Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Latvijas-Krievijas kopuzņēmums SIA LatRosTrans un ar to saistītās personas drīkstēs veikt darbības tehnoloģiskās naftas atsūknēšanai un pārvietošanai no maģistrālā cauruļvada Polocka-Ventspils Latvijas teritorijā. To paredz šodien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmums.

Daugavpils tiesa 2010.gada 7.decembrī bija piemērojusi nodrošinājumu LatRosTrans un Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransneft Družba civilstrīdā par īpašumtiesībām uz bufernaftu un aizliegusi LatRosTrans un ar to saistītajām personām veikt iepriekšminētās darbības, kā arī apķīlājusi 40 221 tonnas tehnoloģiskās naftas. Tāpat tika apķīlātas arī papildus 109 996,08 tonnas naftas.

Šo Daugavpils tiesas lēmumu šā gada 7.martā pārskatīja AT Civillietu tiesu palāta, kas nodrošinājumu daļēji atcēla. AT atcēla aizliegumu veikt darbības tehnoloģiskās naftas atsūknēšanai un pārvietošanai no cauruļvada Latvijas teritorijā, kā arī atbrīvoja no apķīlājuma 40 221 tonnu naftas. Apķīlājums 109 996,08 tonnām naftas palika spēkā.

Iespējams, ka 24.novembrī paredzētajā tiesas sēdē Latgales apgabaltiesā pirmo reizi pēc būtības tiks skatīts strīds par tehnoloģisko naftu, kas jau gandrīz 20 gadus atrodas Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans (LRT) naftas vados.

LatRosTrans ir pārliecināts par savām īpašumtiesībām uz šo naftu, DB informēja a/s Ventspils nafta pārstāve Ilze Nagla. Jāpiebilst, ka Ventspils naftai pieder 66% LatRosTrans kapitāla daļu. Pirms gada Baltkrievijas uzņēmums Polocktransneft Družba iesniedza tiesā prasību uzskatot, ka tehnoloģiskā nafta 150 tūkst. tonnu apmērā, kas atrodas LatRosTrans naftas vados, pieder viņiem.

LatRosTrans vadītājs Igors Stepanovs cer, ka tiesa beidzot šo lietu skatīs pēc būtības, jo līdz šim tieši Baltkrievijas puses prasības grozījumu dēļ lieta tikusi novilcināta. Viņš paziņojumā pauž, ka prasītāja puses centieni kavēt lietas izskatīšanu pēc būtības esot ļoti neparasts gadījums un nozīmē, ka prasītājs nav pārliecināts par savas prasības pamatotību.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.aprīlī pieņēma lēmumu neierosināt Baltkrievijas uzņēmuma "Gomeļtransņeftj Družba" kasācijas sūdzību.

Līdz ar to stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta uzņēmuma prasība par vairāk nekā 66 miljonu eiro piedziņu no SIA "LatRosTrans" par zaudējumu atlīdzības piedziņu, informē tiesā.

AT lēmumā atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, ir vispusīgi un pilnīgi noskaidrojusi lietas apstākļus un objektīvi pārbaudījusi un novērtējusi tos kopsakarā ar pierādījumiem, kā arī ņēmusi vērā AT pērnā gada 9.jūlija spriedumā sniegto materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu.

AT 2020.gada 9.jūlija spriedumā šajā lietā sniedza materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu un norādīja, uz kādām būtiskām pazīmēm jāvērš uzmanība, lai konkrētajā gadījumā konstatētu, vai lietā figurējošais 1992.gada 17.jūnija protokols un 1992.gada 18.jūnija akts veido starptautisku līgumu.

A/s Ventspils nafta, iespējams, plāno aizņemties no meitasuzņēmuma SIA LatRosTrans vairāk nekā desmit miljonus latu. Šobrīd ir reģistrēta komercķīla ar maksimālo prasījumu summu 10,34 milj. Ls apmērā, liecina Uzņēmumu reģistra informācija.

