Vācu investors Hanss Rūdolfs Vērls ir gatavs par 500 miljoniem eiro iegādāties grūtībās nonākušo Vācijas otro lielāko aviokompāniju Air Berlin.

«Mēs smagi strādājām, lai varētu izteikt šādu piedāvājumu, saņemot palīdzību ne tikai no ekspertiem, bet arī (..) no Air Berlin darbiniekiem, pasažieriem un biznesa partneriem,» sociālajā tīklā Facebook paziņoja Vērls, kurš 2003.gadā par simbolisku summu - vienu eiro- iegādājās no aviokompānijas British Airways uzņēmumu Deutsche BA, ko pēc tam pārdeva Air Berlin.

Vērlam piederošais uzņēmums Intro svētdien piedāvāja nekavējoties samaksāt par Air Berlin 50 miljonus eiro un pēc tam vēl 450 miljonu eiro, atkarībā no tā, kā aviokompānijai klāsies.

Vērls sacīja, ka Intro vēlas iegādāties Air Berlin kā vienotu veselumu, nevis iepirkt daļas, un aicināja arī citus potenciālos pircējus, tostarp Lufthansa, Condor un TUI pievienoties viņa centieniem.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Grūtībās nonākusī Vācijas otrā lielākā aviokompānija Air Berlin otrdien paziņoja, ka iesniedz tiesā maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošinās finansiālu atbalstu.

Air Berlin norāda, ka pēc Etihad Airways finanšu palīdzības pārtraukšanas aviokompānija secinājusi, ka tai vairs nav iespējama pozitīva virzība uz priekšu.

Tikmēr Vācijas Ekonomikas un Transporta ministrijas nekavējoties izplatījušas paziņojumu, lai mazinātu ceļotāju bažas, pavēstot, ka valdība nodrošinās 150 miljonu eiro aizdevumu, lai aviokompānija pagaidām spētu nodrošināt lidojumus.

Savukārt Vācijas nacionālā lidsabiedrībai Lufthansa atsevišķā paziņojumā norādīja, ka ved sarunas ar Air Berlin par iespējām pārņemt daļu no Air Berlin grupas.

Air Berlin iepriekšējos divos gados kopumā cietusi zaudējumus 1,2 miljardu eiro apmērā, un aviokompānijas dzīvotspēja balstījās uz Etihad Airways nodrošinātajiem finanšu līdzekļiem. Etihad Airways pieder 29% Air Berlin akciju.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Pagājušajā nedēļas nogalē Berlīnē tika atvērts nu jau otrais Paviljona pop-up projekts - Po Berlin (Paviljons Berlin), kas ir pirmais konceptveikals ārpus Latvijas robežām, kurš fokusējas uz latviešu dizaineru darbiem, informē konceptveikala Paviljons līdzīpašniece Elīza Ceske-Feldmane.

Gūstot pieredzi Berlīnē pagājušajā gadā, ir apstiprinājies Berlīnes tirgus potenciāls, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un vēlmi izvēlēties dizaineru apģērbu. Šajā gadā Po Berlin mērķis ir audzēt zīmola atpazīstamību Berlines tirgū, piedāvājot alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm. Po Berlin atšķiras ar unikālu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu nekā tas ir vietējā dizaina precēm lidzīgā kvalitātē.

«Pagājušajā gadā sākām stāstīt Berlīnei savu stāstu par Latvijas dizaina identitāti,» stātsta E. Ceske- Feldmane. «Mūsu zīmoli ar katru gadu attīstās arvien straujāk un kļūst starptautiski arvien konkurētspējīgāki, tāpēc arī pārdošanas iespējas ar katru gadu paplašinās,».

Nozares eksperti kā iemeslu Latvijā bāzētās zemo cenu aviokompānijas Primera Air bankrotam min ilgtspējas trūkumu izvēlētajā attīstības modelī.

«Par daudz izaugsmes, ko nespēja pacelt. Īstermiņā zaudējums Latvijas ekonomikai, bet pieredze rāda, ka vieta tukša nepaliek,» par kārtējo upuri gaisa pārvadājumu jomā, kur valda asa konkurence, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmējis, ka pērn Latvijā bazētajā kompānijā bija 113 darbinieki, 95 milj. eiro apgrozījums, bet 1,5 milj. eiro samaksāti nodokļos.

