Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (Administratoru asociācija) turpmāk būs tiesīga lemt par maksātnespējas procesa administratoru sertifikāta darbības izbeigšanu, ja tiks rupji pārkāpts Maksātnespējas procesa administratoru profesionālās ētikas kodekss.

Jaunais Ētikas kodekss no 1.marta būs saistošs visiem maksātnespējas procesa administratoriem, kā to paredz grozījumi Maksātnespējas likumā, informē Administratoru asociācijas pārstāve Justīne Plūmiņa.

«Šis ir vēsturisks lēmums maksātnespējas procesa administratoru vides sakārotošanai Latvijā, jo līdz šim Administratoru asociācijai šādu tiesību nebija. Jaunajā Ētikas kodeksā īpaši akcentēts jautājums par maksātnespējas procesa administratoru objektivitāti un godīgumu, uzliekot administratoram pienākumu atturēties no tādas rīcības vai uzvedības, kas var radīt šaubas par viņa objektivitāti, godīgumu vai taisnīgumu,» norāda Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.

Saņemot informāciju no policijas, Maksātnespējas administrācija (MNA) nepieciešamības gadījumā lems par apcietināto administratoru atcelšanu no procesiem vai viņu sertifikāta anulēšanu, intervijā Latvijas Radio sacīja MNA direktore Inese Šteina.

Šteina apliecināja, ka MNA oficiāla informācija par aizturētajām personām aizvien nav, tāpēc piektdien Valsts policijai (VP) nosūtīts informācijas pieprasījums. MNA cer atbildi saņemt šodien, lai, izvērtējot sniegto informāciju, lemtu par tālākajām darbībām.

Kā skaidroja Šteina, ja konkrētajām personām būs aizliegts ieņemt amatu, tad MNA nekavējoties vērsīsies tiesā par administratoru atcelšanu no procesiem. Ja tiks piemērots, piemēram, tāds statuss kā apsūdzētais, tiesājamais, tad MNA arī varēs operatīvi lemt par maksātnespējas administratora sertifikāta darbības izbeigšanu.

MNA direktore pauda, ka pārkāpumi jebkurā nozarē ir normāla situācija. «Protams, ir jāvērtē, cik tie ir būtiski un sistemātiski,» viņa norādīja Tāpat ir svarīgi, lai Maksātnespējas administrācijai ir pietiekošs instrumentu klāsts šo pārkāpumu konstatēšanai un lēmumu pieņemšanai, viņa uzsvēra.

Maksātnespējas administratoru brīvais tirgus, iespējams, ļautu nozarei veiksmīgi pašregulēties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vai ļaut kreditoriem pašiem izvēlēties maksātnespējas administratoru? Atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā izkristalizējās laikraksta Dienas Bizness rīkotajā apaļā gada diskusijā par maksātnespējas nozares problēmām un nepieciešamajām reformām tās veiksmīgā attīstībā. Pašlaik maksātnespējīgajiem uzņēmumiem administratori tiek piešķirti rindas kārtībā, ko fiksē datorsistēma. Taču kreditora brīva izvēle attiecībā uz maksātnespējas administratoru, iespējams, ļautu nozarei veiksmīgi atrisināt administratoru reputācijas jautājumu, jo, piemēram, līdzīgi kā zvērinātu advokātu vai notāru gadījumā klients izvēlētos tikai tāda administratora pakalpojumus, kurš savas prasmes jau iepriekš pierādījis darbos un kura reputācija ir augstā līmenī. Tādā veidā notiktu arī administratoru pašregulācija un sava veida pašattīrīšanās – ar brīvā tirgus mehānisma līdzekļiem, kas liktu administratoriem rūpēties par savu reputāciju, konkurēt, pilnveidoties, būt labākajiem savā jomā.

Maksātnespējas procesa administratoru profesionālās Ētikas komisiju vadīs zvērināts advokāts un maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa, informē Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas pārstāve Justīne Plūmiņa.

