Balsojumā par Kurzemē ražotiem produktiem izstādes Elementi 2013 ietvaros par uzvarētāju kļuvusi SIA ECOtex, kas ražo produktus no ķiršu kauliņiem ar zīmolu Cherry Berry.

Izstādē Elementi balsojumam par pievilcīgāko un populārāko ražojumu tika pieteikti 50 dalībnieki, taču uzvarētājs – Cherry Berry ķiršu kauliņu produkcija (SIA ECOtex), pateicoties saviem ārkārtīgi aktīvajiem faniem, spēja noturēt pārsvaru līdz pašām balsošanas beigām, ar 3848 balsīm iegūstot 1.vietu. DB rakstīja, ka Cherry Berry ir dažādi lietojami lina vai kokvilnas auduma spilventiņi, pildīti ar ķiršu kauliņiem.

Lielu balsotāju atsaucību ieguva arī SIA Singing toys atbalstītāji, kas par Tautas šūpuļdziesmas dziedošo rotaļlietu Miega lācis ieguva 3520 balsis. Ar 2422 balsīm 3.vietu ieguva SIA Kurzemes Democentrs, kas šogad izstādē piedāvāja savu inovatīvo produktu – mobilo fotostendu.

Kurzemē ražoto produktu izstādei Elementi 2013 un Kurzemes rūpnieciskā dizaina balvai saņemti pieteikumi par vairāk nekā 40 produktiem.

Vēl četras dienas var pieteikt produktus, atgādina izstādes rīkotāji - Ventspils Augsto tehnoloģiju parks sadarbībā ar uzņēmumu IdeaHouse.

Saņemto pieteikumu vidū ir gan pirmais paceļamais tilts Baltijā Ventas tilts, gan Vītolberga siers, šūpuļdziesmas dziedošs miega lācis, pasaulē pirmās vienvietīgās bobsleja kamanas cilvēkiem ar kustību traucējumiem un citi produkti.

Izstāde Elementi 2013 ir oriģinālu produktu plakātu ekspozīcija, kas divas nedēļas ceļo pa reģiona lielākajiem RIMI veikaliem. Vienlaikus (no 4. līdz 17.martam) interneta vietnē kurzemerazo.lv notiek skatītāju balsojums par interesantāko, inovatīvāko, radošāko, skaistāko, garšīgāko, noderīgāko, praktiskāko un vienkārši vislabāko Kurzemē radīto produktu. Uzņēmums, kas kampaņas laikā būs ieguvis vislielāko balsu skaitu, saņems pārsteiguma balvu. Pagājušajā gadā par produktiem pavisam tika atdotas 24205

Kurzemē ražoto produktu izstādes Elementi 2013 mājas lapā Kurzemerazo.lv sākusies balsošana par Kurzemē ražotu produktu, kas šķiet visradošākais, visskaistākais, visinteresantākais un vienkārši vislabākais.

Kopumā izstādē šogad piedalās 50 dažādi produkti no visas plašās Kurzemes. Vislielāko interesi izrādījuši uzņēmēji no Ventspils un tās reģiona, kopskaitā iesniegti 25 produkti. To skaitā ir gan Ventas tilts, Mobilais fotostends, zobratu pārnesuma galda spēle, šūpuļdziesmas dziedošais Miega lācis un citi interesanti un oriģināli produkti.

Liepājnieki savukārt piedāvā iespēju iepazīties un uzzināt, kāds izskatās elektro velosipēds Blue Shock Bike vai Liepājā radīta atpūtas motorlaiva, kā arī noskaidrot, ko pārstāv Latvijas zīmols NUR un ko uzņēmums SIA Brik gatavo no veciem Sibīrijas ciedra bluķiem. Jjaunumus sagatavojusi SIA Wooly World.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šodien, 16.jūnijā tika atklāts rekonstruētais Miera dārzs, kurā izveidots lielākais betona skeitparks Latvijā, informē Rīgas dome.

Skeitparkā ir vairāk nekā 20 elementi, tā projektēšanā tika iesaistīti paši sportisti. Betona elementi parkā izvietoti tā, lai trikus varētu veikt gan iesācēji, gan profesionāli skeitbordisti. No īpaša sastāva betona veidotie skeitparki kalpo daudz ilgāk nekā ierastie koka elementi, kas jāmaina reizi piecos gadus.

