Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un transporta nozares uzņēmēju delegācija turpina vizīti – biznesa misiju – Ķīnā, apmeklējot Čendu, kas ir viens no svarīgākajiem ekonomikas, transporta, tirdzniecības, finanšu, kā arī elektronikas, IT tehnoloģiju un automašīnu ražošanas centriem Ķīnā, informē SM Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Vizītes laikā delegācija tikās ar Čendu pilsētas vicemēru Liu Shoucheng, kurš ir atbildīgs par loģistikas un transporta jautājumiem Čendu. Latvijas puse informēja par Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūras piedāvātajām iespējām un potenciālo sadarbību transporta jomā. Savukārt Vicemērs Liu prezentēja Čendu transporta nozares attīstības plānus, tostarp mērķi trīs gadu laikā Čendu uzcelt otru lidostu, uzsverot Čendu apņemšanos kļūt par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ķīnā un vārtiem uz Eiropu. Tāpat puses pārrunāja iespēju izveidot tiešo gaisa satiksmes savienojumu starp Rīgu un Čendu, Rīgai kļūstot par reģiona būtiskāko aviācijas mezglu un nodrošinot savienojumu starp Eiropu un Āziju.

Nākamās nedēļas nogalē, svētdien 17. janvārī ar rallijsprintu Ērgļi 2010

sāksies Latvijas rallijsprinta čempionāts. Paredzēts, ka šosezon tiks aizvadīti

septiņi posmi, kuros tiks noskaidroti valsts čempioni piecās ieskaites klasēs.

2010. gada rallijsprinta čempionāta kalendārā atrodami septiņi posmi. Plānots, ka četri posmi risināsies

kopā ar rallija čempionātu – Sarma 2010 Gulbenes rajonā, Madona 2010, Kurzeme 2010 Liepājā un Latvija 2010 (visticamāk – Kuldīgā).

Pērn pionieru loma tika Kurzemes rīkotājiem, kuri pirmie centās apvienot ralliju un rallijsprintu vienā pasākumā. Viedokļi par eksperimentu dalījās, tomēr, ņemot vērā sarukušo dalībnieku abos čempionātos, posmu apvienošana ir veids, kā izdzīvot un pārciest nelabvēlīgo ekonomisko situāciju valstī. Vēl rallijsprinta čempionāta kalendārā iekļauti Kalnamuiža 2010 Kurzemes pusē un Gulbis 2010 Gulbenē. Bet čempionāta pirmais posms rallijsprints Ērgļi 2010 jau pēc pusotras nedēļas, 17. janvārī tiks aizvadīts Ērgļu apkārtnē. 2009. gadā Ērgļi debitēja rallijsprintā un braucēju un līdzjutēju atmiņās palikuši kā lieliskas ziemas sacensības interesantā trasē. Sniega segas biezums un sinoptiķu prognozes liecina, ka arī šogad Ērgļos gaidāmas īstas ziemas sacīkstes. Rīkotāji sportistiem sagatavojuši trīs ātrumposmus, kurus būs jāveic trīs reizes. Viens no dopiem (ar slaveno tramplīnu) virzīsies pa pērn izmantoto ceļu, bet pretējā virzienā. Pārējie divi ātrumposmi ir jauni, tikai vienam atkārtojas neliela daļa no pērn izmantotās trases. Dopu garums – seši, septiņi kilometri. Iepazīšanās ar trasi notiks sestdien, bet rallijsprinta plānotais starts 17. janvārī plkst. 9.35 Road klasei un plkst. 10 sporta automašīnām. Interesanti, ka par sacensību dalībnieku var kļūt ikviens autobraucējs – Road klasē, kas distanci veic pēc regularitātes principa, var piedalīties ar standarta automašīnām. Arī dalības maksa Road grupā dalībnieku piesaistīšanas nolūkā samazināta līdz 60 LVL.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā ir pieaugusi Latvijas kravu pārvadātāju interese par jauniem autopārvadājumu tirgiem un šā gada sākumā spēkā stājās Latvijas un Irānas valdības nolīgums par pasažieru un kravu starptautiskajiem autopārvadājumiem, 2016.gada 1. un 2.februārī Rīgā norisinājās pirmā Latvijas un Irānas kopējā komisijas sēde. Tās laikā tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu, kā arī Irānas delegācija iepazīstināja ar pārvadājumu organizācijas nosacījumiem savā valstī, informē VAS Autotransporta direkcija.

