Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Ja Latvija no Covid-19 saslimšanas izraisītās krīzes izies salīdzinoši ātri, gada otrajā pusē jau atkal varētu būt pieprasījums pēc darbiniekiem, prognozēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Pašlaik notiek pārgrupēšanās darba tirgū, un nozares, kurās līdz šim bija ļoti izteikts darbaspēka pieprasījums un varbūt pat iztrūkums, šobrīd ir būtiski sabremzējušās vai pat apstājušās. Līdz ar to tā ir iespēja citiem iegūt labus darbiniekus. Taču, ja no šīs krīzes iziesim salīdzinoši ātri, tad jau gada otrajā pusē pieprasījums pēc darbiniekiem atkal būs," sacīja Simsone.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka prognozes pašlaik ir ļoti aptuvenas.

"Skatīsimies, kā notikumi attīstīsies, un gribu teikt, ka tas arī lielā mērā ir atkarīgs no mums visiem, cik godprātīgi izturēsimies un ievērosim ierobežojumus, tik ātri mums izdosies apturēt vīrusa izplatību un atgriezties pie normālas ikdienas," teica NVA vadītāja.

Otrdien, 20. decembrī, Ministru Kabineta sēdē par Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktori apstiprināta līdzšinējā direktora pienākumu izpildītāja Evita Simsone, informē Labklājības ministrija.

E.Simsone augstāko izglītību ieguvusi Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā. Viņai ir sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā. Savas profesionālās zināšanas viņa regulāri pilnveido, tai skaitā, apgūstot citu valstu labāko praksi un darbojoties Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklā. E.Simsonei ir ilggadēja pieredze NVA, uzkrātas profesionālās zināšanas nodarbinātības veicināšanas un bezdarba samazināšanas jomā, kā arī augstu vērtējama darba pieredze kā NVA filiāles, tā arī NVA vadības līmenī. E.Simsone vadījusi NVA Cēsu filiāli, bijusi Filiāļu vadītāju padomes priekšsēdētāja, NVA direktores vietniece un direktora pienākumu izpildītāja. Tāpat E.Simsone darbojusies Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanā un ir Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla valdes locekle.

Covid-19 pandēmija līdz šim nav radījusi ilgtermiņa sekas Latvijas darba tirgū, jo tie darba ņēmēji, kas šajā krīzē zaudēja darbu, tomēr spēja pietiekami ātri pielāgoties un pieņemt citus darba piedāvājumus, atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Šī krīze, par laimi, nav radījusi ilgtermiņa sekas. Tie darba ņēmēji, kas šajā krīzē zaudēja darbu, tomēr spēja pietiekami ātri pielāgoties un pieņemt citus darba piedāvājumus, ilgstoši nepaliekot ārpus darba tirgus," sacīja Simsone.

Viņa informēja, ka 2021.gada jūnija beigās vidējais bezdarba ilgums bija 226 dienas jeb nedaudz vairāk kā septiņi mēneši, bet 43,2% reģistrēto bezdarbnieku bezdarba ilgums bija līdz sešiem mēnešiem.

Tāpat Simsone norādīja, ka 2021.gada jūnija beigās NVA uzskaitē bija 21 419 ilgstošie bezdarbnieki, proti, iedzīvotāji, kuri bez darba ir gadu un vairāk, veidojot 31,8% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, bet jūlija beigās NVA uzskaitē bija 20 263 ilgstošie bezdarbnieki jeb 31,5% no reģistrēto bezdarbnieku kopskaita. "Tātad mēneša laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 1156 cilvēkiem," viņa piebilda.

Pret Covid-19 nevakcinētām personām varētu būt grūti uzturēt bezdarbnieka statusu, jo Covid-19 sertifikāta neesamība nebūs attaisnojums, lai nepieņemtu atbilstošu darba piedāvājumu, atzīmēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Protams, iegūt bezdarbnieka statusu nevakcinētai personai neviens neliegs, bet uzturēt statusu varētu būt grūtības. Mēs jau tagad saņemam paziņojumus un norādes no darba devējiem par atbilstošiem kandidātiem uz vakancēm atzīt cilvēkus, kuriem ir sertifikāts, ja darba specifika to pieprasa. Ja cilvēkam ir atbilstoša iepriekšēja pieredze, izglītība, bet viņš nav vakcinējies vai nevar uzrādīt derīgu pārslimošanas sertifikātu, tas nebūs iemesls tam, lai atteiktos no piemērota darba piedāvājuma un uzturētu bezdarbnieka statusu," sacīja Simsone, piebilstot, ka izņēmums būs gadījumā, ja ir ārstu konsilija lēmums, ka cilvēks nevar vakcinēties.