Par lēmumu uzsākt bankrota procedūru Primera Air paziņoja jau pirmdien.1.oktobrī pilotiem un stjuartiem adresētajā kompānijas lidojumu vadītāja izsūtītajā epastā. Tajā kā viens no iemesliem šādam iznākumam minētas augstās izmaksas. Proti, jauno Airbus lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās likusi lidaparātus nomāt, izmaksām kļūstot pārāk augstām. Savukār Airbus piegāžu kavēšanās saistīta ar problēmām dzinēju ražošanā, vēstīja Bloomberg. Primera vairāku mēnešu ilgie centieni sameklēt ilgtermiņa finansējumu nevainagojās panākumiem, līdz ar ko tai nav bijusi cita izvēle, kā vien uzsākt bankrota procedūru.

Vācijas lielākās aviokompānijas Lufthansa vadītājs Karstens Špors izteicies, ka cer no grūtībās nonākušās Vācijas otras lielākās lidsabiedrības Air Berlin iegādāties līdz 78 lidmašīnām.

Galvenā prioritāte ir stabilizēt statusu attiecībā uz 38 lidmašīnām, kuras Lufthansa jau šobrīd nomā no Air Berlin, žurnālistiem trešdienas vakarā norādīja Špors.

Papildus tam «mēs vēlamies iegūt vēl 20 līdz 40 lidmašīnas zemo cenu struktūrvienībai Eurowings, panākot to ar dabisku pieaugumu vai ar iegādēm no Air Berlin,» skaidroja Špors.

Viņš uzskata, ka tas būtu maksimālais lidaparātu skaits, ko konkurences regulatori būtu gatvi pieņemt.

Jau ziņots, ka Air Berlin augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Grūtībās nonākušā Vācijas otra lielākā lidsabiedrība Air Berlin pirmdien apstiprināja, ka veic pārrunas ar Vācijas lielāko aviokompāniju Lufthansa un Lielbritānijas EasyJet, lai pārdotu daļas no sava biznesa.

Pārrunas ar Lufthansa un EasyJet tagad turpināsies līdz 12.oktobrim, pēc padomes sanāksmes norādīja Air Berlin.

Tehniskā informācija attiecībā uz lidsabiedrības likvidēšanu tiks izstrādāta tuvāko nedēļu laikā un jebkura gala vienošanās būs jāapstiprina Eiropas regulatoriem.

EasyJet ir izrādījusi interesi tikai saistībā ar pasažieru aviokompānijas daļu iegādi, bet Lufthansa izteiktais piedāvājums aptver struktūrvienību LGW un Austrijas lidsabiedrību Niki, kā arī daļas no Air Berlin.

Jau ziņots, ka Air Berlin augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs trešdien pavēstīja, ka viņa vadītā lidsabiedrība neizteiks iegādes piedāvājumu grūtībās nonākušajai Vācijas otrajai lielākajai aviosabiedrībai Air Berlin.

Vienlaikus O’Līrijs izteicis kritiku Vācijas valdībai, kas, pēc viņa uzskatiem, dara visu iespējamo, lai labumu šajā situācijā gūtu nacionālā lidsabiedrība Lufthansa.

Vairākas aviokompānijas šobrīd veic pārrunas par iespējamu Air Berlin aktīvu iegādi pēc tam, kad lidsabiedrība šā mēneša sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu.

Preses konferencē Berlīnē O’Līrijs norādīja, ka Ryanair šajā procesā piedalīsies vien tad, ja tas būs godīgs un atklāts.

Viņš uzskata, ka Vācijas valdība un vēl divas Vācijas aviokompānijas sadarbojas, lai ļautu Lufthansa pārņemt Air Berlin, tādējādi pārkāpjot konkurences noteikumus.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien apstiprinājusi Vācijas valdības ieceri piešķirt grūtībās nonākušajai Vācijas otrajai lielākajai aviokompānijai Air Berlin 150 miljonu eiro aizdevumu, lai ļautu tai apkalpot pasažierus, kamēr lidsabiedrībai tiek meklēts pircējs.

Šis aizdevums ļaus mierīgi likvidēt maksātnespējīgo Air Berlin, neietekmējot konkurenci vienotajā tirgū, skaidro EK.

Komisija norāda, ka Vācijas valdība 15.augustā to informējusi par ieceri piešķirt aviokompānijai 150 miljonu eiro aizdevumu, ņemot vērā Air Berlin maksātnespēju.