Parkā padomāts arī par pārējo iedzīvotāju ērtību – skeitparka elementi lielākoties atrodas vienā parka zonā, turklāt Miera dārza teritorija tika plānota tā, lai uz celiņiem pietiktu vietas visiem.

Parkā ir veikta ārējo komunikāciju izbūve, atjaunoti celiņi, ieklājot bruģi 3422 kvadrātmetru un asfaltu 5033 kvadrātmetru platībā, salabotas atbalsta sienas un kāpnes. Miera dārzā novietoti 38 parka soliņi un četri garie parka soli, ierīkoti 17 velo turētāji un uzstādīti 68 apgaismes stabi. Parkā ir uzstādīts dzeramā ūdens brīvkrāns un izbūvēta sabiedriskā tualete. Miera dārzs ir apzaļumots, tajā atjaunots zāliens un iestādīti vairāk nekā 1434 kokaugi. Parkā tiks uzstādītas arī videonovērošanas kameras un tūrisma norādes.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

No otrdienas, 28. maija, apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas banknotes - 100 eiro un 200 eiro, tā noslēdzot vērienīgo modernāka dizaina un drošāku banknošu ieviešanu, kas tika uzsākta vēl pirms Latvijas pievienošanās eiro zonai - 2013. gadā, apgrozībā laižot jauno 5 eiro banknoti, informē Latvijas Bankā.

Db.lv jau vēstīja, ka jaunās 100 eiro un 200 eiro banknotes papildinās Latvijā un citur eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotiem pretviltošanas elementiem.

Eiropas sērijas banknotes nodrošina labāku aizsardzību pret viltošanu, jo veikti banknošu drošības uzlabojumi. 100 eiro un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi.

"Skonto Group" uzņēmums "Skonto Plan" ir pabeidzis darbu pie sava pirmā elementfasāžu ķieģeļu dzīvojamo māju projekta "KeyBridge" Lielbritānijā.

Projekts atrodas Londonas centrā, "Vauxhall" rajonā. Projekta līguma summa bija 21 miljons eiro. "KeyBridge" iekļauj divas ēkas – 22 stāvu "KeyBridge House" un 37 stāvu elementu projektu "KeyBridge Loft", kas ir augstākā ķieģeļu dzīvojamā māja Lielbritānijā.

"Projekts tika veiksmīgi īstenots noteiktajā termiņā, budžetā un kvalitātē. Darbu pie projekta uzsākām 2017. gadā. Gadu veltījām dizaina izstrādei, bet vēl gads bija nepieciešams montāžai. Lai gan objekts atrodas Londonā, lielākā projekta darba daļa tika veikta Latvijā, projektēšana noritēja Rīgā, bet ražošana "Skonto Plan" ražotnē Tukumā. Kopumā uz "KeyBridge" projektu aizvedām pusotru tūkstoti elementu fasādes," stāsta "Skonto Plan" izpilddirektors Raimonds Freimanis.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, apsekotās virvju trases ir vislabākajā stāvoklī. Tas secināts Baltijas valstīs veiktā pētījumā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) mājaslapā publicētā informācija.

Kopprojekts realizēts, lai uzlabotu pakalpojuma sniegšanas drošumu virvju trasēs un apkopotu labo praksi virvju atrakciju pakalpojumu sniegšanas vietās.

Veicot apsekojumus vairākās Baltijas valstu virvju trasēs, tika secināts, ka pakalpojuma sniedzējiem ir dažāda izpratne par drošu pakalpojuma sniegšanu. Virvju trasēs atklāti tādi pārkāpumi kā: neatbilstoši elementi trašu konstrukcijās, izmantoti bojāti elementi, nepārdomāti izvietoti virvju trases elementi un marķējumi, kā arī neatbilstoši nospriegotas virves un nolietotas karabīnes.

Tāpat tika secināts, ka arī darbinieki ne vienmēr ir atbilstoši instruēti, kā rīkoties konkrētās situācijās, kā arī vairākos gadījumos ir haotiska un nepārdomāta šķēršļu izveide un drošības aprīkojuma nodrošināšana, kas var radīt papildu drošības riskus.