Ķīlas ņēmējs ir SIA LatRosTrans, kuras 66% pieder a/s Ventspils nafta. Pagaidām nav zināms, kādiem mērķiem a/s Ventspils nafta minēto naudu izlietos. Uzņēmuma pārstāve Ilze Nagla DB norādīja, ka pagaidām vēl pats aizdevums neesot noticis, un esot tikai reģistrēta ķīla. Arī biržā pagaidām paziņojums neesot iesniegts.

A/s Ventspils nafta viens no mazākuma akcionāra SIA Anasko Biznesa navigācijas grupa valdes loceklis Andrejs Tihonovs pauž neizprati par šo darījumu un norāda, ka tas, iespējams, veikts viena akcionāra interesēs.

Ieķīlātās mantas aprakstā norādīts, ka darījuma veids ir atliktais maksājums jeb aizdevums. Savukārt pie darījumu identificējošās pazīmes norādīts: daļa no Euromin Holdings (Cyprus) Limited izsniegtas spēkā esošas parādzīmes, kas paredz norēķinu 2007. gada 2. marta SIA Ventspils nafta termināls kapitāla daļu pārdošanas līguma izpildei 23 milj. ASV dolāru apmērā. Komercķīlas ņēmējam jeb SIA LatRosTrans ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles un aizliegts atkārtoti ieķīlāt komercķīlas priekšmetu.

Latvijas-Krievijas kopuzņēmums SIA LatRosTrans pagaidām vēl nav uzsācis tehnoloģiskās naftas izspiešanu no cauruļvada. Šobrīd tiek veiktas darbības naftas izspiešanas sagatavošanai un cauruļvada tīrīšanas uzsākšanai, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ilze Nagla.

Viņa arī piebilda, ka šobrīd notiek arī minēto darbu veicēju izvēle, jo šo pakalpojumu piedāvājot vairākas starptautiskas kompānijas.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesa šā gada augustā atcēla apķīlājumu 110 tūkst. tonnu naftas, kas atrodas SIA LatRosTrans piederošajā naftas cauruļvadā Polocka-Ventspils. Apķīlājums bija piemērots kā prasības nodrošinājumu strīdā starp Baltkrievijas uzņēmumu Polocktransneft Družba un SIA LatRosTrans.

Pagājušā gada nogalē Latgales apgabaltiesa pirmajā instancē izšķīra strīdu saistībā ar tehnoloģisko naftu, kas jau gandrīz 20 gadu atrodas Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans naftas vados. Tiesa pilnībā noraidīja Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransņeftj Družba prasību par īpašumtiesību atzīšanu uz naftu, kā arī kompensāciju naudā 13 milj. Ls apmērā.

LatRosTrans šodien ap plkst. 17. no naftas cauruļvada sācis tehniskās jeb bufernaftas izspiešanu Ventspils virzienā.

Par to Db.lv informēja LatRosTrans valdes loceklis Igors Stepanovs. Viņš lēsa, ka naftas izspiešana kopumā varētu ilgt divas līdz trīs nedēļas.

Tiek izsūknēta nafta no naftas cauruļvada Latvija - Polocka Latvijas teritorijā - no tā saucamā 285. kilometra, kas ir Latvijas - Lietuvas robežas.

Db jau rakstīja, ka pagaidām nav precīzi zināms, bet pēc LatRosTrans aplēsēm, kopumā varētu tikt izspiestas ap 80 tūkstoši tonnu tehniskās naftas, kuru plānots iesūknēt vienā noVentspils naftas rezervuāriem.

Paredzēts, ka izsūknētā nafta, kuras vērtību LatRosTrans aplēsis vismaz 50 miljonu USD vērtībā, tiks pārdota tenderī.

Iepretim uzņēmuma LatRosTrans 1,4 milj. Ls zaudējumiem 2011. gada pirmajos sešos mēnešos šogad kompānija atgriezusies pie peļņas. LatRosTrans finanšu dati liecina, ka uzņēmums pirmajā pusgadā nopelnīja 670 tūkst. Ls.

2012. gada pirmajā pusē LatRosTrans apgrozījums bija 5,7 milj. Ls, pauž uzņēmuma pārstāvji, kas LatRosTrans atgriešanos pie peļņas skaidro ar uzņēmuma darbības sakārtošanu.