EK vēsta, ka šī aizdevuma mērķis ir turpmākajos mēnešos nodrošināt iespēju Air Berlin apkalpot pasažierus, kamēr vienlaikus tiek veiktas pārrunas par lidsabiedrības aktīvu pārdošanu.

Jau ziņots, ka Air Berlin augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošinās finansiālu atbalstu.Tikmēr Vācijas Ekonomikas un Transporta ministrijas nekavējoties izplatīja paziņojumu, lai mazinātu ceļotāju bažas, pavēstot, ka valdība nodrošinās 150 miljonu eiro aizdevumu, lai aviokompānija pagaidām spētu nodrošināt lidojumus.

Zemo izmaksu lidsabiedrība Wizz Air izsludina jaunu maršrutu no Rīgas uz Kijevu Ukrainā.

Jaunais maršruts no 2019. gada 2. marta būs pieejams trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. Cena būs sākot no 24,99 eiro.

Pirmais Wizz Air lidojums no Rīgas notika 2010. gada martā, un kopš tā laika ar Wizz Air uz Latviju un no tās ir lidojuši vairāk nekā 1,9 miljoni pasažieru. 2014. gadā Wizz Air izveidoja bāzes vadību Latvijas galvaspilsētā un tagad Rīgas lidostā ir izvietotas divas Airbus A320 lidmašīnas. Wizz Air Latvijā klientu apkalpošanā nodarbina vairāk nekā 70 apkalpes locekļus. 2018. gada pirmajos septiņos mēnešos, vairāk nekā 370 000 pārvadāti Latvijas pasažieri, kas ir par 21% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Maksātnespējīgās Vācijas aviokompānijas Air Berlin likvidators tiesā iesūdzējis tās lielāko akcionāru - Abū Dabī bāzēto lidsabiedrību Etihad Airways, pieprasot kompensāciju līdz divu miljardu eiro apmērā, piektdien paziņoja Berlīnes reģionālā tiesa. Administrators Lukass Flethers lūdzis tiesnešus piešķirt Air Berlin 500 miljonus eiro un izdod rīkojumu, kas pieprasa papildu kompensācijas. Flethers norāda, ka Etihad Airways atteicās no 2017.gada aprīlī panāktās vienošanās turpmākos 18 mēnešus atbalstīt Air Berlin. Tādējādi Etihad Airways pērn augustā pārtrauca atbalsta sniegšanu Vācijas lidsabiedrībai, novedot to pie bankrota. Etihad Airways kopš 2011.gada piederējuši 29,2% Air Berlin akciju.

Grūtībās nonākušajai Vācijas otrajai lielākajai lidsabiedrībai «Air Berlin» jāpārtrauc visu lidojumu veikšana līdz oktobra beigām, pirmdien paziņoja aviokompānija.

«Cik mēs zinām, tad lidojumu veikšana vairs nebūs iespējama, vēlākais, pēc 28.oktobra, ņemot vērā maksātnespējas noteikumus,» darbiniekiem nosūtītā vēstulē norāda lidsabiedrības vadītājs Tomass Vinkelmans.

«Air Berlin» augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība «Etihad Airways» - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Aviokompānija spējusi turpināt darbību, pateicoties ārkārtas aizdevumam no Vācijas valdības.

Savukārt «Air Berlin» struktūrvienības «Niki» un LGW pašas nav bankrotējušas un spēs turpināt lidojumus arī pēc oktobra beigām.

Tikmēr «Air Berlin» pārrunas par aviokompānijas daļu pārdošanu šobrīd turpina ar Vācijas lielāko aviokompāniju «Lufthansa» un Lielbritānijas «EasyJet».

Ungārijas lidsabiedrība Wizz Air atklājusi jaunu centru Sofijā, Bulgārijā. Šis būs uzņēmuma ceturtais specializētais tehniskās apkopes centrs Eiropā un pirmais Balkānos.

Bulgārijā iekārtotais objekts lidsabiedrībai sniedz iespēju paplašināt Airbus lidmašīnu saimes A320 vietējās tehniskās apkopes iespējas.

