Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Rodoties viedokļa atšķirībām gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, satiksmes ministrs Aivis Ronis, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.

«Koalīcijai ir iespēja turpināt strādāt,» savā paziņojumā medijiem uzsver Ronis, paužot atbalstu Ministru prezidenta Valda Dombrovska mērķim par Latvijas dalību eirozonā un Eiropas «kodolā».

Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās Ronis pārrunās ar valdības vadītāju V. Dombrovski.

Tikmēr šodien publicētajā sarunā ar laikrakstu Diena ministrs nav komentējis ne potenciālās demisijas iemeslus, ne laiku, ne citus šādas iespējamās rīcības apsvērumus.

Kā atgādina laikraksts, A. Ronis par nodomu demisionēt jau aizvadītās nedēļas sākumā ir informējis premjeru Valdi Dombrovski, kurš ministru pierunājis amatā palikt līdz februāra beigām, pirmdien vēstīja portāls Pietiek.com.

Politiķus no satiksmes ministra amata jātur pēc iespējas tālāk, bet par ministru ir jābūt racionālam profesionālim, kas spēj komunicēt ar nozari, Db.lv atzina Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Aivars Tauriņš.

Viņš norādīja, ka satiksmes ministram būtu jābūt arī tādam, kas labi pārzina krievu valodu un spēj saprast un cienīt austrumu kultūru. Šādā amatā vislabāk iederētos racionāls cilvēks, kurš varētu būt ekonomists vai tehnokrāts.

Otrdien kļuva zināms, ka, rodoties viedokļa atšķirībām gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, satiksmes ministrs Aivis Ronis, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā. Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās Ronis pārrunās ar valdības vadītāju V. Dombrovski.

Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs norādīja, ka A. Roņa darbības sākumposms bijis aktīvs un intensīvs. Ministram bijusi vēlme iedziļināties satiksmes nozares problemātikā un notikušas dažādas tikšanās ar tās pārstāvjiem. Taču pēc tam A. Ronis «sastapās ar realitāti» un bijis jāpāriet uz darbiem, kas tik raiti vairs neesot veikušies, sacīja A. Tauriņš.

Patlaban darbojas sešas «Picu darbnīcas» – īpašnieka baušķenieka Renāra Roņa hobijs piecu gadu laikā pārvērties nopietnā uzņēmumā, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Jaunāko, sesto picēriju 21. maijā atklāja Rīgā, Ģertrūdes ielā. R. Ronis atzīst, ka tagad jāsakārto uzņēmuma iekšējā struktūra, pēc tam atvēršot vēl vismaz divas «Picu darbnīcas».

«Picu cepšana savulaik man bija hobijs. Receptes izstrādāju pats, taisīju, kā pašam tīk,» stāsta R. Ronis. Uzņēmējs mācījies Bauskas 1. vidusskolā, ieguvis baņķiera izglītību un maģistra grādu sociālajās zinībās. Pirms uzņēmuma atvēršanas strādājis ar analītisko informāciju Latvijas Bankā. 2009. gadā radusies vēlēšanās atpūsties no visa ierastā un savu hobiju pārvērst uzņēmējdarbībā.

«Pats strādāju, apkalpoju klientus un guvu pozitīvas emocijas. Panākumus nodrošināja tas, ka piedāvāju labu produktu, par ko pats atbildu,» saka R. Ronis. Pirmā ēstuve izveidota Jelgavā, otrā – Rīgā, trešā – Bauskā.

«Paldies par padomu. Es zinu, ka viņš ir ļoti kvalificēts cilvēks ar starptautisko un liela uzņēmuma vadīšanas pieredzi. Varbūt pa šo laiku viņš ir uzlabojis zināšanas arī aviācijas jomā.»

Tā uz laikraksta Diena ieteikumu: «Varbūt jums lidostas vadītājs jāmeklē tuvāko domubiedru lokā - tajā ir arī Mārtiņš Bondars, kurš varētu atbilst nosauktajām prasībām.» atbildējis satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Viņa vienīgais netikums ir tas, ka mēs ar Mārtiņu esam labi draugi, un es negribu pakļaut viņu tām šausmām, jo paredzu, kā mediji to uztvers. Taču man būs tikšanās arī ar Mārtiņu,» atklājis A. Ronis.

