Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Veikalu tīklā ELVI sāk tirgot no Latvijas zemniekiem piegādātu svaigpienu – divos Kuldīgas pilsētas veikalos ELVI jau uzsākta svaigā piena tirdzniecība un drīzumā reģionālo zemnieku piegādātais piens būs nopērkams arī citos ELVI veikalos.

SIA ELVI Grupa pārstāve Vineta Grigāne uzsver: „ELVI tīkls meklē sadarbības iespējas ar reģionālajiem ražotājiem un tādēļ esam patīkami pārsteigti par Kuldīgas puses zemnieku izrādīto iniciatīvu ELVI plauktos piedāvāt arī svaigi slauktu, rūpnieciski neapstrādātu pienu, jo, lai tas būtu iespējams, zemniekiem ir jānokārto ļoti daudz formalitāšu, un ne katrs to ir gatavs uzņemties. Priecē, ka izdevies panākt sadarbību ar „Birzmaļu svaigpiena” ražotājiem un pirmās svaigpiena pudeles jau ir Kuldīgas veikalu ELVI plauktos. Tā, ka šobrīd ir grūti prognozēt iespējamos pārdošanas apjomus un pircēju interesi par svaigpienu, tādēļ šobrīd pienu iepērkam nelielos apjomos, taču, ja pircēju interese pieaugs, esam gatavi apjomus palielināt.” Kuldīgas veikalos ELVI šobrīd tiek tirgots Gudenieku pagasta iedzīvotāju Tatjanas Smirnovas un Ulda Albrehta piemājas saimniecībā ražotais piens. Uldis Albrehts, „Birzmaļu svaigpiena” ražotājs savu iniciatīvu - piegādāt svaigpienu uzreiz veikaliem – komentē: ”Ņemot vērā piena nozares saspīlēto situāciju, mums bija jāmeklē variants, kā izdzīvot – bija divas izvēles – vai nu ražošanu beigt, vai meklēt iespēju piegādāt pienu uzreiz uz veikaliem. Šobrīd esam nokārtojuši visas formalitātes, kas ir nepieciešamas, lai to izdarītu, un uzsākuši sadarbību ar ELVI,» tā U. Albrehts. Šobrīd Kuldīgas veikalos 1 piena litrs maksā 0,49 Ls.

Patlaban ne Pārtikas un veterinārā dienesta, ne Rīgas pašvaldības rīcībā nav pilnīgas informācijas par piena realizācijas vietām Rīgā, šodien, 11. aprīlī, ziņo laikraksts Neatkarīgā, norādot, ka piena tirgotāju skaits pilsētā arvien pieaug.

Rīgas rajona Sējas novada zemnieku saimniecības (z/s) Priežkalni saimnieks Uldis Seilis stāstījis, ka, uzsākot tirdzniecību Vidzemes tirgū pagājušā gada septembrī, saimniecība bijusi vienīgā šajā vietā, kas piedāvāja svaigpienu, bet tagad dienā šeit esot pat seši vai septiņi zemnieki. Tirgotāju skaits audzis arī citviet.

Rīgas Centrāltirgus preses sekretārs Jānis Basevičs laikrakstam stāstījis, ka pēdējos divos mēnešos arī tirgū vērojama jo īpaši liela rosība – pagājušajā gadā bijušas četras saimniecības, kas tirgū piedāvājušas svaigpienu, bet šā gada laikā klāt nākušas vēl septiņas.

Talsu rajona Īves pagasta z/s Vagas Rīgā pienu un piena produktus sākuši tirgot pirms trim nedēļām. Saimniecībā saražoto ved uz zaļajiem tirdziņiem Dzirciema ielā un Anniņmuižas bulvārī. Vēl pagājušajā nedēļā zaļajā tirdziņā Dzirciema ielā viņi bijuši vienīgie, kas tirgoja pienu, bet tagad ir vēl divi tirgotāji. Šo trīs nedēļu laikā arī cena tikusi samazināta no Ls 0.50 līdz Ls 0.40 par litru piena.

Paredzēts atvieglot prasības svaigpiena ieguvei un tā tiešajai tirdzniecībai.

Zemkopības ministrijas (ZM) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti kopā ar ražotājiem, sociālajiem partneriem un zinātniekiem, izvērtējot šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā, vienojušies par nepieciešamo grozījumu sagatavošanu šajā normatīvajā aktā.

