Parlaments noraida Saskaņas centra (SC) deputātu pieprasījumu Valdim Dombrovskim izskaidrot motivāciju, nepiesakot valsts tiesības uz LatRosTrans naftas vadā esošo tehnoloģisko naftu.

Par pieprasījuma atbalstīšanu balsoja 39 deputāti, bet 47 deputāti balsoja pret, savukārt pieci parlamentārieši atturējās. Pieprasījuma komisija savā sēdē nav konstatējusi valdības bezdarbības pazīmes un tādēļ ir noraidījusi šo pieprasījumu, Saeimas sēdē sacīja Pieprasījuma komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (ZRP).

Komisijas sēdē no ministriju pārstāvju puses nav saņemtas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, uzsvēra SC deputāts Andrejs Elksniņš. Tehnoloģiskā nafta jāuzskata par naftas vada piederumu, skaidroja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķiris, piebilstot, ka Ministru kabinets rūpīgi vērtē vai tiesvedības gaitā nav atklājušies kādi fakti, ka valsts var pretendēt uz bufernaftu.

Latvijas valdība vairākkārt ir secinājusi, ka valsts rīcībā nav tādu pierādījumu, lai tiesā pretendētu uz SIA "LatRosTrans" naftas vadā Polocka-Ventspils esošo bufernaftu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē uzsvēra Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.

Šādi ierēdnis atbildēja, komentējot Saskaņas centra (SC) frakcijas iesniegto pieprasījumu premjerministram Valdim Dombrovskim (V), kurā prasīts paskaidrot, kāpēc valdība nav pieteikusi savas īpašumtiesības uz minēto bufernaftu. Komisijas sēdē, astoņiem deputātiem balsojot pret, trīs par un vienam nebalsojot, pieprasījuma nosūtīšana Dombrovskim tika noraidīta.

Valdība pie secinājumiem par pamatojuma trūkumu šādai prasībai nonākusi laika posmā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada februārim. EM valsts sekretārs uzsvēra, ka SIA LatRosTrans nekad nav piederējusi Latvijas valstij. Viņš kritiski novērtēja arī iepriekš pausto argumentu, ka tehnoloģiskā bufernafta nebija norādīta uzņēmuma bilancē. Bilancē parasti neuzrāda to, kas nesniedz ekonomisko vērtību. Tehnoloģiskā nafta nerada šo pievienoto vērtība, jo tā ir tikai instruments, lai pārvadātu naftu caur vadu.

Latvijas-Krievijas kopuzņēmums SIA LatRosTrans un ar to saistītās personas drīkstēs veikt darbības tehnoloģiskās naftas atsūknēšanai un pārvietošanai no maģistrālā cauruļvada Polocka-Ventspils Latvijas teritorijā. To paredz šodien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmums.

Daugavpils tiesa 2010.gada 7.decembrī bija piemērojusi nodrošinājumu LatRosTrans un Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransneft Družba civilstrīdā par īpašumtiesībām uz bufernaftu un aizliegusi LatRosTrans un ar to saistītajām personām veikt iepriekšminētās darbības, kā arī apķīlājusi 40 221 tonnas tehnoloģiskās naftas. Tāpat tika apķīlātas arī papildus 109 996,08 tonnas naftas.

Šo Daugavpils tiesas lēmumu šā gada 7.martā pārskatīja AT Civillietu tiesu palāta, kas nodrošinājumu daļēji atcēla. AT atcēla aizliegumu veikt darbības tehnoloģiskās naftas atsūknēšanai un pārvietošanai no cauruļvada Latvijas teritorijā, kā arī atbrīvoja no apķīlājuma 40 221 tonnu naftas. Apķīlājums 109 996,08 tonnām naftas palika spēkā.

Pastāv aizdomas par nesamērīgu un necaurspīdīgu līdzekļu izlietošanu, vienā no vides izglītības projekta "Zaļā klase" ēkām ieguldot 600 000 eiro, komentējot pašvaldības SIA "Rīgas meži" divu valdes locekļu atlaišanu, piektdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes pārstāvji.

"Rīgas mežu" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš un valdes loceklis Juris Buškevics amatu zaudējuši, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumā pausto. Pašlaik, lai pārbaudītu ziņojumā sniegto informāciju, uzņēmumā sākts audits.

