Uzziņu dienests 1188 šogad svin 20 gadu jubileju, un, lai arī informācijas ieguves metodes divu desmitgažu laikā ir ievērojami mainījušās, pakalpojumu nodrošinošais uzņēmums Lattelecom BPO turpina attīstīties un ir izstrādājis jaunu vizītes reģistrācijas rīku BookNow 1188

Ilgās un veiksmīgās darbības pamatā ir uzņēmuma spēja ātri pielāgoties jauniem apstākļiem. Vēl joprojām uzziņu pieprasījumi zvanot ir ļoti populāri un saņemti 2 milj. reižu gadā, jo cilvēki novērtē uzziņu zvana pievienoto vērtību – visātrāk iegūt visprecīzāko informāciju.

Tajā pašā laikā vairāk nekā puses Latvijas iedzīvotāju rīcībā ir viedtālruņi, kas ļauj jebkurā brīdī sameklēt vajadzīgo informāciju internetā, tādēļ 1188 laikus sāka piedāvāt iespēju saņemt uzziņas interneta vietnē un mobilajā lietotnē. Pērn informācija tīmekļa vietnē www.1188.lv meklēta 12 milj. reižu, mobilajā lapā – vēl 4,5 milj., bet 1188 aplikācija lietota 1 milj. reižu. Rezultātā uzziņu portāls 1188.lv pēc Gemius veiktā pētījuma ierindojas starp 10 apmeklētākajiem portāliem Latvijā.

18.septembrī uzziņu dienests 1188 atzīmējis savu 20 gadu jubileju.

Kā stāsta Lattelecom BPO valdes priekšsēdētāja Agnese Paegle: «Ir jāņem vērā, ka cilvēku vajadzības un intereses ir dažādas. Mainoties laikam mainās arī tehnoloģijas un mūsu pakalpojumu klāsts, bet uzziņu pieprasījumi zvanot joprojām ir ļoti populāri.»

1188 operatoriem ikdienā daudzkārt nākas meklēt gan retus priekšmetus, piemēram, rakstāmmašīnas lentas, gan kontaktus cilvēkiem, ar kuriem sakari zuduši vairākus gadus. Pēc atslēgas vārdiem ir meklēts pat dzejolis, turklāt 1188 operators to ne tikai veiksmīgi atradis, bet ar lielu izteiksmi nolasījis.

Palīdzēts tiek arī zvanītāju mazajām atvasēm, gatavojoties bērnu ballītēm un piemeklējot nepieciešamās atrakcijas un aksesuārus. Viens no 1188 klientiem Ziemassvētkos Twitter kontā dalījās ar pateicību: «Paldies Jūsu operatoram, kas 4gadīgajai Martai pastāstīja, ka Salavecis drīz būs un klauvēs pie durvīm :)»

Uzziņu dienests 1188 un Lursoft ir apvienojuši savu pieredzi, papildinot 1188 uzņēmumu uzziņas ar jaunu sadaļu Juridiskā informācija, savukārt Lursoft izziņas – ar 1188 portālā pieejamo uzņēmumu faktisko informāciju.

Uzziņu dienesta 1188 interneta portāla 1188.lv apmeklētāji tagad varēs uzzināt precīzu uzņēmuma nosaukumu, tā aktuālo statusu, reģistrācijas formu un numuru, kā arī juridisko adresi. 1188 Biznesa uzziņu katalogā būs pieejami dati par meklētā uzņēmuma iesniegtajiem gada pārskatiem, iepriekšējiem nosaukumiem un adresēm, kā arī iespēja pārliecināties, vai uzņēmumam ir reģistrēti apgrūtinājumi.

Lursoft lietotāji papildu uzņēmuma juridiskajai informācijai varēs uzzināt arī tā faktisko informāciju, darba laikus un citas uzziņas no 1188 Biznesa uzziņu kataloga.

Uzziņu dienesta 1188 uzziņās otrajā ceturksnī būtiski pieaudzis pieprasījums pēc tūrisma uzziņām - viesu namiem, viesnīcām, ēdināšanas uzņēmumiem, kā arī aktīvas atpūtas piedāvājumiem.