Jautāts, vai ir konsultējies par kandidātiem ar Dzintaru Zaķi, kas ir pārējie pretendenti, ministrs laikrakstam atbildējis: «Tikšos ar visiem cilvēkiem, kuri varētu kandidēt uz šo amatu. Atturēšos saukt vārdus bez viņu piekrišanas, jo sarunas ir diskrētas. Protams, darba apspriedēs informēšu gan parlamentāro sekretāru Klāvu Olšteinu, gan Dzintaru Zaķi. Mums ir ļoti konstruktīva sadarbība. Pieļauju iespēju piesaistīt arī personāla atlases kompāniju, bet vēl neesmu izlēmis, vai to darīšu.

Lai politiskās dzīves vērotājiem dzīve nešķistu pārāk garlaicīga, par demisiju ir paziņojis satiksmes ministrs Aivis Ronis. Kādi ir viņa apsvērumi, argumenti šāda soļa speršanai, visticamāk, uzzināsim kaut kad nākotnē. Šeit tikpat labi varētu būt runa par nesaskaņām ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) par vienu vai otru jautājumu, gan iespēju, ka Ronis ir saņēmis pievilcīgāku darba piedāvājumu.

Katrā ziņā kuluāros jau ilgāku laiku bija dzirdams, ka Satiksmes ministrijas vadītāja vieta nebūt nav tas postenis, kuru Ronim ļoti gribētos ieņemt, un citos «ūdeņos» viņš jūtoties daudz komfortablāk. Ja vien tā ir taisnība, jāteic, ka šāda attieksme ir bezatbildīga – nav pareizi uzņemties veselas nozares vadību, ja tajā notiekošais pašam nešķiet diez ko interesanta padarīšana. Atskatoties uz Roņa paveikto viņa ministrēšanas laikā, godīgi jāteic – nekā īpaša, ko pieminēt, jau nav. Vai, kā atzina nozares eksperti – viņš nevienam netraucēja.

Aviokompānijas airBaltic lieta tā arī «karājas gaisā», būtiskākais jautājums, kura kontekstā ir pieminēts kompānijas Latvijas Dzelzceļš vārds, ir algu palielināšana tās valdes locekļiem, par lidostas Rīga turpmāko attīstību skaidrības nav, bet pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss ir izvērties par plaša mēroga tiesvedības pasākumu, kura iznākums droši vien būs tad, kad attīstītākās Eiropas valstīs jau kursēs pavisam citas paaudzes vilcieni. Turklāt jāpiemin, ka tieši Satiksmes ministrijas līmenī bija jāveic kontrolējošais darbs, lai ar jauno pasažieru vilcienu iepirkumu visi jautājumi tiktu atrisināti efektīvi un valsts interesēm atbilstoši. Diemžēl notika pretējais – vispirms atbilstoši valdības mandātam tika parakstīts līgums, bet pēc tam pati valdība sāka runāt par to, ka šis dokuments nekam neder. Valdības līmenī jau ir izskanējis viedoklis, ka Ronis esot labs dažādu viedokļu sabalansētājs, un tam var piekrist – viņš nenoliedzami ir atzīts diplomāts, kurš tika augstu novērtēts, savulaik pildot ārlietu ministra pienākumus. Un tās arī ir sfēras, kurās ir nepieciešamas Roņa spējas. Savukārt attiecībā uz satiksmes ministra posteni jāpiekrīt apgalvojumam, ka tas jāieņem profesionālim, bet Ronis tāds nav. Citiem vārdiem sakot, šajā gadījumā spilgti pierādījies, ka viens cilvēks nevar būt vienlīdz labs visu ministriju vadītāju amatos.

Nacionālā aviompānija airBaltic mārketinga nolūkos pamanījusies piedāvāt ceļotājiem atlaides, sasaistot to ar padomju armijas dienu, uz ko satiksmes ministrs Aivis Ronis ir reaģējis visnotaļ vīrišķīgi — atsaucis no kompānijas padomes Kasparu Briškenu.

Tas arī ir revolucionārākais vismaz pagaidām zināmais solis no Roņa puses, jo līdz šim viņš ir mēģinājis darboties iespējami klusāk un nemanāmāk. Turklāt, kā zināms, Ronis ir aizejošs ministrs — būdams kārtīgs diplomāts, viņš ir sapratis, ka demisionēt vajag teju pēdējā brīdī, pirms eksplodē viss, kas līdz šim noticis gan ar mediācijas procesu jauno pasažieru vilcienu iepirkumu sakarā, gan ar finansējumu ceļu vajadzībām, gan ar to pašu aviokompāniju airBaltic. Vispirms par notikušo pēc būtības...