"Pirms neilga laika es saņēmu trauksmes cēlēja ziņojumu, visai detalizētu. Iepazīstoties ar to, es to noslepenoju, anonimizēju, lai pasargātu trauksmes cēlēju, un nodevu amatpersonām rīcībā," komentēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš arī informēja, ka pašvaldība uzņēmumā sākusi auditu, lai pārbaudītu, vai ziņojumam ir pamats.

"Mēs nekavēsimies ne mirkli, lai šo informāciju nodotu tiesībsargājošajām iestādēm, ja audita laikā atklāsies, ka šiem paziņojumiem ir zināms pamats," solīja domes priekšsēdētājs.

Amatu zaudējis SIA "Rīgas meži" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Amatu zaudējis ne tikai uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, bet arī vēl viens valdes loceklis Juris Buškevics.

Šāds lēmums pieņemts uzņēmuma kapitāla daļu turētāja sapulcē. Pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļu turētāji ir pašvaldību izpilddirektori.

Tauriņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka no šodienas ir zaudējis amatu. Viņš atzina, ka nav guvis pilnu informāciju par to, kādēļ šāds lēmums pieņemts.

Viņš esot informēts, ka lēmums par viņa atlaišanu saistīts ar trauksmes cēlāja ziņojumu par "Rīgas mežu" vides izglītības projektu "Zaļā klase".

Tauriņš aģentūrai LETA piebilda, ka īpašniekam ir visas tiesības pieņemt un atlaist uzņēmumu vadītājus, līdz ar to viņš esot nolēmis necīnīties par palikšanu amatā. Taču, ja jaunā Rīgas domes vadība ķeršoties klāt viņa izlolotajam vides izglītības projektam, tad gan viņš "gulšoties uz sliedēm".

Kanādas speciālista Boba Hārtlija prioritāte šajā starpsezonā bijusi turpināt darbu ar Latvijas hokeja izlasi, lai gan bijuši arī vairāki citi piedāvājumi, laikrakstam Sporta Avīze atklāja kanādietis.

Informācija, ka Hārtlijs turpinās vadīt Latvijas izlasi, bija jau pagājušajā nedēļā, kad notika Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kongress, bet tad līgums vēl nebija parakstīts. Jaunas vienošanās parakstīšana oficiāli tika izziņota otrdien.

«Mana prioritāte bija turpināt darbu ar Latvijas izlasi,» laikraksts citē Hārtlija teikto. «Sarunās ar pārējām komandām, kas izteica piedāvājumu, biju atklāts, ka vispirms vēlos parakstīt līgumu ar Latvijas izlasi. Ja šādas iespējas nebūs, esmu gatavs izskatīt viņu piedāvājumus. Šajā laikā atteicu divus darba piedāvājumus dažādās Eiropas līgās. Tas gan nenozīmē, ka nepastāv iespēja trenēt kādā no līgām oktobrī vai janvārī. Ar nosacījumu, ka komanda saredz manī palīgu, lai iekļūtu izslēgšanas turnīrā. Šajā teorētiskajā variantā Latvijas izlase joprojām ir mana prioritāte.»

Biržu indeksi pirmdien lielākoties pieauga pēc tam, kad ASV un Ķīnai panāca izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Analītiķi norāda, ka Ķīna konkrētos jautājumos nepiekāpās, tomēr vismaz uz laiku ieguvusi atelpu strīdā ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju.

ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins paziņoja, ka «šobrīd mēs esam vienojušies apturēt tarifu piemērošanu». Ķīnas vicepremjers Liu He tikmēr paziņoja, ka «abas puses panākušas vienošanos necīnīties tirdzniecības karā un pārtraukt palielināt tarifus otrai pusei».

«Mēs patiešām nezinām vienošanās detaļas (..) bet tirgus ir ļoti sensitīvs pret tidzniecības kara draudiem, un investori domā, ka sarunas virzās pareizajā virzienā,» norādīja «Spartan Capital» analītiķis Pīters Kardiljo.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās palielinājās.

Nākamo nedēļu turpināsies sarunas ar politiķiem un atsevišķu ministriju pārstāvjiem par lauksaimnieku iesniegto prasību izpildi.