Plānots, ka tiks atvieglotas uzraudzības un laboratorisko analīžu kritēriju prasības, kā arī samazināsies procedūru skaits. Šīs izmaiņas skars neliela apjoma svaigpiena apriti, ja tas paredzēts izplatīšanai galapatērētājam vai personai, kura nodarbojas ar mazumtirdzniecību un tieši realizē svaigpienu galapatērētājam Latvijas teritorijā.

Četras naktī uz 13.maiju Kuldīgā un Sabilē sadedzinātās automašīnas piederējušas kafejnīcas «Goldingen Room» saimniekiem, apstiprināja SIA «Propeller Foodie», kam Kuldīgas vecpilsētā pieder kafejnīca «Goldingen Room», pārstāvis Roalds Cinis.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova stāstīja, ka 13.maijā plkst.3.13 Valsts policijā saņemta informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā, Baznīcas ielā, deg divas vieglās automašīnas - «Mercedes Benz» un «Ford». Savukārt Sabilē, Avotu ielā gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas - «Mercedes Benz» un «Audi».

«Abos gadījumos ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, tāpēc Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi,» teica Šeršņova.

Cinis sacīja, ka trīs no četrām automašīnām ir jānoraksta, savukārt senlaicīgo «Ford», kas kalpojusi par Kuldīgas simbolu, atjaunos un tas atgriezīsies Baznīcas ielā.

Veikalu tīkla Maxima pārstāvji tiksies ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektoru Mareku Samohvalovu, lai meklētu risinājumu svaigpiena pārdošanai.

Kā norāda Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš, pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi faktiski neļauj tirgot svaigpienu lielveikalos, jo būtībā pieprasa, lai zemnieks vai cits svaigpiena ražotājs pats īrē attiecīgo pārdošanas vietu un pārdod tajā svaigpienu, vai svaigpiens jāfasē pudelēs tikai lielveikalā, kur tam nav piemērotu apstākļu, vai arī ražotājam jāiegūst PVD atzīšanu, kāda pašlaik vajadzīga piena savākšanas uzņēmumiem.

„Pēdējo nedēļu notikumi rāda, ka iedzīvotāji vēlas veikalos iegādāties svaigpienu, lai tādējādi atbalstītu Latvijas ražotājus. Tieši tāpēc izskatām iespēju pārdot pašmāju zemnieku pienu vairākos Rīgas lielveikalos, bet izrādās, ka to faktiski neļauj Ministru kabineta noteikumi. Lai risinātu esošo situāciju, nolēmām vērsties pie PVD, lūdzot palīdzību, t.sk. uzrunājot Zemkopības ministriju, kas tiesīga precizēt minētos pretrunīgos noteikumus,» stāsta Ivars Andiņš.

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Valdība otrdien, 9.februārī, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.104 Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība, informē Zemkopības ministrija.

Grozījumi paredz, ka svaigpiena, zivju un olu ražošanas uzņēmumi, kuri jau ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē kā lauksaimniecības dzīvnieku novietnes vai audzētavas, būs uzskatāmi kā reģistrēti arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datubāzē kā pārtikas uzņēmumi.

Pēc piena kvotu atcelšanas 2015.gada 31.martā piena kvotu īpašnieki, kas ražo svaigpienu realizācijai vai iegūst svaigpienu savā saimniecībā produktu realizācijai, ir reģistrēti LDC datubāzē izveidotajā dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārās ražošanas reģistrā.

Grozījumi noteic, ka LDC datubāzē esošie svaigpiena ražotāji, par kuriem 2015.gadā būs sniegtas ziņas par pārdoto svaigpienu, un tie zivju un olu ražotāji, kuri būs reģistrēti līdz 2016.gada 15.februārim, tiks iekļauti dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārās ražošanas uzņēmumu reģistrā, ko administrē PVD, bez papildu darbībām no uzņēmumu puses.

Saistībā ar ieilgušo krīzi piensaimniecībā rīt, 24.maijā, valdības sēdē plānots skatīt jautājumu par papildu atbalsta piešķiršanu piena ražotājiem kopumā 6 197 000 eiro apmērā, liecina Ministru kabineta darba kārtība.

Noteikumu projekts Valsts papildu atbalsta piešķiršanas kārtība piena ražotājiem paredz, ka atbalstu piešķirs Lauksaimniecības datu centrā reģistrētajām saimniecībām par piena daudzumu tonnās, kas piegādāts laikā no 2015.gada 1.oktobra līdz šī gada 30.aprīlim, ja piena ražotājam ir reģistrētas slaucamas govis vai teles, kas vecākas par 18 mēnešiem.