Jaunajā tehniskās apkopes centrā, kas ir uzbūvēts Sofijas lidostā, varēs veikt vairāk nekā 300 kārtējās tehniskās apkopes procesu gadā. Lidmašīnu telpā ierīkotajās lokšņu metāla un kompozītmateriālu remontdarbnīcās darbinieki varēs izpildīt arī metālu remonta pamatdarbus.

«Šis ir mūsu pats pirmais specializētais tehniskās apkopes serviss Balkānos ar vairāk nekā 300 kārtējās tehniskās apkopes sesiju jaudu. Šis ieguldījums vēl vairāk nostiprina Wizz Air saikni ar Bulgāriju un Sofiju, kā arī atbalsta papildu vietējo darbvietu izveidi,» stāsta Andrāšs Rado, Wizz Air korporatīvās komunikācijas vadītājs.

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ir veicis Latvijas lielāko arodbiedrību ietekmes pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības vērtējumu par arodbiedrību lomu un spējām aizstāvēt savu biedru intereses, kā arī lai noteiktu ietekmīgākās Latvijas arodbiedrības un tās vadītājus.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā visietekmīgākā arodbiedrība, kas visveiksmīgāk aizstāv savu biedru intereses, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet atpazīstamākā arodbiedrību vadītāja ir LIZDA līdere Inga Vanaga.

Pētījuma dati liecina: vairāk kā puse (59%) aptaujāto uzskata, ka arodbiedrības biedri kopumā ir labāk aizsargāti nekā cilvēki, kuri nav arodbiedrībā (45% — drīzāk ir labāk aizsargāti, 14% — noteikti ir labāk aizsargāti), savukārt ceturtā daļa aptaujāto (24%) norāda, ka arodbiedrības biedri kopumā nav labāk aizsargāti. 17% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

“Pētījuma rezultāti nepārsteidz, tie drīzāk apstiprina tēzi, ka arodbiedrību loma, nozīme un ietekme Latvijā joprojām ir būtiska un visdrīzāk arodbiedrības kā savu biedru interešu aizstāvības institūcijas tuvākajā laikā nepazudīs no “sabiedrisko organizāciju kartes”. Turklāt ir vairāki spilgti arodbiedrību piemēri, kuru centienus un darbību sabiedrība pamana un novērtē un kuras, paceļot balsi, spēj sapurināt politiķus, radīt stresu ierēdņos un beigu beigās panākt saviem biedriem un visai nozarei vēlamu rezultātu,” pauž SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

Finansiālās grūtībās iekļuvusī Islandes zemo cenu lidsabiedrība «WOW Air» ceturtdien paziņoja, ka pārtraukusi reisus, un līdz ar to ir ietekmēti tūkstošiem cilvēku ceļojumu plāni.

«Visi «WOW Air» reisi ir atcelti. Pasažieriem tiek ieteikts pārbaudīt, vai ir pieejami citu aviokompāniju reisi,» teikts «WOW Air» paziņojumā, piebilstot, ka vēlāk varētu tikt publiskota informācija par aviokompānijām, kas piedāvātu «WOW Air» pasažieriem pārdot biļetes par pazeminātām jeb tā dēvētajām glābšanas cenām.

Pagājušas nedēļas beigās izjuka sarunas par «WOW Air» pārdošanu Islandes nacionālajai lidsabiedrībai «Icelandair».

2011.gadā dibinātā «WOW Air» izmantoja Islandes ģeogrāfisko stāvokli, piedāvājot lidojumus par zemām cenām starp Eiropu un Ziemeļameriku. Būtiska daļa tās pasažieru bija ārzemju tūristi.

Tomēr degvielas cenu kāpuma un pieaugošās konkurences dēļ «WOW Air» iekļuva finansiālās problēmās. Islandes laikraksts «Frettabladid» vēsta, ka lidsabiedrības glābšanai nepieciešami apmēram 37 miljoni eiro.

Kārotāju uz vācu kompānijas aktīviem netrūkst; airBaltic jāmeklē jauns sadarbības partneris, trešdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija devusi zaļo gaismu Vācijas plānam piešķirt maksātnespējīgajai lidsabiedrībai Air Berlin (AB) īstermiņa aizdevumu 150 milj. eiro apmērā. Vācieši šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija Etihad kā lielākais AB akcionārs izlēma pārtraukt finansiālās palīdzības piešķiršanu zaudējumus nesošajai Vācijas otrajai lielākajai lidsabiedrībai. Aizdevums ļaus AB turpināt pakalpojumu sniegšanu, kamēr notiek sarunas par tās aktīvu pārdošanu. Paredzēts, ka beigās AB savu darbību pārtrauks.

