Uzziņu dienests 1188 šogad svin 20 gadu jubileju, un, lai arī informācijas ieguves metodes divu desmitgažu laikā ir ievērojami mainījušās, pakalpojumu nodrošinošais uzņēmums Lattelecom BPO turpina attīstīties un ir izstrādājis jaunu vizītes reģistrācijas rīku BookNow 1188

Ilgās un veiksmīgās darbības pamatā ir uzņēmuma spēja ātri pielāgoties jauniem apstākļiem. Vēl joprojām uzziņu pieprasījumi zvanot ir ļoti populāri un saņemti 2 milj. reižu gadā, jo cilvēki novērtē uzziņu zvana pievienoto vērtību – visātrāk iegūt visprecīzāko informāciju.

Tajā pašā laikā vairāk nekā puses Latvijas iedzīvotāju rīcībā ir viedtālruņi, kas ļauj jebkurā brīdī sameklēt vajadzīgo informāciju internetā, tādēļ 1188 laikus sāka piedāvāt iespēju saņemt uzziņas interneta vietnē un mobilajā lietotnē. Pērn informācija tīmekļa vietnē www.1188.lv meklēta 12 milj. reižu, mobilajā lapā – vēl 4,5 milj., bet 1188 aplikācija lietota 1 milj. reižu. Rezultātā uzziņu portāls 1188.lv pēc Gemius veiktā pētījuma ierindojas starp 10 apmeklētākajiem portāliem Latvijā.

18.septembrī uzziņu dienests 1188 atzīmējis savu 20 gadu jubileju.

Kā stāsta Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle: «Ir jāņem vērā, ka cilvēku vajadzības un intereses ir dažādas. Mainoties laikam mainās arī tehnoloģijas un mūsu pakalpojumu klāsts, bet uzziņu pieprasījumi zvanot joprojām ir ļoti populāri.»

1188 operatoriem ikdienā daudzkārt nākas meklēt gan retus priekšmetus, piemēram, rakstāmmašīnas lentas, gan kontaktus cilvēkiem, ar kuriem sakari zuduši vairākus gadus. Pēc atslēgas vārdiem ir meklēts pat dzejolis, turklāt 1188 operators to ne tikai veiksmīgi atradis, bet ar lielu izteiksmi nolasījis.

Palīdzēts tiek arī zvanītāju mazajām atvasēm, gatavojoties bērnu ballītēm un piemeklējot nepieciešamās atrakcijas un aksesuārus. Viens no 1188 klientiem Ziemassvētkos Twitter kontā dalījās ar pateicību: «Paldies Jūsu operatoram, kas 4gadīgajai Martai pastāstīja, ka Salavecis drīz būs un klauvēs pie durvīm :)»

Pirms vēl kompānija Zara caur internetu paspējusi pārdot pirmo apģērba gabalu, uzņēmums kļuvis par tiešsaistes fenomenu, uzņēmumam sociālajā portālā Facebook pulcējot vairāk fanu nekā jebkuram konkurentam. Taču patiesais pārbaudījums Zara sagaida nākam ceturtdien, kad koncerna Inditex uzņēmums atvērs savu pirmo interneta veikalu.

Vienīgā neraža ir tā, ka pasaulē pēc pārdošanas apjomiem lielākais apģērbu tirgotājs Inditex interneta biznesam pievienojas novēloti.

Plāns uzsākt tirdzniecību internetā Inditex, kam ir veikali 76 pasaules valstīs, nācis, sekojot pasaules mazumtirgotāju tendencei piedāvāt savu preci plašākam patērētāju pulkam ar interneta palīdzību. Gap šogad plāno piedāvāt sava interneta veikala preces arī ārpus ASV, līdz gada beigām apgūstot 65 pasaules valstis, ieskaitot vairākas valstis, kurās nav Gap veikalu. Savukārt Zviedrijas apģērbu tirgotājs Hennes & Mauritz šoruden plāno atvērt interneta veikalu Lielbritānijā, tādējādi savu preci ar interneta starpniecību piedāvājot jau 8 valstīs.

Lattelecom grupas uzņēmums Lattelecom BPO Londonā notikušajā Contact Center World konkursā ir ieguvis galveno balvu nominācijā Labākais kontaktu centrs Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā lielo kontaktu centru kategorijā.

