Sistēma, kad, pievienojoties kāda uzņēmuma sekotājiem Twitter, Draugiem.lv vai Facebook, mūzikas mīļotājs var tikt pie bezmaksas biļetes uz pasākumu, nav nekas jauns. Tomēr, kā izrādās, liela daļa akciju, kurās tiek izlozētas biļetes uz Positivus, notiek nelegāli, festivāla organizatoriem par zīmola izmantošanu ne santīma nesamaksājot, vēsta laikraksts Diena.
Nelegālo izložu skaits šobrīd jau mērāms desmitos, turklāt tādas rīkot atļāvušies ne tikai «kaktu kantori», bet pat viena no Latvijas lielākajām bankām un kāds no vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem, laikrakstam atzinis festivālu rīkojošās aģentūras Positivus Music līdzīpašnieks Andis Zusts.
Viņš norādījis, ka tiesības izmantot festivāla zīmolu savās reklāmas aktivitātēs tiek piešķirtas festivāla sponsoriem, līdz ar to uzņēmumi, kas biļetes izmanto kā balvas akcijās, to nesaskaņojot ar festivāla organizatoriem, pārkāpj likumu.
«Skaidrs, ka visvieglākais veids, kā audzēt sekotāju skaitu sociālajos tīklos, ir izkarināt «burkānu», un Positivus biļete kā burkāns firmai ir salīdzinoši lēts. Virkne uzņēmumu, ar mums to nesaskaņojot, vienkārši nopērk biļeti, uz kuras turklāt rakstīts, ka publiska izplatīšana ir iespējama tikai saskaņojot ar organizatoru, un izliek to izlozē. Tie varbūt nav tiešie zaudējumi, bet tā ir kaitnieciska rīcība, jo rada negūtu peļņu. Ja visi uzņēmumi, kas tā rīkojas, būtu mūsu oficiālie sponsori, iespējams, mēs varētu atvest uz Latviju daudz skaļākas grupas. Un šogad tas ir tiešām «epidēmiskā» līmenī,» viņš skaidrojis.
Latvijas reklāmas asociācijas ētikas padomes loceklis Varis Lāzo Dienai savukārt atzinis, ka gadījumā, ja šādas nesaskaņotas akcijas notikušas, tas tiešām ir reklāmas ētikas un - atkarībā no tā, cik stingri savu zīmolu aizsargā Positivus organizatori - iespējams, arī juridiskas dabas pārkāpums.
«Mēs nevēlamies nevienu kārt pie kauna staba, nosaucot konkrētus zīmolus, pagaidām mūsu mērķis ir pievērst uzmanību šai problēmai, jo sajūta ir kā cīnoties ar lavīnu. Varētu teikt, ka pēdējos mēnešos esam vairāk nodarbojušies ar savu tiesību aizstāvību, nekā ar festivāla organizēšanu. Turklāt, nedaudz papētot situāciju sociālajos tīklos, var redzēt, ka tā nav tikai mūsu problēma, bet no tā cieš visi Latvijas koncertorganizētāji un latviešu grupas,» teicis A. Zusts.