Sausuma un zemo piena cenu ietekmē, saimniecību un liellopu skaits vasaras otrajā pusē un rudenī varētu sākt būtiski samazināties, stāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš prognozēja, ka rudenī nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē dramatiski palielināsies lauksaimniecības produktu cenas. Vienlaikus saimniecībām jau patlaban trūkst apgrozāmo līdzekļu, bet tās "izdzīvo un krīzi izvelk", izmantojot pērn ievākto lopbarību.

Viņš uzsvēra, ka piensaimniecības nozare kopš februāra strādā ar pieciem miljoniem eiro zaudējumu mēnesī, bet jūnijā kopējie nozares zaudējumi veidos 25 miljonus eiro. LOSP jau tagad saņēmis ziņas, ka vairākas saimniecības šogad barību nākamajam gadam neplāno gādāt un rudenī lopus domā likvidēt.

Gūtmanis uzsvēra, ka sausums ietekmējis arī pļaujas apjomus un atsevišķās vietās šogad pirmajā pļaujā nopļauti tikai 50% no ierastā apjoma. Tikmēr Latvijā vidēji pirmā pļauja bijusi 30% apmērā no ierastā apjoma. Viņš skaidroja, ka pļaujas apmērs parasti ik gadu mainās 10% robežās.

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Šā gada pirmo ceturksni banku sektors kopumā noslēdzis ar peļņu 38 miljonu latu apmērā, tomēr neiekļaujot AS Latvijas Krājbanka gūtos zaudējumus, banku sektora gūtā peļņa līdz marta beigām kopumā sasniedza 48 miljonus latu, tostarp ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un sešas ārvalstu banku filiāles (tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos - 92,6%).

Banku sektora gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem līdz marta beigām sasniedza 70,2 miljonus latu jeb par 50,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir auguši gan tīrie komisijas naudas ienākumi - par 43,8%, gan tīrie procentu ienākumi - par 17,1%.

Banku sektora likviditāte saglabājās augsta un likviditātes rādītājs šā gada marta beigās bija 63,2% (februāra beigās - 62,3%). Arī banku sektora kapitāla pietiekamības rādītājs saglabājās augstā līmenī un marta beigās sasniedza 18,1% (minimālā kapitāla prasība - 8%), savukārt pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs bija 14,9% (februāra beigās - attiecīgi 17,4% un 14,2%).

Smagnēja maksātnespējas procesa dēl Latvijā ir iesaldēti 3.5 miljardi Ls vērtī aktīvi pēc bilances vērtības, bet budžets ik gadu zaudē ap 400 milj. Ls. Tā norādīja Latvijas Komercbankas asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota.

Kā labu ilustrāciju viņš rāda divu maksātnespējīgu ražošanas uzņēmumu (ar kredītu 8 milj. eiro kredītu) likteņus Latvijā un Igaunijā. «Maksātnespēja tika ierosināta abiem vienā laikā — 2008. g. augustā, tad Igaunijā kreditoru sapulce notika augustā, pirmā izsole oktobrī un otrā — novembrī, kurā attiecīgā ražotne tika pārdota par 4 milj. eiro, un tā šobrīd strādā — nodarbina 170 strādājošo un valstij ik mēnesi nodokļos samksā ap 0.2 milj. eiro, savukārt Latvijā ražotne nestrādā pat vēl 2010.g., notiek strīdi starp nodrošināto kreditoru — banku un nenodrošinātajiem un galu tam neredz,» tā K. Šļakota.

Iecavas novada ziedu audzētavā Velgi 8. marta svētki ir viens no «pļaujas laikiem», kādi gada ritumā ir vairāki, Bauskas Dzīvei atklājusi saimniece Ingūna Smala.

Sieviešu dienas ziedu dāvāšanas tradīcija noslēdz pavasara puķu sezonu, kas Dimzukalnā strādājošajā audzētavā sākās pirms Ziemassvētkiem. «Šajā posmā audzējam hiacintes podiņos, tradicionāli sagatavojam un piegādājam veikaliem grieztās tulpes un hiacintes,» skaidrojusi puķkope.

