2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

No ārpuses viss ir labāk redzams, bet no iekšpuses – grūtāk izdarāms.

Sākotnēji Liene Stokenberga pilna servisa nekustamo īpašumu kompāniju Latio konsultēja kā ārēja eksperte, bet pirms nepilna gada tika uzaicināta vadīt uzņēmuma personālu. Iepriekš viņa strādāja Samsung, Dienas Medijos un Lattelecom, un Latio pārstāvētā nekustamā īpašuma pirkšanas un vērtēšanas nozare krasi atšķiras no jomām, kur viņa strādāja iepriekš. «Laikā, kad biju paņēmusi radošo pauzi pusotra gada garumā, domāju, ka man būtu interesants Latvijas uzņēmums, kurā varētu investēt savu starptautisko pieredzi un uzkrātās zināšanas. Vienlaikus vēlējos, lai tā nav kompānija tikai ar vienu biroju, bet ideālā gadījumā strādātu visā Latvijā. Tā arī sanāca. Vispirms Latio mani uzaicināja veikt vienu pētījumu, kurā iesaistījos kā ārēja eksperte, bet pēc divu mēnešu kopdarba tiku uzaicināta nākt vadīt personālu. Parasti no ārpuses viss ir labāk redzams, bet no iekšpuses ir grūtāk izdarāms,» teic L. Stokenberga.

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.

Iesniedzot fiziskās personas matiskā stāvokļa deklarāciju, ir dota iespēja brīvprātīgi deklarēt iepriekš nedeklarētos, laika posmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim gūtos ar iedzīvojuma ienākuma nodokli apliekamos ienākumus. Deklarējot šos ienākumus iedzīvotājiem tiek dota iespēja samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā, informē VID.

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka par iepriekš nedeklarētiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem, kas gūti laika periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, uzskatāmi jebkuri ienākumi, kas nav minēti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantā.

Par tādiem uzskatāmi – ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības, tai skaitā ienākumi no pakalpojumu sniegšanas, ienākumi no sava īpašuma iznomāšanas; ienākumi, kas nav iepriekš deklarēti, no reģistrētas saimnieciskās darbības; nedeklarētie, Latvijā gūtie algota darba ienākumi («aplokšņu alga»); nedeklarētie, ārvalstīs gūtie algota darba ienākumi; ienākumi no regulāriem darījumiem ārvalstu valūtas tirgū; no 2001.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 11. jūnijam gūtie, nedeklarētie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas personas īpašumā ir bijis mazāk par 12 mēnešiem; no 2007.gada 12.jūnija līdz 2007.gada 31.decembrim gūtie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Aprīlī nedaudz samazinājusies Sandras Kalnietes un Ģirta Valda Kristovska jaundibinātās partijas Pilsoniskā savienība, kā arī Aigara Štokenberga un Arta Pabrika veidotā spēka popularitāte, taču valdības partiju reitingu tabulā lielu izmaiņu nav, atsaucoties uz Latvijas faktu jaunākajiem aptaujas dati, raksta laikraksts Diena.

Aptaujas līderpozīcijās joprojām ir Saskaņas centrs ar 11,8% atbalstītāju, otro vietu saglabājusi Zaļo un Zemnieku savienība, par kuru balsotu 7,7% pilsoņu. Par Pilsoniskā savienība aprīlī vairs gatavi balsot tikai 4,9% aptaujāto, kas ir mazāk nekā martā, kad šī spēka reitings bija 6,3%. A. Štokenberga veidotās partijas popularitāte no 5,1% martā samazinājusies līdz 4% aprīlī.

A.Freimanis pieļauj, ka potenciālie šo partiju vēlētāji mazliet vēl nogaida. "Aigara Štokenberga un viņa domubiedru atbalsts parakstu vākšanai par grozījumiem pensiju likumā tiek argumentēti kritizēts gan no valdošo politiķu, pirmām kārtām, Godmaņa, gan no dažu pensionāru organizāciju puses. Tas rada bažas arī daļā pensionāru par jau esošo pensiju izmaksāšanas garantijām ilgtermiņā, par sociālā budžeta stabilitāti."