"Mums ir būtiski šobrīd turpināt, vienoties un reāli panākt visu lauksaimnieku iesniegto prasību akceptu, tāpēc nākamās nedēļas laikā turpināsim sarunas ar valdības un ierēdniecības pārstāvjiem. Vienlaikus Rīgas domē tiks iesniegti nepieciešamie dokumenti lauksaimnieku protestiem februārī galvaspilsētā, jo tuvākās nedēļas būs izšķirošas. Tuvākais laiks parādīs, vai politiķu un ierēdņu apņemšanās aktīvi strādāt visas lauksaimniecības nozares labā nav tikai īslaicīgs solījums," informē lauksaimnieku protestu koordinators, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš uzsver, ka šobrīd ir "pozitīvi piesardzīgs" par sarunu gaitu ar Zemkopības ministru un ministrijas pārstāvjiem. Kā veiksmīgu var uzskatīt šīs nedēļas tikšanos ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu. Tai pat laikā pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu joprojām vēl ir "atvērti jautājumi".

Pašvaldību vadītāji ir nemierā, ka valdība negrib tās iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) daļu celt no 80% uz 84%. Šai sakarā trīs norādes - ir nepatīkamas patiesības, kuras nomētāt ar naudu nav iespējams; ir vienkārši veicami uzlabojumi, kas nekādu naudu neprasa; un tā nu gluži nav, ka valsts no pašvaldībām tik ņemtu vien un vietā neko nedotu.

Ne ar kādu naudu nav aizbāžama mute brēcošajai patiesībai: Latvijas lauku apdzīvotība iet mazumā. Mazajām pašvaldībām ir jārēķinās, ka arī naudas piešprice skarbās realitātes dzirnu gaitu nemainīs. Gausties, ka 80% kādas pašvaldības tēriņu aiziet sociālajām vajadzībām, ir lieki, jo acīmredzot ir pienācis laiks, kad objektīvu iemeslu dēļ kādreiz varbūt pat cerīgais kolhozs faktiski ir kļuvis par sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēju.

Un tur nav vainīgs ne kapitālisms, ne Eiropa, ne šāda vai tāda reforma vai politiķis - tā vienkārši ir realitāte. Domāt, ka četru vai kaut cik procentpunktu piemešana no kāda nodokļa jelko mainīs, ir maldi. DB pilnībā atbalsta darbaspēka mobilitātes veicināšanu - vai tā notiktu ar pārcelšanās pabalstiem, vai kā citādi. Dzīvot tur, kur ir darbs, un necīnīties ar tendencēm, kas ir acīm redzami nenovēršamas, ir saprātīgi un saimnieciski.

Ko dāvināt darbiniekiem? 8 universālas dāvanu idejas personāla motivēšanai un sveikšanai īpašos notikumosLatvijā lielākā daļa uzņēmumu izvēlas pasniegt dāvanas darbiniekiem svētkos un īpašos notikumos. Tā ir samērā populāra personāla motivēšanas metode organizācijās ar apstiprinātu darbinieku labbūtības programmu un augstu darbinieku apmierinātības līmeni kā vienu no uzņēmuma prioritātēm. Vienlaikus vērts sev pajautāt, vai saldumu paciņas un karstvīna komplekti Ziemassvētkos, siera cepumu un limonādes sainīši Jāņos, kārtējā termokrūze, kas personalizēta ar uzņēmuma logo, vislabāk spēj nodot darbiniekiem iecerēto vēstījumu?

Kā liecina korporatīvo dāvanu vides ekspertu pieredze – īsti nē. Enija Kibelko, uzņēmuma “Lieliska dāvana” B2B segmenta pārdošanas vadītāja, pārstāv vienu no Latvijā vadošajiem piedzīvojumu dāvanu zīmoliem ar 13 gadu pieredzi vietējā biznesa vidē. Viņa atzīst, ka tendences par to, kas patīk un nepatīk darbiniekiem, visskaidrāk iezīmējas sadarbības pieredzē ar privātā un sabiedriskā sektora organizācijām, kurās ir liels kolektīvs virs 100 darbiniekiem.