Vienlaikus NVA vadītāja atzīmēja, ka cilvēkiem, protams, būs iespēja pašiem meklēt atbilstošus darba piedāvājumus, kur ir iespējams strādāt bez vakcinācijas sertifikāta.

Kopš marta beigām, parādoties Covid-19, bezdarbs strauji pieauga, tomēr tagad, vadoties pēc operatīvajiem datiem, pirmo reizi novērojams neliels bezdarba sarukums, informē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Par to liecina arī NVA apkopotie dati par 30.jūniju un 31.jūliju, no kuriem izriet, ka šajā laika periodā reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī samazinājās par 268 cilvēkiem. Pagājušā mēneša beigās šāds statuss bija oficiāli noteikts kopumā 77 998 iedzīvotājiem, savukārt jūnija beigās - 78 266. Lai gan Latgales reģionā bezdarbnieku skaits šajā laika periodā ir pieaudzis, visur citur tas ir krities.

Raugoties procentuāli, bezdarba sarukums par 0,1% novērojams Kurzemes reģionā, savukārt par 0,2% - Zemgales reģionā.

Neliels pieaugums, pēc NVA direktores paustā, novērojams arī reģistrēto vakanču skaitā. Lai gan vasarā tradicionāli pieaug pieprasījums pēc sezonālajiem darbiem, arī tādas nozares, kam nav sezonāls raksturs, piemēram, transporta pārvadājumi un būvniecības sadaļa, kuru neietekmē sezona, saglabāja pieprasījumu pēc darbaspēka.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šim saņēmusi 15 uzņēmumu pieteikumus par plānotu kolektīvo atlaišanu, kas skars kopumā apmēram 3000 nodarbināto, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja aģentūras direktore Evita Simsone.

Viņa informēja, ka lielākais atbrīvojamo darbinieku skaits, kā arī visvairāk uzņēmumu, kuri plāno atlaist darbiniekus, ir Rīgā un Rīgas reģionā.

Tāpat Simsone minēja, ka kolektīvās atlaišanas paredzētas samērā plašā nozaru spektrā, tostarp tūrismā, pasažieru pārvadājumos, citos transporta un loģistikas pakalpojumos, kā arī atkritumu apsaimniekošanā u.c

Simsone atzina, ka pagaidām nevar runāt par nozīmīgām izmaiņām reģistrētā bezdarba datos. "Šobrīd mēs vēl nevaram runāt par nozīmīgām izmaiņām bezdarba statistikā - bezdarba līmenis ir cēlies nedaudz, sasniedzot 6,4% līdzšinējo 6,3% vietā," viņa sacīja.

NVA vadītāja norādīja, ka aprīļa vidū, kad beigsies šobrīd noteiktais ārkārtējās situācijas termiņš, varētu būt redzams, cik strauji valstī ir audzis reģistrētā bezdarba līmenis. "Šobrīd mēs atturamies no jebkādu prognožu izteikšanas," sacīja Simsone.

Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi un jauna darba meklējumi prasa vairāk laika, sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Kopumā ir redzams, ka vidējais bezdarba ilgums ir palielinājies un atrast jaunu darbu prasa salīdzinoši vairāk laika nekā pirms Covid-19 krīzes. Konkurence darba tirgū ir pieaugusi. Ja līdz pavasarim, Covid-19 krīzes sākumam, mēs varējām runāt par ļoti būtisku darbaspēka trūkumu, tad šobrīd situācija ir mainījusies, darba devējiem ir lielākas kandidātu izvēles iespējas. Šobrīd ir grūtāk atrast jaunu darbu," teica Simsone.

Viņa gan uzvēra, ka arī šobrīd jaunu darbu ir iespējams atrast.

"Ir jāvērtē prasmes, kas cilvēkam piemīt, ko var attīstīt. Šīs prasmes bieži vien nav tik specifiskas, kas der tikai vienai nozarei. Piemēram, tūrisma nozare, kurā ir nepieciešamas prasmes apkalpot klientus, šīs prasmes noder vēl ļoti daudzās citās nozarēs, tādēļ cilvēki var samērā viegli piemeklēt piemērotu darbu citās nozarēs," minēja Simsone.

