Alkoholisko dzērienu ražotājs a/s Latvijas balzams salīdzinoši bieži saskaras ar preču zīmju viltošanu, vai mēģinājumiem tās atdarināt. Šī problēma visbiežāk ir aktuāla tieši lieliem uzņēmumiem, kas ražo atpazīstamu produkciju, biznesa portālam Db.lv stāstīja a/s Latvijas balzams pārstāve Aiga Aizpuriete.

"A/s Latvijas balzams investē ievērojamus finanšu līdzekļus un pūles preču zīmju izstrādāšanā, mārketinga un reklāmas projektos, kas padara preču zīmes atpazīstamas patērētāju vidū. Tas, savukārt, padara tās īpaši pievilcīgas atdarināšanai," skaidroja A. Aizpuriete.

Situācijās, kad tiek izmantotas preču zīmes, kas ir sajaucami līdzīgas vai pat atdarina a/s Latvijas balzams piederošās preču zīmes, uzņēmums vienmēr esot vērsies tiesā, Patentu valdē vai Konkurences padomē savu preču zīmju tiesību aizsardzībai, viņa stāstīja.

Kā piemēru uzņēmuma pārstāve minēja strīdu ar SIA L.I.O.N. & Ko (LION), kas "atsevišķos gadījumos lieto preču zīmes, kuras ir sajaucami līdzīgas a/s Latvijas balzams preču zīmēm". To vidū esot, piemēram, preču zīmes Stolichnaya, 3 graudu, Moskovskaya un Sovetskoje Šampanskoje. Līdz ar to Latvijas balzams cēlis prasības tiesā pret LION, lai panāktu šo preču zīmju izmantošanas aizliegšanu un kontrafakto preču iznīcināšanu. Šīs prasības esot vērstas uz a/s Latvijas balzams preču zīmju tiesību aizskārumu novēršanu un kontrafakto etiķešu un preču iznīcināšanu.

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sēdē 10.jūnijā tika skatīta bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, kas paredz preču zīmes “Dzintars” atsavināšanu un maksātnespējīgā "Dzintars" īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot pušu argumentus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi apelācijas sūdzību par nepamatotu, norādot, ka civillietas prasība atzīt I.Gerčikova darījumus ar “Dzintars” preču zīmēm par spēkā neesošiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Pērn 23. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par vārdisku un figurālu nacionālo un starptautisko preču zīmju "Dzintars" un "Future Formula" piederību.

"Dzintars" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintars" bijušā valdes priekšsēdētāja I.Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad uzņēmumam "Dzintars" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Tiesu prakses apkopojumā apskatītas galvenās preču zīmju tiesību normu piemērošanas problēmas Latvijas tiesās, Db.lv informē Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Analizēti ap 200 tiesu nolēmumi, kas pieņemti posmā no 2003. – 2006. gadam trīs tiesu instancēs: Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, kura saskaņā ar piekritības noteikumiem izskata preču zīmju strīdus pirmajā instancē, AT Civillietu tiesu palātā, kura ir apelācijas instance, un Senāta Civillietu departamentā kā kasācijas instancē. Ņemts vērā, ka Rīgas apgabaltiesai un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai ir uzdotas Kopienas preču zīmju funkcijas, līdz ar to šī prakse ir samērojama ar citu ES dalībvalstu tiesu un Eiropas Kopienu tiesas praksi.

Pētījumā konstatētas vairākas problēmas, kuru risināšanā 2003.–2006. gadā tiesu prakse bijusi svārstīga vai nepārliecinoša. Grūtības galvenokārt izpaužas attiecīgo tiesību institūtu un normu izpratnē un precīzā piemērošanā atbilstoši mūsdienu prasībām, ievērojot arī Eiropas Kopienu tiesas sniegto preču zīmju materiālo tiesību normu interpretāciju.

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību. Viens no tādiem ir preču zīmju reģistrācija.

Preču zīme, kas biznesa vidē saukta par zīmolu, ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai arī sākotnēji jaunuzņēmuma lielākā vērtība ir tā radītais produkts vai biznesa modelis, arī preču zīmes izvēlei un aizsardzībai jāpievērš tikpat liela uzmanība.