Kopējās komisijas sēdē tika panākta vienošanās par 300 universālo atļauju apmaiņu autopārvadājumu veikšanai, paverot iespēju pārvadātājiem veikt divpusējos, tranzīta pārvadājumus un pārvadājumus uz un no trešajām valstīm. Tikšanās laikā Ināras delegācija iepazīstināja kārtību, norēķinoties par degvielu, ārvalstu pārvadātājiem, Irānas ceļu maksām, kā arī dažādiem autopārvadājumu kontroles un organizācijas jautājumiem.

Irānas delegācija izrādījusi interesi par sadarbības iespējām ne tikai autotransporta jomā, bet arī par kravu transportēšanu, izmantojot jūras pārvadājumus. Tāpat Latvija tika aicināta pievienoties Starptautiskajam Ziemeļu un Dienvidu transporta koridoram (NSTC), kas paredzēts kravu transportēšanai, izmantojot autotransportu, dzelzceļa satiksmi un jūras pārvadājumus. Transporta koridors savieno Indijas okeānu, Persijas līci, Irānu, Kaspijas jūru, Krieviju un Ziemeļeiropu.

Japānā notikusī zemestrīce ir līdz šim postošākā valsts vēsturē, un, ņemot vērā Japānas parāda līmeni, eksperti saskata ekonomikas lejupslīdes iespējas, taču tajā pat laikā viņi norāda, ka valsts var kompensēt zaudētās ražošanas jaudas, jo citos Japānas reģionos ražošanas kapacitāte nav līdz galam izmantota.

Pasaules ekonomisti nākuši klajā ar pirmajām aplēsēm par zemestrīces un tai sekojošā cunami ietekmi uz Japānas ekonomiku.

Bank of America Merrill Lynch ekonomisti pašreizējo situāciju mēģinājuši salīdzināt 1995. gadā notikušo līdzīga rakstura dabas katastrofu Japānas pilsētas Kobes reģionā. Toreiz gada griezumā vissmagāk skartajā Hjogo prefektūrā ražošana saruka par 3,1%. Tuvākajā apkārtnē ražošanas kritums bija aptuveni 1 - 2 %. Kobes reģions ir relatīvi liels un toreiz veidoja aptuveni 12,4% no Japānas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ekonomistu aprēķini liecina, ka kopumā toreizējā katastrofa samazināja Japānas ekonomikas izaugsmi par aptuveni 0,4 līdz 0,5 procentpunktiem. Taču ražošanas kapacitāte citos Japānas reģionos spēja kompensēt zemestrīces skarto radīto ražošanas iztrūkumu, tāpēc valsti joprojām turpinājās ekonomikas izaugsme. Turklāt zemestrīces postījumu likvidēšanas darbu devums Japānas ekonomikai bija aptuveni 2 – 3 % apmērā no IKP, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku nākamo divu gadu laikā.

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Par savas privātmājas iegādi Mārupē sapņo ļoti daudzas ģimenes. Šai vietai raksturīga samērā jauna savrupmāju un rindu māju apbūve, bieži vien ar lielām platībām un plašiem zemes gabaliem.

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, pirmajā pusgadā Mārupē nav noticis neviens privātmājas iegādes darījums vērtībā virs EUR 300 000 (darījumi uz pirkuma līguma pamata). 2018. gadā kopā tika reģistrēti pieci darījumi 300 000 EUR vērtībā vai virs tās, no kuriem gada vērtīgākais īpašums nopirkts par EUR 460 000.

2019 gada pirmā pusgada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.1

Eur 298 000

Baltlāču iela, 366.2 kv.m telpu platība un 1800 kv.m plaša zeme.

Vērtīgākajam pirmā pusgada darījumam raksturīga ļoti liela telpu platība un tam atbilstoša zeme.