Nākamnedēļ, 28. maijā, apgrozībā nonāks jaunās 100 un 200 eiro banknotes, informēja Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Jaunām banknotēm ir gan līdzīgas pazīmes, gan vairākas atšķirības, salīdzinot ar līdzšinējām banknotēm. Vērtējot esošo situāciju par iedzīvotāju informētību par eiro monētu un banknošu drošības pazīmēm pēdējo gadu laikā, Latvijas Bankas valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības vadītājs Jānis Blūms, skaidro, ka tā ir augusi. LB veiktā aptauja liecina, ka pašlaik 49% jūtas drīzāk informēti par šīm pazīmēm, 9% - pilnībā informēti, bet 32% jūtas nepietiekami informēti. Salīdzinot ar 2013.gadu būtiski samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas jūtas pilnībā neinformēti – no 35% līdz 6%.

Jaunās banknotes noslēgs Eiropas sērijas banknošu ieviešanu eirozonā, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji. 100 un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi. LB pārstāvji uzsvēra, ka banknotes visdrīzāk būs iespējams saņemt bankās vai, ja tiks nolemts, arī bankomātos - pašlaik liela nomināla banknotes gan bankomātos ir reti sastopamas, jo lielākais pieprasījums ir pēc mazāka nomināla banknotēm līdz 50 eiro.

Rīgas domes Satiksmes departaments veiks brūkošo Vanšu tilta kāpņu pilnīgu pārbūvi, kas varētu izmaksāt aptuveni 100 000 eiro, šodien nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja.

Pašvaldība lēš, ka kāpņu pārbūves projektēšana varētu aizņemt četrus līdz sešus mēnešus, bet pati pārbūve - trīs līdz četrus mēnešus. Pēc Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīla Jakrina teiktā, kāpņu pārbūves projekta izstrāde varētu izmaksāt aptuveni 10 000 eiro, bet pati pārbūve - aptuveni 100 000 eiro. Precīzas projekta izmaksas būs skaidras tikai pēc būvprojekta izstrādes.

Jakrins deputātiem pastāstīja, ka, balstoties uz SIA Inženierbūve steidzamības kārtā veikto ekspertīzi par tilta kāpņu tehnisko stāvokli, departaments situācijas risināšanai saredz trīs iespējamos variantus - remontēt kāpnes ierasto uzturēšanas darbu laikā, veikt pilnīgu kāpņu pārbūvi, izstrādājot atsevišķu būvprojektu, vai arī veikt kāpņu pārbūvi kopā ar visa Vanšu tilta rekonstrukciju, kas tiek plānota nākamgad.

Mīksto mēbeļu izvēle ir tieši saistīta ar savu un mājas ciemiņu komforta līmeni. Vai pēc garas darba dienas nav patīkami ieslīgt mīkstā, ērtā dīvānā vai saņemt viesu komplimentus par stilīgajiem atpūtas krēsliem? Šajā rakstā piedāvājam smelties iedvesmu mīksto mēbeļu izvēlei, kas ļaus atsvaidzināt dzīvojamo telpu un priecēt visus, kas tajā ienāks!

Izvēlies vienotu tematiku

Pirms sākt šķirstīt katalogus vai apmeklēt veikalus meklējot konkrētu mēbeli, būtu jāsāk ar mājokļa kopējās tematikas un stila izvēli. Tā vietā, lai katru istabu skatītu iekārtotu atsevišķā stilā, prātīgs lēmums būs izvēlēties vienotu tematiku un pie tās pieturēties visā mājoklī, radot vienotu dizainu. Šādā veidā būs daudz vieglāk atrast mēbeles, kuras stilistiski papildinās viena otru un centrālās tematikas izvēle ir vieglākais veids kā to panākt. Piemēram, mūsdienīga stila mēbelēm ir raksturīgi metāliski elementi, ikdienišķam – ērtums un praktiskums, eklektiskam – amatnieciski vai etniski elementi, tradicionālam – antīkas formas, sarkankoks utt. Lai arī kāda estētika tiks izvēlēta, vienota vadlīnija atvieglos piemērotu mēbeļu meklēšanas procesu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien publiskoja jauno 100 un 200 eiro banknošu attēlus.

Jaunās banknotes nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Jau ir izlaistas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes, un 100 un 200 eiro banknotes ir pēdējās divas Eiropas sērijas banknotes. Tas nozīmē, ka šī sērija ir pabeigta.

Jaunajās 100 un 200 eiro banknotēs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi. Tāpat kā pārējo nominālvērtību banknotes, arī jaunās banknotes viegli pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot.