Lai arī 8. marta pārdošanas kampaņas apgrozījums sasniedz pat līdz sestajai daļai audzētavas kopējā apgrozījuma, peļņa no tās nav tik nozīmīga, jo ziemā ziedu izaudzēšanai tirgum vajadzīgi lielāki ieguldījumi apkurē, stāstījusi I. Smala. Viņa atzinusi, ka 8. marta ziedu pārdošanas kampaņa vairāk ir pieturēšanās pie tradīcijas un vaļasprieks, ne nozīmīga biznesa daļa.

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Interneta veikaliem kļūstot populārākiem, ar katru gadu strauji pieaug sūtījumu skaits no ārzemēm. Rudens, kad vecāki savus bērnus gatavo skolai, tāpat arī Ziemassvētku laiks, kad cits citu vēlamies iepriecināt ar dāvanām, ir īstais pļaujas laiks tirgotājiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijas pasta direktors Arnis Salnājs Dienu ieved sūtījumu šķirošanas cehā. Angārā rosās paku šķirotāji, turpat blakus atrodas iekšējais muitas punkts. Kastes ar mazām pakām, kastes ar lielākām, turpat netālu stāv pat aptīts motorollers, kas tuvākajā laikā iepriecinās kādu pircēju Smiltenē, un veļasmašīna, kas tūdaļ tiks vesta uz Madonu. Ne tikai cilvēki atrodas cehā, turpat lēnām, pavisam prātīgā gaitā pastaigājas suns. Tā nav bezmērķīga pastaiga, arī viņš šeit strādā, sūtījumos uzostot aizliegtās vielas, naudu un narkotikas.

Kaut gan sūtītāju vidū ir uzņēmēji, lielākoties tās tomēr ir privātpersonas. Tieši Ķīna ir valsts, kas strauji iekaro Eiropas patērētāju uzticību. Sūtījumu skaits no Ķīnas arī Latvijā pieaug. 2014. gadā starptautiski ienākošo sīkpaku skaits sasniedza teju trīs miljonus vienību un salīdzinājumā ar 2013. gadu bija par 83% lielāks. Tālās Āzijas zemes uzņēmēji ir sapratuši, ka viņiem ir izdevīgāk tirgot pa tiešo patērētājam un nav pat vajadzības katrā mazajā Eiropas valstī atvērt veikalu. Internets mijiedarbību padara ļoti ērtu, un, nedaudz piedomājot, uzņēmējiem izdodas atrast risinājumus, lai pircējs justos drošs, ka atnāks tieši tāds produkts, kādu viņš ir gaidījis. «Cilvēki arvien vairāk iepērkas internetā un meklē vietas, kurās to var izdarīt vislētāk, – vai tas būtu mobilais telefons vai mobilā telefona vāciņš, rotas, drēbes un viss cits, ko vien var iedomāties. Ķīnas preču sūtījumus nodrošina tādi giganti kā, piemēram, Alibaba un Taobao. Tie ir radījuši arī Aliexpress, kas strauji izplatās visā pasaulē. Pirms pieciem gadiem visi bija pārliecināti, ka visvairāk internetā tiks pirkti CD diski un grāmatas, bet patērētāji ir sagrāvuši šīs prognozes. Visvairāk tiek pirkti apģērbi. Eiropa no Āzijas atpaliek ļoti izteikti,» atklāj A. Salnājs.

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi, vēsta laikraksts Diena.

"Noteikts aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām," – šāds liegums ar Rīgas rajona tiesas lēmumu ir uzlikts bijušo Parex bankas īpašnieku ģimenei piederošajai slavenajai villai Marta un saistītajiem īpašumiem.

Iemesls – ASV pilsoņa vēršanās tiesā, pieprasot īpašuma pārdevējiem – odiozās Krasovicku ģimenes jaunajai paaudzei pildīt uzņemtās saistības.

Par 40 miljoniem nepārdeva, par 15 miljoniem arī ne

2009. gadā laikrakstā Dienas Bizness publicētajā Latvijas 25 visdārgāko privātmāju un dzīvokļu sarakstā Viktora Krasovicka ģimenei piederošā villa Marta ierindojās otrajā vietā - uzreiz aiz otra Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina toreiz turpat Jūrmalā svaigi uzbūvētās villas Adlera.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020.gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem – par 0,2 %.

Iepriekšējos gados martā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7-1,1%, ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa likmju pieaugums.