Nr.2

Eur 259 000

Grūdupu iela, 233.9 kv.m telpu platība un 1538 kv.m plaša zeme.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Kopš Latvijas vēstniecības atklāšanas Uzbekistānā 1992.gadā ir iegūta nenovērtējama pieredze darbam Centrālāzijas reģionā, kas pakāpeniski radīja iespēju paplašināt Latvijas pārstāvniecību vēl četrās reģiona valstīs – Kirgizstānā, Tadžikistānā, Afganistānā un Turkmenistānā.

Reģionā ir specifiska biznesa un sadzīves vide, kura, šķiet, dažbrīd rada nepārvaramus šķēršļus biznesa kontaktu dibināšanai. Tomēr prakse rāda, ka ir radīti nepieciešamie priekšnoteikumi veiksmīgai un ilglaicīgai ekonomiskai sadarbībai.

Pēdējo trīs gados, kopš Eiropas Savienības (ES) stratēģijas Centrālāzijas reģionā pieņemšanas, ES dalībvalstis ir uzsākušas jaunu politisko un ekonomisko attiecību posmu ar Centrālāzijas reģiona valstīm. Tāpēc var uzskatīt, ka Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizīte Tadžikistānā jūlijā ir loģisks turpinājums pērn oktobrī notikušajai prezidenta valsts vizītei Centrālāzijas reģiona valstīs – Kazahstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, un nozīmīgs politisks stimuls un atbalsts divpusējo ekonomisko sakaru veicināšanai. Jāatzīst, ka tieši politiskais atbalsts augstā līmenī ir viens no svarīgākajiem ekonomiskās sadarbības katalizatoriem Centrālāzijas reģionā. Latvijas prezidents ir pirmais ES dalībvalstu prezidents, kurš apmeklējis Centrālāzijas valstis valsts vizītes ietvaros.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Ķīnas kravu piesaistē Latvijas tranzīta koridoram nākamais posms konkrētu sadarbības projektu identificēšanai būs informācijas apmaiņa abu valsts iestāžu, uzņēmumu starpā un detalizētas analīzes veikšana, informēja Satiksmes ministrijā.

Tas nolemts, ņemot vērā abu pušu skaidri pausto vēlmi sadarboties un kopīgo izpratni par sadarbības iespējām, īpaši attiecībā uz pievienotās vērtības kravu piesaisti, skaidro ministrijā.

Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvju delegācija Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā 9.septembrī noslēdza biznesa misiju ar vizīti Šanhajā.

Delegācija tikās ar Šanhajas vicemēru Jangu Žuačinu apmeklēja Šanhajas ostas Vaigačao konteineru termināli un Hongča lidostu, kā arī piedalījās biznesa apaļā galda sarunās.

Šanhajas vicemērs augstu novērtēja Latvijas delegācijas vizīti Ķīnā, kā arī apliecināja ieinteresētību sadarbības padziļināšanā un izteica cerību, ka šī vizīte, kuras laikā Latvijas pārstāvji tikās ar augstām Ķīnas amatpersonām, dos nepieciešamo stimulu praktiskas sadarbības intensificēšanai.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Transporta nozares uzņēmēji un politiķi ļoti dažādi vērtē Latvijas sadarbības iespējas ar Turciju; bez valsts ieklausīšanās biznesa teiktajā nekādu vērā ņemamu perspektīvu nebūs

Nule notikusī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Latvijā akcentēja atšķirīgo veidu, kādā domā, lietas uztver, lēmumus pieņem un rīkojas mūsu valsts politiķi, ierēdņi un komersanti. Proti, uzņēmēji un politikas veidotāji dažādi skaidro, kādēļ augstā viesa delegācijā nebija transporta nozari pārstāvošā ministra (vien daži šīs jomas uzņēmēji), tādēļ Turcijas–Latvijas biznesa forumā līdz biznesam bija tālu, un par viesu pulku nedaudz kuplākā lokā sanākušajiem mūsu valsts komersantiem, šķiet, tā īsti nebija, ar ko parunāt.