Uz jautājumu, ko AB notiekošais nozīmē airBaltic, uzņēmuma korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede norādīja, ka Latvijas lidsabiedrības sadarbības partnera līgums (codeshare agreement) ar AB pašlaik ir spēkā esošs līdz tālākai informācijai. Pēc viņas teiktā, airBaltic ir 21 šāds līgums, kas ļauj tai nodrošināt pasažieriem ērtākus savienojumus un izdevīgākus piedāvājumus ar citu lidsabiedrību nodrošinātajiem lidojumiem. airBaltic Vācijas virziena attīstībā ir daudz investējis, un AB kā partneris bija būtisks elements Latvijas nacionālās lidsabiedrības stratēģijā, norāda AirBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens, piebilstot, ka «attiecībā uz Vāciju kolēģi meklē alternatīvas».

Austrijā pirmdien tiesā tiekas kreditoru komisija, lai lemtu par bankrotējušās Austrijas lidsabiedrības «Niki» nākotni.

Komisija lems, vai bankrotējušās Vācijas aviokompānijas «Air Berlin» struktūrvienību pārdot Lielbritānijas nacionālās aviosabiedrības «British Airways» īpašniecei – holdingkompānijai «International Airlines Group» (IAG) - kā plānots, vai meklēt citu pretendentu.

Starp interesentiem uz «Niki» iegādi ir pats Austrijas bijušais autosacīkšu braucējs Nikijs Lauda, kurš lidsabiedrību dibināja 2003.gadā un pameta to 2011.gadā.

Lauda norāda, ka viņš ir apvienojies ar tūroperatoru «Thomas Cook», lai izteiktu kopīgu piedāvājumu.

Kā ziņots, IAG decembrī pavēstīja par ieceri iegādāties «Niki».

Saskaņā ar iecerēto darījumu IAG samaksās 20 miljonus eiro par «Niki» aktīviem un nodrošinās šai lidsabiedrībai likviditāti līdz 16,5 miljoniem eiro.

Latvijas aviokompānija AS «Air Baltic Corporation» ieķīlājusi sava meitas uzņēmuma SIA «Air Baltic Training», kas sniedz aviācijas apmācību pakalpojumus, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» dati.

AS «Air Baltic Corporation» par labu AS «Swedbank» ieķīlājusi 2845 SIA «Air Baltic Training» kapitāldaļas, nodrošinot prasījumus 5,6 miljonu eiro apmērā, kas izriet no kredītlīnijas līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 10.aprīlī.

SIA «Air Baltic Training» reģistrēta 2010.gadā un tās pamatdarbība ir dažādu ar aviāciju saistītu apmācību sniegšana. Uzņēmums sniedz apmācības aviokompānijām un dažādiem ar aviācijas nozari saistītiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām. Kompānijas pamatkapitāls ir 2845 eiro, un tā pilnībā pieder AS «Air Baltic Corporation».

2017.gadā SIA «Air Baltic Training» strādāja ar apgrozījumu 3,019 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 261 tūkstotis eiro.

Ungārijas zemo cenu aviokompānija "Wizz Air" no 1.jūnija pārtrauks lidojumus uz četriem galamērķiem no Rīgas, apstiprināja "Wizz Air" pārstāvis Andrāšs Rado.

Konkrētus maršrutus, uz kuriem lidsabiedrība pārtrauks lidojumus, Rado gan neatklāja, tomēr "Wizz Air" mājaslapā nav iespējams no 1.jūnija rezervēt biļetes uz Reikjavīku, Bergenu, Barselonu un Telavivu.

Rado skaidroja, ka ir nolemts no šā gada 1.jūnija mainīt galamērķu tīklu no Rīgas lidostas. Lidsabiedrība plānojusi pārvietot vienu lidmašīnu no Rīgas lidostas, tā pārdalot vietu skaitu uz citiem maršrutiem. "Wizz Air" par 18% samazinās pašreizējo vietu skaitu Latvijas galvaspilsētā, bet lidsabiedrība no Rīgas turpinās lidojumus deviņos no 13 pašreizējiem maršrutiem, ieskaitot populāros Londonas, Dortmundes un Eindhovenas reisus, pauda Rado, konkrēti neatklājot, kuros maršrutos lidojumi tiks pārtraukti.