Naftas produktu transportēšanas apjomi par cauruļvadu 2012. gada pirmajā pusgadā bija 2,9 miljoni tonnu, kas ir 73% no cauruļvada transportēšanas jaudas.

Uzņēmuma rezultāti šā gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, arī uzrāda pieaugumu – apgrozīti 6,7 milj. Ls. Transportētā naftas produktu apjoms ir 3,4 milj. tonnu un peļņa – 1,2 milj. Ls.

SIA LatRosTrans pieder divi Latvijas Republikas teritorijā esošie naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados nafta nav pārvietota. Šobrīd aktīvu dīzeļdegvielas piegādi nodrošina vads Polocka-Venstpils.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

AS Ventspils nafta meitas uzņēmuma SIA LatRosTrans dalībnieku sapulces laikā tika pieņemts lēmums samazināt SIA LatRosTrans pamatkapitālu par 66 miljoniem eiro līdz 27,5 miljoniem eiro, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tika dzēsti 66 miljoni kapitāla daļu, kuras sabiedrības dalībnieki iesnieguši dzēšanai proporcionāli to ieguldījumam. Abu dalībnieku īpašumā pēc pamatkapitāla samazināšanas paliek nemainīgs kapitālu daļu proporcionāls sadalījums - AS Ventspils nafta pieder 66% kapitāla daļu, bet Krievijas kompānijas Transņeft meitas uzņēmumam AK Transņefteprodukt – 34%.

Lēmums samazināt uzņēmuma pamatkapitālu tika pieņemts pēc SIA LatRosTrans uzņēmumu aktīvu pārskatīšanas.

Pamatkapitāla samazināšana neietekmēs uzņēmuma darbību un finanšu stabilitāti, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

SIA LatRosTrans ir vienīgais naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmums, kas nodrošina dīzeļdegvielas transportēšanu pa maģistrālo cauruļvadu Polocka-Ventspils. Sabiedrībai pieder arī naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados tranzīta vajadzībām nafta nav pārvietota.

Latvijas Republikas teritorijā izvietotajā naftas cauruļvadā esošā tehnoloģiskā nafta ir Latvijas Republikas valsts īpašums, tā savā paziņojumā norāda zvērināts advokāts Viktors Tihonovs, kaut arī pavisam nesen medijos bija publicēts A.Grūtupa biroja atzinums, ka tā piederot SIA LatRosTrans.

DB jau vairākārt rakstījis par īpašumtiesību strīdu uz bufernaftu, jo pēc tam, kad SIA LatRosTrans uzsāka bufernaftas izsūknēšanu no naftas cauruļvada, Baltkrievijas kompānija Družba uzsāk tiesvedību par bufernaftas īpašuma tiesībām un Daugavpils tiesa šo lietu gatavojas skatīt šā gada 16. maijā.

Jau pērn intervijā DB SIA LatRosTrans valdes loceklis Igors Stepanovs pauda pārliecību, ka bufernafta pieder uzņēmumam un noliedza Baltkrievijas pretenzijas uz šo īpašumu. Interesanti, ka SIA LatRosTrans 2009. gada pārskatā bufernaftu atzīst tikai kā iespējamu aktīvu, bet pēc BDO Zelmenis&Liberte partnera Jāņa Zelmeņa domām absolūti pirmā mantiniece pēc PSRS sabrukuma uz tehnoloģisko naftu ir Latvijas valsts. Attiecīgs atzinums no BDO Zelmenis&Liberte ticis iesniegts arī Ministru prezidenta biroja vadītājai Olitai Augustovskai.

Plānotā tehniskās naftas no maģistrālā cauruļvada Polocka-Ventspils liedz perspektīvu Latvijai un Baltkrievijai to izmantot nākotnē un rada zaudējumus Balkrievijas valsts īpašumiem.

Šādu viedokli notai Latvijā paudusi Baltkrievijas naftas pārstrādes kompānija Belneftehim, kas ar Baltkrievijas vēstniecības starpniecību izplatījusi paziņojumu, kurā skaidrots, ka SIA LatRosTrans plānotā tehniskās naftas atsūknēšana ilgtermiņā nav izdevīga abām pusēm, vēsta LETA.

