Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" sācis darbu Filipīnās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma "Sun Finance" tiešsaistes finansēšanas pakalpojumi patlaban pieejami kopumā deviņās valstīs trijos kontinentos.

Uzņēmumā atklāj, ka paralēli pozīciju stiprināšanai esošajos tirgos 2023.gadā paredzēts turpināt ģeogrāfisko ekspansiju un produktu klāsta paplašināšanu. Filipīnas ir pirmais solis šajā virzienā. Filipīnas ar 111 miljoniem iedzīvotāju kļuvušas par "Sun Finance" otro lielāko tirgu, pirmo vietu saglabājot Meksikai ar 128 miljoniem iedzīvotāju.

"Sun Finance" dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs informē, ka digitālie maksājumi un citi digitālie finanšu pakalpojumi Filipīnās attīstās ātri, tāpēc šī valsts ir pievilcīga dažādiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Filipīnas ir viena no visapdzīvotākajām vietām pasaulē, kur liela daļa sabiedrības runā angļu valodā, kā arī ļoti plaši izmanto viedierīces.

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "Sun Finance" kopējā aizdevumos izsniegtā summa kopš darbības sākuma sasniegusi divus miljardus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmumam izdevies šādu apjomu sasniegt sešu gadu laikā.

"Sun Finance" pirms pusotra gada sasniedza savu pirmo aizdevumos izsniegto miljardu. Uzņēmumā informē, ka pirmais aizdevumos izsniegtais miljards sasniegts 53 mēnešos kopš "Sun Finance" darbības sākuma, savukārt otrais miljards sasniegts vien 19 mēnešos.

"Sun Finance" dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs informē, ka tagad ik mēnesi aizdevumos izsniegtās summas kopējais apmērs ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā "Sun Finance" pirmajā darbības gadā kopumā. Turklāt izaugsme noris visos tirgos.

Kopš 2017.gada, kad tika palaists pirmais "Sun Finance" produkts, uzņēmumam ir izdevies ik gadu kāpināt aizdevumos izsniegtās summas apmēru salīdzinājumā pret iepriekšējo gadu. Pirmajā darbības gadā "Sun Finance" aizdevumos izsniedza 35 miljonus eiro. 2020.gadā "Sun Finance" kopējais izsniegto aizdevumu apjoms bija 300 miljoni eiro. Savukārt 2021.gads tika noslēgts ar izsniegtiem vairāk nekā 400 miljoniem eiro, bet pērn kopumā izsniegti 700 miljoni eiro.

Būtiskākajam uzsvaram nodokļu sistēmas reformēšanā gan Latvijā, gan Igaunijā, gan arī Lietuvā jābūt vērstam uz ekonomikas palielināšanu — nodokļu bāzes palielināšanu, kam pamatā būtu investīciju piesaiste un eksportā strādājošo konkurētspēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūnija numurā lasi:

Statistika

Konkurences lietās aug izskatīšanas laiks

Tēma

Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā

Finansējums

Edgars Pīgoznis: “No kapitāla piesaistes nav jābaidās!”

Spēles noteikumi

Akciju sabiedrībām sāksies jauna ēra

Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmējdarbība Vecrīgā jāvērtē plašāk

Reitingi

Eiropa draud konkurēt kaut kur maliņā

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Digitālo prasmju pilnveidošana ekonomiski aktīvo cilvēku vidū nezaudē aktualitāti, pat neraugoties uz to, ka XXI gadsimtā uzņēmumi un paši strādājoši jau ieguldījuši pamatīgas pūles datorpratības uzlabošanā.

Īpaši vilinošas ir modernāko tehnoloģiju sniegtās iespējas – 61% Latvijas uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītāju aizvadītajā gadā apguvuši mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu darba pienākumu veikšanā. Darbinieku vidū MI iepazīšana bijusi pieejama 36% respondentu.

Ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2024. gada kārtā noskaidrots, ka vairums uzņēmumu apņēmīgi nodrošina digitālo prasmju uzlabošanas apmācības kā vadītājiem, tā darbiniekiem. Turklāt apmācību tematika ir daudzveidīga, aptverot kā progresīvākās tehnoloģijas, tā joprojām noderīgas pamata datorprasmes.