Cīņā par uzvaru Lattelecom BPO apsteidza tādus uzņēmumus kā Vodafone (Spānija), The Listening Company (Lielbritānija) un Samsung Electronics (Itālija) un tagad cīnīsies par Pasaules labākā kontaktu centra nomināciju minētajā kategorijā, Db.lv informē Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Deniss Kolosovs.

Contact Center World konkursa pusfināls notika no 17. līdz 19. jūnijam Londonā. Lielo kontaktu centru (tādu, kuros strādā vairāk kā 250 darbinieki) kategorijā piedalījās arī Lattelecom BPO, kas piedāvā kontaktu centru pakalpojumus vairākiem vadošajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī nodrošina Baltijas populārākā Uzziņu dienesta 1188 darbību. Uzvara nominācijā Labākais kontaktu centrs dod Lattelecom BPO iespēju piedalīties Pasaules kontaktu centru konkursā, kas notiks šā gada nogalē Amerikas Savienotajās Valstīs un kurā tiksies EMEA (Eiropas, Āfrikas un Tuvo austrumu), Amerikas (Ziemeļu un Dienvidu Amerikas) un APAC (Āzija un Klusā okeāna) labākie kontaktu centri.

1188 uzziņu dienesta darbiniekiem nācies atbildēt uz jautājumu, cik maksā zirgs, vai kādu kāju lauzis Rīgas Dinamo vārtsargs Edgars Masaļskis vai, kad sāksies pīļu medību sezona. Atbildes uz šādiem jautājumiem nav atrodamas datu bāzēs. Lai tās sniegtu, operatori izmantojuši personīgās zināšanas.

Katrs desmitais iedzīvotājs 1188 uzziņu dienestā vēlas saņemt atbildes par netradicionālām tēmām, liecina Lattelecom Uzziņu dienesta 1188 secinājumi. Iedzīvotājus, kuri vēlas saņemt informāciju SMS formā, visvairāk interesē uzziņas par biznesu, sabiedrisko transportu un izklaidi.

Jautājums 1188: Kuru kāju lauza Masaļskis? 1188 atlasītie pārsteidzošākie jautājumi, kas atsūtīti ar SMS palīdzību:

• Lūdzu tostu māsīcai kāzās!

• Kā uzcept pankūkas?

• Cik maksā zirgs?

• Kurā datumā sākas pīļu medības?

No 1188 ieņēmumiem pērn 74,1% nodrošināja uzziņu sniegšana telefoniski .

Tā laikrakstam Dienas Bizness norādīja uzziņu dienesta 1188 īpašnieka Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle.

Uzziņu bizness ir pastāvējis un pastāvēs arī turpmāk. Viens no uzziņu veidiem ir informācijas sniegšana telefoniski, tomēr paralēli pieaug citu kanālu loma, piemēram, īsziņas, interneta, aplikāciju sadaļas nozīme mobilajās ierīcēs. Kopējam 1188 saņemto zvanu skaitam ir tendence pazemināties, neslēpj A. Paegle, tomēr palielinās informācijas meklēšana citos uzņēmuma kanālos, tāpat ir atsevišķas jomas, kur saņemto zvanu skaits pieaug. Piemēram, ārkārtas gadījumos cilvēkam informācija ir nepieciešama ātri un precīzi. Cilvēkam ir aizkritušas durvis automašīnā, un zvanot uz 1188, viņš uzreiz tiek savienots ar kompāniju, kas var palīdzēt. Būtu neticami, ja šādā situācijā cilvēks pats meklētu informāciju internetā, klāstīja A. Paegle.

Uzziņu dienests 1188 un Lursoft ir apvienojuši savu pieredzi, papildinot 1188 uzņēmumu uzziņas ar jaunu sadaļu Juridiskā informācija, savukārt Lursoft izziņas – ar 1188 portālā pieejamo uzņēmumu faktisko informāciju.

Uzziņu dienesta 1188 interneta portāla 1188.lv apmeklētāji tagad varēs uzzināt precīzu uzņēmuma nosaukumu, tā aktuālo statusu, reģistrācijas formu un numuru, kā arī juridisko adresi. 1188 Biznesa uzziņu katalogā būs pieejami dati par meklētā uzņēmuma iesniegtajiem gada pārskatiem, iepriekšējiem nosaukumiem un adresēm, kā arī iespēja pārliecināties, vai uzņēmumam ir reģistrēti apgrūtinājumi.