“Darbinieku dāvanām, īpaši uz Ziemassvētkiem, uzņēmumos nereti ir ļoti ierobežots budžets. Piemēram, ko gan kvalitatīvu un taustāmu mēs varam uzdāvināt kolēģim par 5, 10 vai 15 eiro, kas turklāt vēl iepriecinātu dažādu paaudžu cilvēkus ar atšķirīgu gaumi? Par dāvanu sagādāšanu atbildīgie vadītāji tad nereti izmisumā ķer galvu, jo sarūpēt kaut ko paliekošu, kas turklāt darbiniekam raisītu pozitīvas sajūtas par piederību uzņēmumam, ar tik maziem līdzekļiem šķiet teju neiespējami. Lai gan mēs uzņēmumā “Lieliska dāvana” jau uzreiz varam palīdzēt ar ātrām un foršām idejām. Cita lieta un arī lielāks budžets pieejams, kad dāvana jāmeklē mazākam darbinieku skaitam – apaļās dzīves un darba jubilejās, labākajiem darbiniekiem, veiksmīgi noslēdzot projektus,” skaidro biznesa dāvanu eksperte E. Kibelko. Šajā rakstā viņa dalās ar korporatīvajā vidē iecienītākajām darbinieku dāvanām, kas visbiežāk iepriecina “Lieliska dāvana” biznesa klientu kolektīvus.

Visbiežāk Rīgu apmeklē 36 gadus vecs vīrietis ar vidējiem ieņēmumiem, kas ieradies ar lidmašīnu, divas līdz trīs dienas uzturas četru zvaigžņu viesnīcā un personiskajiem tēriņiem iztērē vidēji 74,86 eiro dienā, secināts jaunākajā Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) veiktajā pētījumā.

No tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 - 45 gadiem. Analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1–3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, savukārt 13,4% Rīgā pavada 1 - 2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Izpētot iecienītākās tūristu nakts mītnes, redzams, ka lielākais vairums viesu dzīvo viesnīcās, priekšroku dodot četru zvaigžņu viesnīcām - to norādīja 56% aptaujāto, 33% izvēlas apmesties trīs zvaigžņu viesnīcās, savukārt 10% aptaujāto izvēlas piecu zvaigžņu viesnīcas.

Rīgā visvairāk naudas tērē tūristi no Norvēģijas un Beļģijas, aģentūrai BNS pavēstīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anna Blaua, atsaucoties uz jaunāko biroja veikto pētījumu.

Viņa informēja, ka Norvēģijas iedzīvotāji Rīgā tērē vidēji 122,66 eiro, bet Beļģijas iedzīvotāji - 100,59 eiro, vienlaikus no tūristiem vismazāk naudas Rīgā tērē lietuvieši – 48,01 eiro dienā. Kopumā ceļotāju vidējie izdevumi dienā, kas tiek tērēti neieskaitot izmitināšanas un transporta pakalpojumus, uzturēšanās laikā Rīgā ir 74,86 eiro apmērā.

Tāpat Blaua norādīja, ka, pēc aptaujas datiem, no tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 līdz 45 gadiem.

Savukārt, analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1-3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, kamēr 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, bet 13,4% Rīgā pavada 1-2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Labrīt!

Latvija

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) šodien varētu pieņemt lēmumu par oficiālu kultūras ministra amata kandidāta izvirzīšanu. Premjers bijušo kultūras ministri Žanetu Jaundzemi - Grendi atlaida pēc skaļajiem skandāliem ar Latvijas Nacionālās operas vadības nomaiņu. Kultūras ministres amatam tiek virzīta Dace Melbārde.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien pasludinās spriedumu Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransneft Družba un Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans strīdā par īpašumtiesībām uz bufernaftu.

Runām par budžeta atvēršanu šā gada laikā un papildus konsolidācijas pasākumiem nav pamata, tomēr nevar izslēgt, ka mainīsies kādas izdevumu pozīcijas, Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā norādīja premjers Valdis Dombrovskis.

Ministru prezidents atzīmēja, ka šādas prognozes ir dzirdētas jau vairākus mēnešus, taču budžets ir pieņemts, ņemot vērā piesardzīgas un reālistiskas prognozes, un plānotais budžeta deficīts ir zemāks nekā Mārstrihtas kritērijos noteiktais.