Belneftehim paziņojumā norādīts, ka LatRosTrans jau iepriekš sagatavojies naftas atsūknēšanai, bet Baltkrievijas uzņēmuma pārstāvjiem šajos darbos neļāva piedalīties.

LatRosTrans vienpusējā kārtā esot pārkāpis telpu nomas līgumu, kas noslēgts ar Baltkrievijas uzņēmumu Latvijā, un aizliedzis Baltkrievijas pārstāvjiem pieeju nodošanas-pieņemšanas punktam Ventspils.

SIA LatRosTrans valdes locekļa pienākumus sācis pildīt Dmitrijs Barkovs (Dmitry Barkov), liecina AS Ventspils nafta paziņojums Nasdaq Riga.

Iepriekš Barkovs vairāk nekā 23 gadus strādājis vairākos ar naftas produktu un gāzes transportēšanu saistītos starptautiskos uzņēmumos un kopš 2009. gada atradies arī SIA LatRosTrans padomē.

«Dmitrijs Barkovs kā vadītājs būs labs papildinājums LatRosTrans komandai viņa starptautiskās profesionālās pieredzes dēļ. Dažādo ģeopolitisko un naftas tranzīta biznesa izaicinājumu pilnajā laikā Barkova praktiskās zināšanas un vadītāja spējas būs tieši tas, kas uzņēmumam un visai Ventspils nafta grupai ir nepieciešams,» norādīja LatRosTrans padomes priekšsēdētājs un AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups (Robert Kirkup).

Nu jau vairākus gadus Latvijas valdība domā dažādus variantus, kā konsolidēt valsts budžetu, nereti šā mērķa sasniegšanai izvēloties absurdus, neefektīvus vai pat tautsaimniecībai nelabvēlīgus pasākumus. Tajā pašā laikā neizprotamu iemeslu dēļ faktiski tiek ignorēta iespēja mēģināt paņemt teju vai zemē gulošu naudu. Runa ir par bēdīgi slvenajā tā saucamajā Ventspils naftas cauruļvadā esošo bufernaftu, kuras izsūknēšanu nu ir sākusi kompānijas LatRosTrans.

Pirmkārt, īsti nav skaidrs, vai šis cauruļvads nesāks strauji bojāties brīdī, kad bufernafta būs izsūknēta. Protams, var teikt, ka Ventspils cauruļvads netiek izmantots jau vairākus pēdējos gadus, tomēr tas nenozīmē, ka tā izmantošanu nebūtu iespējams veikt kaut kad nākotnē. Jāatgādina vien tas, ka tieši Polocka - Ventspils cauruļvada iespējamā izmantošana ir tikusi apsvērta saistībā ar Venecuēlas naftas transportēšanas iespējām caur Ventspili uz Baltkrieviju.

Otrkārt, kaut kādā mērā fascinējoša ir Latvijas valdības attieksme pret šobrīd notiekošo procesu. Proti… LatRosTrans ir sācis bufernaftas izsūknēšanu, lai gan savā finanšu pārskatā šim produktam ir piešķīris apzīmējumu «iespējamais aktīvs». Tas nozīmē, ka šī nafta varbūt arī pieder LatRosTrans. Taču tikpat labi tā minētajam uzņēmumam var piederēt tikai daļēji vai nepiederēt nemaz. To pašu varētu teikt arī par Balkrieviju vai Latvijas valsti.

Latvijas valsts neplāno pieteikt savas īpašumtiesības uz strīdīgo bufernaftu.

Zvērināts advokāts Jānis Zelmenis uzskata, ka valstij ir diezgan lielas izredzes panākt to, ka tiek atzītas tās īpašumtiesības uz šo naftu. Advokātu birojs jau pērnā gada novembrī nodeva Valsts kancelejā atzinumu, kurā aprakstīts, kādā veidā valsts varētu pieteikt savas īpašumtiesības. Jāpiebilst, ka arī šis atzinums tika vērtēts darba grupā. Advokāts DB norādīja, ka veidot atzinumu bija paša biroja iniciatīva.