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

CSP dati atklāj, ka 2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).

Trešdien Tautas partijas valdē darbu sācis Mareks Segliņš. Mareks Segliņš ieņem Aigara Štokenberga vietu, kuru no partijas izslēdza 19.oktobrī par šķeltniecisku darbību, Db.lv informēja TP Saeimas frakcijas preses sekretāre Una Pušpūra.

Tautas partijas statūti paredz, ka Tautas partijas valdi ievēl Tautas partijas kongresā. Ja kāds no Tautas partijas valdes locekļiem beidz pildīt darbu valdē, viņa vietā stājas nākamais visvairāk balsu saņēmušais kandidāts. Pēc partijas 9.kongresa 2006. gada 9. decembrī pēc balsu skaita uzreiz pēc Aigara Štokenberga ir Mareks Segliņš.

Mareks Segliņš ir Tautas partijas biedrs no partijas dibināšanas, savulaik bijis Iekšlietu ministrs, tagad ir Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs.

Tautas partijas valdē ir 11 locekļi – partijas priekšsēdētājs un desmit valdes locekļi. Valdes locekļu vēlēšanās ievēlēti visvairāk balsu saņēmušie kandidāti. Valdes sēdēs ar balsstiesībām piedalās TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs un TP Jaunatnes organizācijas priekšsēdētājs.

Nerimst cīņas par atkritumiem galvaspilsētā

Aigara Štokenberga vadītā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir spērusi, jāatzīst, visnotaļ racionālu soli - paziņojumu, ka tā vēlas apturēt Rīgas domes noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību. Runa ir par domes lēmumu, kas paredz, ka ar nākamo gadu iedzīvotāji vairs paši nevarēs izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju, bet pilsēta būs sadalīta dažos «kvadrātos», un katru no tiem apsaimniekos viena pašvaldības izvēlēta firma.

Turklāt vismaz teorētiski skaitīsies, ka šo apsaimniekošanu veic pati dome, jo nauda par attiecīgo pakalpojumu būs jāmaksā pašvaldībai. Pirmkārt, šāda kārtība kropļo konkurenci, jo tdējādi dažas firmas tiek pasludinātas par visvarenām, bet citām ielauzties tirgū ir faktiski liegts. Otrkārt, arī paši apsaimniekotāji, kuri būs ieguvuši Rīgas domes izredzēto statusu, patiesībā būs lūdzēju lomā, jo būs atkarīgi no tā, kad un cik daudz naudas pašvaldība izdomās tiem izmaksāt par paveikto. Turklāt galīgi nav skaidrs, ko iesākt namsaimniekiem, ,ja viņus neapmierinās saņemtais pakalpojums.

Pieaugusī inflācija un likmju kāpums kredītņēmējiem dažās bankās veicinājis aktīvāku kredītbrīvdienu ņemšanu.

«Šobrīd kredītņēmēji biežāk izsaka vēlēšanos paņemt kredīta brīvdienas - to var izskaidrot ar situāciju tirgū - arvien pieaugošo inflāciju, RIGIBOR un arī EURIBOR likmju kāpumu, kredīta procentu likmju pieaugumu. Izmantojot kredīta brīvdienas, kredītņēmēji izvēlas nogaidīt un sekot līdzi, kā attīstīsies tirgus situācija,» atzina DnB NORD Bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis. DnB NORD Bankā iespējams atlikt pamatsummas atmaksu uz laiku līdz 2 gadiem. Hansabankas, kura piedāvā «brīvdienas» līdz 5 gadiem, pārstāvis Ivars Svilāns minēja, ka nav tendence būtiski augt pieprasījumam pēc kredītbrīvdienām.

Nav skumju tendenču

Balsojums Saeimā par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu var arī nebūt. To intervijā laikrakstam Dienas bizness pieļauj Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kura vadītajai valdībai šodien Saeimā ir jāpārdzīvo opozīcijas rosinātais neuzticības balsojums.