Pirmkārt, nevar noliegt, ka Latvija PSRS sastāvā nonāca okupācijas rezultātā — tas ir vispārzināms fakts. Taču lielais vairums padomju armijā dienošo latviešu tur nonāca nevis brīvprātīgi, bet gan piespiedu kārtā — bija jādodas vai nu divus gadus «dzimteni» sargāt, vai arī cietumā. Tādējādi daudziem šajā armijā kādreiz dienējušajiem 23. februāris vairāk ir atmiņu diena par diviem bezjēdzīgi «nolauztiem» gadiem, kam nav nekāda sakara ar nostalģiju pēc padomju varas. Tie, kam tuva ir padomiski nostalģiskā iešmigošana, vairāk ir iecienījuši uzvaras pieminekļa šturmēšanu Pārdaugavā 9. maijā.

Līdzšinējais satiksmes ministrs Aivis Ronis oficiāli turpinās strādāt līdz 1. martam, taču šodien viņš aizvadījis pēdējo Ministru kabineta sēdi, esot šajā amatā.

A. Ronis pirms iepriekš paziņoja, ka viņam dažos jautājumos ir izveidojušās viedokļa atšķirības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, un, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, viņš pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.

Kļuvis zināms, ka vakantajam satiksmes ministra amatam tiks virzīts pašreizējais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.

A. Ronis ir dzimis 1968. gada 20. maijā Kuldīgā. Viņš bijis Latvijas vēstnieks ASV un NATO. A. Ronis nav nevienas politiskās partijas biedrs, tomēr bijis ministrs divās valdībās. No 2010. gada 29. aprīļa līdz 3. novembrim bija ārlietu ministrs Valda Dombrovska valdībā. 2011. gada 25. oktobrī apstiprināts par satiksmes ministru V. Dombrovska valdībā.

«Domāju, ka tā vai citādi ķīmija izveidojās ar premjeru,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts ar kuriem ministriem viņam vislabāk sapasējis, sacījis tikko kā demisionējušais satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Sanāca tā, ka šajā valdībā ir viens mans grupasbiedrs un viens studiju biedrs. Roberts Ķīlis, ar ko kopā studējām filozfiju. Atis Pabriks, ar kuru arī studējām kopā. Edgars Rinkēvičs. Tad es, protams, gribu teikt, ka pozitīvu iespaidu atstāja Ilze Vinķele. Arī ar visiem pārējiem kolēģiem,» viņš norādījis.

«Viens no iemesliem, kādēļ es atkāpjos, ir, ka es vairs nevaru palīdzēt ne koalīcijai, ne opozīcijai. Viņiem ir jātiek galā. Kā es jau lietoju analoģiju, kuru ASV lieto attiecībā pret Eiropu. Ar koalīciju situācija ir līdzīga. Amerikāņi saka: kam jāzvana uz Eiropu, lai uzzinātu Eiropas viedokli? Iedodiet mums vienu telefona numuru. Es pieļauju, ka valdošjai koalīcijai iekšēji nav skaidrs, kam jāzvana, lai mēs uzzinātu koalīcijas viedokli. Tam vajadzētu būt premjeram... Un premjeram ir visas iespējas sapurināt koalīciju,» skaidrojis A. Pabriks.

Nacionālā apvienība (NA) būtu gatava uzņemties atbildību par Satiksmes ministriju (SM) un iegūt satiksmes ministra portfeli, šorīt sarunā ar Latvijas Radio sacīja apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

«Ja mēs skatāmies pēc Nacionālās apvienības pārstāvniecības valdībā un pārstāvniecības Saeimā, tad, salīdzinot ar citām politiskajām partijām, tas neapšaubāmi ir neproporcionāli, tomēr es gribētu teikt, ka šis nav Nacionālās apvienības pašmērķis, kā rezultātā varbūt tiktu destabilizēta situācija valdībā,» sacīja G. Bērziņš.