Tomēr J. Zelmenis stāsta, ka premjera Valda Dombrovska birojs šo atzinumu tālāk nosūtījis Tieslietu ministrijai, bijušais tieslietu ministrs gan painteresējies par to, taču tad iestājusies pauze. «Neviens vairs nav izrādījis nekādu interesi,» piebilst J. Zelmenis.

Latvijas valdība vairākkārt ir secinājusi, ka valsts rīcībā nav tādu pierādījumu, lai tiesā pretendētu uz SIA "LatRosTrans" naftas vadā Polocka-Ventspils esošo bufernaftu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē uzsvēra Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Šādi ierēdnis atbildēja, komentējot Saskaņas centra (SC) frakcijas iesniegto pieprasījumu premjerministram Valdim Dombrovskim (V), kurā prasīts paskaidrot, kāpēc valdība nav pieteikusi savas īpašumtiesības uz minēto bufernaftu. Komisijas sēdē, astoņiem deputātiem balsojot pret, trīs par un vienam nebalsojot, pieprasījuma nosūtīšana Dombrovskim tika noraidīta.

Valdība pie secinājumiem par pamatojuma trūkumu šādai prasībai nonākusi laika posmā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada februārim. EM valsts sekretārs uzsvēra, ka SIA LatRosTrans nekad nav piederējusi Latvijas valstij. Viņš kritiski novērtēja arī iepriekš pausto argumentu, ka tehnoloģiskā bufernafta nebija norādīta uzņēmuma bilancē. Bilancē parasti neuzrāda to, kas nesniedz ekonomisko vērtību. Tehnoloģiskā nafta nerada šo pievienoto vērtība, jo tā ir tikai instruments, lai pārvadātu naftu caur vadu.

Ventspils naftas un Krievijas Transņeftprodukt uzņēmumam LatRosTrans piederošajā naftas cauruļvadā esošās bufernaftas vērtība tiek lēsta 100 līdz 180 miljonu ASV dolāru apmērā, taču neskaidrs ir īpašumtiesību jautājums.

Intervijā DB Baltkrievijas pilnvarotais vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko vērsa uzmanību uz to, ka SIA LatRosTrans (LRT) ir sākusi darbus, lai izsūknētu no cauruļvada tajā esošo tehnoloģisko naftu, taču tā - 149 500 t - ir Baltkrievijas pilsētā Novopolockā bāzētās naftas pārsūknēšanas republikāniskā uzņēmuma Družba bilancē. Savukārt LRT valdes loceklis Igors Stepanovs apgalvo, ka nafta, kas atrodas cauruļvadā, piederot LRT. Vēl dīvaināk, ka, pēc ziņu aģentūras LETA ziņām, a/s Ventspils nafta (kam pieder 66% LRT kapitāldaļu) privatizācijas noteikumos par bufernaftu nekas nav minēts.

Savukārt Latvijas Tranzītbiznesa asociācijas vadītājs Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs publiski norādījis, ka bufernafta pieder Latvijas valstij (saskaņā ar vienošanos ar Krieviju abi naftas cauruļvadi tika atzīti par Latvijas īpašumu, bet dīzeļdegvielas cauruļvads - par Krievijas (Transņefteprodukt) īpašumu) un nav privatizēta.

AS Ventspils nafta meitas uzņēmuma SIA LatRosTrans (LRT) naftas produktu transportēšanas apjoms pa cauruļvadu pirmajā pusgadā sasniedzis 3,6 miljonus tonnu, kas ir par 24% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Kā liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā, lai gan tradicionāli lielākais transportētās dīzeļdegvielas apjoms ir ziemas mēnešos, šogad arī maijā un jūnijā LRT bija vērojams apjomu pieaugums – attiecīgi par 32% un jūnijā pat par 59% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju.

Šāds pieaugums iegūts pateicoties izmaiņām naftas produktu kravu apjoma sadalījumā. LRT valdes loceklis Igors Stepanovs skaidro, ka tas saistīts arī ar transportēšanas izmaksām: «Transportēšana pa cauruļvadu klientam, protams, ir lētāka un izdevīgāka nekā pa dzelzceļu. Un to arī klienti parasti izvēlas, ja šāda iespēja pastāv. LRT transportē augstāka sēra satura dīzeļdegvielu, kas tiek saņemta no Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, bet pēdējā laikā esam paplašinājuši mūsu pakalpojumu klāstu un transportējam arī zemāka sēra satura dīzeļdegvielu, ko saņemam no Baltkrievijas,» uzsver uzņēmuma pārstāvis.