Pavadoņhologrammā sudrabotās joslas augšmalā redzami mazi euro simboli €, kas riņķo apkārt nominālvērtības skaitlim un kļūst skaidrāk saskatāmi tiešā gaismā. Sudrabotajā joslā redzams arī Eiropas portrets, arhitektūras elementu attēlojums un liels eiro simbols €. Uz jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm redzams arī uzlabots smaragdzaļš skaitlis. Lai gan smaragdzaļais skaitlis izmantots arī uz visām parējām Eiropas sērijas banknotēm, tā uzlabotajā versijā euro simboli € redzami arī uz skaitļa.

Tuvojas brīdis, kad internetbanku ar kodu karti lietot nevarēs, tādēļ, radinot klientus pie citiem autentifikācijas rīkiem, bankas sākušas pakāpeniski ierobežot tās izmantošanas iespējas.

Tiem klientiem, kam ir viedtālrunis, tiek piedāvātas dažādas aplikācijas, taču tiem, kam šādu ierīču nav, par jauno autentifikācijas līdzekli nāksies maksāt.

Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kas ES valstīm bija jāievieš līdz 2018. gada 13. janvārim, nosaka jaunus internetbankas autentifikācijas noteikumus. Direktīva paredz, ka visām elektroniskajām transakcijām jānodrošina klientu stingrā autentifikācija, kas nozīmē, ka, izmantojot maksājumu pakalpojumus, tajā skaitā, apstiprinot maksājumu transakcijas, jālieto vismaz divi neatkarīgi drošības elementi, turklāt vienam no šiem elementiem ir jābūt unikālam un neatkārtojamam, skaidro Latvijas Bankas eksperti. Pirmie kodu karšu ierobežojumi tika ieviesti jau 2017. gada 1. aprīlī, kad bankām papildus kodu kartei bija jāievieš papildu drošības elementi vai limiti. 2019. gada septembrī stāsies spēkā jauna regula, kas noteiks vēl stingrākas prasības kodu karšu lietošanai. Savukārt no 2019.gada 1.aprīļa starptautiskās maksājumu organizācijas (piemēram, VISA un Mastercard) nepieņems vairs kodu kartes kā bankas karšu interneta pirkumu apstiprinājumu.

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

«Mūsu mērķis ir iekļūšana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā,» par Kuldīgas vecpilsētu saka Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja un pilsētas arhitekte Jana Jākobsone. Februāra pirmajā pusē izdota grāmata Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība - vairāku autoru kopdarbs, kuras zinātniskais redaktors ir profesors Jānis Krastiņš, vēsta laikraksts Diena.

Divu gadu garumā veikts pamatīgs izpētes darbs, kas slāni pa slānim atklājis Kuldīgas vecpilsētas vērtības arheoloģijā, arhitektūrā un pilsētbūvniecībā.

Tiekot domāts jau par nākamo grāmatu, taču pētījumi esot tikai viens no posmiem pārdomātajā un kvalitatīvajā Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un attīstības programmā. Tajā ietilpst iedzīvotāju informēšana, dokumentācijas sakārtošana, praktiskā restaurācija un citi pasākumi, raksta Diena. Tie, kas dodas ekskursijā uz Kuldīgu, varot pievērst pastiprinātu uzmanību nesen skrupulozi restaurētajam 12. namam 1905. gada ielā, kā arī 4. un 6. mājai Raiņa ielā. Tām tika nostiprināta nesošā konstrukcija, jo bija stipri bojāti apakšējie koka elementi, kā arī veidots kaļķu javas apmetums uz skaliņu sieta un atjaunoti koka būvgaldniecības elementi: logi, durvis, veranda.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.

#SIA Ernesto Design mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis ir stikls, no kura tiek veidoti estētiski kapu pieminekļi, dažādi interjera, eksterjera elementi.

SIA Ernesto Design mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis ir stikls, no kura tiek veidoti estētiski kapu pieminekļi, dažādi interjera, eksterjera elementi.

