«Vadība vēlas noorganizēt kādu komandas pasākumu vai treniņu, taču budžets šim nolūkam ir mazs»- saka ne viens vien uzņēmuma personāla līderis- «Mūsu uzņēmuma vadītāji izlemj darīt «kaut ko ar komandu» pašu spēkiem- galu galā visi taču ir pabijuši kādos komandu treniņos, kaut ko no tā noteikti saprot un spēj izdarīt.»

Tā bieži top «komandu dienas», ko vairāk varētu nosaukt par «burziņiem»- tā teikt- izbrauksim pie ezera vai jūras, papeldēsimies, pacepsim gaļiņu un būs jau labi! Komanda būs kopā, būs motivācija, būsim saliedētāki. Tikai nereti vadītāji ir neizpratnē- šī «komandas diena» pārvēršas par savdabīgu «nedienu», jo uz to gandrīz vai piespiedu kārtā ļaudis jādzen! Iemesls gan labi saprotams- īstenībā komandas jau nav, katrs strādā vairāk vai mazāk pats par sevi, izpildot savus darba uzdevumus, nedz sagaidot, nedz sniedzot citiem kolēģiem kādu jūtamu atbalstu. Kaut kādi kopējie, uzņēmuma mērķi - «Ne mana cūka, ne mana druva!». Neviens jau tā īsti šos mērķus nav ne skaidrojis, nedz darbinieka viedokli gribējis dzirdēt. Nav īstu komandas darba tradīciju, komandas darba kultūras, iespējams, nav tāda uzstādījuma arī no vadītāju puses. Tad kāda jēga kopā burzīties ar mazpazīstamiem cilvēkiem? Lieks laika, nervu un līdzekļu tēriņš. Tāpat visu laiku būs jāuzmanās, ka kaut kur kaut kā «neiekrīt» ar kādu neapdomīgu frāzi vai rīcību, tāpat par apģērbu, dzeramo un ēdamo jārūpējas. Tad vēl kaut kādas muļķīgas spēlītes gribēs lai spēlē. Pat kārtīgi «iemest» nevarēs. «Baigi man vajag!»

Par mērķiem un mērķtiecību.

Pēdējā gada- pusotra laikā uzņēmumos ir notikušas būtiskas izmaiņas. Ir nomainījušies vadītāji dažādos vadības līmeņos, mainīti vadītāju darba pienākumi, funkcijas, samazināts darbinieku skaits, paplašināti vai mainīti darbinieku amata pienākumi, mainīts atalgojums un materiālās stimulēšanas sistēmas utt. Tāpat notikušas korekcijas uzņēmuma darbības virzienos, mārketingā, mainījies klientu loks un klientu prasības. Faktiski tikai salīdzinoši nesen ir beigušās būtiskākās no šīm izmaiņām daudzos uzņēmumos, tāpat arī valsts iestādēs. Neviens nevar garantēt, ka ekonomiskā situācija, politiskie lēmumi nodokļu un citās tautsaimniecības jomās neliks izdarīt vēl kādas būtiskas izmaiņas uzņēmējiem savā darbībā. Situācija ir mainījusies, taču darbs jāveic. Uzņēmums jāattīsta arī šajos apstākļos.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbojās uzņēmēju un zinātnes organizāciju kā arī valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, pieņēmusi gala lēmumu par 7 975 000,00 eiro piešķiršanu zinātnisko atklājumu komercializēšanai, informē LIAA.

Finansējums tiek piešķirts ES līdzfinansētajā Tehnoloģiju pārneses programmā, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir veicināt tehnoloģiju pārneses procesu Latvijā un panākt, ka dažādu jomu zinātnisko pētījumu rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski un komerciāli pielietojamā veidā. Tās var būt, piemēram, izstrādātas idejas jaunu vakcīnu un zāļu, jauna veida biodīzeļdegvielas, dažādu sensoru un virtuālās realitātes platformu radīšanā.

LIAA norāda, ka Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu mūsu ekonomikai. Lielu daļu savu atklājumu mūsu zinātnieki jau agrīnā stadijā par salīdzinoši nelielu samaksu nodod tālākai izpētei ārvalstu zinātniskajiem institūtiem, vai arī jau sākotnēji strādā šo ārvalstu partneru uzdevumā. Tehnoloģiju pārneses programma ir iespēja piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam, lai pētniecības darbu līdz gala produktam vai produkta prototipam veiktu Latvijā.

