulas (F-1) autosacīkšu leģenda Lauda 2003.gadā izveidoto «Niki» pārdeva «Air Berlin» 2011.gadā, taču janvārī to atpirka un pārdēvēja par «Laudamotion».

Vācijas nacionālā lidsabiedrība «Lufthansa» pērn strādāja ar 2,36 miljardu eiro tīro peļņu, tādējādi tai sasniedzot visu laiku augstāko līmeni uzņēmuma vēsturē, teikts ceturtdien publiskotajā aviokompānijas paziņojumā.

Peļņa pagājušajā gadā palielinājusies par 33,1%, pārsniedzot arī analītiķu prognozētos 2,28 miljardus eiro.

Peļņas kāpumu galvenokārt veicinājusi izdevumu samazināšana un «Brussels Airlines» pilnvērtīga iekļaušana «Lufthansa» grupā pēc lidsabiedrības iegādes 2016.gada nogalē.

Tikmēr «Lufthansa» tirdzniecības apjoms pērn palielinājies par 12,4% un sasniedzis 35,6 miljardus eiro.

Kā ziņots, «Lufthansa» pērn arī panāca vienošanos par maksātnespējīgās Vācijas otras lielākās aviokompānijas «Air Berlin» aktīvu iegādi.

Startup Slalom – Latvijas Startup asociācijas Startin.lv hakatona zīmols – ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu pirmo reizi devās ārpus galvaspilsētas robežām, lai pulcētu tehnoloģiju entuziastus Ventspilī. Septiņu komandu konkurencē par uzvarētāju atzīta komanda s’COOL. Komanda prezentēja ideju par izglītības procesa uzlabošanas rīku, kas piedāvā mācīties, izmantojot viedtālruņa plašās iespējas, tādējādi padarot mācīšanās procesu interaktīvu un interesantu, informē pasākuma organizatori.

«Izdarīt kaut ko nevis tikai glabāt idejas,» tā savu motivāciju piedalīties raksturo uzvarējušās komandas s’COOL pārstāve un projekta idejas autore Marta Avotniece. «Es esmu 21. gadsimta skolotāja. Es saprotu, kas ir bērnam interesanti. Tehnoloģijas un viedtālruņi bieži tiek pieminēti ar negatīvu pieskaņu, taču to ir ļoti viegli izmainīt, ja mēs rūpējamies par saturu. Tad tas kļūst par brīnišķīgu darbarīku pasaules iepazīšanai,». Komanda 48 stundu laikā apstrādāja ideju, uzbūvēja darbojošos prototipu un projekta “landing page”. Tā jau drīzumā pieteiksies akseleratoram Somijā, kura fokuss ir izglītības tehnoloģijas.

s’COOL izcīnīja pasākuma atbalstītāja uzņēmuma Hansa Matrix sagādāto galveno balvu – 1000 eiro. Par otro labāko komandu tika atzīta Project Pigeon, kas dāvanā saņēma iespēju visai komandai apmeklēt Tech Open Air (TOA) Berlin konferenci Vācijā no 11. - 14. jūlijam. Savukārt, trešo vietu un uzaicinājumu visai komandai vai katram tās dalībniekam atsevišķi izmantot TechHub Riga kopstrādes telpas vienu mēnesi bez maksas ieguva komanda Fuffy.

Aviācijas jomā Latvijā turpinās iepriekšējo rekordu pārrakstīšana, turklāt, lai noturētu esošo pieauguma tempu, ir uzsākti vērienīgi paplašināšanās projekti, iespējams tiešais reiss uz Ķīnu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš atzīst, ka lielākais pieaugums tiek nodrošināts tieši aviokravu pārvadājumu jomā. Savukārt tranzītkravu pārvadājumos pa dzelzceļu šis gads iezīmējies gan ar kritumu pirmajos mēnešos, gan pēdējo mēnešu pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Kādi ir pirmo četru mēnešu aviopārvadājumu rezultāti?