Lursoft lietotāji papildu uzņēmuma juridiskajai informācijai varēs uzzināt arī tā faktisko informāciju, darba laikus un citas uzziņas no 1188 Biznesa uzziņu kataloga.

Uzziņu dienests 1188, sākot ar šī gada aprīli, pievieno arī uzziņas par vairāk nekā 500 000 Krievijas uzņēmumiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Šie dati tiks ņemti no Krievijas telekomunikāciju uzņēmuma MGTS (Moskovskaja Gorodskaja Telefonnaja Setj) datu bāzes. Līdz ar to turpmāk Latvijas iedzīvotāji, zvanot uz 1188, var iegūt viņus interesējošu informāciju par tiem kaimiņvalsts uzņēmumiem, kas ir ievietojuši savu informāciju MGTS datu bāzē.

Saskaņā ar apkopoto statistiku pusgada laikā kopš 1188 piedāvā Starptautiskā uzziņas, Latvijas iedzīvotāji visvairāk lūguši sniegt informāciju par Vāciju – uzziņu par šo valsti vēlējies saņemt katrs ceturtais zvanītājs. Tālāk pieprasītāko uzziņu topā seko mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija (attiecīgi 19% un 13%), kā arī ASV un Lielbritānija, par kurām interesējušies attiecīgi 13% un 7% klientu.

LattelecomUzziņu dienests 1188 ir izveidojis īpašu pakalpojumu situācijām, kad nepieciešama uzziņa, bet klients nevar runāt pa tālruni vai nevēlas, lai sarunu dzird citi. Sākot ar šodienu, nosūtīt jautājumu un saņemt 1188 uzziņas var arī īsziņas formā. Pakalpojums satura ziņā ir identisks zvanam uz 1188.

Uzziņu dienests 1188 prognozē, ka šāds pakalpojums būs īpaši pieprasīts gan studentu un skolēnu, gan darījumu cilvēku vidū, jo uzziņa būs pieejama, netraucējot citus sabiedriskajās vietās (piemēram, lekcijās, sanāksmēs, transportā u.tt.).

Lai saņemtu SMS uzziņu, nepieciešams nosūtīt savu jautājumu īsziņas formā uz numuru 1188. Jautājumus var uzdod par jebkuru tēmu, saistītu ar uzziņām. Galvenais – sūtot īsziņu, tajā precīzi jānorāda, ko cilvēks vēlas uzzināt. Ieteicams jautājumu uzdot jautājuma formā (piemēram, vai?; kas?; kur?; kad?; cikos? u.tml.).

“Pašreiz apmēram 70% no visiem zvaniem, kurus saņem Uzziņu dienests 1188, tiek veikti no mobilajiem tālruņiem. Taču sabiedriskajās vietās ne vienmēr pastāv iespēja runāt pa tālruni (troksnis uz ielas, teātra izrāde, koncerts u.c.), vai arī cilvēks nevēlas balsī (citiem dzirdot) uzdot savu jautājumu un tā vietā izvēlas diskrētu veidu – rakstīt jautājumu īsziņas formā, lai publiski neizrādītu savu nezināšanu attiecīgajā jomā. Tāpēc svarīgi arī mobilo tālruņu lietotājiem neatkarīgi no apstākļiem nodrošināt iespēju saņemt svarīgu informāciju,” saka Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Ilze Zoltnere.

Uzziņu dienests 1188 ir sācis mobilo tālruņu numuru datu bāzes veidošanu, tādējādi turpmāk ikviens var ievietot savu numuru datu bāzē, gan zvanot uz 1188, gan arī uzziņu dienesta mājaslapā.

Lattelecom Sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Deniss Kolosovs Db paskaidroja, ka uzziņu dienesta operators zvanītājam, kas meklēs kādu mobilā numura lietotāju, varēs sniegt kontaktus, vai veikt savienojumu, neizpaužot numuru, vai arī bezmaksas īsziņā atsūtīt informāciju par personu, kura vēlas sazināties ar numura lietotāju.