Šā gada trešajā ceturksnī AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls (VNT) pārkrāva 2,05 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Savukārt SIA LatRosTrans (LRT) naftas produktu transportēšanas apjoms šajā periodā sasniedza 1,35 miljonus tonnu, kas ir par 36% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika periodā.

Kopējais LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 4,68 miljonu tonnu, kas ir par 2% vairāk, salīdzinot ar aizvadītā gada atbilstošo periodu.

Komentējot VNT rezultātus šā gada pirmajos deviņos mēnešos, uzņēmuma vadība uzsver, ka pārkrauto naftas produktu apjoms nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, no 8 miljoniem tonnu līdz 8,47 miljoniem tonnu. Kopumā 45,3% pārkrauto produktu apjoma VNT piegādāti pa dzelzceļu vai jūru, bet 54,7% pa cauruļvadu.

Nesen ievēlētais AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups vadīs arī SIA LatRosTrans (LRT) padomi, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Pārējie LRT padomes locekļi pārvēlēti uzņēmuma padomē bez izmaiņām – padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Vitālijs Kisenko, bet padomes locekļi Mihails Dvoraks, Olga Kurenkova, Nafiseta Neguča, Dmitrijs Vinogradovs, Dmitrijs Barkovs un Vladimirs Nazarovs.

Db.lv jau rakstīja, ka septembrī AS Ventspils nafta valdes priekšsēdētāju Saimonu Bodiju nomainīs Roberts Kirkups. Pārmaiņas juridiski stājas spēkā no 1. septembra.

Pēc tam, kad būs beidzis darbu Rīgā, S.Bodijs ieņems Vitol Dubajas biroja vadītāja amatu Apvienotajos Arābu Emirātos, kas ir pasaulē ceturtais lielākais jēlnaftas eksportētājs.

SIA LatRosTrans pieder divi Latvijas teritorijā esošie naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados tranzīta vajadzībām nafta nav pārvietota. Savukārt naftas produktu cauruļvads Polocka-Venstpils šobrīd joprojām aktīvi nodrošina dīzeļdegvielas piegādi.

Loģiski esot runāt par bankas Citadele privatizāciju, ir iespējams diskutēt, ja ir labs piedāvājums par Lattelecom vai LMT valsts kapitāldaļu pārdošanu, intervijā Neatkarīgajai stāsta premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš gan arī piebilst, ka, iespējams, vēl kāda uzņēmuma valsts daļu privatizācija, taču valdība negrasās virzīt to lielo uzņēmumu privatizācijas plānus, kuri ir neprivatizējamo uzņēmu sarakstā.

Savukārt, runājot par airBaltic, premjers norāda, ka situācija tur esot pietiekami sarežģīta, ņemot vērā akcionāru līgumu, kas ierobežo valsts kā akcionāra iespējas pilnvērtīgi piedalīties uzņēmuma pārvaldē.

Tomēr arī šajā gadījumā tiekot mēģināts risināt situāciju, lai konflikts, kas izveidojies starp airBaltic un lidostu, ļautu attīstīties gan vienam, gan otram. Savukārt, kad būs jauns padomes loceklis no valsts puses uzņēmuma padomē, V.Dombrovskis konkrētu laiku nevarēja nosaukt, Viņš norādīja, ka ir uzdevis satiksmes ministram Uldim Augulim ar šo jautājumu nekavēties.