Par viņa kandidatūru vienbalsīgi vienojušies Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas Ētikas komisijas locekļi 2015.gada 4.martā, sanākot uz pirmo Ētikas komisijas sēdi.

Par komisijas priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta zvērināta advokāte un maksātnespējas procesa administratore Ilze Bagatska.

Kā galveno Ētikas komisijas uzdevumu Ētikas komisijas priekšsēdētājs A.Rasa norāda profesionālo ētikas standartu ievērošanas veicināšanu administratoru profesionālajā darbībā, savukārt rupju ētikas normu pārkāpumu gadījumos Ētikas komisijai ir jānodrošina, ka administratora profesijā nedarbojas personas, kuras apzināti vai neapzināti rīkojas neatbilstoši profesionālajiem un ētikas standartiem.

Maksātnespējas nozares attīstībā vērojama stagnācija, kā rezultātā Latvijas ekonomikai tiek radīti zaudējumi, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) diskusijā AmCham perspektīva (Outlook) pauda Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (Administratoru asociācija) valdes priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Novicāns.

Viņš atzīmē, ka galvenais iemesls stagnācijai maksātnespējas nozarē ir politikas un mērķu neesamība, kā arī patieso problēmu un nozares priekšlikumu ignorēšana. «Visas problēmas, uz kurām pēdējā laikā norādījusi gan Valsts kontrole, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Ārvalstu investoru padome, ir jau ilgstoši aktuālas.»

Novicāns atgādināja, ka Administratoru asociācija jau 2013.gadā diskusijā AmCham perspektīva (Outlook) vērsa uzmanību uz problēmām un negatīvajām tendencēm maksātnespējas procesu norisē: novēlotiem maksātnespējas procesu pieteikumiem, fiktīviem kreditoriem, slēptiem aktīviem, valdes locekļu nesodāmību par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, faktiskās maksātnespējas dienas nekonstatēšanu, nepilnīgu tiesisko regulējumu.

Saeima ceturtdien, 22.decembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz noteikt stingrāku maksātnespējas administratoru darba uzraudzību, kā arī ieviest brīvā tirgus principu tiesiskās aizsardzības procesā, informē Saeimas Preses dienests.

Šī ir daļa no plašākās maksātnespējas procesa reformas, ko sadarbībā ar Tieslietu ministriju un citām iesaistītajām pusēm gatavo Saeimas Juridiskā komisija, norāda tās priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka šajos likuma grozījumos iekļauti ar maksātnespējas administratoru uzraudzību saistīti jautājumi, kas saskaņoti Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē un atbalstu tiem pauduši arī darba devēju konfederācijas, komercbanku asociācijas un ārvalstu investoru padomes pārstāvji.

Komisija turpinās darbu pie citiem jautājumiem, kas gan prasīs plašākas diskusijas, ņemot vērā, ka iesaistītajām pusēm ir diametrāli pretēji viedokļi, piemēram, saistībā ar valdes locekļu atbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu., pauž G.Bērziņš.

Notikusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēde, kurā pārrunāja VID reformas norises gaitu, aktualitātes, un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultātus, informē Finanšu ministrija.

Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un šā gada 30. maijā ir noslēdzies sešu VID reformas ietvaros izstrādāto tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.

VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

Saeimas Juridiskajā komisijā šodien vairākums deputātu nobalsoja par priekšlikumu izslēgt no likumprojekta normu, ka maksātnespējas procesa administratori būtu pielīdzināmi valsts amatpersonām.

Šādu priekšlikumu grozījumiem Maksātnespējas likumā pirms otrā lasījuma iesniedza deputāti Gunārs Kūtris (NSL) un Inguna Sudraba (NSL). Par viņu priekšlikumu šodien nobalsoja seši deputāti, bet viens deputāts bija pret.