Atbalstu saņems piena ražotāji, kas ir reģistrēti vienotajā nozares informācijas sistēmā ne vēlāk kā līdz 2016.gada 10.jūnijam.

Plānots, ka atbalstu aprēķinās un līdz šā gada 30.jūnijam izmaksās Lauku atbalsta dienests, dalot kopējo atbalsta summu ar attiecīgo vienību skaitu.

Atsaucoties uz publiski izskanējušām prognozēm par iespējamu pārtikas produktu cenu celšanos, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izplatījusi paziņojumu, norādot, ka «turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu».

Viņasprāt, bez ievērības nevar atstāt publiskajā telpā radīto bezatbildības burbuli par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē. «Gluži kā Jaunā gada salūts ar līdzīgu vēstījumu klajā nācis arī Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma Food Union stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs, sakot: ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums,» paziņojumā atgādina S. Ābrama. Viņa ir pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības izprot un atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir tuvu vai zem pašizmaksas. S.Ābrama uzskata, ka ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sadarbībā ar Kuldīgas tūrisma informācijas centru organizē Japānas lidsabiedrības JAL žurnālistu vizīti Sabilē un Kuldīgā, kuras mērķis ir sagatavot foto un informatīvo materiālu par Latvijas tūrisma iespējām.

Japāņu žurnālisti veidos materiālu par atraktīvākajiem tūristu galamērķiem un kultūrvēsturisko mantojumu. Materiāls tiks izmantots JAL tālāko čartera lidojumu reisu starp Japānu un Latviju popularizēšanai, kā arī Latvijas tēla veidošanai Japānā.

Vizītes ietvaros kā nozīmīgs apskates objekts, kas atspoguļo Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un bagātību, pēc Japānas delegācijas vēlmes iekļauts Sabiles un Kuldīgas apmeklējums. Japānas žurnālisti veidos Kuldīgā profesionālu fotosesiju ar Japānas modelēm.

Šī ir otrā Japānas žurnālistu delgācijas vizīte Kuldīgā, jo pēc iepriekšējās Japānas delegācijas vizītes Kuldīgā tās vadītājs Aritsune Okuda atzina, ka Kuldīga esot labākais, ko viņš pēc Rīgas esot redzējis, jo japāņus ļoti interesējot šādas mazas, senatnīgas Eiropas mazpilsētas kā Kuldīga, kur tūrists var izbaudīt mazpilsētas romantiku.

Restorāns Goldingen Room (kas ieguva 2. vietu DB izdotā žurnāla Horeka labāko restorānu balsojumā 2018. gadā), viesnīcas 2 baloži un Noliktava No 5 ir Ciņu ģimenes tūrisma biznesa atskaites punkti vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām, taču ideju ģeneratori piedalījušies arī citos projektos, piemēram, Dzīvā muzeja izveidē un tūristu vilcieniņa radīšanā.

«Uzņēmējdarbība Kuldīgā mums sākās kā ģimenes atkalapvienošanās projekts,» saka Roalds, un Santa viņam piekrīt. Jaunās viesnīcas Noliktava No 5 vestibils priekšpusdienā ir kluss – viesu vairs nav un vēl nav. Ciņu pāris stāsta par savu dzīvesveidu, kas nesaraujami saistīts ar biznesu. Un otrādi. Roalds un Santa runā, turpinot viens otra iesāktos teikumus. Ģimenes kopsavilkums «Bija krīzes laiks, 2008. un 2009. gads. Viss izšķīda, krīze bija visā Latvijā, pieņēmām lēmumus, kas visai būtiski mainīja mūsu tā brīža dzīvi,» stāstu sāk Santa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Gleznainā vietā Kuldīgā, ar skatu uz Ventas rumbu pirms pieciem gadiem durvis vēra restorāns Bangert’s. Tā īpašnieki ir Artis Rozītis, Edgars Zalāns un Andis Putāns, kuri vēsturisko ēku iegādājās pirms astoņiem gadiem. «Ēku iegādājāmies un ilgi renovējām, restaurējām. Kas gan cits kā skaists restorāns tik skaistā vietā varētu būt? Restorāna izveidē ieguldīti apmēram 200 tūkst. eiro,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Bangert’s līdzīpašnieks A. Rozītis, kurš ēdināšanas jomā strādā jau 20 gadus.