Kopumā Uzziņu dienests 1188 šajā periodā atbildējis uz vairāk nekā 300 tūkstošiem zvanu.

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju interesi, Uzziņu dienests 1188 izstrādājis elektronisku un arī mobilajās ierīcēs ērti lietojamu Latvijas apskates objektu karti, kurā atrodami visi ievērojamākie tūrisma galamērķi. Kartē vienkopus apkopoti ievērojamākie tūrisma apskates objekti, kā arī naktsmītnes, kafejnīcas un restorāni, veikali un aktīvās atpūtas sniedzēji.

Otrais ceturksnis jau ierasti 1188 uzziņu dienestam raksturīgs arī ar būtisku pieaugumu satiksmes uzziņās.

Lai biznesā gūtu panākumus, uzņēmumam ir ne tikai jāseko līdzi tirgus aktualitātēm, bet arī jābūt tām soli priekšā, domā Jānis Karāns, SIA NESS izpilddirektors.

Digitālā komunikācija, kurā darbojas NESS, ir ļoti mūsdienīga nozare, kas nepārtraukti aug un attīstās, tāpēc uzņēmumiem, kas vēlas šajā jomā būt veiksmīgi, ir nemitīgi jāseko līdzi aktualitātēm digitālajā pasaulē un jāmēģina paredzēt, kādi risinājumi klientiem būs nepieciešami nākotnē, norāda J.Karāns. Mēs negaidām, kamēr tirgus vai mūsu klienti pieprasīs jaunas lietas un iespējas - mēs cenšamies būt notikumiem soli priekšā un tā noteikti ir viena no mūsu biznesa veiksmes atslēgām, norāda NESS izpilddirektors.

Nebaidās mēģināt

Pirmo darba pieredzi guvu 16 gadu vecumā, kad vasarās strādāju par dežurantu Valmieras sporta stadionā, stāsta J.Karāns, kurš bērnībā sapņoja kļūt par profesionālu sportistu. “Visu mūžu esmu bijis fiziski aktīvs un skolas laikos nopietni nodarbojos ar peldēšanu. Lai gan šis sporta veids man ļoti patika, diezgan ātri sapratu, ka Latvijā profesionāli peldētāji nepelna pārāk lielu naudu, tāpēc šo ideju atmetu. Par citām profesijām nesapņoju, taču zināju, ka vēlos darīt kaut ko interesantu. Negribēju, lai mana ikdiena darbā ir vienmuļa un garlaicīga, taču par konkrētu virzienu tolaik domu vēl nebija. Pēc vidusskolas absolvēšanas mēģināju pretoties visam un visiem, kā ietekmē augstskolā, kurā iestājos pavadīju vien pāris mēnešus. Pēc tam studijas pametu un sāku strādāt uzziņu dienestā 1188. Jau tolaik man vairāk patika lietas darīt, nevis sēdēt augstskolas solā un klausīties, ko man stāsta citi,” teic J.Karāns, kurš pēc viena pavadīta gada uzziņu dienestā 1188, tā paša uzņēmuma, SIA Lattelecom (pašlaik SIA Tet), ietvaros sāka nodarboties ar biznesa klientu apkalpošanu.

Ieguldot naudu interneta reklāmā, Jūs sagaidāt atdevi (piemēram, jaunus klientus). Bet bieži vien uzņēmējiem nav informācijas (vai arī ir pieejama tikai virspusīga informācija), vai digitālā reklāma strādā efektīvi un sasniedz biznesa mērķus. Ja pieņemam, ka kāda daļa no reklāmas budžeta strādā neefektīvi, tad būtībā šis neefektīvi izmantotais budžets ir Jūsu zaudējumi. To apzinoties, noteikti rodas vēlme noskaidrot, kas tieši nestrādā efektīvi (kanāls, ziņojums, atslēgvārdi, mājas lapa). Ja to nezināsiet, palielinot reklāmas budžetu, palielināsies arī Jūsu zaudējumi.

Esmu izvēlējies divus būtiskus jautājumus, ko atbildot uzzināsiet, vai esat jau paveikuši galvenās darbības, lai uzsāktu analīzi. Ja Jūsu atbildes ir “Nē”, tad uzzināsiet, kādi priekšdarbi vēl jāpaveic.