Darbinieki aizvadītajā gadā visbiežāk apguvuši darbu ar dokumentu vadības un lietvedības sistēmām. Šādi kursi bijuši pieejami 38% no aptaujātajiem uzņēmumiem. 36% mācījušies par mākslīgā intelekta risinājumiem un 31% - dokumentu koplietošanas sistēmas. Relatīvi augsta interese bijusi par datu drošības un datu aizsardzības jautājumiem. Šādas apmācības organizētas 29% uzņēmumu. Interesanti, ka ceturtajā daļā uzņēmumu joprojām ir nepieciešamība apgūt biroja programmu lietošanu, kas tiek pasniegta jau vispārizglītojošajās skolās.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Nacionālais klimata un enerģētikas plāns top. Šobrīd rit diskusijas un debates. Nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, ministrijas cenšas izdomāt, kā sasniegt ne 7%, bet 17% SEG emisiju samazinājumu 2030. gadā, pret 2005. gadu raugoties. Dienas Biznesa jautājumi par plānu un tā izaicinājumiem klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.februāra numurā lasi:

Statistika

IKP kā svārsts ap nulli

Klimatneitralitāte

Meži nevar būt par plāksteri klimata neitralitātes sasniegšanai

Tēma

Uzņēmējdarbībā nodarbinātais dzīves laikā vidēji rada 1,3-1,9 miljonus eiro lielu IKP

Nekustamais īpašums

Investīcijas nekustamajos īpašumos būtiski samazinājušās

Finanses

Pelnošākie Latvijas ministri – ienākumu TOP15

Nodokļi

Igaunijā ceļ nodokļu likmes, Somijā palielina tēriņus pētniecībai

Valūta

Eiro savā jubilejā vēl joprojām īsti visus nepārliecina

Pasaulē

Imigrācijas krīze arī dīķa otrā pusē

Portrets

Jeļena Varnus-Ļebedeva, RE.NEW vadītāja

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.marta žurnālā lasi:

Statistika

Dzelzs priekškars izmainīs ostas

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Latvijā — bērna autiņos

Tēma

“Zaļo” aktivitātes nelabvēļu interesēs?

Aktuāli

Inovācijas – attīstības balsts!

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu vadītājos atgriežas optimisms

Informācijas tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Lai radītu starptautiski veiksmīgu biznesu, uzņēmējiem ir jāmaina sava uztvere no lokālas uz globālu un biznesa stratēģija jāveido tā, it kā Latvija uz kartes nepastāvētu.

To intervijā DB norāda jaunās paaudzes uzņēmējs Dāvis Barons, kurš kopā ar savu biznesa partneri Matīsu Ansviesuli radījis vairākus globāli veiksmīgus fintech jaunuzņēmumus.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.maija numurā lasi:

Statistika

Politiķiem finanšu rijība tiks ierobežota

Tēma

Latvijai nav ilgtermiņa stratēģijas

Aktuāli

Kā strādā nauda tautsaimniecībā?

Kapitāls

Baltijā lielākais pamatkapitāls — holdingkompānijām

Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumu ēnu rēķina 150 milj. eiro apmērā

Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu reģenerācija Francijā jau 40 gadu

Inovācijas

Vai tapis vienradžu inkubators? Biznesa eņģeļu tīkla LatBan biedrs, investors un uzņēmējs Voldemārs Brēdiķis

Par savu kā ministra prioritāti esmu izvirzījis tieši vietējos autoceļus. Ir jābūt labiem ceļiem starp reģionu centriem, tas ir būtiski darbaspēka kustībai, pārvadājumiem, lai valsts būtu savienota, intervijā Dienas Biznesam saka jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.janvāra numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu skaits Latvijā turpina sarukt

Tēma

Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām

Tehnoloģijas

Pastāvošais regulējums iznīcina konkurenci

Investors

Arī šogad līknes liecinās par pārmaiņām

Pasaules ekonomika

Ķīna ASV troni var arī neatņemt

Tendences

Vien uz kreiso pusi

Investoru prognozes

Vētrainās izaugsmes desmitgades nebūs – staigāsim pa plānu ledu

Portrets

Līna Lāsa, Deel paplašināšanās vadītāja Centrālajā un Austrumu Eiropā

Ģeopolitiskā situācija, Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju politika un ekonomikas bremzēšanās ir tikai daži no šī brīža izaicinājumiem, kuros banka Citadele cenšas saskatīt arī iespējas.

Par aktualitātēm finanšu nozarē un savu redzējumu bankas attīstībā intervijā Dienas Biznesam stāsta bankas Citadele valdes locekle privātpersonu apkalpošanas jautājumos Rūta Ežerskiene, kura nesen izvirzīta valdes priekšsēdētājas amatam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.jūnija numurā lasi:

Statistika

Kādas ir Latvijas iekšējās darbaspēka rezerves?