ASV noteiktajām sankcijām pret Krievijas oligarhiem pakļauts arī Latvijā reģistrētā naftas transportēšanas uzņēmuma "LatRosTrans" pastarpinātā līdzīpašnieka "Transņeft" vadītājs Nikolajs Tokarevs.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "LatRosTrans" ir divi īpašnieki - 66% daļu pieder AS "Latvijas kuģniecība", bet 34% - AS "Transņefteprodukt". "Transņefteprodukt" ir meitaskompānija Krievijā reģistrētajai "Transņeft", kuras vadītājs ir ASV pilnībā bloķējošām sankcijām pakļautais Tokarevs. Tāpat pret Tokarevu sankcijas ir noteikusi Eiropas Savienība, paredzot aizliegumu iebraukt un visu aktīvu iesaldēšanu.

Advokāts Agris Bitāns aģentūrai LETA sacīja, ka pašreiz noteiktās sankcijas uzņēmumam juridiski problēmas nerada.

Vienlaikus viņš pauda, ka sankcijas izmainīs uzņēmuma darbību, tāpat, kā visus biznesus, kas strādā ar Krievijas tirgu.

"LatRosTrans" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 15,496 miljoni eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 5,37 miljoni eiro, kas ir par 37,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi sasniedza 2,24 miljonus eiro pretēji peļņai gadu iepriekš.

Latvijas lielākās SIA pēc to pamatkapitāla ir telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom, cauruļvadu transporta uzņēmums LatRosTrans un ūdens ieguves, attīrīšanas un apgādes uzņēmums Rīgas ūdens, liecina Lursoft atjauninātie dati.

Lattelecom pamatkapitāls veido 149,1 miljoni latu, LatRosTrans – 107,5 miljoni latu un Rīgas ūdens – 79,2 miljoni latu.

Lielāko SIA pēc to pamatkapitāla sarakstu turpina finanšu pakalpojumu sniedzējs Latvijas Garantiju aģentūra (pamatkapitāls 79,1 miljoni latu), Venstpils nafta termināls (pamatkapitāls 78,5 miljoni latu), Rīgas meži (71,0 miljoni latu), BITE Latvija (69,6 miljoni latu), Finstar Baltic investments (68,0 miljoni latu), Swedbank līzings (66,7 miljoni latu) un FVR Invest (65,0 miljoni latu).

Žurnāla TOP 500 veidotajā lielāko uzņēmumu sarakstā pēc to neto apgrozījuma SIA Lattelecom ierindojās 17. vietā, 2009. gadā apgrozot 10,37 miljonus latu. Uzņēmuma zaudējumi veidoja 270 tūkstošus latu. Raugoties uz apgrozīto līdzekļu apjomu, SIA Lattelecom bija otrs Latvijas lielākais telekomunikāciju uzņēmums. Pirmajā vietā 2009. gadā atradās SIA Latvijas Mobilais telefons, kas apgrozīja 146,23 miljonus latu un nopelnīja 26,21 miljonu latu.

Ventspils naftas (VN) lielākais akcionārs Vitol ir uzņēmums, kas gūst peļņu no naftas un naftas produktu pārdošanas, veidojot savu darbību tā, lai peļņa uzkrātos Lielbritānijā, nevis Latvijā, tāpēc optimālākie VN investori būtu bijuši Krievijas transporta uzņēmumi, kuriem ir visas iespējas palielināt pārkraušanas apjomu, intervijā ziņu aģentūrai LETA norāda bijušais uzņēmuma Latvijas Naftas tranzīts (LNT) valdes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Solomatins.

Viņš skaidro, ka gadījumā, ja naftas produktu pārdošanas kompānijai pieder vertikāli integrētas pārkraušanas un transporta firmas, proti, VN un LatRosTrans, tas parasti liecina par transporta struktūrvienību darbu bez peļņas vai ar pavisam nelielu peļņu.

Kompānija Vitol pelna, tirgojot naftu un naftas produktus, tā ir ieinteresēta gūt maksimālu peļņu Londonā, nevis Rīgā un vienlaikus vēlas, lai transportēšana būtu pēc iespējas lētāka, sacīja eksperts. «Transporta ķēde, kurā ir VN un LatRosTrans, ir tās struktūrvienības, ar kuru palīdzību viņi vēlas nodrošināt efektīvu darbību, minimizēt izdevumus, nevis gūt lielu peļņu, jo šeit ir jādalās ar citiem akcionāriem, kuriem pieder 50% kompānijas,» paskaidroja Solomatins.