Veikt reklāmas un mājas lapas darbības efektivitātes analīzi var ar vairākiem analītiskas rīkiem. Šajā rakstā es runāšu par vienu no tiem. Google Analytics ir analītiskas rīks, kas ikvienam mājas lapas īpašniekam ir pieejams bezmaksas. Šajā rakstā esmu pieņēmis, ka esat jau pieslēguši savam interneta resursam Google Analytics.

1. Vai Jums ir izveidoti mērķi Google Analytics kontā? Jā/Nē

Clusterpoint, Latvijā izveidots programmatūru izstrādātājs, kas sniedz datubāžu uzglabāšanas un vadības mākoņpakalpojumus (DBaaS), saņēmis Eiropas inovāciju balvu Bully 2015 kategorijā Young Bully jeb Jaunbuļļi, informēja uzņēmumā.

Balva tika pasniegta Eiropas Tehnoloģiju, Mediju un Telekomunikāciju (TMT) uzņēmumiem Eiropas inovāciju čempionu White Bull samitā.

Bully 2015 balvu finālam kopumā tika izvirzīti 60 Eiropas uzņēmumi, kas atlasīti no vairāk nekā 500 Eiropas TMT nozares uzņēmumiem. Žurnālistu un nozares ekspertu žūrija atlasīja 30 uzvarētājus, kas tika paziņoti gadskārtējā Pathways konferencē Barselonā.

Zigmārs Rasščevskis, Clusterpoint valdes priekšsēdētājs, uzsver: «Šī prestižā starptautiskā balva ir atzinība, ko dalām ar visu Clusterpoint kolektīvu.»

Clusterpoint pakalpojumus izmanto finanšu, veselības aprūpes, telekomunikāciju, e-komercijas u.c. nozares, piemēram, Latvijas Tālrunis, 1188, Mailigen. Kompānija bāzēta Rīgā.

Kuģniecības kompānija Royal Caribbean svētdien saņēmusi savu jaunāko kuģi Harmony of the Seas. 1188 pēdas garais jeb 362 metrus garais un 226,963 tonnas (bruto) smagais kuģis uzskatāms par lielāko kruīza kuģi pasaulē un tā būvniecība izmaksājusi vienu miljardu dolāru, vēsta ārvalstu mediji.

Kuģis spēj uzņemt 6296 pasažierus, uz tā strādā 2384 apkalpes locekļi. Harmony pārņēma pasaulē lielākā kruīza kuģa titulu no tā māsas kuģa - Allure of the Seas.

Tūkstošiem cilvēku svētdien pulcējās, lai noskatītos, kā Harmony of the Seas paceļ buru no STX Eiropas kuģubūvētavas Saint-Nazaire, Francijā, lai pirmo reizi dotos ceļā uz Sauthemptonu Anglijā.

Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienās, no 24. līdz 26.decembrim, kā arī 31.decembrī un 1.janvārī, gaidāmas izmaiņas aptuveni 500 reģionālo vietējo un starppilsētu maršrutu. Atsevišķos maršrutos tiks norīkoti papildu reisi vai, tieši otrādi, samazināts autobusu kursēšanas biežums, informē Autotransporta direkcija.

Ņemot vērā vērienīgās izmaiņas maršrutu tīklā, aicinām iedzīvotājus sekot līdzi aktuālajai informācijai interneta vietnē www.1188.lv vai jautājumu gadījumā sazināties ar pasažieru pārvadātāju.

Svētku laikā izmaiņas gaidāmas reģionālajos maršrutos, kurus apkalpo 26 pasažieru pārvadātāji: AS Nordeka, SIA Norma-A, AS CATA, SIA VTU Valmiera, AS Liepājas autobusu parks, SIA Sabiedriskais autobuss, AS Talsu autotransports, SIA Tukuma auto, PSIA Ventspils reiss, AS Rīgas Taksometru parks, SIA Ogres autobuss, Ekspress Ādaži, Galss Buss, Aips, Dobeles autobusu parks, Jelgavas autobusu parks, Migar, Pato-1, Aiva auto, Daugavpils autobusu parks, AS Rēzeknes autobusu parks, SIA Robežnieki, Jēkabpils autobusu parks, Gulbenes autobuss, Madonas ceļubūves SIA un Ceļavējš.