Jūsu vadītā valdība ir paudusi apņēmību turpināt darbu. Cik lielā mērā var runāt par šīs valdības stabilitāti, turklāt ilgtermiņā?

Lielā mērā tas ir atkarīgs no pašas koalīcijas spējām sastrādāties un spējas pieņemt lēmumus. Kamēr valdība būs spējīga pieņemt lēmumus, tikmēr tā var strādāt. Ja šajā brīdī mēs spēsim atrisināt jautājumus, kas saistīti ar 2008. gada valsts budžetu, kas saistās ar ļoti smagām problēmām, jo ir būtiski noturēt pašreiz piedāvāto makroekonomisko rāmi. Respektīvi, runa ir par 1% lielu budžeta pārpalikumu, nepārskatot ienākumu prognozes. Ja mēs spēsim šo pārbaudījumu izturēt Saeimā, tad valdības izredzes strādāt tālāk palielinās.

24-25. septembrī darba vizītē Latvijā ieradīsies ES reģionālās politikas komisāre Danuta Hūbnere, lai piedalītos starptautiskā konferencē "Robežas vieno", kurā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas atbildīgo iestāžu pārstāvji izvērtēs līdzšinējos sasniegumus, ieviešot Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG atbalstītos projektus. Konferencē tiks pārrunāta arī pārrobežu sadarbības programmu īstenošanu 2007.-2013.gadā. Vizītes laikā komisāre tiksies Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigaru Štokenbergu, īpašu uzdevumu ministru Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normundu Broku, kā arī Eiropas Savienības valstu vēstniekiem Latvijā. Komisāre apmeklēs a/s Laima, kurā ražošanas procesu pilnveidošanai tiek izmantoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi.

Preses iespējas:

24. septembrī

" plkst. 17.00 konferences "Robežas vieno" atklāšana, Reval Hotel Latvija, zāle Omega 1, otrajā stāvā

" pēc konferences atklāšanas ap plkst. 18.00 komisāres Danutas Hubneres un ministra Aigara Štokenberga kopējais preses brīfings

25. septembrī

" plkst.11.00-11.10 Ministru prezidenta Aigara Kalvīša, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Štokenberga un komisāres Danutas Hūbneres kopējais preses brīfings, Ministru Kabinets

(ja neesat akreditēti darbam Ministru kabinetā, lūdzam pieteikt caurlaides Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā pa tālruni: 7082828 vai 7082919)

" 13.00 - 13.30 Valsts stratēģiskās atsauces pamatprogrammas parakstīšana, a/s "Laima"

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 % (2017. gadā – 11,8 %).

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 10,5 % – no 352 eiro mēnesī 2017. gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2 % (no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī).

2015. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014. gadu, pieauga par 7,6 %, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2014.gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

2015. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 8 %, sasniedzot 448 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās par 6,7 % un sasniedza 349 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākie ienākumi ir Rīgā, un tie ir par 79 % lielāki nekā vistrūcīgākajā reģionā Latgalē.

Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums par 11,2 % bija Zemgalē (368 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 5 % bija Pierīgā (446 eiro mēnesī). Pārējos reģionos ienākumu pieaugums bija līdzīgs: Latgalē par 8,5 % (284 eiro mēnesī), Kurzemē – par 8,3 % (389 eiro mēnesī), Rīgā – par 7,6 % (509 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,5 % (343 eiro mēnesī).

Latvijas bankas pētījums Sērijveida dzīvokļu tirgus analīze saistībā ar kreditēšanas un iedzīvotāju maksātspējas novērtējumiem liecina, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kas gribējuši ņemt hipotēku kredītu mājokļa iegādei, to jau ir izdarījuši, un tie pārsvarā ir iedzīvotāji, kas mēnesī pelna vairāk nekā 300 Ls.