Klātesošais administrators Kaspars Novicāns izteicās, ka šī ir «deklaratīva norma», kas bijis redzams gada laikā, kopš tā ir spēkā. Viņš uzsvēra, ka patlaban grozījumos tiek iestrādāti un nodoti daudzi instrumenti Maksātnespējas administrācijai, lai uzraudzītu procesus un lai tie būtu vēl caurskatāmāki.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina aģentūrai LETA vien noteica, ka «deputātiem ir sava vara».

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Saeima ceturtdien, 10.novembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz nākamgad noteikt stingrāku maksātnespējas administratoru darba uzraudzību, kā arī ieviest brīvā tirgus principu tiesiskās aizsardzības procesā, informē Saeimas Preses dienests.

Šis pirmais jautājumu bloks paredz Maksātnespējas administrācijas funkciju paplašināšanu un brīvā tirgus principa ieviešanu tiesiskās aizsardzības procesā. Vairākums deputātu un ekspertu ir vienisprātis par nepieciešamību šīs izmaiņas skatīt paātrinātā kārtā ārpus likumprojekta, kas paredz visaptverošas izmaiņas maksātnespējas regulējumā. Konceptuāli šie priekšlikumi saskaņoti Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē, un atbalstu tiem pauduši arī darba devēju konfederācijas, komercbanku asociācijas un ārvalstu investoru padomes pārstāvji. Ar šo likumprojektu plānojam strādāt tā, lai tas stātos spēkā jau 1.janvārī, bet virkni likuma normu varētu sākt piemērot 2017.gada pirmajā pusē, iepriekš norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Rīgas apgabaltiesa šodien nolēma paturēt apcietinājumā divās krimināllietās aizdomās turēto, no amata atstādināto maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu.

Šodien tiesa vērtēja arī administratoru Ilmāra Krūma un Naura Durevska sūdzības par piemēroto apcietinājumu, un arī viņu abu sūdzības tika noraidītas.

Apcietinājumu Sprūdam, Krūmam un Durevskim Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa kā drošības līdzekli piemēroja 9.jūnijā. Tai dienā tika apcietināts arī finansists Jorens Raitums, kuru policija jau pēc pāris dienām atbrīvoja, piemērojot viņam ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Administratori patlaban atcelti no pienākumu pildīšanas.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Trijotnes apcietināšana saistīta ar likvidējamo Trasta komercbanku.

Valsts policija aizturējusi likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Krūma telefons ir izslēgts, savukārt Sprūda birojā aģentūrai LETA norādīja, ka viņš nav uz vietas, taču apliecināja, ka maksātnespējas administrators būšot pāris dienas atvaļinājumā, un ieteica sazināties, iespējams, pirmdien.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

Arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas rīcībā patlaban nav informācijas par abu administratoru aizturēšanu.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem norādīja, ka kopumā tikušas aizturētas četras personas, tostarp maksātnespējas procesa administratori.

Uzskatot, ka ir iespējams uzlabot maksātnespējas administratoru uzraudzību bez finansējuma palielināšanas, 27 advokāti ir izveidojuši Latvijas zvērinātu advokātu padomes (LZAP) Maksātnespējas tiesību advokātu sekciju (MTAS) un gatavo priekšlikumus Saeimas Juridiskajai komisijai maksātnespējas procesa efektivizācijai, informē Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Komunikācijas konsultante Elīna Kalniņa.

«Publiski ir izskanējis, ka 2017.gada valsts budžetā tiesiskās vides uzlabošanai Tieslietu ministrijai piešķirti 6,5 miljoni eiro, kas pamatā tiks maksātnespējas administrācijas stiprināšanai. Mēs atbalstām maksātnespējas administratoru pakalpojumu tirgus liberalizāciju, tomēr tērēt šādus līdzekļus 283 maksātnespējas administratoru uzraudzībai ir nesamērīgi,» skaidro LZAP priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska.