Mākslas objektu idejas autors un stikla meistars ir Ernests Vītiņš, kurš pamata iemaņas, kā strādāt ar stiklu, ieguva, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā. «Ir lietas, kuras dzīvē var iemācīties pašmācības ceļā, bet strādāšana ar stiklu nav šajā kategorijā. Bakalaura studijas beidzu krīzes zemākajā punktā, 2009. gadā, bet maģistrantūru – 2011. gadā. Visu krīzes laiku akadēmijā pētīju un izzināju stikla kā materiāla potenciālu. Doma bija attīstīt biznesu, bet situācija valstī nebija labvēlīga uzņēmējdarbībai, lai piesaistītu finansējumu un domātu par preču, kas ir stipri virs vidējās cenas, ražošanu,» atminas SIA Ernesto Design stikla mākslinieks E. Vītiņš.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Pēc konkrētu telpu izmantošanas ierobežošanas saskaņā ar būveksperta atzinumu Saeimas namā Jēkaba ielā 11 ir veikti citi nepieciešamie darbi, lai deputāti, darbinieki un apmeklētāji varētu uzturēties un strādāt drošās telpās.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, atsevišķu struktūrvienību darbinieku 30 darba vietas ir izvietotas citās telpās un ēkās. Tāpat ir pārtraukta atsevišķu publisko darba telpu ekspluatācija, piemēram, ir slēgta Sarkanā zāle un Saeimas Juridiskās komisijas sēžu zāle. Balstoties uz būveksperta atzinumu, atsevišķās telpās ir noteikti arī cilvēku pārvietošanās ierobežojumi, pavēstīja Saeimā.

«Būveksperta atzinumā minētā situācija nav izveidojusies pēkšņi, bet daudzu gadu desmitu laikā. Būtiski ieguldījumi ēkā pēdējā laikā nav veikti,» norāda parlamentā, vēršot uzmanību uz jau iepriekš vēstīto, ka pēdējais kapitālais remonts Saeimas namam veikts pirms 40 gadiem, taču arī ne visā ēkā un ne visām konstrukcijām.

Bijušā Latvijas Universitātes stadiona teritorijā, Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 116a, līdz nākamā gada 1.septembrim paredzēts pabeigt sporta un atpūtas kompleksa izveidi, informē Rīgas dome.

«Centrā dzīvo aptuveni 5000 iedzīvotāju, kuriem nav kur nodarboties ar sportiskām aktivitātēm vai pavadīt laiku kopā ar bērniem. Tādēļ šeit tiks izveidots lielākais bērnu laukums pilsētas centrā, līdzīgs kā tikko atklātajam sporta un aktīvās atpūtas kompleksam pie Deglava ielas kalna,» informē Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks informēja, ka projekts pašvaldībai izmaksās 2,5 līdz 3 miljonus eiro un jau šodienas Pilsētas īpašumu komitejas sēdē deputāti apstiprināja pirmo nepieciešamo finansējuma daļu.

Aptuveni 4 hektārus lielo teritoriju pēc attīstīšanas nodos apsaimniekošanā Rīgas Centra Humanitārajai vidusskolai. Skolā šobrīd mācās 1038 skolēni un tai nav sava sporta laukuma. Pavisam apkārtējās skolās mācās aptuveni 6,5 tūkstoši skolēnu, kuriem turpmāk sporta stundas būs iespējams pavadīt jaunajā sporta un aktīvās atpūtas kompleksā, bet pēc stundu beigām tas būs pieejams visiem iedzīvotājiem.

Pēc teju piecus gadus ilgušiem būvniecības darbiem Šveices pulksteņu ražotājs Swatch atklājis jauno galveno mītni valsts ziemeļrietumu pilsētā Bīlē.

Vienu no pasaules lielākajām koka konstrukcijām projektējis japāņu zvaigznes arhitekts Shigeru Ban.

Jaunās Swatch ēkas izliektais siluets garumā pārsniedz 240 metrus un platumā 35 metrus. Augstākajā vietā fasādes izmērs ir 27 metri.

Piecus stāvus augstās ēkas ārpuse un iekšpuse mijas dažādās izliektās formās, krāsās un caurspīdīgumā, kā arī ar neparastu klasisko materiālu un celtniecības elementu izmantošanā.

Fasādes pamata struktūru veido koka režģa apvalka konstrukcija. Koks tika izvēlēts, ņemot vērā tā ekoloģiskās un ilgtspējīgās īpašības. Plānošanas posmā 3D tehnoloģija palīdzēja precīzi noteikt aptuveni 4600 režģa apvalka siju formu un izvietojumu.

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.