Ja jaunuzņēmums ir reģistrējis preču zīmi, tas var liegt šo preču zīmi izmantot citām personām. Pretējā gadījumā var gadīties, ka jaunuzņēmums izmanto preču zīmi, kas līdzīga citas personas reģistrētai preču zīmei, un attiecīgi šī persona varēs tiesas ceļā liegt to izmantot. Otrkārt, cita persona var pati sākt izmantot jaunuzņēmuma preču zīmi, taču jaunuzņēmums nevarēs tam iebilst, jo savu preču zīmi nav reģistrējis. Izņēmums, kad preču zīmi tās aizsardzībai var apsvērt nereģistrēt, ir, ja tā ir «plaši pazīstama», t.i., preču zīme ir tik populāra, ka patērētāji varētu uzskatīt cita uzņēmuma preces vai pakalpojumus par jaunuzņēmuma precēm un pakalpojumiem. Lai novērstu minētos riskus, jaunuzņēmumam ir jāveic vairākas darbības.

Preču zīmju un dizainparaugu kā intelektuālā īpašuma aizsardzība ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem komercpraksē, liecina tiesu prakse.

Tāpēc 23.martā Liepājas Universitātē notiks informatīvs bezmaksas seminārs Preču zīmju un dizainparaugu aizsardzība Eiropas Savienībā. Semināru rīko Liepājas Universitāte sadarbībā ar Patentu valdi.

Seminārā tiks aplūkotas šādas tēmas: ieskats intelektuālā īpašuma tiesībās; autortiesību un rūpnieciskā īpašuma aizsardzības principi: kopīgais un atšķirīgais; preču zīmju un dizainparaugu reģistrācijas nozīme; preču zīmju un dizainparaugu aizsardzības iespējas Eiropas Savienībā no dažādu reģistrācijas sistēmu viedokļa; kopienas preču zīmju un kopienas dizainparaugu reģistrācijas sistēmas priekšrocības un trūkumi; kopienas preču zīmes un kopienas dizainparauga pieteikums, izmaksas un reģistrācijas procedūra; kur un kā iegūt informāciju par Eiropas Savienībā jau reģistrētām preču zīmēm un dizainparaugiem; Latvijas uzņēmumu pieredze preču zīmju un/vai dizainparaugu strīdos.

Jūrmala ir viena no populārākajām vietām Latvijā, kur tūristi un atpūtnieki bieži pārvietojas ar jauniem un moderniem spēkratiem. Taču, sākoties atpūtas sezonai, to steidzas izmantot arī auto zagļi.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati liecina - ja līdz Jāņiem Jūrmalā šogad tika apzagti tikai pieci auto, tad līdz jūlija sākumam tieši Jūrmalā apzagto spēkratu skaits palielinājies līdz 18, bet trīs ir nozagti. Salīdzinot šā un pērnā gada attiecīgo laika periodu, palielinājusies arī vidējā atlīdzība, kas izmaksāta Baltas klientiem transportlīdzekļa apzagšanas vai zādzības gadījumā.

Acīmredzams, ka zagļi tīko pēc arvien jaunākām automašīnām un dārgākām lietām, kas atstātas auto salonos. Pērn vidējā atlīdzību summa par vienu auto apzagšanas vai zādzības gadījumu bija 496 lati, taču šogad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 571 latam par vienu gadījumu.

Zagļi vai zaglis ir izdemolējuši ne tikai laikraksta Neatkarīgā redakcija un izdevēja SIA Mediju nams telpas, bet arī blakus esoša uzņēmuma telpas.

Arī šajās telpās it kā kaut kas ticis meklēts, bet kriminālpolicija pagaidām neko vēl neesot apstiprinājusi un nekādu sīkāku informāciju par šo gadījumu nesniedz, Db pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāve Sigita Pildava.

Kā liecina informācija nra.lv zagļi ielauzušies uzņēmuma Pilsētas līnijas birojā, kur savandītas vairākas darbavietas un mēģinājis atlauzt uzņēmuma vadītājas kabinetā esošo seifu. Pagaidām gan nav zināms, vai kaut kas ir pazudis. Pilsētas līnijas darbinieki pieļauj, ka zaglis viņu biroju vandījis, domādams, kā tās ar ir Mediju nama telpas.

Db jau ziņoja, ka naktī uz sestdienu tika izlaupīta un izdemolēta laikraksta Neatkarīgā redakcija. Zagļi izdemolējuši arī izdevēja Mediju nams telpas, kas atrodas vienā ēkā ar avīze redakciju.