NA līdzpriekšsēdētājs atzīmēja, ka patlaban apvienībā nav runāts par konkrētu satiksmes ministra kandidātu, tomēr apvienībai nebūtu grūti atrast ar satiksmes nozari saistītu profesionāli, kurš varētu pretendēt uz satiksmes amatu.

Db.lv jau vēstīja, ka otrdien kļuva zināms, ka, rodoties viedokļa atšķirībām gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, satiksmes ministrs Aivis Ronis, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā. Demisijas tehniskās detaļas tuvākajās dienās Ronis pārrunās ar valdības vadītāju V. Dombrovski.

Pēc starptautiskās lidostas Rīga pašreizējā vadītāja Arņa Luhses atbrīvošanas no amata, lidostu kādu laiku vadīs kāds no valdes locekļiem, sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

Sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka pagaidu lidostas vadītājs tiks nozīmēts uz laiku, kamēr tiks izvēlēts jauns lidostas valdes priekšsēdētājs. Ministrs arī pastāstīja, ka jaunu lidostas vadītāju vēlas izraudzīties pats, jo ne īpaši ticot konkursiem.

Kā galvenās prasības lidostas amata kandidātam, A. Ronis nosauca pieredzi lielu uzņēmumu vadīšanā un kaut minimālu izpratni par aviāciju. Atbildot uz jautājumu – vai ir iespējama ārvalstu speciālistu piesaistīšana – A. Ronis norādīja, ka tas neesot iespējams, jo lidostas vadītāja atalgojums nav konkurētspējīgs.

Sarunā ministrs norādīja, ka neuzticība līdzšinējam lidostas vadītājam Arnim Luhsem izteikta tādēļ, ka viņš neesot spējis panākt sadarbību ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, lidostai nav izdevies piesaistīt jaunus pārvadātājus un galamērķus, kā arī notiek kavēšanās ar lidostas rekonstrukciju.

Premjers Valdis Dombroviskis ir pārliecināts, ka pēc ministra demisijas pieņemšanas satiksmes ministra atrašanai laika pietiks.

Ministrs solījis pabeigt virkni iesākot darbu, neskatoties uz to, ka viedokļi par valsts kapitālsabiedrību vadītāju algām abu starpā atšķiras, norādīja premjers. Ronis pieminēja atalgojuma jautājumu, kur nav bijusi vienprātība koalīcijā - viņaprāt, miljoniem vērtu aktīvu pārvaldītāju, piemēram, Latvijas dzelceļš (LDz), vadītāji ir pelnījuši lielāku atalgojumu. Ronim nebija izdevies pārliecināt Saeimas deputātus, ka nepieciešams algu palielinājums, bet valdība, tostarp premjers to atbalstījis.

Premjers gan norādīja, ka diskusijās ar Saeimu algu pieaguma griesti bijuši 10 minimālās algas. Nepatīkams pārsteigums bija šo griestu pārsniegšana, kaut arī Satiksmes ministrija iepriekš tādus grozījumus bija virzījusi. Jāpiebilst, ka Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā šādus algu griestus konceptuāli ir atbalstījusi.

Lai gan nākamā satiksmes ministra kandidātu izvērtēšanas procesā tālāk virzītais Anrijs Matīss bija tikai viena no kandidatūrām, patlaban Satiksmes ministrijas vadītāja amatam Matīss ir vienīgā kandidatūra un citas varbūtības apspriestas netiek, un tiek cerēts, ka A. Matīss tiks apstirpināts Satiksmes ministra amatā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja premjers Valdis Dombrovskis. Jautāts, vai A. Matīss tiks apstiprināts satiksmes ministra amatā, viņš norādīja, ka to parādīs trešdien, 27. februārī, paredzētās tikšanās ar Saeimas frakcijām. Premjers atklāja, ka koalīcijas partijas ir «atvērtas» šim priekšlikumam, bet «gala vārdi nav pateikti».

Dombrovskis A. Matīsa atbilstību satiksmes ministra amatam pamatoja ar lielu pieredzi valsts pārvaldē, kā arī lielu profesionālo pieredzi nozarē. Premjers arī piebilda, ka Satiksmes ministrija pēc darbu apjoma un problēmām ir viena no «smagākajām» ministrijām, kā aktuālākās un visvairāk sasāpējušās problēmas minot nacionālo lidsabeidrību airBaltic, jauno vilcienu iepirkumu, situāciju ar ceļiem u.c.