Savulaik ēkā atradās Latvijas Banka.

A. Rozītim pieder arī viens no vecākajiem bāriem pilsētā Stenders. Gadu gaitā viņš ne tikai Kuldīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās (Talsos, Ventspilī un Saldū) attīstījis picēriju tīklu Stenders.

«Ņemot vērā ēdināšanas sfēras specifiku Latvijā, tas nav vieglākais bizness. Rīgā restorāni veras ciet un vaļā, un tam ir kāds iemesls – nodokļu sistēma un likumdošana, kas šīs jomas uzņēmumiem ir pārāk liela nasta, jo apkalpojošā sfērā ir nepieciešams liels darbaspēka resurss, līdz ar to nodokļu slogs ir liels. Ņemot vērā visus šos faktorus, mēs šos piecus gadus godam turamies,» secina A. Rozītis.

Viņaprāt, Kuldīga uz pārējo Kurzemes pilsētu fona nevar sūdzēties, jo tā piesaista ļoti daudz viesu, kas nes labumu arī restorāniem un kafejnīcām. Tāpat, sākot no jūnija līdz augusta beigām, teju ik nedēļas nogali notiek kāds pasākums, uz kuru sabrauc cilvēki no visas Latvijas. Ēdināšanas uzņēmumu uzdevums ir turēt augstu kvalitātes latiņu un prast karstajā vasaras sezonā nopelnīt iztiku ziemai. «Tad sākas īstā dzīve un «žonglēšana», jo pilsētā uzturas pārsvarā pamatiedzīvotāji. Pozitīvi, ka pilsēta pēdējos gados veiksmīgi iesaistās gastrotūrismā un rīko restorānu nedēļu. Man bija liels pārsteigums, ka pirms diviem gadiem šis pasākums izdevās un bija ļoti daudz cilvēku, kas atbrauca uz Kuldīgu, lai ieturētu maltīti,» atminas A. Rozītis.

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Vidzemes piensaimnieki – četras zemnieku saimniecības un viena privātpersona - tiesā iesūdzējuši bijušo iekšlietu ministru un kādreizējo Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru.

Viņa piena uzpirkšanas uzņēmums «Kalnbudes» pērn palicis parādā lielas summas par piegādāto svaigpienu, - ceturtdien vēstīja LNT Ziņas.

Procesi pret Jaundžeikaru sākti Limbažos, Madonā un Valmierā.

No Jaundžeikara uzņēmuma «Kalnbudes» piensaimnieki tiesā vēlas piedzīt kopsummā 110 255 eiro kā pamatsummu, plus vēl kavējuma soda procentus, jo prasības celtas par notikumiem 2018.gada sākumā. No izdalītajiem atsevišķajiem pieciem procesiem šodien Vidzemes rajona Limbažu tiesa skatīja Siguldas novada Allažu pagasta piensaimniecības «Jaunveltiņi» prasību atgūt 29 tūkstošus eiro.

Naudas nesaņemšana laikā zemniekiem radījušas problēmas, LNT Ziņām skaidroja z/s «Jaunveltiņi» piensaimnieks Aivars Krūmkalns: «Pirms pavasara, kad jāiegādājas visi materiāli lauku apstrādei, kad ir lielākie izdevumi, tajā brīdī parādās lielākais robs vairāk nekā mēneša budžeta apjomā. Tas, protams, rada zaudējumus, jo ir jāaizņemas papildu līdzekļi, par ko savukārt jāmaksā procenti.»

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) un a/s Valmieras piens (VP) apvienošanās nav izraisījusi negatīvas sekas svaigpiena iepirkuma un piena produktu realizācijas tirgos, secinājusi Konkurences padome (KP).

Šā gada nogalē Konkurences padome (KP) noslēdza tirgus uzraudzību, kuras ietvaros pārbaudīja, vai pēc apvienošanās RPK un VP ievēro tiem piemērotos saistošos noteikumus, kā arī vērtēja apvienošanās ietekmi uz piena nozari. Pārbaudot piena kombinātu noslēgtos līgumus ar zemnieku saimniecībām, KP secināja, ka RPK un VP kopumā izpilda tiem noteiktos saistošos noteikumus par piegādātāju savlaicīgu brīdināšanu par līguma laušanu.