Uzziņu dienesta 1188 apkopotie dati liecina, ka 70% no visiem 1188 saņemtajiem zvaniem tiek veikti no mobilajiem tālruņiem.

„Uzziņu dienests 1188 garantē, ka šāda datu bāze ir droša un neviens numurs netiks nodots trešajām personām bez tā īpašnieka piekrišanas – katrs varēs pats izvēlēties, kādu informāciju par sevi sniegt, kā arī pieņemt lēmumu, vai kontaktēties ar personu, kura vēlas sazināties,” uzsver Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Ilze Zoltnere, piebilstot, ka tālruņa numuri tiks izmantoti tikai 1188 uzziņās.

Uzziņu dienesta 1188 uzziņās otrajā ceturksnī būtiski pieaudzis pieprasījums pēc tūrisma uzziņām - viesu namiem, viesnīcām, ēdināšanas uzņēmumiem, kā arī aktīvas atpūtas piedāvājumiem.

Kopumā Uzziņu dienests 1188 šajā periodā atbildējis uz vairāk nekā 300 tūkstošiem zvanu.

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju interesi, Uzziņu dienests 1188 izstrādājis elektronisku un arī mobilajās ierīcēs ērti lietojamu Latvijas apskates objektu karti, kurā atrodami visi ievērojamākie tūrisma galamērķi. Kartē vienkopus apkopoti ievērojamākie tūrisma apskates objekti, kā arī naktsmītnes, kafejnīcas un restorāni, veikali un aktīvās atpūtas sniedzēji.

Otrais ceturksnis jau ierasti 1188 uzziņu dienestam raksturīgs arī ar būtisku pieaugumu satiksmes uzziņās.

Ceturtdien apģērbu mazumtirdzniecības giganta Inditex uzņēmums Zara atvēra savu pirmo interneta veikalu. Tagad internetā pircēji varēs iegādāties apģērbu, kurš līdz šim bija nopērkams tikai veikalā, raksta BBC. Tiesa pircējiem no Latvijas šis prieks pagaidām ir liegts.

Db.lv jau vēstīja, ka Zara interneta veikals kļuvis par tiešsaistes fenomenu, uzņēmumam sociālajā portālā Facebook pulcējot vairāk fanu nekā jebkuram konkurentam.

Izpētes kompānijas Sanford C. Bernstein aprēķini liecina, ka pēc Zara interneta veikala pastāvēšanas trešā gada, kompānija no sava tiešsaistes biznesa spēs gadā iekasēt līdz pat 2,5 miljardiem ASV dolāru. Zara tuvākais konkurents Gap 2009. gadu noslēdza ar pārdošanas apjomiem internetā 1,12 miljardu dolāru apmērā, kas ir aptuveni 8% no kompānijas kopējiem pārdošanas apjomiem ASV.

Uz Latviju Zara interneta veikals preces pagaidām vēl nepiegādā, un Zara internetveikals Latvijas reģionam tiek piedāvāts krievu valodā.

Pēc desmit gadus ilgas partnerības vadošais Vācijas mazumtirgotājs un pakalpojumu sniedzējs Otto Group nolēmis saraut saites ar Spānijas apģērbu ķēdi Zara, vēsta dw-world.de.

Kā norāda medijs, Zara tādējādi zaudēs spēcīgu partneri Vācijā.

Kā ziņojis Vācijas ziņu izdevums Der Spiegel, Otto ir noraizējies par iespējamo kaitējumu, kādu saistība ar Inditex meitas uzņēmumu varētu nodarīt tās tēlam. Iemesls ir Zara Vācija vēlme mainīt savu juridisko satusu no vācu GmbH uz nīderlandiešu BV & Co KG.

Lai gan abas juridiskās formas raksturo privātu kompāniju ar ierobežotu atbildību, ir viena būtiska atšķirība: pārejot uz Nīderlandes formu tiktu ierobežotas uzņēmuma padomes (works council) tiesības.

Pirmdien Vācijas spēcīgā Verdi arodbiedrība jau paziņojusi, ka tā šo pāreju uzskata par satraucošu.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Mākslinieces Agneses Bules mākslas projekts Latviešu sapnis iemājojis savā pārstāvniecībā – mākslas galerijā, tējotavā un suvenīru pārdotavā Rīgā, Baznīcas ielā, kas tiek atvērta pirmdien.