Foto: METROPOLE

Redzes pārbaude ir būtisks solis, lai uzturētu labu redzes veselību, un pēdējos gados ir parādījušās jaunas iespējas, kas atvieglo šī svarīgā pakalpojuma pieejamību. Metropole Optika ir ieviesusi attālinātās redzes pārbaudes, kas ļauj klientiem saņemt kvalitatīvu konsultāciju no speciālista, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Par šo jauno pakalpojumu un tā priekšrocībām mēs runājām ar Metropole Optika vadošo optometristi Aiju Makovsku.

Kāpēc attālinātā redzes pārbaude?

Tehnoloģiju attīstība pēdējos gados ir būtiski mainījusi veselības aprūpes nozares darbību, un optika nav izņēmums. Aija Makovska stāsta: "Attīstoties tehnoloģiskajām iespējām, arī telemedicīna pasaulē un Latvijā strauji attīstās. Mēs Metropole Optika redzējām iespēju nodrošināt kvalitatīvu redzes pārbaudi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, pat ja speciālistu pieejamība konkrētās pilsētās nav pietiekami ātra.

Cenšoties kompensēt reklāmas aiziešanu no drukātajiem medijiem, izdevniecība Rīgas viļņi drīzumā lasītāju vērtēšanai nodos jaunu interneta portālu.

SIA Izdevniecība Rīgas viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone Db.lv izstāstīja, ka nākamā gada martā pie lasītājiem nonākspilnīgi jauns interneta portāls. Sīkākas detaļas par projektu uzņēmēja šobrīd nevēlējās atklāt, taču kvalitatīvas informācijas cienītāji nebūšot vīlušies.

Lēmumu uzsākt biznesu interneta vidē uzņēmumu mudinājušas pieņemt tendences reklāmas tirgū. "Mēs redzam, ka pasaulē dienas avīzes lēnām izmirst un reklāmas lēnām pārvietojas uz internetu. Arī mēs jūtam reklāmas apjoma samazināšanos, tādēļ, lai nezaudētu šo naudu, izšķīrāmies par interneta portāla izveidošanu," stāstīja A. Simsone.

Valdes priekšsēdētāja nākamā gada budžeta plānošanas pārtraukuma laikā Db.lv pastāstīja, ka straujās izmaiņas valsts ekonomikā un iedzīvotāju pirktspējā ieviesušas jūtamas korekcijas uzņēmuma šī gada budžetā.

Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece no 8.septembra sāks strādāt izdevniecībā Rīgas viļņi, aģentūrai LETA apstiprināja SIA Izdevniecība Rīgas viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone.

Viņa norādīja, ka Mūrniece esot pieņēmusi piedāvājumu «pievienoties izdevniecības augstākā menedžmenta komandai». Sākotnēji bijusī iekšlietu ministre izdevniecībā pildīšot galvenā redaktora Aiņa Saulīša vietnieces pienākumus, taču viņas amats vēl varētu tikt mainīts atkarībā no tālākiem viņas pienākumiem.

Sākot darbu, Mūrniecei tiks uzticēta atbildība par dažādu jaunu izdevniecības projektu izveidi un esošo attīstību, bet precīzāki viņas pienākumi būs zināmi mēneša laikā, pastāstīja Simsone.

Izdevniecības vadītāja Mūrnieci vērtē kā augsta līmeņa profesionāli, tāpēc viņa prognozē, ka bijusī iekšlietu ministre būs veiksmīgs papildinājums Rīgas viļņu komandai. «Man ir prieks, ka viņa atgriežas mediju vidē,» sacīja Simsone.

Igaunijas valsts dzelzceļa kravu pārvadājumu uzņēmuma EVR Cargo jaunais padomes priekšsēdētājs Nēme Jegi, kurš amatā ievēlēts maijā, paziņojis, ka kompānijas plāns iegādāties Krievijā vagonus un tur tos arī iznomāt ir pretrunīgs un riskants, tādēļ padome ir apturējusi šo investīciju projektu.

EVR Cargo plānoja ņemt kredītu, lai Krievijas rūpnīcās par 35 miljoniem eiro pasūtītu 600 konteineru platformas un 400 pusvagonus. Tāpat tika plānots izveidot meitasuzņēmumu Krievijā, kurš tālāk iznomātu šos vagonus lielām Krievijas kompānijām.