Vispirms – valsts viedoklis, neizceļot, vai to paudusi Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu vai Satiksmes ministrija vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tātad Turcijas prezidents ir nesen ievēlēts, vizītes organizēšana noritējusi steigā, un vispār viesi izvēlas, kuri ministri brauks un kuri nebrauks ciemos, kā arī to, kuri uzņēmēji būs delegācijā. Namatēvs, šajā gadījumā Latvija, tā sakot, noteikumus neizvirza, vien var laipni palūgt, ko labprāt vēlētos redzēt pie sevis ciemos. Jāņem arī vērā, ka salīdzinoši īsā laikā ir piedzīvota teju vai vizīšu un tikšanās pārbagātība dažādos līmeņos. Proti, prezidents Andris Bērziņš šogad aprīli Turcijā ticies ar nu jau bijušo šīs valsts prezidentu Abdullu Gilu, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss maijā – ar savu turku kolēģi un oktobrī ar Turcijas vēstnieku Latvijā. Tādējādi abu valstu biznesa pārstāvjiem bijusi iespēja dibināt kontaktus, kam arī ir domātas dažādas vizītes, un pastāv iespēja, ka uzņēmēji turpina tiešu sadarbību. Skaidrs, ka viens no galvenajiem Turcijas prezidenta vizītes iemesliem ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nākamā gada pirmajā pusē, uz to tad arī uzsvars. Un nav jau tā, ka nemaz netika pārrunāti transporta nozarei būtiski jautājumi. Latvija sarunās līdz šim izcēlusi sadarbību aviācijā, transporta savienojumus starp Baltijas un Melno jūru, tostarp konteinervilcienu Zubr. Ak, jā, kamēr situācija Melnās jūras reģionā nenorimšot, tikmēr par nopienām kravu plūsmām grūti ko tālāk runāt.

No šī gada 10. līdz 15.martam plaša Latvijas uzņēmēju delegācija dosies uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un Kataru, lai piedalītos Ministru Prezidenta Valda Dombrovska oficiālajā vizītē.

Vizīte tiek organizēta pēc Latvijas puses iniciatīvas, lai meklētu jaunus eksporta tirgus Latvijas ražotājiem un piesaistītu Latvijai jaunas investīcijas, norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Uzņēmēji, kas dosies vizītē pārstāv izglītības, finanšu, IT, kokapstrādes, transporta un loģistikas, būvniecības un nekustamā īpašuma, enerģētikas, metālapstrādes, pārtikas ražošanas, medicīnas pakalpojumu un citas jomas.

Latvijas biznesa delegācijai AAE un Katarā notiks biznesa forumi un individuālās tikšanās, kā arī nozaru apaļā galda diskusijas. Vadoties no uzņēmēju definētajām biznesa interesēm, tiks organizētas individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Vizītes ietvaros plānotas tikšanās arī ar dažādām tirdzniecības veicināšanas organizācijām.

Lai pārliecinātos, ka pret Covid-19 vakcinētām personām ir droši apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus, ir nepieciešams veidot šādus pilotprojektus, aģentūrai LETA uzsvēra koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš uzsvēra, ka patlaban ir pēdējais laiks domāt par šādu eksperimentu veikšanu visās jomās. Majors piebilda, ka viņš kā pilsonis neredz vairs argumentus, kāpēc vakcinēti cilvēki nevar apmeklēt, piemēram, muzejus ierobežotā skaitā.

"Tāpēc es ļoti ceru uz valdības kopējo noskaņojumu sākt kvalitatīvu diskusiju, lai varētu izstrādāt noteikumus, kādā veidā pret Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem ļaut apmeklēt pasākumus. Tagad tam ir īstais laiks un uz to ir jāiet, jo drīzumā būs pārāk liels sabiedrības spiediens, ja citās valstīs šie atvieglojumi tiks ieviesti ātrāk," skaidroja koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks.

Viņš arīdzan norādīja, ka industrija Latvijā, tāpat kā kolēģi visā pasaulē, rēķinās, ka nozares darbība varētu atsākties tikai ar atļauju vakcinētiem cilvēkiem apmeklēt pasākumus. Majors atzīmēja, ka tas neļaus nozarei atsākt darbību pilnā apjomā, vēršot uzmanību uz Veselības ministrijas priekšlikumu, ka vakcinācijas aptverei tuvojoties 50% un epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, no 15.jūnija varētu piešķirt iespējas apmeklēt kino, mūzikas, kultūras un sporta pasākumus.