Šogad martā mēneša laikā bija lēnākais patēriņa cenu kāpums kopš 2014.gada, ko ietekmēja zemāks akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem, sezonālie faktori un pasaules cenu kritums naftai.

Beidzoties sezonas izpārdošanām, šogad martā cenu pieaugumu galvenokārt noteica apģērbu un apavu sadārdzināšanās. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 9,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,6 procentpunktiem.

Sezonālu faktoru ietekmē martā turpinājās cenu kāpums atpūtas un kultūras pakalpojumiem par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir pārsniegusi 10.5 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā šajā periodā pērn. AS «Olainfarm» lielākie noieta tirgi martā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. Produkcija tika realizēta 33 tirgos.

Lielākais pārdošanas pieaugums martā atzīmēts Uzbekistānā, kur apjomi auguši par 338%, Vācijā – par 190%, un Indijā – par 149%. Stabilu pieaugumu uzrādījuši arī pārdošanas rezultāti jau tradicionālajos koncerna noieta tirgos kā Krievija, Baltkrievija, Latvija un Lietuva. Savukārt, produktu realizācija martā visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 64% un Itālijā – par 58%.

2018. gada trīs mēnešos provizoriskais konsolidētais AS «Olainfarm» realizācijas apjoms sasniedza 30, 41 miljonu eiro, kas ir par 13% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā.Produkcija tika realizēta 43 valstīs.AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2018. gada martā veidoja 2.2 miljonus eiro, kas ir par gandrīz 18% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. Savukārt SIA «Silvanols» apgrozījums 2018. gada martā praktiski saglabājās gandrīz pērnā gada līmenī un bija 0,54 miljoni eiro. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada martā veidoja 0,86 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums veidoja 0,22 miljonus eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada martā sasniedza 0,23 miljonus eiro.

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2019. gada marta rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,8 miljoniem eiro, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada martā.

Savukārt trīs mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 14% realizācijas pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem trīs mēnešu rādītājiem, sasniedzot 34,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija trīs mēnešu laikā tika pārdota 47 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie marta realizācijas dati, trīs lielākie koncerna noieta tirgi ir Latvija, kur, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu realizācijas apjoms ir pieaudzis par 4%, Krievija, kur šajā pat laika posmā realizācijas apjoms ir samazinājies par 23%, un Baltkrievija ar 26% pieaugumu. Pārdošanas apmēri Krievijā martā samazinājās, jo klienti plānotos medikamentu apmērus pasūtīja gada sākumā. No 10 lielākajiem noieta tirgiem samazinājums vērojams arī Ukrainā (-24%). Visos citos galvenajos noieta tirgos marta laikā ir panākts realizācijas apjomu pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Nīderlandi un Tadžikistānu.

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

«Varam piedāvāt tikai ekonomiskās klases numuriņu ar skatu uz parku. Jūras pusē viss ir aizņemts. Cena 1310 latu. Jā, tas ir par vienu nakti,» laipni atbildējusi Baltic Beach Hotel administratore, kad vaicāts par iespēju pārnakšņot viesnīcā 26. jūlijā.

Augusta beigās, kad tūrisma sezona vēl nebūs galā, bet konkurss Jaunais vilnis pagājis, šis numurs maksāšot 85 latus. Tātad uzcenojums ir piecpadsmit reizes, vēsta izdevums Ir.

Jāatgādina, ka konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā notiks no 24.jūlija līdz 29.jūlijam.

Viesnīcas īpašnieks Maikls Avrutins nav vēlējies sīkāk komentēt savu cenu politiku, bet neslēpis, ka šis ir īstais pļaujas laiks. «Domāju - neviens jums nepateiks, par cik Jaunā viļņa laikā pieaug cenas. Es arī neteikšu. Bet tāda prakse ir visā pasaulē - es nesen viesojos Ņujorkā liela simpozija laikā un samaksāju par viesnīcu piecreiz vairāk nekā ikdienā. Tas ir normāli,» sacījis uzņēmējs, kura viesnīca ir pazīstama kā Krievijas šovbiznesa lielāko spīdekļu mītne Jaunā viļņa laikā.