ASV aviācijas uzņēmums «USAerospace Associates» paziņojis, ka kopīgi ar Islandes investoriem pārņēmis bankrotējušo Islandes zemo cenu lidsabiedrību «WOW Air», kas oktobrī atsāks lidojumus.

«USAerospace Associates» norāda, ka «WOW Air» saglabās savu nosaukumu un pirmais lidojums nākamajā mēnesī tiks veikts starp Vašingtonas Dalesa lidostu un Islandes galvapilsētas Reikjavīkas Ķeflavīkas lidostu.

Uzņēmums finanšu informāciju par «WOW Air» iegādi nesniedz, taču vēsta, ka tas atvēlējis 85 miljonus dolāru (77,08 miljonus eiro), lai palīdzētu Islandes aviokompānijai nodrošināt naudas plūsmu.

Aptuveni 51% «WOW Air» akciju piederēs Islandes investoriem, bet pārējā daļa - «USAerospace Associates». «WOW Air» lidojumus atsāks ar divām lidmašīnām, taču no 2020.gada vasaras plāno veikt reisus ar 10 līdz 12 laineriem.

2011.gadā dibinātā «WOW Air» bankrotu piedzīvoja marta vidū, izjūkot sarunām par tās pārdošanu Islandes nacionālajai lidsabiedrībai «Icelandair».

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» un Portugāles nacionālā aviokompānija «TAP Air Portugal» noslēgušas vienošanos par sadarbības lidojumiem. Šī sadarbība nodrošinās «airBaltic» pasažieriem iespēju ceļot «TAP Air Portugal» maršrutu tīklā, tostarp uz Brazīliju, Portugāli un Āfriku. Savukārt «TAP Air Portugal» pasažieriem šis līgums nodrošinās savienojamību ar Baltijas valstīm, Skandināviju un Austrumeiropu.

«Mūsu jaunākā sadarbība ar «airBaltic» nodrošinās «TAP Air Portugal» klientiem tādas priekšrocības kā jaunus tiešos lidojumus uz Latviju un savienojošos pakalpojumus ar Baltijas valstīm, tādējādi sniedzot ceļošanas iespējas uz Ziemeļeiropu,» skaidro Antonoaldo Nevess (Antonoaldo Neves), «TAP Air Portugal» izpilddirektors..

«TAP Air Portugal» izmantos savu lidojuma kodu «TAP» tiešajos lidojumos starp Rīgu un Lisabonu, ko veiks «airBaltic», kā arī, izmantojot kopīgus savienojumus starp «TAP Air Portugal» tīklu un Rīgu. «TAP Air Portugal» nodrošina lidojumus uz 83 galamērķiem 35 pasaules valstīs. «TAP» galvenā bāze Lisabonā ir Eiropas tranzītmezgls uz Āfriku un Dienvidameriku, kur «TAP» ir starptautiski vadoša lidsabiedrība lidojumiem uz Brazīliju, kā arī Ziemeļameriku un Centrālameriku. Savukārt «airBaltic» nodrošina lidojumus uz vairāk nekā 70 galamērķiem no Rīgas, Tallinas un Viļņas.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nolēmusi pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) demisiju, šodien preses konferencē paziņoja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Šuplinska bijusi gatava atbalstīt tikai vienu no 15 LIZDA prasībām, divas prasības tiktu atbalstītas daļēji, kamēr pārējās - pilnībā ignorētas, sacīja Vanaga.

Tāpat viņa norādīja, ka sociālais dialogs ar ministri pēc LIZDA padomes sēdes ir pasliktinājies.

Vanaga uzsvēra, ka izglītības nozares arodbiedrība nevar piekrist, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek virzīti grozījumi likumdošanā, kas apliecina neizpratni par pedagoga darba būtību. LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka ministres retorika ir ciniska.

Arodbiedrība pauda neapmierinātību par to, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek izvirzītas neadekvātas prasības. Vanaga norādīja, ka patlaban pedagogs jau dara vairāk nekā no viņa tiek prasīts. Jaunajam saturam nav pietiekams daudzums kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst informācijas tehnoloģiju gan skolēniem, gan skolotājiem un attālinātais darbs notiek paaugstināta stresa apstākļos, kas ietekmēs izglītības kvalitātes rādītājus.