«Lai tautsaimniecībai vitāli svarīgā maksātnespējas reforma noritētu sekmīgi, arī mēs vēlamies aktīvi līdzdarboties atbilstošu tiesību aktu izstrādē un pilnveidošanā. Pašlaik gatavojam jaunu administratoru uzraudzības un kontroles modeli iesniegšanai Saeimā, jo redzam, ka to ir iespējams efektivizēt arī bez finansējuma palielināšanas. Priekšlikums ietver speciālas disciplinārlietu kolēģijas izveidi, kurā darbotos gan visu juridisko profesiju pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas un tiesu sistēmas pārstāvji. Vienlaikus atbalstām arī lielākas lomas piešķiršanu administratoru uzraudzībā tiesai un kreditoriem.»

2017. gada laikā maksātnespējas administratoru skaits sarucis no 312 līdz 255; šogad iecerēts pabeigt pērn aizsākto administratoru eksamināciju

Šādu ainu iezīmēja Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktore Inese Šteina. Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra, ka pagājušais ir bijis pārmaiņu gads, jo notikusi maksātnespējas administratoru reforma, noteikts amatpersonas statuss un eksaminācija, disciplināratbildība, kā arī uzsāktas pārbaudes prakses vietās.

I. Šteina norādīja, ka pērn organizēti divi administratoru kvalifikācijas eksāmeni, kurus kārtojuši 100 cilvēki. To nokārtojuši 84, savukārt 16 līdz ar eksāmena nenokārtošanu zaudējuši tiesības strādāt par administratoru. MNA direktore norādīja, ka iepriekšējo kvalifikācijas vērtējumu par konkrēto cilvēku atbilstību administratora pienākumu pildīšanai bija sniedzis Maksātnespējas administratoru asociācijas Sertifikācijas centrs 2015. gadā. Tomēr I. Šteina nemācēja atbildēt uz jautājumu, kas ir piešķīris pirmo kvalifikācijas sertifikātu (Maksātnespējas administrācija vai administratoru Sertifikācijas centrs) tiem 16 administratoriem, kuri nenokārtoja kvalifikācijas eksāmenu. Interesanti, ka 2017. gadā kā galvenais iemesls (19 gadījumos) administratora sertifikāta darbības izbeigšanai bija paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu un tikai nākamais (16 gadījumu) bija – negatīvs vērtējums kvalifikācijas eksāmenā, astoņos gadījumos administrators nebija pietecies kvalifikācijas eksāmena kārtošanai, un tikai četros gadījumos sertifikāta darbības izbeigšanas pamatā bija pilnvaru ļaunprātīga izmantošana. MNA direktore vērsa uzmanību, ka ir vairāki gadījumi, kad paša administratora iesniegums par sertifikāta darbības izbeigšanu tika saņemts pēc tam, kad tiesībsargājošās iestādes bija aizturējušas konkrētās personas vai arī tām tika piemērots aizdomās turētā statuss. Pēc I. Šteinas sacītā, nākamais kvalifikācijas eksāmens notiks jau šonedēļ, un uz to pieteikušies 35 administratori, bet aprīlī paredzēts administratora amata pretendentu eksāmens, kuram pieteikušās 27 personas.

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valde ārkārtas sēdē lēmusi par faktu pārbaudi saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par atsevišķu maksātnespējas procesa administratoru darbībām ar Ķemeru sanatorijas ārstnieciskā ūdens urbumiem un dūņu atradnes vietām, informē asociācijas pārstāve Justīne Plūmiņa.

Administratoru asociācijas valde līdz 9.martam ir pieprasījusi informāciju visiem publiski minētajiem maksātnespējas procesa administratoriem, kā arī bijušajai maksātnespējas procesa administratorei Tatjanai Poņatovskai. Pēc tam šis jautājums tiks vērtēts Ētikas komisijā.