«Biznesa plāns, kurš tika prezentēts padomei, bija ļoti pretrunīgs un neatbilda ierastai komerciālai loģikai. Tā kā ar EVR Cargo padomes sniegto informāciju bija par maz, nekas cits neatlika, kā pagājušās nedēļas beigās apturēt šo projektu,» Jegi sacīja intervijā laikrakstam Postimees.

Vienlaikus viņš neprecizēja, kas padomi neapmierināja šajā projektā. Jegi atzina, ka darbībā Krievijā vienmēr pastāv politiskie riski, bet ir grūti izvērtēt, cik tie ir lieli. Viņš uzsvēra, ka lēmums ir balstīts tikai un vienīgi komerciālā loģikā, par kuru šajā projektā bija daudz jautājumu.

Eiropas Komisija (EK) martā ierosinās elektrības biržas "Nord Pool" tirgus modeļa reformas, intervijā Igaunijas laikrakstam "Eesti Paevaleht" paziņojusi Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Intervijā Simsone stāstīja, ka stratēģijas mērķis ir pārskatīt visa elektrības tirgus uzbūvi, tādēļ martā EK prezentēs ierosinājumus, kuros piedāvās risinājumus maksimālajām cenām, piemēram, laikā, kad patēriņš pārsniedz saražotās elektrības apmēru.

Viņa teica, ka valstīm tiek lūgts iesniegt secinājumus par iespējām slēgt īpašus līgumus ar lielajiem elektrības patērētājiem, kas apņemtos samazināt patēriņu maksimuma patēriņa stundās. Tāpat EK plāno ierosināt, lai biržas cenas formulā netiek iekļauta dārgākā piedāvātā cena.

Eirokomisāre uzsvēra, ka 5% patēriņa maksimuma stundās pārvietošanai ir izšķiroša nozīmē - patēriņš ir jāsamazina vai jākompensē atteikšanās no patēriņa.

Latvijas šī brīža lielākais izaicinājums nodarbinātības jomā ir panākt cilvēku mobilitāti valsts iekšienē, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Viņa skaidroja, ka patlaban cilvēki Latvijā pārsvarā nav gatavi doties uz darbavietām, kas ir attālāk no dzīvesvietas. «Tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsu valstī - panākt, lai cilvēki būtu gatavi pieņemt darba piedāvājumu, kas nav tuvu dzīvesvietai,» apgalvoja Simsone.

Uz jautājumu, vai minētajai problēmai pamatā ir finansiāli apsvērumi, NVA direktore atbildēja, ka drīzāk tas ir lokālpatriotisms, lai gan ir arī tādi cilvēki, kuri patiešām, ņemot vērā potenciālos ienākumus, nevar atļauties izbraukāšanu uz darbavietu, kas ir tālāk no dzīvesvietas. «Ja šis atalgojums ir valstij noteiktās minimālās algas apmērā vai tikai nedaudz virs tās, tad, protams, izdevumi, kas saistīti ar nokļūšanu darbavietā, ir nesamērīgi,» atzina Simsone, vienlaikus gan atgādinot, ka NVA īsteno mobilitātes plānu, īpašos gadījumos piedāvājot segt ceļa vai īres izdevumus, ja cilvēks izvēlas pieņemt darba piedāvājumu vismaz 20 kilometru attālumā no dzīvesvietas.

Līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Simsone stāstīja, ka patlaban reģistrētā bezdarba līmenis ir 7,6% jeb ap 69 000 iedzīvotāji patlaban aktīvi meklē darbu.

Arī šīs krīzes radītās izmaiņas, kad lielākais bezdarba pieaugums bija novērojams Rīgā un Pierīgā, nav mainījis kopējo ainu, un Latgales reģions joprojām saglabājas ar visaugstāko reģistrēto bezdarba līmeni, viņa stāstīja.

NVA direktore skaidroja, ka rudenī un ziemā tradicionāli reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, arī ne krīzes apstākļos, un arī šogad tas tiek sagaidīts. "Jautājums ir pat to, cik lielā apjomā. Vai šīs krīzes radītās sekas ļoti spēcīgi ietekmēs arī reģistrētā bezdarba līmeni," viņa atzina.