Latvijai un arī pārējām Baltijas Jūras reģiona valstu ietvaros jārod līdzsvars, sabalansējot augstos vides aizsardzības standartus un reģiona valstu ekonomiskās intereses un iespējas, piedaloties Baltijas Jūras Valstu padomes (BJVP) transporta ministru piektajā konferencē Maskavā, norādīja satiksmes ministrs Aivis Ronis.

BJVP transporta ministru konferences darba kārtībā tika izskatīti jautājumi par jūras transporta attīstības turpmākajām perspektīvām starptautisko ekoloģisko vienošanos kontekstā.

Savukārt, pārrunājot Latvijas un Krievijas sadarbību transporta jomā, A. Ronis un Krievijas Federācijas transporta ministrs Maksims Skolovs, atzina, ka sadarbība kravu pārvadājumu jomā attīstās sekmīgi, par ko liecina kravu apjomu pieaugums, izmantojot Latvijas ostas.

Satiksmes ministrs A. Ronis tikšanās laikā uzaicināja Krievijas transporta ministru M. Sokolovu viesoties Latvijā.

Līdzšinējais Latvijas satiksmes ministrs Aivis Ronis oficiāli turpina strādāt līdz rītdienai - 1. martam.

Pēdējo Ministru kabineta sēdi, esot šajā amatā, viņš jau aizvadīja 26. februārī.

Jāatgādina - A. Ronis iepriekš sacīja, ka viņam dažos jautājumos ir izveidojušās viedokļa atšķirības gan ar valdības koalīciju, gan opozīciju, un, lai noņemtu spriedzi koalīcijā, viņš pieņēmis lēmumu aiziet no darba valdībā.

Galerijā aplūkojamas fotogrāfijas, kurās iemūžinātas A. Roņa darba gaitas satiksmes ministra un citos amatos laika posmā no 2006. gada līdz 2013. gadam.

No amata atsauktais airBaltic padomes pārstāvis Kaspars Briškens nebija zinājis, ka padomes locekļiem jānodarbojas ar operatīvajām darbībām, kontrolējot reklāmu saturu, tāpēc viņš ir neizpratnē par Satiksmes ministra Aivja Roņa lēmumu.

^{Ekrānšāviņš: Iepriekš izsūtītais airBaltic piedāvājuma saturs}

Satiksmes ministrs atsaucis no uzņēmuma padomes K. Briškenu, kurš, pēc ministra sacītā, nav pienācīgā līmenī kontrolējis uzņēmuma darbu, lai nepieļautu, ka Latvijas nacionālais aviopārvadātājs popularizē neeksistējošas valsts armijas un jūras kara flotes svētkus, kurus atzīmēja par godu Sarkanās armijas pirmajai uzvarai pār vācu spēkiem pie Narvas un Pleskavas, teikts ministra paziņojumā medijiem.

«Uzņēmuma mārketinga un biļešu pārdošanas stratēģijai ir jāatbilst nacionālā pārvadātāja statusam un atbildībai,» uzsver Ronis.

Beramkravu termināļa 1.kārtas pārkraušanas jaudas sasniedz 1 milj. t gadā; šobrīd tas demonstrē savu varēšanu klientiem

Jaunajā SIA Riga Bulk Terminal (RBT) terminālī tiek apkalpots jau otrais kuģis, patlaban testējot un pārkraujot nepārtikas preču (mālzeme) izkraušanas līnijas un aprīkojumu. Augusta sākumā tika izmēģinātas pārtikas preču līnijas, izkraujot no kuģa dzelzceļa vagonos sojas izspaidas. Savukārt septembra beigās uzņēmums plāno pārbaudīt kuģu uzkraušanas tehniku. Klientu pārliecināšana par termināļa iespējām ir pašu rokās, taču riski, kas saistīti ar ģeopolitisko krīzi Ukrainā un var atstāt ietekmi uz kravu plūsmu ne tikai šajā terminālī, bet visās Baltijas valstu ostās, šobrīd grūti prognozējami pat uzņēmuma sadarbības partneriem Krievijā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RBT izpilddirektors Arnis Ronis. DB jau vēstījis, ka RBT viens no sadarbības partneriem ir Krievijas lielākais dzelzceļa infrastruktūras operators graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 tūkst. specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem.