Tokijas mēģinājums ar lielāku PVN glābt budžetu ekonomikai izrādījies tikpat postošs kā zemestrīce, kas ir skaļš signāls Latvijai – nekāpt uz tā paša grābekļa

Pēc aprīlī notikušās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanas no 5% uz 8% Japānas ekonomika piedzīvojusi līdzīgu sarukumu, kāds sekoja postošajai un traģiskajai zemestrīcei un cunami pirms trijiem gadiem.

Šā fiskālā gada pirmajā ceturksnī Japānas IKP krities par 6,8%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, raksta Financial Times.

Zibenskarš neizdevās

Apņēmīgais premjers Šindzo Abe savas valdīšanas pusotrā gadā ar t.s. abenomikas pasākumiem ir centies ātri un efektīvi izvest valsti no pārdesmit gadus ilgušās stagnācijas. Sevišķi smagi Japānas ekonomikai klājas tekošā konta deficīta dēļ, pēc 2011. gada 11. marta Lielās zemestrīces atsakoties no kodolenerģijas. Tas licis strauji pārkārtoties tikai uz importētajiem energoresursiem.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicinājusi piedalīties Latvijas uzņēmēju delegācijā uz Azerbaidžānas Republiku.

Latvijas uzņēmēju delegācija dosies uz Azerbeidžānu Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas darba vizītes ietvaros šā gada 6. – 9. jūnijā. Latvijas uzņēmējiem būs iespēja piedalīties L. Straujumas darba programmā, vadoties pēc uzņēmēju definētajām biznesa interesēm, kuras jānorāda, aizpildot dalībnieka pieteikuma anketu, informē LIAA.

Tāpat Latvijas uzņēmējiem sadarbībā ar LR vēstniecību Azerbaidžānas Republikā tiks organizētas individuālās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem.

Dalībnieki var pieteikties dalībai delegācijā līdz 14. maijam.

Labi zināmais somu rallija braucējs Tonijs Gārdemeisters nolēmis brīvdienas pavadīt Latvijā un apmeklēt arī ralliju Kurzeme 2010, kur piektdienas vakarā šofa nolūkos nodemonstrēs savu braukšanas māku.

Tonijs Gārdemeisters ir rallija pilots, kurš savā karjerā ir paguvis izbraukt ar gandrīz visiem WRC klases automobiļiem, jo savulaik bijis Seat, Mitsubishi, Ford, Škoda un Suzuki rūpnīcas komandu pilots. Viņa kontā ir starti arī Peugeot 206 un 307 WRC automobiļiem, kā arī Mitsubishi Lancer WRC, ko divos eksemplāros redzēsim arī rallijā Kurzeme 2010 Skandi rallija komandas sastāvā.

Gārdemeisters startēs rallija Kurzeme 2010 šova ātrumposmā Liepājas osta un ikvienam autosporta fanam tiks dota iespēja iejusties somu rallista stūrmaņa lomā. Un, kas būtiski, lai izbrauktu Gārdemeistera pilotētā īstā rallija automobilī, ir nepieciešams tikai piedalīties Radio 101 un rallija organizētāju kopīgi rīkotajā konkursā.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Gada trešajā ceturksnī Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. pārdevusi 2,5 miljonus automašīnu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, bijis pieaugums 2,8% apmērā.

Japānas kompānijai pārdošanas rādītāju ziņā izdevies apsteigt ASV autobūves milzi General Motors Co. un citus ražotājus, apliecinot, ka lielajām valsts kompānijām ir izdevīgas Japānas valdības ekonomiskās reformas, vēsta Bloomberg.

Minētajā laika posmā ASV autobūves milzis GM spējis pārdot 2,4 miljonus automašīnu (pieaugums 5,5% apmērā), bet Vācijas Volkswagen – 2,33 miljonus automašīnu. Volkswagen tirdzniecības datos gan nav iekļautas smagās automašīnas.

Analītiķi atzīmē, ka Toyota pēdējo mēnešu veiksmīgā darbība ir cieši saistīta ar Japānas premjera Šinzo Abes (Shinzo Abe) ekonomisko politiku, kuras ietvaros tiek veikta jenas vērtības samazināšana, tādējādi ļaujot valsts eksportētājiem sekmīgāk strādāt. Japānas valdības mērķis ir pārtraukt recesiju, kas periodiski vajājusi valsts ekonomiku pēdējos piecus gadus.