Latvija pašlaik ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā, informē AS Latvenergo peses sekretāre Ivita Bidere.

Atbildot uz augsto tirgus pieprasījumu, Latvija turpina veiksmīgi eksportēt saražoto elektroenerģiju - šorīt, 22.janvārī plkst. 10:00 tie bija 832 MW. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē.

Šorīt pl.10.00 Latvijā patēriņš bija aptuveni 1188 MW, savukārt saražotās elektroenerģijas bilancē teju visu šo apjomu nosedz termoelektrostacijās saražotais - 968 MW, no kā daudz neatpaliek arī hidroelektrostacijas ar 890 MW. Savukārt Igaunija ar kopējo patēriņu 1373 MW eksportē 153 MW, bet Lietuva, lai nodrošinātu savu patēriņu - 1894 MW, importē 1187 MW.

Autotransporta direkcija no piektdienas īslaicīgi samazinās autobusu reisu skaitu, jo, ieviešot ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības mazināšanai, reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits turpina būtiski kristies, aģentūru LETA informēja Autotransporta direkcijā.

Direkcijā atzīmēja, ka, sākoties otrajam Covid-19 infekcijas izplatības vilnim, ir vērojams pasažieru skaita kritums - septembrī reģionālo maršrutu autobusos vienā dienā vidēji tika pārvadāti vairāk nekā 68 000 pasažieru, oktobrī - aptuveni 56 000, bet novembra sākumā - apmēram 46 000 pasažieru. Paredzams, ka pasažieru skaita kritums turpināsies.

Tāpat Autotransporta direkcijā norādīja, ka direkcija turpina regulāri sekot līdzi pasažieru skaita izmaiņām, īslaicīgi slēdzot tos reisus, kuros pasažieru praktiski nav, tomēr nepieciešamības gadījumā tos varēs operatīvi atjaunot. Plānots, ka reisu skaits tiks samazināts tajos maršrutos, kuru pamatfunkcija nav saistīta ar iedzīvotāju nogādāšanu darbavietās vai skolēnu nogādāšanu izglītības iestādēs.

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators "Conexus Baltic Grid" (Conexus) noslēdzis divu nacionālas nozīmes gāzes pārvades infrastruktūras pārbūves projektus. Projektu laikā veikta gāzes regulēšanas stacijas (GRS) Brocēni pārbūve un pārvades gāzesvada (PGV) atzara uz gāzes regulēšanas staciju Sloka pārbūve, projekta kopējām investīcijām sasniedzot 3,7 miljonus eiro.

Kā norāda "Conexus" Gāzes pārvades vadītājs Ivars Cibuļskis, pārvades sistēmas infrastruktūras uzturēšanai atbilstoši sistēmas drošības prasībām svarīga ir visu gāzesvada posmu regulāra apsekošana un diagnostika. Viņš norāda, ka līdzās t.s. lielajiem gāzes vadiem, arī to atzaru tehniskais stāvoklis ietekmē pārvades gāzes sistēmas ekspluatācijas režīmus, piemēram, to, cik liels ir maksimāli pieļaujamais sistēmas darba spiediens.

"Mūsu absolūtā prioritāte ir sistēmas drošība, tāpēc regulāri īstenojam diagnostikas darbus visai 1188 km garajai dabasgāzes pārvades sistēmai. Šogad, novērtējot GRS Brocēni tehnisko stāvokli un atzaru uz GRS Sloka, abos gadījumos tika nolemts īstenot pārbūvi, nevis veikt regulāro atjaunošanu. Jāuzsver, ka kopumā dabasgāzes pārvades sistēmas ikdienas ekspluatācija ir veidota tā, ka nepārtraukti monitorējam un novērtējam dažādu gāzesvadu posmu tehnisko stāvokli, pēc izvērtējuma pieņemot lēmumu par nepieciešamajiem darbiem," komentē I.Cibuļskis.

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.