Atgādinām, ka TV3 raidījums Nekā personīga svētdien vēstīja, ka dažas vērtīgās minerālūdens ieguves vietas Ķemeros par ļoti maziem līdzekļiem nopirkuši ar sanatoriju līdz šim saistīti maksātnespējas administratori, tādējādi, iespējams, iegūstot kontroli pār tālākajiem ar Ķemeriem saistītajiem procesiem. No visiem vērtīgajiem urbumiem un dūņu ieguves vietām Ķemeru sanatorijas saimnieku rīcībā ir tikai viens minerālūdens urbums.

Darba strīdu, tiesu varu pārstāvju disciplinārlietas, kā arī īrnieku un izīrētāju strīdus varētu izskatīt divās instancēs

Intervijā DB tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs iezīmē aktualitātes tiesu reformā, to atslogošanā, kritizē maksātnespējas administratoru pārāk lielo skaitu, kā arī izsakās par sarunu procedūru ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD). Latvija teju kā saņēmusi pozitīvu OECD Pretkukuļošanas darba grupas atzinumu par gatavību pievienoties organizācijai. «Pretkukuļošanas sadaļa iestāšanās sarunās ir smagākā sadaļa. Galvenie virzieni šajā jautājumā ir sodu politikas maiņa pārrobežu kukuļošanas jautājumos, paredzēti ļoti bargi sodi fiziskām personām, vesela virkne pasākumu finanšu jomā, piemēram, komercbanku darbībā. Pamatā uzsvars tiek likts uz riska novēršanu,» saka ministrs.

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Maksātnespējas mašinēriju grib novirzīt uz citām sliedēm, kreditoriem dodot iespējas iecelt savu administratoru; ārvalstu investori nemierā ar piedāvātajiem izpildes termiņiem

To liecina Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016. – 2020. gadam izskatīšanas gaita Ministru kabineta komitejā. Par šajā projektā ietverto un tā īstenošanu vēl gaidāmas cīņas Saeimā.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina skaidro, ka šogad tiek plānots pabeigt darbu pie administratoru uzraudzības, savukārt 2017. gadā strādāt pie kreditoru iespējām izvēlēties administratoru, ja viņus neapmierina tiesas ieceltais rindas kārtībā. Paredzēts, ka attiecīgs likumprojekts valdībā tiks iesniegts līdz 2017. gada 1. jūnijam. Sākotnēji tiesnesis iecels administratoru, kura kārta pienākusi, savukārt tad, kad tiesa būs atzinusi leģitīmo kreditoru kopumu, tie varēs neakceptēt ieceltā administratora sagatavoto rīcības plānu un iecelt citu – savu administratoru, kuram uzticas un kurš varētu īstenot to, ko uzskata par vajadzīgu leģitīmie kreditori. «Strīdus par kreditoru leģitimitāti izskata tas pats tiesnesis, kurš atzinis uzņēmumu par maksātnespējīgu, tādējādi veicinot ne tikai tiesas uzraudzību, bet arī atbildību,» skaidro L. Medina. Tādējādi kreditori par administratoru varēs iecelt arī personu, kura nav sertificēts administrators, piemēram, zvērinātu revidentu, zvērinātu advokātu, zvērinātu tiesu izpildītāju, kuri izrādījuši interesi veikt administratora pienākumus, bet kuriem tā nav pamatnodarbe. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis uzskata, ka piedāvājums paredz nozīmīgu reformu, lai atjaunotu kreditoriem iespējas uzticēties maksātnespējas procesam un stiprināt tiesu lomu šajos procesos.

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Līdz ar likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu Valsts policija (VP), iespējams, aizturējusi arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Gan Raituma, gan Durevska telefoni bija izslēgti.

Durevskis ir strādājis kopā ar Sprūdu, savukārt Raituma vārds skaļāk izskanēja pēc aizturēšanas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kuras ietvaros tika aizturēts toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš Raitumu dēvēja par savu finansistu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP).

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.