Pēdējā laikā komandas saliedēšanas treniņi ir kļuvuši atkal pieprasīti.Galvenais to mērķis parasti ir uzlabot sadarbību starp komandas locekļiem vai starp dažādām struktūrvienībām.

Lielākoties minimālais iznākums šiem pasākumiem ir tāds, ka cilvēki viens otru labāk iepazīst ārpusdarba apstākļos,un tas mazina komunikācijas spriedzi darbā, taču – vai uzlabojas komandas sadarbība? Ja uzņēmumam ir svarīgs komandas darbs un sadarbība starp struktūrvienībām, tad ir vērts padomāt, ko paralēli komandas darbam vajag uzlabot organizācijā, lai sistēma stimulētu sadarbību, nevis individuālu darbu.

Ir vairākas uzņēmuma sistēmas sastāvdaļas, kas var atbalstīt komandas sadarbību.Lai noteiktu, vai jūsu uzņēmumā vairāk tiek atbalstīts komandas vai individuālais darbs, ir vērts atbildēt uz dažiem kontroljautājumiem:

1) Vai komandas mērķi ir svarīgāki par katra individuālajiem mērķiem?

Tev var būt ģeniāla biznesa ideja, solīdi finanšu resursi un filigrāni izstrādāts biznesa plāns - trīs pīlāri, kas vieš pārliecību par iecerētā biznesa veiksmīgām nākotnes perspektīvām. Taču korķēt vaļā šampanieti ir pāragri. Prakse rāda, ka bez veiksmīgi nokomplektētas komandas, jebkura laba biznesa ideja, visticamāk, būs lemta neveiksmei. Ikviens startaps ir tieši tik veiksmīgs, cik perspektīva ir tās komanda ar vadītāju «pie vadības grožiem».

Viena no izplatītākajām kļūdām, kādēļ pat ļoti perspektīvi startapi cieš neveiksmi, slēpjas personāla atlasē. To apliecina arī CB Insights analītiķi, kas secinājuši – 23% gadījumos nepareiza komandas izvēle ir bijusi par iemeslu, kāpēc nācies pārtraukt startapa darbību.(1)

Komandas kodols ir tās vadītājs - līderis. Pirms savas sapņu komandas «komplektēšanas» ir jābūt skaidrai vīzijai par to, kāds komandas vadītājs Tu esi vai vēlies būt. Vai vēlies būt aktīvs komandas vadītājs (menedžeris), kurš koncentrēsies uz paveikto uzdevumu kontroli? Bet varbūt Tev piemērotāka ir padoto motivēšana un iedvesmošana? Visiem komandas vadības stiliem ir savas priekšrocības vai trūkumi - tikai Tu pats vari izlemt, kurš vadības stils Tev piestāv labāk.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis brīdina, ka vēlme nomainīt atsevišķus ZZS ministrus var būt ar smagām sekām.

«Mēs kategoriski iebilstam pret tām baumām, ka kāds no mūsu ministriem varētu tikt nomainīts. Katrā gadījumā es gribu brīdināt tos, kas vēlas šādu soli spert bez nopietniem argumentiem, ka tas [ministru nomaiņa] varētu būt ar smagām sekām,» sacīja Brigmanis žurnālistiem pirmdien pēc ZZS valdes sēdes, kurā arī pausts stingrs atbalsts apvienības ministriem.

Lūgts precizēt, kādas varētu būt sekas un vai to vidū ir arī jaunas valdības izveide, Brigmanis vien noteica: «Dažādas, dažādas.»

Viņaprāt, šīs baumas par ministru nomaiņu ir konkurentu inspirētas, un viņš apšaubīja, ka ZZS apvienības "Vienotība" kolēģu vidū valda viedoklis, ka šie ministri būtu jāmaina.

Latvijas olimpiskās delegācijas izmaksas šajā sezonā ir 4,22 miljoni eiro, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē pastāstīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers.

Nākamā gada februārī Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā norisināsies XXIII ziemas Olimpiskās spēles, kurās startēs arī Latvijas Olimpiskā komanda. Tikmers skaidroja, ka sportistu sagatavošanās notiek vairāku gadu garumā un tas prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus. LOK aprēķinājis, cik izmaksā Olimpiskā delegācija vienā sezonā, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm, aprēķinos neņemot vērā arī individuālos sportistu reklāmas līgumus un personīgo finansējumu.