Nodokļi

Nodokļu pārskatīšana var reanimēt inflāciju

Pavisam vienkārši

Lauku nodarbinātību zaudēt nedrīkst

Finansējums

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Finanses

Nerezidenti pēc finanšu sektora kapitālā remonta

Nodokļi

Nodoklis spiedīs mainīt iepakojumu

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir galvenie AS Olainfarm nākotnes izaugsmes stūrakmeņi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes loceklis Andrejs Leibovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.februāra numurā lasi:

Statistika

Piena cenu šķēres turpina griezt

Tēma

Augstākās izglītības kvalifikācijas iegūšana būtiski samazina bezdarba risku

Finansējums

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Aktuāli

Izglītības sistēma – daudz «betona», maz jēgas

Enerģētika

Biometāna ražošanai Latvijā ir liels potenciāls

Energokopienas Latvijā — pagaidām vairāk ieceru līmenī

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.augusta numurā lasi:

Statistika

Nekustamo īpašumu tirgū – lejupslīde

Tēma

Latviešu un baltiešu izmiršana uzņem ātrumu

Aktuāli

Varoņteika: 48 sepliņi ar vienu cirtienu! Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš

Maksātnespēja

Maksātnespējas viļņi – nemainīgā lielumā

Ēdināšana un viesmīlība

Situācija Vecrīgā joprojām dramatiska

Pakalpojumi

Maksas stāvvietas augs guļamrajonos

Mēbeļu tirgū situācija joprojām nav vienkārša, jo tirgus kritums ar sekojošo stagnāciju no vienas puses un ražošanas izmaksu pieaugums no otras puses veido paradoksālu ainu. Pašlaik labākais risinājums ir apsteigt laiku — proti, vienā laika vienībā saražot vairāk vai arī ražot produkciju ar lielāku pievienoto vērtību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Lietuvā apdrošinās naskāk

Mēbeļu nozare

Izjūt tirgus bremzēšanos

Tēma

Gāzi privātpersonām piedāvās vien daži tirgotāji

Finanses

Nebanku kreditētāji sāk līdzināties bankām

Finansējums

Obligācijas no investora redzespunkta

Kreditēšana

Joprojām esam pārāk traumēti pēc 2008. gada

Izejvielas

Izejvielas te ripoja no kalna lejā, te tagad atkal cītīgi domā par virsotnēm

Konceptuāli jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanai pašvaldībās, atsakoties no īstermiņa – vienas sezonas – viena pakalpojuma līgumiem, tā vietā liekot ilgāka termiņa – vismaz trīs–piecu gadu pakalpojumu līgumus, tādējādi ļaujot ietaupīt nodokļu maksātāju naudu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijā lielākā pilsētvides pakalpojumu sniedzēja SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.jūnija numurā lasi:

Statistika

Pirktspējas kritums mainīs arī tirgotājus

Intervija

Jāmaina pieeja pilsētvides uzturēšanā. SIA Vizii Urban valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis

Tēma

Mākslīgais intelekts amata pratējus apdraudēs mazāk

Ēdināšana

Ēdinātāji izbauda amerikāņu kalniņus

Spēles noteikumi

Eiropas cīņa ar čaulas kompānijām atbalsosies Latvijā

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.novembra numurā lasi:

Statistika

Uzņēmēju noskaņojums uzlabojas par spīti realitātei

Enerģētika

Liepāja zaļās enerģētikas projektu virsotnē

Tēma

Iespiestie mediji ir svarīgs valsts drošības elements

Aktuāli

Simt eiro kabatā, četri simti izkusuši

Kafijas bizness

Caur biržu uz Eiropu. AS Kalve Coffee jeb KALVE līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Gatis Zēmanis

Ilgtspēja

Uzņēmēji iegulda atkritumu pārstrādē

Portrets

Dina Kurzemniece, SIA Jelgavas Pils aptieka īpašniece

Brīvdienu ceļvedis

Ksenija Adrijanova, MSL Baltics vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.jūlija numurā lasi:

Paēdusi sabiedrība-stabila valsts

Sadarbībā ar interesentiem (produktu pircējiem) Latvijas Finieris ir gatavs veidot straujāku attīstību un ir atvērts sadarbībai ne tikai saistībā ar meža nozares produktiem, bet izskata arī iespējas ieguldīt ārpus sava tradicionālā produkta — saplākšņa.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 12.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Aug elektroauto pieprasījums, infrastruktūra atpaliek

Tēma

Saplāksnis - nemainīgi viena no Latvijas svarīgākajām eksporta precēm

Aktuāli

Krieviem pārdodam šņabi, pērkam degvielu

Finanses

Izvēles nedarīt neko vairs nav. Ziemeļu Investīciju bankas prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks

Komunikācija

Uzņēmēju fokusā – uzticības veidošana

Nafta