Latvijā neliela izmēra ražotni plāno atvērt Vācijas autobūves nozares uzņēmums, tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Uzņēmuma nosaukumu viņš pagaidām neatklāja.

K.Rožkalns izteicās, ka "LIAA šobrīd strādā ar diezgan nozīmīgu spēlētāju no Vācijas autobūves industrijas". Uzņēmuma plānos esot Latvijā izveidot neliela izmēra ražoti ar tālāku potenciālu to pārveidot par eksperimentālu ražotni.

Konkrētāk par attiecīgā Vācijas autobūves nozares uzņēmuma plāniem varētu informēt vasarā. K Rožkalns arī precizēja, ka šis Vācijas autobūves nozares uzņēmums nav ne "Daimler", ne arī BMW.

K.Rožkalns norādīja, ka Latvija nefokusējas uz milzīgu ražotņu izveidi, jo tādām nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamo darbaspēku: "Mēģinām piesaistīt neliela izmēra ražotnes, kas ražo kaut ko inovatīvu un jaunu, kur mēs varam mūsu zinātnieku kompetenci saistīt kopā ar uzņēmējdarbību".

Apdrošinātāji pēdējos mēnešos saņēmuši vairāk atlīdzību pieteikumu par apzagtām automašīnām, informēja apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji.

Augustā nav konstatēts apzagšanas skaita pieaugums īpašumos, taču automašīnu apzagšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar jūliju, ir pieaudzis pat par 50%, norāda If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, auto apzagšanas gadījumu skaits ir pieaudzis vēl vairāk – par 60%. Vērtējot izmaksātās KASKO atlīdzības, If Apdrošināšana dati liecina, ka augustā izmaksāto atlīdzību skaits nav pieaudzis. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz KASKO negadījumu skaita pieaugumu, vidējās atlīdzības apmērs ir samazinājies.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji Latvijā nereti ir sūdzējušies, ka dažādi normatīvi, valdības noteikumi utt. ir pārāk smagnēji, neizdevīgi, apgrūtinoši. Īpaši tas allaž ir attiecies uz normatīviem, kas skar nodokļu likumdošanu, un to var saprast, ņemot vērā, ka nodokļus maksāt nepatīk nevienam, taču nav vēl bijusi tāda valsts, kas spētu pastāvēt bez tiem.

Tomēr Latvija šajā jomā ir pamanījusies iegūt gana unikālas valsts statusu, turklāt regulāri. Proti, kārtējo reizi mūsu valstī ir situācija, kad līdzšinējie Ministru kabineta noteikumi, kas regulē likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli piemērošanu, vairs nav spēkā, bet jaunie vēl nav pieņemti. Nu Finanšu ministrijai kaut kā nesanāca tos izstrādāt, jo zināmu laiku valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim nebija vietnieka nodokļu jautājumos. Privātajā sektorā, uz laiku iztrūkstot kādam darbiniekam, lai risinātu tiešām svarīgus jautājumus, viņš tiek aizvietots ar kādu no pieejamajiem strādniekiem, bet Finanšu ministrijā tas acīmredzot nav iespējams. Vienkārši sakot, Finanšu ministrija pilnīgā mierā ir nogulējusi svarīgu dokumentu izstrādi. Šis fakts vien jau ir vērtējams kā nolaidība, kam sekojusi muļķīga atrunāšanās, taču ar to vien nedienas nebeidzas.

Šā gada maijā Tallinas lidosta apkalpojusi 180,8 tūkstošus pasažieru, kas ir par 45% vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, atsaucoties uz lidostas sniegto informāciju, vēsta BBN.

Maijā sasniegtais apkalpoto pasažieru skaits ir lielākais Tallinas lidostas vēsturē, apsteidzot iepriekšējo rekordu (2008. gada augusts) par 2%. Lidosta norāda, ka vasaras sezona, kas tradicionāli ir aviosatiksmes «pļaujas laiks», ļauj cerēt uz tālākiem labiem rezultātiem.

Populārākie galamērķi no Tallinas lidostas šogad maijā bija Helsinki, Rīga un Stokholma.

Kopš vasaras sezonas sākuma Tallinas lidosta piedāvā lidojumus uz 32 galamērķiem. Vasaras sezonā no Tallinas lidostas katru nedēļu veikti aptuveni 300 lidojumi.