Līgumos iekļautie principi attiecībā uz svaigpiena iepirkšanas kritērijiem un bāzes cenām zemniekiem pamatā ir vienādi un RPK un VP svaigpiena iepirkuma cenas 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugušas, secinājusi KP.

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Šā gada 24.novembrī, laikrakstā Latvijas Avīze tika publicēts raksts Saldējums citā glazūrā, kura autore, atsaucoties uz anonīmiem zemnieku un bijušo darbinieku komentāriem, informē par izmaiņām Food Union iekšējā kultūrā pēc tam, kad investors Andrejs Beshmeļņickis iegādājās AS Rīgas piena kombināts 2011.gadā un 2012.gadā apvienoja ar AS Valmieras piens, radot Food Union grupu (Daļēji šis raksts tika pārpublicēts arī portālā Db.lv http://www.db.lv/razosana/partika/pec-nonaksanas-krievijas-investora-ipasuma-rpk-mainijusies-iekseja-kultura-423582.).

Vēlamies jūs informēt, ka rakstā paustie anonīmie viedokļi ir subjektīvi un selektīvi, un tādējādi rada nepatiesu iespaidu par latviešu diskrimināciju Food Union grupā. Food Union ir starptautisks uzņēmums, kuru veido profesionāla komanda ar plašu un daudzveidīgu pieredzi. Kritēriji darbinieku pieņemšanai Food Union grupā ir profesionalitāte, kompetence un atbilstība amatam, nevis piederība kādai noteiktai etniskai grupai. Par to raksta autore varēja pārliecināties, pārbaudot rakstā citēto anonīmo viedokļu patiesumu, kas netika izdarīts. Turpmāk tekstā piedāvājam izvērstāku informāciju par iekšējās kultūras maiņu Food Union grupā un diskriminācijas neesamību.

Saistībā ar piena krīzi, svaigpiena pārprodukcijai Latvijā sasniedzot rekordapjomus, un tālāku iepirkuma cenu samazināšanos, piena pārstrādes uzņēmums Food Union atkārtoti piemēro atlaides visai Limbažu piens produkcijai ar mērķi turpināt iepirkt vietējo zemnieku ražoto svaigpienu līdzšinējā apjomā. No šā gada 1.maija līdz 30.jūnijam Limbažu piens piens (1l) un kefīrs (1l) būs nopērkams par vienu ieteicamo cenu – 0,65 EUR, savukārt Limbažu piens biezpiens un skābais krējums – par 0,69 EUR, informē uzņēmums.

«Krīze nebeidzas un par to ikviens var pārliecināties pie veikalu plauktiem. Ja pirms diviem gadiem litrs piena maksāja tuvu 1 EUR, pērn tas maksāja ap 0,80 EUR, tad šodien piens maksā jau 0,65 EUR. Tas nav labi piena nozarei, bet ir labi pircējiem. Tādēļ mēs atkal meklējam veidus, kā varam apmierināt pircēju vēlmes pēc pievilcīgām cenām, vienlaikus palielinot piena produktu patēriņu un pārvēršot to tiešā atbalstā zemniekiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. «Atbalsta mehānika ir vienkārša – jo vairāk Limbažu piens produkciju pirks, jo ilgāk mēs spēsim iepirkt vietējo zemnieku svaigpienu līdzšinējā apjomā un turpināt maksāt zemniekiem virs vidējas iepirkuma cenas valstī,» papildina N. Staņēvičs.

Gadījumā, ja ar automašīnām nedēļas nogalēs un brīvdienās, ievērojot jaunos noteikumus pret Covid-19 izplatību, drīkst pārvietoties, tad būtu nepieciešams atļaut arī auto piederumu tirdzniecību, jo tie padara braukšanu ar auto drošu, pauda degvielas mazumtirgotāji, kas saviem klientiem sniedz arī citu preču tirdzniecības pakalpojumus.

Kā skaidroja "Kool Latvija" administratīvo lietu un mārketinga jautājumu speciāliste Laura Lindermane, "Kool Latvija" jautājums par tādu preču kā logu šķidrumu, motoreļļu, auto lampiņu tirdzniecību ir ļoti aktuāls, jo nereti bez šo preču iegādes ar auto nedrīkst braukt, vai tas nedarbojas.