Pārstāvniecība tapusi, lai Latvijas iedzīvotājiem un viesiem būtu iespēja vienkopus iepazīties ar Latviešu sapni, informē uzņēmuma valdes loceklis Aigars Kauliņš. Pārstāvniecībā apskatāma mākslas projekta pastāvīgā ekspozīcija, nopērkami mākslas projekta ietvaros tapušie suvenīri, un jau pavisam drīz būs iespēja mākslu baudīt pie tases tējas un smalkmaizītēm no Latviešu sapņa sadarbības partneru piedāvājuma klāsta.

Īpašu dāvanu cienītājiem uzņēmums sarūpējis Latviešu vārda dienu un Latviešu dzimšanas dienu asociācijas apsveikuma kartītes, kā arī autorizētus iepriekš pasūtamus, ierāmētus darbus un apdrukātas krūzes, piemēram, Jānis uz zaļa zara, Pēteris mākoņu stūmējs, Dace pīlīšu pūtēja utt.

Mūsdienu dinamiskais dzīvesveids ir būtiski mainījis arī iepirkšanās paradumus. Lai padarītu iepirkšanos vēl ērtāku un palīdzētu izvēlēties saskaņotu garderobi, apģērbu zīmols Zara radījis savu aplikāciju viedtālruņiem, kas darbojas uz Android operētājsistēmas bāzes.

Pirmos sešus mēnešus aplikācija būs pieejama ekskluzīvi Samsung Apps aplikāciju veikalā visiem Samsung viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem.

Zara aplikācijā atspoguļotas jaunākās modes tendences, ko piedāvā Zara Woman, TRF, Men un KIDS kolekcijas.

Ar aplikācijas palīdzību varēs arī noskanēt preču svītrkodus, lai atrastu konkrēto preci aplikācijā. Ja veikalā nebūs pieejams pircējam nepieciešamais apģērba izmērs vai krāsa, aplikācija palīdzēs atrast tuvāko Zara veikalu sekmīgai pirkuma veikšanai.

Atsevišķās valstīs aplikācija nodrošinās arī ērtu iepirkšanos Zara interneta veikalā (Baltijas valstīs šis pakalpojums pagaidām nav pieejams).

Spāņu uzņēmums Zara kļuvis par lielāko apģērbu pārdevēju pasaulē, veikalu skaita ziņā apdzenot Gap, ziņo The Guardian.

Zara tirdzniecības punktu skaits, 70 pasaules valstīs, sasniedzis 3 900, kamēr Gap tīklam ir 3 100 veikali.

Zara paziņojusi, ka tās tirdzniecības apjomi gada pirmajos četros mēnešos ir auguši par 9% un sasnieguši 2.219 miljardus EUR.

The Guardian atzīmē, ka pirms 3 gadiem Zara, veikalu skaita ziņā, apsteidza vēl vienu ievērojamu apģērbu pārdevēju- Hennes & Mauritz (H&M). H&M, tirdzniecības vietu ziņā, ir trešais lielākais uzņēmums.

Pirmais Zara veikals tika atvērts 1975.gadā. Pirmais veikals ārpus Spānijas robežām tika atvērts 1988.gadā, Portugālē.

Foto: vde.lv

Lai mazinātu mūsu pēdas nospiedumu uz planētu, katram ir iespēja savā ikdienā ieviest ilgtspējīgākas izvēles, piemēram, veicot pārdomātu pārtikas un sadzīves preču iegādi, šķirojot atkritumus un lietojot videi draudzīgu sadzīves ķīmiju.

Taču vienlīdz būtiski ir apzināties arī to, kādu ietekmi uz vidi atstāj iegādātā sadzīves tehnika un elektroierīces. Iepērkoties atbildīgi, mēs varam būtiski veicināt ilgtspējīgāku patēriņu un sniegt savu ieguldījumu vides piesārņojuma mazināšanā.

Tieši tāpēc sadzīves tehnikas mazumtirdzniecības uzņēmums ar 30 gadu pieredzi Verners DE popularizē un atbalsta ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku dzīvesveidu, pircējiem piedāvājot jaunu preču kategoriju – “Zaļa izvēle” sadzīves tehniku. Par “Zaļa izvēle” precēm, kampaņas mērķi un to, kā ikviens no mums savā ikdienā var veikt videi draudzīgākas izvēles, stāsta VDE valdes loceklis Verners Survilo.