Vaicāta, ar kādu bezdarba līmeni NVA ir gatava tikt galā, operējot ar esošajiem cilvēkresursiem, Simsone teica, ka ir grūti sniegt komentāru šādā griezumā, tomēr īstermiņa prognozes liecina un tam notiek gatavošanās, ka līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%. "Un tas ir arī apjoms, ko mēs spējam akumulēt," viņa uzsvēra.

Jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, kas varētu ietvert naftas embargo, agresorvalsti ietekmēs vairāk nekā ES ekonomiku un ļaus bloka dalībvalstīm atrast alternatīvus piegādātājus, Lietuvā paziņojusi ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Igauņu politiķe paskaidroja, ka trešdien Eiropas Komisijas (EK) prezentētais sankciju projekts paredz pilnīgu embargo gan Krievijas jēlnaftai, gan naftas pārstrādes produktiem, kurus piegādā pa jūru vai cauruļvadiem.

"Tomēr mūsu ierosinājuma mērķis ir embargo, kas Krieviju ietekmē vairāk nekā mūsu pašu ekonomikas. Mēs visu izdarīsim pienācīgi, lai visām mūsu dalībvalstīm būtu iespēja atrast alternatīvus piegādātājus," Simsone sacīja ceturtdien Viļņas pievārtē, kur piedalījās Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) atklāšanā.

Komisāre atzina, ka "lielāki izaicinājumi" ir valstīm, kurām nav izejas uz jūru vai naftas termināļu.

"Tomēr visas mūsu dalībvalstis var atteikties no Krievijas naftas, un tas ir sestās sankciju paketes pamatā," Simsone sacīja, atgādinot, ka ES pirmajā sankciju paketē vērsās pret Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā lēnām, bet stabili samazinās, turklāt šobrīd ir zemāks nekā šajā periodā pirms gada, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Šobrīd valstī reģistrētā bezdarba līmenis ir 8,1%. Simsone skaidroja, ka bezdarbs samazinās visos reģionos. Lēnāk tas notiek Latgalē, kur bezdarba līmenis arvien ir visaugstākais - 18,4%. NVA direktore akcentēja, ka atšķirība starp Latgali un citiem reģioniem nepieaug.

Redzams, ka pieaug reģistrētās vakances, kas liecina par ekonomiskās attīstības pieaugumu, uzsvēra Simsone.

Viņa arī piebilda, ka patlaban NVA redzeslokā nav uzņēmumu, kuros situācija būtu nedroša, proti, tiktu plānots ievērojami samazināt darba vietu skaitu.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pērn Jūrmalu apmeklējuši par 17,4% vairāk tūristu nekā iepriekšējā gadā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Nakšņojušo tūristu skaits kūrortpilsētā sasniedzis 179 tūkstošus, kas ir par 31 tūkstoti vairāk nekā 2013. gadā. Pērn Jūrmala bijusi otra ārvalstu tūristu iecienītākā Latvijas pilsēta – kūrortpilsētu par galamērķi izvēlējušies 8,9% no kopējā ārvalstu viesu skaita valstī.

No kopējā tūristu skaita kūrortpilsētā 71% bijuši ārvalstu viesi, savukārt 29% – Latvijas iedzīvotāji. Pērn Jūrmalā vietējo viesu skaits pieaudzis par 25%, sasniedzot 52 tūkstošus. Pirmās vietas apmeklējuma ziņā tradicionāli ieņem Jūrmalai stratēģiski nozīmīgie tūrisma tirgi, kam seko stratēģiski potenciālie tirgi. Lielākais ārvalstu tūrisma tirgus ir Krievija ar 7% pieaugumu (34% no kopējo viesu skaita) kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ar 20% pieaugumu, Vācija ar 40% pieaugumu, Baltkrievija ar 13% pieaugumu. Nozīmīgu ārvalstu tūristu daļu veido viesi no Skandināvijas valstīm, šajā valstu grupā vislielākais viesu skaita pieaugums ir bijis no Somijas (pieaugums 25%). Viesu skaits no Ukrainas Jūrmalā pērn pieaudzis par 32%.

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Konkurss, kurā jāizvēlas firmas, kas nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus Latvijā, esot sastādīts noteiktu kompāniju interesēs.