Intelektuālais īpašums ir tieši tas, kas uzņēmējdarbībā rada pievienoto vērtību. Tas atšķir vienu uzņēmumu no citiem uzņēmumiem, tāpēc konkurences apstākļos izvēršas strīdi.

Strīdu saistībā ar preču zīmēm Latvijā nav pārāk daudz. Tomēr no intelektuālā īpašuma strīdiem tie ir visizplatītākie. Latvijas tiesu statistika liecina, ka 2011.gadā pirmās instances tiesās saņemtas 19 lietas, kas saistītas ar preču zīmēm, pagājušajā gadā to skaits bija jau 28, bet šā gada pirmajā ceturksnī – 12. Krietni mazāk strīdu tiesās ir par patentiem. Proti, 2011. gadā tādi bija trīs, bet pērn tiesā nav saņemta neviena šāda lieta. Tas pierāda, ka patentu tiesvedība Latvijā nav īpaši izplatīta. Līdzīgi ir arī ar strīdiem par dizainparaugiem – 2011. gadā šādas lietas pirmās instances tiesās netika saņemtas, bet pērn tādas bija divas.

No trešdienas, 23. marta, sāk darboties reformētais ES preču zīmju un dizainparaugu reģistrētājs.

Līdz ir ar ES jaunās regulas 2015/2424 stāšanos spēkā uzņēmēju maksājamās nodevas par savu ES preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju un atjaunošanu ir nedaudz zemākas. Nosaukumu ir mainījusi arī šīs jomas centralizētā ES iestāde – līdzšinējais Alikantē bāzētais ES preču zīmju reģistrētājs, ko līdz šim pasaulē pazina kā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju, ir pārtapis par ES Intelektuālā īpašuma biroju (angl. EUIPO).

«Preču zīmju īpašniekiem un reģistrētājiem svarīgi ir tas, ka vairs netiek prasīts iesniegt preču zīmes reģistrācijai grafisko attēlojumu, samazinās preču zīmes reģistrācijas atjaunošanas maksa, ir ieviesti jauni absolūtie un relatīvie reģistrācijas atteikuma pamati, kā arī jauna preču un pakalpojumu klasifikācija noteiktām preču zīmju reģistrācijām. Šīs izmaiņas reģistrētāji izjutīs uzreiz,» db.lv komentē zvērināts advokāts un biroja Sorainen partneris Agris Repšs.

Patentu valde (PV) pērn saņēmusi vairāk nekā 3000 jaunu preču zīmju pieteikumu, visvairāk preču zīmju reģistrētas pārtikas un dzērienu nozarē, informē PV sabiedrisko attiecību konsultants Artūrs Ivanovs.

Latvija uzrādot stabilu izaugsmi rūpnieciskā īpašuma aizsardzībā, pateicoties uzņēmēju aktivitātei un izpratnei par nepieciešamību reģistrēt savu intelektuālo īpašumu.

Latvijas un pārējo Baltijas valstu dati apliecina kopējās Eiropas tendences rūpnieciskā īpašuma aizsardzībā - visvairāk preču zīmes tiek reģistrētas nozarēs, kas nodrošina nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai, piemēram, pārtikas un dzērienu, izglītības, izklaižu un kultūras pasākumu nozarē, kā arī reklāmā un uzņēmumu pārvaldībā.

2014. gadā PV ir saņēmusi 3074 jaunus preču zīmju pieteikumus, tostarp nacionālās procedūras ietvaros saņemtas 1474 preču zīmes, savukārt Madrides savienības ietvaros – 1600. Attiecīgi Lietuvā kopumā pērn saņemti 4150, bet Igaunijā – 2723 pieteikumi. Kopumā kopš PV darbības atjaunošanas Latvijā ir iesniegtas gandrīz 60 tūkst. preču zīmju, bet šobrīd Latvijā spēkā ir gandrīz 26 tūkst. preču zīmes. Attiecīgi Lietuvā kopumā ir pieteiktas vairāk nekā 71 tūkst. preču zīmju, bet Igaunijā – vairāk nekā 54 tūkst.

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Privāto preču zīmju apjoms tirdzniecībā arvien pieaug un desmit gadu laikā Eiropā varētu aizņemt pat vairāk nekā 50% tirgus; arī Latvijā šis segments izplešas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privāto preču zīmju jeb tā dēvēto private label tirgus daļa Rietumeiropā ir diezgan liela, jo īpaši Šveicē, Anglijā un Spānijā, kur jau šobrīd tā svārstās 40–45% apjomā.