Pašlaik visvairāk potenciālo hipotēku kredītu ņēmēji ir Latvijas iedzīvotāji ar ienākumiem, kas atrodas zemākajā piemērotajā ienākumu grupā, ar ikmēneša ienākumiem no 201 līdz 250 Ls. Tas skaidrojams ar to, ka lielākā daļa iedzīvotāju ar ienākumiem virs 300 Ls mēnesī hipotekāro kredītu jau paņēmuši, vai arī negrasās to darīt.

No aptaujātajiem respondentiem hipotēku kredītu jau paņēmuši 33% no tiem, kuru ienākumi ir virs 400 Ls, 31% no tiem, kuru ienākumi ir no 301 līdz 400 Ls, 24% no tiem, kuru ienākumi ir no 251 līdz 300 Ls, un 16,5% no tiem, kuru ienākumi ir no 201 līdz 250 Ls.

Lielāko 100 ražotāju apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies par 30%.

Par to liecina DB apkopotais 100 lielāko lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju Top 100. Lielākie lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji 2012. gadā kopumā apgrozījuši 184,54 miljonus Ls.

Savukārt kopējā lielāko ražotāju peļņa pārsniegusi 36 miljonus Ls, kas pieaugusi vairāk nekā divas reizes.

2012. gada rezultāti šajā sektorā kopumā rāda, ka sasniegts straujš palielinājums gan ienākumu, gan ražošanas apjomu ziņā, taču detalizētāka analīze liecina, ka galvenokārt tas sasniegts uz augkopības rēķina. Atsevišķiem augkopības uzņēmumiem rentabilitāte pārsniegusi 30%.

Sekmē augkopība

Nozīmīgāk kopraža pērn pieauga graudaugiem. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas apkopotajiem datiem, ievākta pēdējo 20 gadu rekordraža – 2,1 milj. tonnu. Ļoti straujš kāpums bija vērojams augkopībā, kur saskaņā ar aprēķinu gala produkcijas apjoms palielinājies par 28,4%. To apliecina arī lielāko augkopībā strādājošo uzņēmumu apgrozījuma pieaugums – SIA Uzvara-lauks tas pieaudzis par 66,8%, SIA Joži – par 71%, bet SIA ZS Veģi – par 44% pret iepriekšējo gadu.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Deloitte publicējis ikgadējo pētījumu Football Money League, kurā apkopo pasaules bagātākos klubus. Klubi tajā tiek ierindoti pēc ienākumu lieluma 2006./2007. gada sezonā.

Real Madrid trešo gadu pēc kārtas ir ieņēmis pirmo pozīciju ar 351 miljonu EUR lieliem ienākumiem.

Arsenal šā gada līgā ir izdevies pacelties visstraujāk – par četrām vietām līdz piektajai.

Interesants ir fakts, ka Top 5 komandu vidū trīs ir no Anglijas, kas ir nebijusi situācija.

Real Madrid un Manchester United ir kļuvuši par pirmajiem futbola klubiem, kuru vienas sezonas ienākumi ir pārsnieguši 300 miljonus EUR.

Futbola līgas 20 pelnošāko klubu kopējie ienākumi ir pieauguši par 11% līdz 3,7 miljardiem EUR. Tas ir trīs reizes vairāk nekā top 20 klubu ienākumi pirmajā futbola naudas līgā 1996./97. gada sezonā.

Biznesa žurnāls Business Week apkopojis pērnā gada 10 ienesīgākās filmas ASV. Šo filmu vidū dominē fantastikas un animācijas filmas, pirmajās trīs vietās ierindojoties Spider-Man 3, Shrek the Third un Transformers.

Spider-Man 3 uzstādījis divus 2007. gada rekordus - sasniedzot lielākos ienākumus filmas pirmajās izrādīšanas dienās, kā arī lielākos ienākumus 2007. gada laikā. Kompānijas Sony veidotā filma 2007. gada laikā guva 336,5 miljonu USD ienākumus.

Shrek the Third ienākumi 2007. gadā bija 321 miljons USD, līdz ar ko Paramount un DreamWorks veidotās animācijas filmas Shrek trešā daļa ierindojas 2007. gada ienesīgāko filmu topa otrajā vietā.