Šādas aizdomas radušās vairākiem transporta nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Jau augusta beigās noslēdzas pieteikumu iesniegšanas termiņš konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem, kurš pārdalīs tirgu Latvijā. Tomēr konkursu jau skar skandāli. «Satiksmes ministrija izpilda precīzu pasūtījumu,» norāda SIA AIPS vadītājs Uldis Kolužs. Dažas autobusu firmas pat pieprasa konkursa atcelšanu un jaunu noteikumu iz­strādi, griežoties pie Konkurences padomes, Satiksmes ministrijas (SM) un Ministru prezidenta. Pašreizējie konkursa noteikumi lielā mērā esot vērsti uz to, lai izspiestu vairākas kompānijas no tirgus. SM oficiālu atbildi par pārvadātāju apstrīdēto konkursu gan sola sniegt tikai līdz augusta beigām.

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

#Uzņēmumu pārstāvjiem, kas grib virzīt savu zīmolu Facebook, jāiegaumē, ka kopienas jeb grupas būs svarīgākas nekā jebkad.

Ziņu par to, ka Facebook mainīs ziņu lentas (timeline – angļu val.) algoritmu, dažādi pasaules interneta resursi aprakstīja ar skaļiem virsrakstiem. Daži to nosauca par giljotīnu medijiem, kam Facebook ir viens no galvenajiem lietotāju «piegādātājiem». Daži savukārt metās apgalvot, ka sociālo mediju vide neatgriezeniski mainīsies un nekas neliecina, ka šīs pārmaiņas būs pozitīvas. LinkedIn un Twitter klusē un turpina ierasto praksi – pagaidām pieturēsies pie jau pārbaudītajiem algoritmiem. Vai tā būs viņu lielā iespēja?

Facebook prioritāri ziņu lentā turpmāk rādīs paziņojumus no draugiem, ģimenes locekļiem un grupām, kam pievienojies konkrētais lietotājs, pieņemot, ka šīs ziņas viņu interesē visvairāk. Sociālā tīkla vadītājs Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) uzsver, ka tā ir atgriešanās pie «saknēm», tajā pat laikā neapšaubot, ka zīmoliem savu auditoriju sasniegt būs grūtāk nekā jebkad agrāk. Eksperti norāda, ka tuvāko mēnešu laikā zīmoli pieredzēs būtisku kritumu dabīgajā sasniedzamībā jeb «organic reach» un arī kopējais sociālajā tīklā pavadītais laiks samazinās. M. Zakerbergs gan uzskata, ka šis laiks, kas tiks veltīts Facebook, būs pavadīts kvalitatīvi.

Eiropas lielākās ziņu aģentūras otrdien pārmetušas uzņēmumiem «Google» un «Facebook» ziņu piesavināšanos un aicinājušas interneta gigantus vairāk dalīties savos ienākumos ar medijiem.

Publikācijā, ko parakstījuši 20 aģentūru, tostarp Francijas «Agence France-Presse» (AFP), Lielbritānijas «Press Association» un Vācijas «Deutsche Presse-Agentur» (DPA), vadītāji, Eiropas Parlaments (EP) aicināts modernizēt autortiesības Eiropas Savienībā (ES), lai palīdzētu novērst «grotesko nevienlīdzību».

Ziņu aģentūru vadītāji norādījuši, ka interneta kompāniju prakse piesavināties mediju saturu un izplatīt to par velti, kā arī to gūtā peļņa no reklāmām rada draudus gan patērētājiem, gan demokrātijai.

EP likumdevēji šomēnes gatavojas apspriest jauno autortiesību noteikumu direktīvu, kas liktu interneta gigantiem vairāk maksāt par radošo saturu, kas tiek izmantoti to platformās, piemēram, ziņām, mūziku un filmām.

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem, informēja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Tāpat zināms, ka par kolektīvo atlaišanu jau ir ziņojuši 16 darba devēji par kopumā 3156 darbinieku plānoto atbrīvošanu. Par atlaišanām ziņojušas transporta un uzglabāšanas, administratīvo un apkalpojošo dienestu, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, atkritumu apsaimniekošanas, apstrādes rūpniecības, nekustamo īpašumu tirgus, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēji.

Tikmēr kritums novērojams brīvo vakanču kopskaitā, kuru daudzums martā sarucis par 2449, tādējādi patlaban NVA ir pieejamas 28 301 vakance. Tomēr aģentūrā joprojām tiekot reģistrētas jaunas vakances.