Šobrīd visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, uzziņu dienesti izjūt asu konkurenci ar interneta meklētājiem. Tomēr Lattelecom BPO Biznesa programmu vadītājs Dāks Klāve uzskata, ka interneta tehnoloģijas vēl ilgi nespēs pilnībā izkonkurēt uzziņu saņemšanu pa tālruni.

„Uzziņu dienestiem Eiropā, neskatoties uz milzīgo konkurenci ar interneta meklētājiem, tādiem kā Google un Yahoo, aktīvāk jāiesaistās interneta apgūšanā, piedāvājot unikālu un strukturētu saturu,” pārliecināts Uzziņu pakalpojumu sniedzēju asociācijas (Association for the Directory Information Industry – EIDQ) priekšsēdētājs Deivs Šovs (Dave Shaw). Šāds secinājums radās pēc ikgadējās EIDQ konferences, kuru šogad Rīgā no 29. līdz 31. oktobrim rīkoja Lattelecom grupas uzņēmums Lattelecom BPO un Uzziņu dienests 1188, informēja Lattelecom pārstāvis Deniss Kolosovs.

Ikgadējās EIDQ konferences nosaukums šogad bija Directory Assistance in a Web World un tā veltīta tādām aktualitātēm kā uzziņu pakalpojumu attīstība internetā, mobilajos tālruņos un citās elektroniskajās ierīcēs. D. Šovs uzvēra, ka jau daudzus gadus dienesti piedāvā saviem klientiem maksas informāciju pa tālruni, taču tagad nepieciešams konkurēt ar informācijas iegūšanu pasaules tīmeklī, kur „klients vairs nemaksā par informāciju, tāpēc ir jāmeklē jauni veidi, kā gūt peļņu”.

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijas iedzīvotāji vēlējušies saņemt Uzziņu dienesta 1188 uzziņas SMS formā gandrīz 30 tūkstoš reižu. Visvairāk viņus interesēja informācija par satiksmi, izklaidi, kā arī veikalu un uzņēmumu darba laikiem.

Par to Db.lv informēja Lattelecom Sabiedrisko attiecību pārstāvis Deniss Kolosovs. Paralēli 1188 klienti saņem 1188 uzziņas arī citos veidos – 320 tūkstoši cilvēku regulāri apmeklē uzziņu dienesta portālu, savukārt pa tālruni laikposmā no janvāra līdz jūnijam uzziņas sniegtas vairāk nekā 5 milj. reižu.

Pirmajā ceturksnī iedzīvotāji izmantojot SMS, iesūtījuši 11 tūkst. jautājumu, savukārt otrajā ceturksnī – jau 19 tūkst.

Zvanot uz 1188, Latvijas iedzīvotāji pirmajā pusgadā visvairāk interesējušies par biznesa informāciju (uzņēmumu kontaktiem un darba laikiem, īpaši meklējot tuvāko pēc atrašanās vietas) un satiksmes jautājumiem (vilcienu un autobusu kustības grafikiem, Rīgas satiksmes aprīlī ieviesto e-talonu), kā arī pašvaldību vēlēšanām. Tāpat zvanītāji interesējušies par izklaidi un privātpersonu tālruņu numuriem. Savukārt, populārākās nozares, par kurām iedzīvotāji uzdod jautājumus, ir bankas, apdrošināšana, auto evakuatori, autoserviss, taksometri, medicīniskie pakalpojumi, intīmpakalpojumi, kā arī sadzīves tehnikas remonts.

Izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi, secinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), jaunajā mācību gadā pārbaudot pārtikas produktu piegāžu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām 55 izglītības iestādēs.

86% no veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka netiek ievērotas iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības. Visos šajos gadījumos izglītības iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka piegādāti līguma nosacījumiem atbilstoši produkti, tomēr tas nav darīts.