Veikalniekiem ienesīgais mēnesis ir decembris, savukārt nekustamo īpašumu tirgū pļaujas laiks ir mācību gada sākums, kad augstskolu tuvumā kādā no reģionu centriem, vairums – Rīgā, tūkstošiem jauniešu no laukiem un mazpilsētām sāk meklēt jaunas pagaidu mājas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Novērojumi liecina, ka tikai retais dzīvokli gatavojas īrēt vienatnē - studentu vidū dominē kooperēšanās tendence, savukārt tie, kuri topošos dzīvokļa biedrus nav atraduši, gatavi izskatīt arī istabu īres piedāvājumus.

Iemesls, kāpēc vairāki jaunieši apvienojas, īrējot vienu mājokli, ir ne vien taupīgums, bet arī situācija īres tirgū - cenai atbilstošas kvalitātes dzīvokļu trūkst, atklāj aptaujātie nekustamo īpašumu speciālisti.

«Pieprasījums no studentiem ir lielāks nekā dzīvokļu piedāvājums. Vietējie par dzīvokļa īri gatavi maksāt no 50 līdz 300 latiem mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus, taču amplitūdā no 50 līdz 100 latiem pieņemamu īres dzīvokli atrast grūti - vai nu tas atrodas tālu no centra, vai ir ļoti sliktā stāvoklī,» norāda SIA Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša. Viņš piebilst, ka vairumā gadījumu, kad atvēlētā īres maksa ir virs 150 latiem mēnesī, mitekli plāno īrēt vairāki studenti.

Tā vietā, lai objektīvi izvērtētu, kuriem uzņēmumiem tiešām nepieciešams uzlikt papildu prasības, politiķi kārtējo reizi uzkrauj slogu visiem

Jūnija beigās LR Uzņēmumu reģistrā (UR) bija ko redzēt. Pirms diviem gadiem pieņemtie antireiderisma grozījumi paredzēja, ka visām SIA līdz šā gada 30. jūnijam UR jāiesniedz likumam atbilstošs dalībnieku reģistra nodalījums. Pēdējā brīdī vēl apķērās un no likuma prasībām izņēma ārā viena īpašnieka SIA, taču UR tāpat «gāza apkārt» uzņēmēji, kas centās šīs prasības izpildīt. Neapšaubāmi, ka tas bija pļaujas laiks zvērinātiem notāriem, kas apliecināja dokumentus, taču lielākajai daļai uzņēmēju tas bija pilnīgi nevajadzīgs birokrātisks «čakars», kas atņēma reālajam biznesam nepieciešamo laiku. Lielā cilvēku pieplūduma dēļ laimīgs nebija arī Uzņēmumu reģistrs, tomēr, neskatoties uz visu, jaunās prasības termiņā izpildīja vien 38% no divu un vairāk īpašnieku SIA. Tas nozīmē, ka pašlaik ir dilemma aptuveni par 20 tūkstošiem uzņēmumu, kas prasības nav izpildījuši un par kuriem teorētiski UR varētu pieņemt lēmumu tos likvidēt.

Auto iznomātāji uz savas nozares attīstību šogad raugās optimistiski – lielākā daļa no laikraksta Dienas bizness aptaujātajiem šogad prognozē peļņas pieaugumu.

Vieglo automobiļu iznomātāji joko, ka konkurence pēc nozarei sarežģītajiem krīzes gadiem ir samazinājusies, jo daudzi mazie uzņēmumi auto nomas tirgu ir atstājuši.

«Šobrīd galvenais tāpat, kā jebkurā nozarē, arī auto jomā ir meklēt arvien jaunas iespējas,» uzskata Andris Salevičs, Latvijas auto nozares uzņēmuma SIA Varāns īpašnieks.

«Ilgtermiņā auto nozares attīstību Latvijā ir grūti paredzēt, jo ik pa laikam tiek paaugstināti nodokļi – kaut vai nodoklis par dienesta auto izmantošanu savām vajadzībām, degvielas cenu kāpums. Uzņēmumiem, kas klientiem piedāvā iznomāt auto, pēc iespējas vairāk ir jātiecas savā kompānijā attīstīt citus ar auto sfēru saistītus darba laukus, citādi izdzīvot ir grūti,» viņš stāsta.