Aptuveni piektdaļa izdevumu jeb 855 132 eiro tiek segti no LOK finansējuma. Šajā summā pamatā ietilpst izdevumi, kas saistīti ar dalību Olimpiskajās spēlēs.

Piemēram, ekipējuma komplektu nodrošināšanai Olimpiskajai delegācijai paredzēti 387 425 eiro, savukārt vēl 34 500 eiro paredzēti kompensāciju izmaksai federācijām par starta formu izveidi. Izmitināšana Olimpisko spēļu laikā izmaksās 7480 eiro, delegācijas ceļa izdevumi uz Saeulu ekonomiskajā klasē būs 161 000 eiro, ceļojuma apdrošināšanai, ņemot vērā, ka apdrošināšanu Olimpisko spēļu laikā nodrošina Starptautiskā olimpiskā komiteja, vajadzīgi 2600 eiro, bet rāciju, medicīniskā un saimnieciskā aprīkojuma nomai - 8500 eiro.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šī gada 15. aprīlī noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par finansējuma piešķiršanu Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) struktūrvienības Latvijas Valsts arhīva (LVA) ēku atjaunošanas projektiem ar mērķi uzlabot energoefektivitāti un samazināt vides ietekmi, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Saskaņā ar 2020. gada nogalē valdībā apstiprināto arhīvu infrastruktūras attīstības koncepciju paredzēts veikt arhīva ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus LVA ēkās Slokas ielā 16, un Bezdelīgu ielā 1a, Rīgā.

“LNA ir nenovērtējams Latvijas nacionālā mantojuma sargātājs, kas glabā un rūpējas par dokumentāro vēsturi no 1220. gada līdz šodienai. Tas ir būtisks elements valsts identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanā. Mūsu mērķis nav tikai ēku modernizācija; tas ir solis pretim ilgtspējīgai arhīva attīstībai. Ar ieguldījumiem energoefektivitātes uzlabošanā, mēs ne tikai samazināsim enerģijas patēriņu, bet arī radīsim labvēlīgākus apstākļus arhīva darbiniekiem un apmeklētājiem,” norāda J. Gavrilova.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valdība nākamnedēļ plāno lemt par izmaiņām Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs - tiks lemts par O. Pulka un J. Vaskāna atcelšanu no amata, liecina piektdien pēcpusdienā publicētā 26. jūnija Ministru kabineta sēdes darba kārtība.

No Rīgas ostas valdes locekļa amata plānots atcelt ekonomikas ministra virzīto pārstāvi Olafu Pulku (Vienotība), viņa vietā ieceļot Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektoru Ģirtu Greiškalnu.

Rīgas ostas valdē paredzēts nomainīt arī satiksmes ministra pārstāvi, savulaik Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deleģētā Jura Vaskāna vietā virzot Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieci Džinetu Innusu. Viņa ir valsts kapitāla daļu turētāja pārstāve valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga, valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un Rojas ostas valdes locekle, tādēļ valdībai būs jālemj arī par atļauju Dž. Innusai savienot amatus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien pirms izskatīšanas pirmajā lasījumā parlamentā konceptuāli atbalstīja eiro ieviešanas likumprojektu, kuru parlamentā galīgajā lasījumā plānots pieņemt 31.janvārī, norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V).

Viņš norādīja, ka par likumprojektu komisijā balsoja koalīcijas pārstāvji, bet pret esot bijusi opozīcija. Notikušas diskusijas, kuru laikā Finanšu ministrija (FM) spējusi sniegt atbildes uz jautājumiem, kuri interesējuši ne tikai nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, bet arī citu politisko spēku deputātus, skaidroja Reirs.

Tā viņš atbildēja uz vaicājumi par to, vai jautājumi uzdoti arī no VL-TB/LNNK pārstāvju puses.

Likumprojektam noteikta steidzamība un pirms izskatīšanas otrajā, galīgajā, lasījumā, būs noteikts pietiekami ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, skaidroja politiķis.

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Trešdien, 22. novembrī, tika prezentēta Latvijas Olimpiskās komandas apģērbu kolekcija 2018. gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm Phjončhanā, kurā mode saplūst ar tehnoloģijām, atzīst uzņēmuma OTCF, kam pieder sporta preču zīmols 4F, un kas ir apģērbu kolekcijas ražotājs, vadītājs Igors Klaja.