Tāpat kā pērn arī šogad turpinās gan pārvadāto pasažieru skaita pieaugums – par 16,8%, gan arī vēl iespaidīgākais kravu pārvadājumu pieaugums – par 62,5%. Kravu pārvadājumu pieaugums ir saistīts ar valsts a/s Latvijas Pasts aizpērn noslēgto līgumu ar Ķīnas interneta tirdzniecības gigantu Alibaba par sūtījumu tranzītu. Jāņem vērā, ka pašlaik notiek darbs pie tā, lai šo sekmīgo sadarbību padarītu vēl apjomīgāku un tranzīta kravas kļūtu regulāras, vēl jo vairāk, ja šī interneta tirdzniecības milža meitas kompānija, kas nodarbojas ar loģistiku, ir novērtējusi a/s Latvijas Pasts darbību, ko apliecina arī piešķirtā balva. Lai varētu šo pieaugošo aviokravu pārvadājumu apjomus apstrādāt, ir vajadzīgi kapitālieguldījumi lidostā: jauni angāri – noliktavām un preču apstrādei Latvijas Pas- tam, kā arī tehnoloģijas šo kravu (preču) šķirošanai. Vienlaikus papildus būs nepieciešamas arī iekārtas, kas saistītas ar drošību. Lidosta Rīga pie šiem jautājumiem jau strādā.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» kontrolētā Austrijas lidsabiedrība «Laudamotion» nākamā gada vasarā dubultos sev piederošo «Airbus» lidmašīnu skaitu līdz 18, teikts trešdien publiskotajā «Laudamotion» paziņojumā.

«Ryanair» martā pārņēma kontroli pār «Laudamotion» no Austrijas bijušā autosacīkšu braucēja un uzņēmēja Nikija Laudas, par aptuveni 50 miljoniem eiro iegādājoties 75% uzņēmuma akciju.

«Laudamotion» skaidro, ka flotes paplašināšana ar papildus deviņām «Airbus A320» lidmašīnām nepieciešama, lai turpinātu aviokompānijas izaugsmi.

Tāpat lidsabiedrība palielinās strādājošo skaitu un atalgojumu pilotiem, kapteiņa pamatalgai sākoties no 90 000 eiro gadā, kas ir par 12 000 eiro vairāk, nekā konkurentam «Eurowings».

Pirmās formulas (F-1) autosacīkšu leģenda Lauda 2003.gadā izveidoto «Niki» pārdeva «Air Berlin» 2011.gadā, taču janvārī to atpirka un pārdēvēja par «Laudamotion».

Lietuvas čārterreisu aviokompānija Small Planet Airlines meklē pircēju savam finanšu grūtībās nonākušajam meitasuzņēmumam Vācijā, ziņo aģentūra Reuters.

Small Planet Airlines meitasuzņēmums Vācijā, kura nosaukums arī ir Small Planet Airlines, šonedēļ iesniedza Vācijas tiesā maksātnespējas pieteikumu un veiks restrukturizāciju. Aviokompānija turpina darboties un veic ieplānotos reisus.

«Notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, un šajos jaunajos apstākļos tās ir kļuvušas intensīvākas,» Reuters citē tiesas ieceltā Small Planet Airlines Vācijas meitasuzņēmuma administratora Joahima Foigta-Zalusa teikto.

Administrators norādīja, ka līdz šim iespējamos pircējus atbaidījuši aviokompānijas lielie parādi. To summu lidsabiedrība neatklāj.

«Tagad jautājums ir par to, vai mēs spējam samazināt šīs saistības maksātnespējas procesa gaitā, lai jaunais investors atkal var pacelties gaisā ar Small Planet,» aģentūrai Reuters teicis Foigts-Zaluss.

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, pastāstīja ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju «Lazard Freres», kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri «airBaltic», lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse - valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē. Tomēr mums ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidroja Ozoliņš.