Tās kļūst pārdomātākas, veido arvien lielāku konkurenci tradicionālajiem zīmoliem, un tiek prognozēts, ka privāto preču zīmju produkti 2025. gadā veidos aptuveni 50% tirgus, liecina starptautiskā gofrētā iepakojuma ražotāja un iepakošanas iekārtu un sistēmu piegādātāja Stora Enso Packing veiktā tirgus analīze Iepakojums mazumtirdzniecībā 2016. Pētījumā gan atsevišķi nav apskatīta katra Baltijas valsts, tomēr tuvāko pāris gadu laikā tiek prognozēts privāto preču zīmju tirgus daļas pieaugums. «Iemesls tam ir vienkāršs – patērētājs vienmēr gaida plašas izvēles iespējas, taču tajā pašā laikā saprātīgu cenu līmeni,» pauž Stora Enso pārdošanas direktore Baltijā Jurate Kugiene (Jūratė Kugienė).

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Turpmāk saziņai ar farmaceitiem 21 "Apotheka" aptiekā visā Latvijā pieejams tiešsaistes zīmju valodas tulks, ko nodrošina Latvijas Nedzirdīgo Savienības (LNS) Rehabilitācijas centra zīmju valodas tulku nodaļa.

Šobrīd zīmju valodas tulka pakalpojums tiek nodrošināts 8 aptiekās Rīgā un 13 aptiekās ārpus Rīgas, taču pēc pieprasījuma "Apotheka" papildinās aptieku sarakstu, kurās pieejams zīmju valodas tulka pakalpojums.

Zīmju valodas tulks "Apotheka" aptiekās būs pieejams katru darba dienu, saziņai ar tulku norisinoties attālināti, ar video zvana palīdzību.

Latvijā zīmju valodu saziņai izmanto vairāk nekā 2000 vājdzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki, kuri ikdienas saskaras ar ierobežojumiem saņemt dažādus pakalpojumus, tostarp farmaceita konsultāciju.

"Aptieka ir nozīmīga daļa no primārās veselības aprūpes sistēmas, tāpēc konsultācijai ar farmaceitu, piemēram, lai uzklausītu simptomus, saņemtu norādes par zāļu lietošanu vai to savienojamību ar citiem medikamentiem, jābūt pieejamai ikvienam viegli saprotamā veidā. Tagad, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, tas ir iespējams," stāsta "Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Svētki ir laiks, kad cilvēki kļūst sirsnīgāki un bezrūpīgāki, tāpēc viņiem maldīgi šķiet, ka arī zagļi Ziemassvētku un Jaunā gada laikā dosies svinēt un tajā laikā nezags, norāda Autonams.

Autonams brīdina, ka tieši svētku laiku, kad cilvēki ilgstoši atstāj māju un auto bez uzraudzības, zagļi izmanto sev par labu. Tādēļ auto īpašniekiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība sava auto drošībai, kā arī vietām, kur to atstāj, lai līdz ar svinību beigšanos tie nepaliktu bez automašīnas. Jāatceras, ka automašīnas zagļi mēdz nozagt arī no privātmāju pagalmiem.

Edvīns Panders, Autonams pārdošanas un attīstības direktors, valdes loceklis: „Svētku laikā cilvēki mazāk pievērš uzmanību savam īpašumam un bieži dodas atpūtā atstājot māju un arī auto bez uzraudzības. Auto zagļi sevišķi novērtē nepietiekami aizsargātas automašīnas, īpaši, ja tās atstātas nomaļās vietās. Tomēr arī plašais auto klāsts lielveikalu stāvlaukumos ir vilinošs un tiek izmantota iespēja, kamēr cilvēki iepērkas, gatavojoties svētkiem. Iezīmējas tendence, ka auto tiek nozagti pat no privātmāju pagalmiem, arī tad, ja mājās naktī guļ cilvēki.”

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā nozagta 421 automašīna, kas ir par 53 automašīnām vairāk nekā pērn šādā laika periodā, liecina Valsts policijas dati.

No tām 159 automašīnas bijušas ražotas laika posmā no 2006.gada līdz 2015.gadam. Analizējot zādzības, redzams, ka zagļu pielietotās tehnoloģijas arvien attīstās – gada otrajā pusē zagļi iemanās nozagt pat tajā pašā gadā ražotas automašīnas. Šāda tendence tika novērota jau pagājušajā gadā, kad rudenī, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tika nozagtas vairākas 2014.gadā ražotas automašīnas. Policija prognozē, ka tuvākajos mēnešos zagļi būs iemanījušies aizdzīt arī vairākus šogad ražotos auto – pagaidām Latvijā nozagtas divas 2015.gadā ražotas automašīnas, taču līdz gada beigām šis skaitlis varētu krietni pieaugt.