Runājot par Eiropas valstu līgumu par fiskālās disciplīnas nostiprināšanu, V. Dombrovskis uzsvēra, ka, ja Latvija vēlas pievienoties eirozonai, tad jāpievienojas arī minētajam līgumam. Premjers atzina, ka sākotnēji paredzētajā līgumā bija iekļauti arī diskutabli punkti, kā, piemēram, par nacionālo budžetu apstiprināšanu Eiropas Komisijā. Šādus punktus, kas vēlāk tika izņemti, Latvija un arī citas valstis norādījušas kā problemātiskus. «Ja mēs esam nodrošinājuši finanšu stabilitāti – mums ir svarīgi, lai to nodrošina arī citas valstis,» sacīja V. Dombrovskis.

Baltkrievijas Polocktransņeftj Družba turpinās cīnīties par savām īpašumtiesībām uz 50-60 milj. Ls vērto bufernaftu, vēsta laikraksts Dienas bizness.

To, ka Baltkrievijas uzņēmums pārsūdzēs Latgales apgabaltiesas tiesas spriedumu un tiesvedība turpināsies Augstākajā tiesā, sarunā ar DB atzina Polocktransņeftj Družba nolīgtais zvērināts advokāts Egīls Radziņš: «Viss liecina, ka Baltkrievijai nelabvēlīgais spriedums tiks pārsūdzēts.» Turklāt joprojām spēkā ir tiesas noteiktais liegums izsūknēt naftu no cauruļvada. «Prasības nodrošinājums nav atcelts, un LatRosTrans nevarēs turpināt naftas izsūknēšānu no naftas vada un tā vietā pildīt gāzi, jo Latgales apgabaltiesas spriedums nav stājies spēkā, turklāt tas tiks pārsūdzēts, līdz ar to spēkā nestāsies,» skaidro E. Radziņš.

Klasificēta informācija un iztrūkstoši pierādījumi - tādi izrādījušies raksturojošie termini tam, kāpēc Valda Dombrovska valdība ir nolēmusi nepieteikt Latvijas valsts īpašumtiesības uz naftas vada Polocka-Ventspils bufernaftu. Pats fakts, ka valsts ar vieglu roku var atteikties no kaut kā, kas var nest labumu, ir absurds.

Vēl vairāk šā pasākuma bezjēdzīgumu pastiprina fakts, ka nākamā gada budžetu paredzēts konsolidēt aptuveni par 150 miljoniem latu, bet aptuvenā tehnoloģiskās naftas vērtība tiek lēsta aptuveni 50 miljonu latu vērtībā.

Protams, ir lietas, kuru kontekstā kāda no iesaistītajām pusēm laika gaitā konstatē, ka tai vai nu nav taisnība, vai arī spēki ir par vārgiem, lai būtu vismaz kaut kādas izredzes uzvarēt, un tāpēc labāk netērēt spēkus bezjēdzīgai cīņai. Tomēr Ventspils bufernaftas gadījums ir vismaz dīvains. Proti, lēmums pat savu tiesību nepieteikšanu ticis pieņemts slēgtā valdības sēdē, turklāt tā saucamās kompetentās darba grupas sastāvs, kura faktiski ir izšķīrusi 50 miljonu likteni, ir juriskonsultu līmenī. Citiem vārdiem sakot, sabiedrībai nav tiesības zināt, kāpēc valdība ir atteikusies no cīņas par 50 miljoniem latu.

Deputāti neatbalstīja Saskaņas centra frakcijas iesniegto pieprasījumu par steidzamu, nododot to Pieprasījumu komisijai.

Jau vēstīts, ka politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) Saeimas frakcija iesniedza pieprasījumu premjerministram Valdim Dombrovskim (V), prasot paskaidrot, kāpēc valdība nav pieteikusi savas īpašumtiesības uz naftas vada Polocka–Ventspils bufernaftu. SC vēlas uzzināt, kas valdības nerīkošanās dēļ ir kļuvis vai kļūs par īpašnieku tehnoloģiskajai naftai, kuras vērtība tiek lēsta ap 50–80 miljoniem latu.