«Manai dzīvei pašlaik ir divas daļas. Viena saistās ar iztikas pelnīšanu ģimenei, un tie ir divi nelieli uzņēmumi. Otra ir sabiedriskā darbība – Ekonomistu apvienībā 2010 esmu valdes loceklis,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, jautāts, ar ko patlaban nodarbojas, stāstījis uzņēmējs Mārtiņš Bondars.

«Šobrīd, piemēram, tajā gatavojam valdības gada darba vērtējumu, ko publicēsim 15. novembrī. Tajā pašā reizē pasniegsim Spīdolas balvu. Partijām pagājšruden uzdevām jautājumus, saņēmām atbildes. Apskatīsim, kā veicies ar plānotā izpildi. Sabiedriskais darbs man patiešām patīk un mani interesē, tas ir veids, kā varu turpināt akadēmiskumu, ko esmu ieguvis studijās ASV,» runājot par darbu ekonomistu apvienībā, sacījis M. Bondars.

Jautāts par amatiem, viņš arī atklājis: «Es neslēpju – esmu atvērts piedāvājumiem, kas man liktos interesanti. To esmu darījis zināmu cilvēkiem, kam ir noteicošais vārds, lemjot par šiem jautājumiem. Līdz šim citi acīmredzot likušies vērtīgāki kandidāti, bet tā dzīvē notiek.»

Premjers Valdis Dombrovskis (V) satiksmes ministra amatam ir uzrunājis vairākus pretendentus, arī ministrijas valsts sekretāru Anriju Matīsu, apliecina pats Matīss.

«Uzrunāti ir vairāki kandidāti, tai skaitā arī es,» apliecināja Matīss, gan norādot - ja izkristalizēsies, ka viņš paliks vienīgais pretendents, tad vēl būšot jāvērtē un jādomā, vai amatu pieņemt.

Uz jautājumu, no kādiem faktoriem būs atkarīgs lēmums, Matīss norāda, ka ir daudzi faktori, kurus viņš izvērtēs. «Kā zināt, es neesmu politiķis un nekad nevienā politiskā partijā neesmu bijis, līdz ar to ir jāskatās, kāda ir politiskā reakcija, kāda ir nozares reakcija, un tikai tad var pieņemt kādu lēmumu,» uzsvēra valsts sekretārs.

Viņš uzskata, ka jaunajam ministram, pirmkārt, ir jāpabeidz uzsāktās lietas, bet galvenais un svarīgākais uzdevums, ņemot vērā, ka ir apstiprināta jaunā finanšu perspektīva, ir jānodrošina, lai finansējums pēc iespējas ātrāk nonāktu transporta nozarē.

Vakantajam satiksmes ministra amatam tiks virzīts pašreizējais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Par šādu kandidatūru satiksmes ministra amatam vienojušies Vienotības pārstāvji un pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri, veidojot koalīciju, uzņēmušies politisko atbildību par šo ministriju.

Šonedēļ Matīss tiksies ar Saeimas frakcijām, un arī šonedēļ Saeima varētu lemt par uzticības izteikšanu šim kandidātam.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes skaidroja, ka par tālāko procesu šajā jautājumā varētu lemt trešdien, 27.februārī, proti, būs zināms, vai ir koalīcijas atbalsts Matīsam un jautājumu par kandidāta apstiprināšanu var virzīt šīsnedēļas Saeimas sēdē. Ja būs nepieciešamas papildu konsultācijas, jautājums Saeimā tiks skatīts pēc nedēļas, piebilda Dombrovskis.

Stikla kapu pieminekļu un aksesuāru ražotājs SIA Glasstone nolēmis savu produkciju vest arī ārpus Latvijas - uz valstīm, kurās kapu kultūra ir tikpat spēcīga kā Latvijā, un kapu iekārtošanas sezona ir visu gadu, informē uzņēmumā.

«Šur tur pasaulē jau ir atrodami formā kausēti stikla kapakmeņi, bet Glasstone piedāvājums ar savu tehniku atšķiras. Kausētie stikla pieminekļi ieņem savu formu krāsnī, pavadot tajā pat vairākas nedēļas. Mūsu mākslinieks ir ar maģistra grādu stikla mākslā, lielu uzņēmību un vīziju padarīt gaišāku Latvijas kapu vidi,» stāsta Glasstone īpašnieks Ernests Ronis.