«Mēs darījām visu iespējamo, lai šajā kolekcijā apvienotu mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, augstas kvalitātes elpojošus bezšuvju audumus, ūdensnecaurlaidīgus materiālus un tradicionālos latviešu elementus. Kolekcijas krāsas ir balts, pelēks un latviešu sarkanais tonis, kolekcijas dizains papildināts ar Latvijas Olimpiskās komandas identitātes zīmi - pinumu, kas simbolizē komandas spēku un vienotību», stāsta I. Klaja.

Kolekcija ir izgatavota no īpaši moderniem materiāliem – ūdensizturīgiem un tajā pašā laikā elpojošiem audumiem, softshell NeoDry ar DWR apdari, kas veiksmīgi aizsargā pret aukstumu un vēju, teflona apdare, kas novērš ūdens absorbciju. Lāzera griezumi lielākai izturībai, ūdens necaurlaidīgi rāvējslēdzēji ar speciālu apdari kabatām, magnētiskās aizdares, atstarojoša un dekoratīva apdruka, skārienjutīga sistēma cimdiem un daudz citu aizraujošu elementu, kas izmantoti Olimpiskās kolekcijas radīšanā. «Šajā kolekcijā mode saplūst ar tehnoloģijām. Inovatīvi risinājumi palīdz pārvarēt ekstremālos laika apstākļus. Standarta šuvju vietā mēs izlēmām izmantot metinātas šuves. Esam izmantojuši arī lāzergriešanas tehniku, lai palielinātu izturību,» saka I. Klaja.

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Šosestdien, 15.augustā, Skonto futbola stadionā noslēgsies grupas Prāta Vētra organizētais atklātais amatieru čempionāts mini futbolā MĪTAVA OPEN 2009. Fināla posmā, kurā piedalīsies sešos reģionālajos atlases posmos uzvarējušās komandas, tiks noskaidroti balvu fonda - Ls 3000 - ieguvēji.

Komanda, kas čempionāta finālturnīrā 15. augustā iegūs pirmo vietu, saņems balvu- Ls 1500, otrās vietas ieguvēji - Ls 1000, savukārt trešā vieta - Ls 500.

Spēles sāksies plkst. 10:00., apbalvošanas ceremonija plānota plkst. 18:00. Ieeja pasākumā - bez maksas.

Fināla sacensībās piedalīsies sekojošas komandas: no MĪTAVA OPEN Kurzemes posma - komandas Zemnieki, Rainis, Kuldīgas sporta aģentūra un Turlava, No MĪTAVA OPEN Zemgales posma - komandas KV&LP, Lauki, Ozolnieki un Safeguard, no MĪTAVA OPEN Vidzemes posma - komandas Cold gel, B-peat, Eglītes mežs un Staiceles bebri, no MĪTAVA OPEN Latgales posma - komandas Vels, Barons, Daugava city united un Cerbers/Security, no MĪTAVA OPEN Ziemeļaustrumlatvijas posma - komandas Kvarcs, FK Smudzis, Zemgales būvmeistars un Parsportu.lv un no MĪTAVA OPEN Rīgas posma - komandas Korsāri, Laimes lācis, Daugmales dadzis un Alliance.

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

Latviju pārstāvošā Latvijas Universitātes (LU) komanda Pasaules studentu komandu programmēšanas sacensību (ACM ICPC) finālā, kas no 14. līdz 18. maijam norisinājās Varšavas Universitātē Polijā, ieguvusi dalītu 18. vietu, piecu stundu laikā atrisinot piecus sacensību uzdevumus.

Pasaules studentu komandu programmēšanas sacensības norisinājās36. reizi. Latvija finālā tika pārstāvēta pirmo reizi, un līdz šim neviena Latvijas komanda nebija iekļuvusi šo sacensību finālā. LU studentu programmēšanas komanda «unusual», kuras sastāvā ir Eduards Kaļiņičenko, Jevgēnijs Vihrovs un Normunds Vilciņš, šogad finālā 112 komandu konkurencē kopvērtējumā ieguva dalītu 18. vietu.

Finālā skaitliski visvairāk tika pārstāvētas Amerikas Savienotās Valstis – 18 komandas, Ķīna – 16 komandas un Krievija – 12 komandas. Sacensību čempiona titulu izcīnīja Sanktpēterburgas Nacionālā informācijas tehnoloģiju, mehānikas un optikas pētniecības universitāte, atrisinot 9 no iespējamiem 12 uzdevumiem.

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.