Naktī uz sestdienu izlaupīta un izdemolēta laikraksta Neatkarīgā redakcija. Zagļi izdemolējuši arī izdevēja SIA Mediju nams telpas, kas atrodas vienā ēkā ar avīze redakciju, vēsta nra.lv.

Neatkarīgās galvenā redaktore Anita Daukšte uzsvērusi: «Lai arī kādi bija zagļu nolūki, ielaušanās pamatīgi traucēs redakcijas darbu.» Zagļi izdemolējuši arī galvenās redaktores kabinetu, bet pagaidām nav zināms, kas konkrēti no tā pazudis.

Izdemolēti arī maketēšanas un grāmatvežu kabineti. Zagļi atlauzuši vairākus Mediju nama telpās esošus seifus, kā arī nozaguši dažus monitorus. Lai iekļūtu redakcijas telpās, zagļi, iespējams, izmantojuši elektronisko durvju karti. Savukārt vairākus aizslēgtus kabinetus zagļi nav atlauzuši, bet gan izsituši durvju stiklus. Patlaban redakcijā strādā policijas eksperti.

«Visvienkāršāk būtu pieņemt, ka zagļi ir meklējuši naudu. Tomēr, iespējams, tas ir mēģinājums iebiedēt redakciju, un kavēt redakcijas darbu,» piebildusi A. Daukšte.

Šonedēļ veiksmīgi noslēdzās PARITATE BANKA hipotekāro ķīlu zīmju piedāvājums investoriem, kuru organizēja “Hipotēku banka.” Ķīlu zīmes tika emitētas par summu EUR 9'000'000 ar dzēšanas termiņu 3 gadi un ar gada procenta likmi 6 mēnešu Libor + 1,55%. Hipotekārās ķīlu zīmes tika pārdotas par to nominālvērtību.

Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Rolands Paņko norādīja, ka “šis darījums ir kārtējais apliecinājums Hipotēku bankas veiksmīgajai pieredzei ķīlu zīmju emitēšanā. Šī ir lielākā privātās bankas hipotekāro ķīla zīmju emisija Latvijā. Liels gandarījums ir arī par jaunu ārvalstu investoru līdzdalību emisijas veiksmīgā norisē.”

Emisiju Hipotēku banka veica sadarbībā ar finanšu konsultāciju kompāniju Sigma Kapitāls.

PARITATE BANKA uzsvēra savu apmierinātību, ka ne tikai Baltijas, bet arī rietumu investori novērtēja bankas strauji augošo potenciālu un iegādājās ķīlu zīmju trešās emisijas vērtspapīrus.

Hipotēku banka ir viena no pieredzes bagātākajām bankām, kura resursu piesaistei hipotekārās kreditēšanas attīstībai izmanto hipotekāro ķīlu zīmju emisijas. Hipotēku banka ir lielākais hipotekāro ķīlu zīmju emitents Latvijā.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

2. martā Latvijas Republikas Patentu valde atzīmēs 15 darba gadu jubileju. Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Dace Liberte saņems I pakāpes Atzinības rakstu un "zelta" spalvu par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā. Apbalvojumus saņems arī citi Patentu valdes darbinieki, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Patentu valde ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma jomā, nodrošinot rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību un veicinot tiesību aizsardzības izpratni.

Svinīgajā pasākumā piedalīsies Patentu valdes kolektīvs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas vadība.

Novērtējot Patentu valdes darbinieku ieguldījumu iestādes attīstībā un uzsverot viņu godprātīgo attieksmi pret darba pienākumiem, iestādes jubilejas reizē tiks pasniegti vairāki Tieslietu ministrijas apbalvojumi. I pakāpes Atzinības rakstu un "zelta" spalvu par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā saņems Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Dace Liberte, II pakāpes Atzinības rakstu un "sudraba" spalvu par darba pienākumu priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu pildīšanu saņems Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktora vietniece Eiropas patentu jautājumos Māra Rozenblate, Finanšu departamenta direktore Dana Jansone un Redakcijas un komunikācijas departamenta eksperts Modris Geidāns.