DB jau rakstīja – kamēr premjers Valdis Dombrovskis (V) uzdevis darba grupai divu nedēļu laikā sniegt valdībai savus priekšlikumus par to, vai valstij ir iespējas iesaistīties kā prasītājam tiesvedības procesā, tikmēr Baltkrievijas uzņēmums pārsūdzēs Latgales apgabaltiesas tiesas spriedumu un tiesvedība turpināsies Augstākajā tiesā, kā to sarunā ar DB atzina Polocktransņeftj Družba nolīgtais zvērināts advokāts Egīls Radziņš: «Viss liecina, ka Baltkrievijai nelabvēlīgais spriedums tiks pārsūdzēts.»

Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Šogad Latvijas ceļotāju pieprasījums pēc atpūtas braucieniem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ir nedaudz lielāks nekā pērn, kas, visticamāk, skaidrojams ar daudzajām brīvdienām. Tūristi Ziemassvētkos joprojām iecienījuši doties uz Lapzemi, Vāciju un citām tuvākām valstīm, savukārt Jaunajā gadā nemainīgi populāras ir Taizeme, Maroka un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), liecina aģentūras LETA tūroperatoru aptauja.

Pieprasījums pēc tūroperatora Latvia Tours Ziemassvētku un Jaunā gada braucieniem šogad ir ļoti augsts, tas lielā mērā saistīts ar faktu, ka šogad brīvdienas būs garas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Savukārt, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums ir audzis aptuveni par pieciem līdz desmit procentiem.

Ziemassvētkos ceļotāji vislabprātāk dodas uz Čehiju, Vāciju, Austriju un citām valstīm, Jaunajā gadā dominē arī Ēģipte, Kanāriju salas, AAE, Taizeme, Maroka.

Pēdējā laikā ir parādījusies tendence savlaicīgi saplānot brīvdienas, kas agrāk tūroperatora klientu vidū bijusi diezgan reti sastopama parādība. Arī Latvijas ceļotāji beidzot ir sapratuši, ka uz tādiem periodiem, kad ir paaugstināts pieprasījums, nemēdz būt speciālie piedāvājumi, tāpēc brīvdienu ceļojums būtu jāizvēlas un jārezervē laicīgi. Tomēr joprojām ir arī tādi klienti, kas jautā pēc speciālajiem piedāvājumiem tieši uz šo periodu, kā arī tādi, kas nesen attapušies, ka brīvdienas būs garas, un vēl steidz ko piemērotu piemeklēt, norāda Keiša.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

4. septembrī aprit gads, kopš Baltijas vadošais uzkopšanas pakalpojumu uzņēmums "PRO BRO Group” atklāja savu pirmo automatizēto tuneļveida automazgātavu Latvijā, Rīgā, Juglas ielā. Gada laikā uzņēmums galvaspilsētā ir atklājis jau 4 mazgātavas, kopumā investējot vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Latvijā uzņēmums joprojām redz lielu potenciālu biznesa paplašināšanai, ko pierāda augošais klientu skaits. Lai arī joprojām popularitātes augšgalā ir pašapkalpošanās mazgāšanas iespējas, uzņēmums ir pārliecināts, ka šī tendence Latvijā tuvākā gada laikā mainīsies, jo jau šobrīd uzņēmuma dati liecina, ka Latvijā klienti arvien vairāk iegādājas automazgātavu abonementus.

Ienākot Latvijas tirgū, kā lielāko izaicinājumu “PRO BRO” min cilvēku paradumu mainīšanu, jo īpaši visā, kas saistīts ar auto uzturēšanu. Piemēram, pēdējo gadu laikā Latvijā milzīgu popularitāti ir iemantojušas pašapkalpošanās automazgātavas, kuru izmantošana jau daudziem kļuvusi par ikdienu. Uzņēmumā skaidro, ka tā rezultātā Latvijā valda priekšstats, ka pašapkalpošanās automazgātavas ir izdevīgākas gan naudas, gan laika ziņā. Taču “PRO BRO” pieredze rāda, ka tie, kas izmēģina tuneļveida mazgātavas, izvēlas tās izmantot arī turpmāk, jo galu galā pašiem nekas nav jādara un auto tiek kvalitatīvi nomazgāts mazāk nekā divu minūšu laikā.

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.