PVD informē, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi «Zaļā karotīte» un «Bordo karotīte»), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīs tehniskajā specifikācijā.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Gārsa, pieneņu lapas, nātres, kosas, virza, madaras, dadži, ceļmallapas un citi zaļumi kādam šķiet pļavas vai meža rota, citam – vērtīga vitamīnu «bumba»

Superbarības (superfood) popularitāte uzņēm apgriezienus, turklāt Latvijas ēdāji sāk novērtēt ne tikai ārvalstu brīnumproduktus, bet interesējas par vietējām dabas veltēm. Latvijas daba ir ļoti dāsna.

Nezāļu kokteilis

«Pirmos pavasara saulītē parādījušos nezāļu zaļumus var izmantot kā veselīgu hlorofila devu, kas pēc savas būtības ir fotosintēzes rezultātā pārstrādāta tīra saules enerģija. Nezālēs ir daudzveidīgas bioloģiski aktīvās vielas (ogļhidrāti, organiskās skābes, vitamīni, fitoncīdi, minerālvielas),» stāsta veikala Uz zaļa zara valdes locekle Inese Psarjova. Pirms diviem gadiem viņa sāka lolot sapni par savu zaļo lietu veikalu, taču tagad tas ir sācis darbību. Uz zaļa zara gatavo arī zaļos kokteiļus, piegādā tos uz darbavietām un mājām. Tajos ir gan pirmie pavasara zaļumi, gan jaunās aveņu un upeņu lapas. Vēlāk – kliņģerīšu lapiņas un ziedi. Labs garastāvoklis ir obligāts nosacījums zaļo kokteiļu pagatavošanai. Uz zaļa zara iegriežas cilvēki, kas ikdienā nevar paspēt sarūpēt sev un savai ģimenei ekoloģiski tīrus un daudzveidīgus augļus, dārzeņus, zaļumus, tomēr rūpējas par veselību un apzinās svaigo zaļumu lomu ēdienkartē, vēlas pēcpusdienas kafijas devu aizvietot ar kaut ko veselīgu.

Viļņā tirdzniecības un izklaides centrā Ozas ceturtdien atklāts lielākais un modernākais Zara veikals Baltijas valstīs, vēsta Vz.lt.

Kā paziņojusi uzņēmumu grupa Apranga, kas pārstāv šo zīmolu, jaunā veikala platība ir gandrīz 2300 kvadrātmetru, bet interjera risinājumi līdzinās Zara veikaliem Ņujorkā, Londonā, Madridē, Parīzē un Honkongā.

Kopumā Baltijas valstīs darbojas 11 Zara veikali. Kompānija neatklāj, cik investējusi jaunajā Viļņas veikalā.

«Šajā tirdzniecības centrā mums tagad ir pieci veikali,» pastāstījis Apranga ģenerāldirektors Rimants Pervenecks. «Nākotnē šeit saskatām perspektīvas arī citiem projektiem».

Ozas kompānijas ECE Projektmanagement Vilnius ģenerāldirektore Inga Navickaite norādījusi, ka tirdzniecības centrā Ozas izveidojies plašs modes zīmolu piedāvājums.

Brazīlijas Darba ministrija ir apsūdzējusi Spānijas apģērbu veikalu ķēdes Zara mātes uzņēmumu Inditex par vergu darba izmantošanu rūpnīcās Sanpaulu.

Apsūdzības izvirzītas pēc tam, kad pārbaudēs atklājies, ka Inditex nolīgtais uzņēmums AHA savās ražotnēs sliktos apstākļos nodarbinājis bolīviešu imigrantus, maksājot tiem aptuveni vienu ASV dolāru, par katru izgatavoto apģērbu, vēsta The Guardian.

Inditex uzsver, ka nevar būt atbildīga par sava partnera darbību, bet apņēmusies izmaksāt kompensācijas strādniekiem, kuru vidū ir bijuši arī bērni.

Savukārt Brazīlijas valdība nepiekrīt kompānijas viedoklim, norādot, ka Inditex bija jāzina, kas notiek AHA ražotnēs, jo vismaz 90% AHA ražojumu bija paredzēti veikalu tīklam Zara.

«Šis piegādātājs nevarētu eksistēt ja nebūtu Zara. Pasūtījumi, materiālu izvēle, izskats – tas viss nāca no galvenās kompānijas [Inditex] Spānijā,» norāda Brazīlijas Darba ministrija.