""Kool Latvija" ir skaidrs, ka, veicot pēdējās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas skar mazumtirdzniecību, nav ņemta vērā degvielas mazumtirdzniecības nozare. Latvijā ir vairāk nekā 200 degvielas uzpildes stacijas, tostarp, arī "Kool Latvija". Strādājam nozarē, kas Latvijā nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku. Ikdienā cilvēki iebrauc iegādāties pirmās nepieciešamības preces ne tikai sev, bet arī saviem auto," sacīja Lindermane.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Saeimas deputātus, kas šodien devās uz izbraukuma sēdi Kuldīgā, līdz pašvaldības ēkai palīdzējuši nogādāt vietējie policisti, novēroja aģentūra LETA. Viņus pie Kuldīgas novada domes ēkas pilsētas Rātslaukumā sagaidīja vismaz 300 piketētāji.

Saeimas deputāti ieradās ar nelielu nokavēšanos, viņi pie domes ēkas tika sagaidīti ar skaļiem svilpieniem. Uzrunājot piketētājus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) zīmīgi pārteicās. Viņas kļūmīgā uzruna «Labdien, Liepājā! Tas ir, Kuldīgā!» izpelnījās smieklus un aplausus. Barča paskaidroja, ka īsi pirms Kuldīgas saplīsis transports, ar ko deputāti devās uz Kuldīgu, un līdz Kuldīgas domes ēkai deputātus palīdzējuši nogādāt vietējie policisti.

Ar skaļiem svilpieniem pie domes ēkas tika sagaidīts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Bārzdiņš īsā uzrunā piketa dalībniekiem uzsvēra: «Jūsu jaukajai slimnīcai ir jābūt, un tā būs! Tas ir pats galvenais.» Veselības ministram ieejot domes ēkā, piketētāji skaļi sauca «Naudu! Naudu!».

25. aprīlī Kuldīgā atklās tūrisma sezonu ar īpašu pasākumu - pavasara palu šovu Lido zivis Kuldīgā.

Galvenais akcents šajā tūrisma sezonā tiks likts uz Kuldīgas velotūrisma popularizēšanu, informē Kuldīgas Tūrisma informācijas centrs (TIC). Kuldīgas TIC piedāvā ceļotājiem gan velosipēdu nomu, gan arī sešus velomaršrutus un velogidu pakalpojumus. 21. maijā jau otro gadu sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Nīderlandes vēstniecību Latvijā tiks rīkota velodiena Eiropa domā zaļi, kad no Kuldīgas Rātslaukuma uz Riežupes smilšalām dosies 600 riteņbraucēji.

30. un 31. maijā Kuldīgā gaida ierodamies 600 orientieristus uz Baltijas čempionātu orientēšanās sportā. 30. maijā Kuldīgā uz XV senioru deju svētkiem sabrauks ap 1000 dejotāju no visas Latvijas. No 16. – 19. jūlijam notiks pilsētas festivāls Dzīres Kuldīgā, 8. augustā – SEB Kuldīgas pusmaratons - Latvijas čempionāts pusmaratonā.

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Kuldīgā ir četras viesnīcas – Metropole, Jēkaba sēta, Virkas muiža un 2 Baloži, kā arī pēdējos gados kā sēnes pēc lietus ir savairojušies apartamenti. DB aptaujātie uzņēmēji lēš, ka to skaits varētu būt vairāk nekā simts, bet reģistrēti ir ap 80. Apartamentu bums mudinājis Virkas muižas īpašnieku Kasparu Bergmani, kurš savulaik izveidoja Elvi tīklu, pievērsties nekustamo īpašumu attīstīšanai Kuldīgā.

«Kuldīgā būvējam ēku ar 24 dzīvokļiem, jo līdz ar apartamentu izveidi ir jāsaskaras ar sekām, proti, īres dzīvokļu rezerves pilsētā ir izsīkušas. Nopietni skatos arī Kuldīgas vecpilsētas virzienā, kur esmu iegādājies piecas ēkas. Divas no tām ir rekonstrukcijas stadijā, bet pārējās notiek projektēšanas darbi. Mērķauditorija ir cilvēki, kas ir pensionējušies un kuriem ir īpašumi Rīgā, bet tai pašā laikā ir vēlme pārvākties uz dzīvi mazpilsētā,» stāsta K. Bergmanis, kurš kopš 2016. gada Virkas muižas restaurācijā un renovācijā ieguldījis ap 700 tūkst. eiro un tuvākajos gados investīciju plūsmu šajā objektā vēl neapturēs, jo līdz šim izdevies savest kārtībā aptuveni pusi no īpašuma.