Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji Latvijā nereti ir sūdzējušies, ka dažādi normatīvi, valdības noteikumi utt. ir pārāk smagnēji, neizdevīgi, apgrūtinoši. Īpaši tas allaž ir attiecies uz normatīviem, kas skar nodokļu likumdošanu, un to var saprast, ņemot vērā, ka nodokļus maksāt nepatīk nevienam, taču nav vēl bijusi tāda valsts, kas spētu pastāvēt bez tiem.
Tomēr Latvija šajā jomā ir pamanījusies iegūt gana unikālas valsts statusu, turklāt regulāri. Proti, kārtējo reizi mūsu valstī ir situācija, kad līdzšinējie Ministru kabineta noteikumi, kas regulē likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli piemērošanu, vairs nav spēkā, bet jaunie vēl nav pieņemti. Nu Finanšu ministrijai kaut kā nesanāca tos izstrādāt, jo zināmu laiku valsts sekretāram Mārtiņam Bičevskim nebija vietnieka nodokļu jautājumos. Privātajā sektorā, uz laiku iztrūkstot kādam darbiniekam, lai risinātu tiešām svarīgus jautājumus, viņš tiek aizvietots ar kādu no pieejamajiem strādniekiem, bet Finanšu ministrijā tas acīmredzot nav iespējams. Vienkārši sakot, Finanšu ministrija pilnīgā mierā ir nogulējusi svarīgu dokumentu izstrādi. Šis fakts vien jau ir vērtējams kā nolaidība, kam sekojusi muļķīga atrunāšanās, taču ar to vien nedienas nebeidzas.
Normālā valstī situācijā, ja viens normatīvais akts ir zaudējis spēku, bet jaunais vēl nav pieņemts, tiek piemērota vispārzināma prakse, par derīgu uzskatot veco dokumentu. Tikai ne Latvijā… Šeit vecie noteikumi ir spēkā, ciktāl nav pretrunā likuma normām. Šobrīd vecie noteikumi ir zaudējuši spēku un vispār nav nekādu — VID tos aizstājis ar nodokļu maksātājiem nesaistošām instrukcijām. Jāatgādina, ka jau 2004. gadā īsu brīdi bija izveidojusies situācija, kad īsu brīdi zagšanas, krāpšanās un piesavināšanās vienas toreizējās minimālās algas apmērā (80 Ls) neskaitījās krimināls nodarījums - atbildība par to netika paredzēta nevienā likumā. Acīmredzot valsts sektorā ir «tradīcijas», ko tajā strādājošie nespēj neievērot… Attiecībā uz minētajiem noteikumiem situācija ir citāda. Proti, kamēr nav apstiprināti jaunie noteikumi, spēkā nav nekādi. Toties brīdī, kad tos apstiprina, tie stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu. Pilnīgs absurds! Faktiski visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem Latvijā ir jāspēj ievērot noteikumus, kuru vēl nav. Tādējādi šis tukšais periods tiek padarīts par savdabīgu pļaujas laiku VID. Zināmu laiku, kamēr nav nekādu noteikumu, VID speciālisti var strādāt atbilstoši savām unstrukcijām un sapratnei par lietām, bet brīdī, kad būs pieņemti jaunie —uz nebēdu sodīt tos, kuri kaut ko, paši nezinot, būs pārkāpuši. Šķiet, nekā citādi kā vien par likumdošanas perversiju notiekošo šajā jomā nosaukt nevar!
Ir skaidrs, ka šajā jomā ar steigu ir jāveic dažas būtiskas izmaiņas. Pirmkārt, brīdī, kamēr nav pieņemti jauni noteikumi, spēkā ir jābūt iepriekšējiem. Otrkārt, nav tāda likuma vai noteikumu, ko būtu iespējams piemērot ar atpakaļejošu datumu. Un treškārt… Finanšu ministrijai ir pēdējais laiks pildīt savas funkcijas savlaicīgā tempā, nevis padarīt iedzīvotājus par noziedzniekiem, kas cer uz VID žēlastību.