Produktu piedāvājums šobrīd sastāv gan no stikla krāvuma tehnikā radītiem pieminekļiem, gan arī formā kausētiem, kas bieži ir laba kombinācija ar tradicionālo laukakmeni un marmoru, kā arī stikla kapu soliņiem. Glasstone ir nolēmuši savu produkciju vest ārpus Latvijas, uz valstīm, kurās kapu kultūra ir tikpat spēcīga kā Latvijā, un kapu iekārtošanas sezona ir viscaur gadu.

Satiksmes ministrs Aivis Ronis pieņēmis lēmumu par Valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja apstiprināšanu un nākamajā pirmdienā, 10. decembrī, uzdevis sasaukt akcionāru sapulci.

Par valdes priekšsēdētaju plānots iecelt līdzšinējo valdes locekli un valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Aldi Mūrnieku, informē Satiksmes ministrija (SM). Ministrija norāda, ka A. Mūrniekam ir administratīvā pieredze lidostas darba organizācijā, kā arī profesionālas zināšanas aviācijas jomā.

Vienlaikus plānots samazināt valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes locekļu skaitu līdz pieciem.

Db.lv jau vēstīja, ka oktobrī no amata pienākumiem tika atbrīvots līdzšinējais lidostas vadītājs Arnis Luhse. Viņa pienākumus pildīja lidostas valdes loceklis Aldis Mūrnieks.

Spriedums Šveices kompānijas Stadler Bussnang (Stadler) prasībā pret pasažieru pārvadātāja pa dzelzceļu Pasažieru vilciens (PV) un Spānijas kompānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF) 2012.gada 2.aprīļa noslēgtā iepirkuma līguma grozījumu atzīšanu par būtiskiem Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā būs pieejams 30.decembrī, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Tiesas sēdē ceturtdien tika pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības un sāktas tiesas debates.

Stadler pārstāvis zvērināts advokāts Māris Brizgo sēdē ceturtdien tiesai norādīja, ka uztur spēkā prasības pieteikumu par PV un CAF noslēgtā līguma par vilcienu piegādi grozījumu atzīšanu par būtiskiem.

Viņš uzsvēra, ka CAF un PV noslēgtais līgums būtu jāatzīst par spēkā neesošu, jo iepirkuma procedūra ir pārtraukta.

Arī atbildētāja PV pārstāvis Aivis Ronis norādīja, ka noslēgto iepirkuma līgumu tādā redakcijā, kādā tas ir parakstīts, nevar atzīt par spēkā esošu, jo bija jārīko jauna iepirkuma procedūra.

Savukārt attiecībā uz ārvalstu investoru aizsardzību, viņš atzīmēja, ka CAF ar iepirkuma līguma parakstīšanu, kas ir pretlikumīgs, nav ieguvis tiesisko paļāvību.

Divus gadus nostrādājuši mājražotāja statusā, zīmola Cepiens radītāji ir izveidojuši ceptuvi un restorānu Rīgā Pārdaugavā, Meža ielā

Tagad Cepiena komanda kaļ plānus par paplašināšanos.

DB jau rakstīja, ka pirms dažiem gadiem Denīze Lapinska un Uldis Ronis uz Rīgas birojiem sāka no rītiem izvadāja siltus mafinus, smalkmaizītes un citus kārumus, bet pusdienlaikā pieveda salātus un zupas. Tāpat viņi klāja galdus dažādos korporatīvajos pasākumos. Savu piedāvājumu nosaucot Cepiens.

Sasniedzot 50 klientus un apjomus, kas pēc Pārtikas un veterinārā dienesta noteikumiem vairs neatļauj mājās ražot, lai turpinātu attīstīties, Cepiena komandai biznesa turpināšanai bija nepieciešamas ražošanas vai ēdināšanas telpas.

2014. gada sākumā atrastas piemērotas telpas Meža ielā, kurās iepriekš mitinājās kafejnīca Telle. Cepiena izkārtne pie nama fasādes parādījās tikai 2015. gada rudenī, jo iesākumā, saskaņā ar līguma nosacījumiem ar iepriekšējiem telpu nomniekiem, darbība notikusi, izmantojot nosaukumu Telle. Ieguldot vairākus desmitus tūkstošus eiro, izremontētas un labiekārtotas telpas, kredīti šim mērķim netika ņemti.